Darbs komandā. Ģimenes ārste Kristīne Laurāne uzsver, ka ārsta darbs ir darbs komandā kopā ar vispārējās aprūpes māsu. K.Laurāne strādā kopā ar Sanitu Jansoni. FOTO: Iveta Rozentāle
Cēsu novadā pēc Nacionālā veselības dienesta datiem ir 25 ģimenes ārsti, no tiem deviņi pensijas vecumā. Cēsīs vidējais prakses lielums ir samērā liels – ap 1900 pacientu. Iedzīvotājiem var būt apgrūtināta pakalpojuma saņemšana – ilgāk jāgaida līdz klātienes vizītei, var būt īsāks laiks, kas veltīts vienam pacientam.
Tāpēc ļoti būtiska ir ne tikai pensijā aizejošo ģimenes ārstu prakšu pārņemšana, bet arī jaunu ģimenes ārstu ienākšana. Ģimenes ārsta Ulda Vasiļevska praksi no nākamā gada 1. janvāra pārņems ģimenes ārsts Jānis Dreimanis. Savukārt Cēsīs vēl novembrī ģimenes ārstu praksi atvēra Kristīne Laurāne, pacientu reģistrāciju uzsākot pilnīgi no jauna, tādējādi padarot pakalpojumu pieejamāku.
Jauna ģimenes ārstes prakse
No 1. novembra Cēsu klīnikā ir atvērta jaunizveidota ģimenes ārsta prakse, kas netiek pārņemta no kāda cita ģimenes ārsta. Pacienti, kas meklē ģimenes ārstu Cēsīs, var interesēties un pieteikties.
Praksē iekārtota arī telpa manipulācijām, ir iespēja nodrošināt intravenozas sistēmas un citu ambulatoru ārstēšanu, vakcināciju.
Cēsu klīnikas telpās kā nomnieki jau darbojas vairākas ģimenes ārstu prakses, taču šajā gadījumā izvēlēta jauna pieeja. Ģimenes ārste Kristīne Laurāne ir Cēsu klīnikas darbiniece.
“Šī pieeja ļauj veidot ciešāku sadarbību starp primāro un sekundāro veselības aprūpi un ir solis pretim iecerei izveidot primārās aprūpes centru Cēsu klīnikā,” saka klīnikas pārstāve Dace Valnere, uzsverot, ka ģimenes ārsta praksei slimnīcas telpās ir daudz priekšrocību: vides pieejamība, labāka sadarbība primārai un sekundārai veselības aprūpei, pacienti turpat klīnikā uzreiz var pieteikties diagnostiskiem izmeklējumiem, ārstu speciālistu konsultācijām, ir laboratorijas tuvums, neatliekamās palīdzības klātbūtne akūtām situācijām, mājas aprūpes un sociālā atbalsta iespējas un citas. Arī ģimenes ārstam, kas nodrošina primāro aprūpi kā Cēsu klīnikas darbinieks, samazinās saimniecisko un administratīvo darbu slogs, kā arī ir vienkāršāk plānot aizvietošanu.
Kristīne Laurāne šogad ieguvusi sertifikātu ģimenes vispārējās prakses ārsta specialitātē. Beigusi Rīgas Valsts 1. ģimnāziju, kas deva ievirzi turpmākajai dzīvei, pēc tam Rīgas Stradiņa universitātē ieguva ārsta grādu, kā arī šajā augstskolā turpināja praktizēties rezidentūrā, apgūstot ģimenes vispārējās ārsta prakses specialitāti. Jaunā ģimenes ārste par profesijas izvēli teic: “Jau no pirmās studiju dienas zināju, ka gribētu būt ģimenes ārste, bet, tā kā no daudziem kolēģiem par šo profesiju bija dzirdēti dažādi nostāsti, domu paturēju pie sevis, apdomājot arī citas specialitātes. Tomēr paliku pie šīs, kas ir visaptveroša. Man patīk būt zinošai par veselības aprūpi, ārstniecību kopumā, patīk darbs komandā, jo ārsts strādā sazobē ar vispārējās aprūpes māsu. Tā ir iespēja ārstēt gan bērnus, gan pieaugušos. Turklāt tā ir specialitāte, kurā var specifiski nodarboties ar veselības profilaksi, strādāt pie tā, lai cilvēks nesaslimtu. Ģimenes ārstam kontakts ar savu pacientu nav vienu reizi, bet pastāvīgs. Tā ir liela pievienotā vērtība, jo varam viens otru iepazīt, sadarboties ciešāk, lai veiksmīgāk risinātu pacientam aktuālās problēmas viņam vispieņemamākajā ceļā, izvērtējot, ko no speciālistu ieteiktā pacients ir spējīgs izdarīt, un nonākot pie optimālākā risinājuma.”
Ģimenes ārste arī uzsver, ka darbs šādā modelī, kur ģimenes ārsts strādā vietā, kur ir pieejami arī dažādi citi speciālisti, rada pacientiem vienkāršotāku iespēju pieteikties pie nepieciešamajiem speciālistiem vai arī pēc to apmeklējuma vērsties pie ģimenes ārsta, salāgojot speciālistu vizītes ar ģimenes ārsta apmeklējumu. “Turklāt ne mazāk būtiski, ka pie slimnīcas ir sabiedriskā transporta pietura, te ir sakārtota infrastruktūra,” norāda K. Laurāne.
Viņa gan neslēpj, ka sākotnēji bija arī domājusi par esošas prakses pārņemšanu: “Diemžēl nav iekritis tā, ka šajā laikā būtu prakse, ko pārņemt. Tā kā Nacionālais veselības dienests norādījis, ka Cēsīs vajadzētu vēl divus ģimenes ārstus, kas praksi sāk no nulles, izlēmu par labu tam. Zinu, ka interesi par darbu Cēsīs izrādījusi vēl viena jaunā ģimenes ārste. Jaunajiem speciālistiem ir interese par darbu Cēsīs. Turklāt, ja ir apdzīvotas vietas, kur ir piemērotas telpas praksei, bet nav speciālistu, kas nāk, vai otrādi, tad Cēsīs ir gan viens, gan otrs. Man prieks par visiem jaunajiem kolēģiem, kuri izvēlas šo ceļu un pievienojas ģimenes ārstu pulkam. Pacienti arī novērtē, ka ienāk jaunie speciālisti ar jaunām zināšanām, svaigu skatījumu.”
Vērtējot, kam jaunās prakses atvēršana ir visbūtiskākā , daktere norāda, ka visbiežāk tie ir cilvēki, kuri mainījuši dzīves vietu par labu Cēsu novadam un attiecīgi arī meklē ģimenes ārstu: “Turklāt tie, kuri ar mani ir sazinājušies, ir ļoti priecīgi, ka var pierakstīt gan bērnus, gan paši pieteikties – visa ģimene. Un, tā kā man pašai ir divi bērni, arī tas rada uzticēšanos. Ir arī cēsnieki, kas izjūt, ka viņu ģimenes ārsts noveco, saprot, ka ar laiku šī problēma aktualizēsies, kā arī, redzot pieraksta pieejamības problēmas, izlemj mainīt ģimenes ārstu, lai pakalpojums būtu pieejamāks un būtu drošs, ka tas nepārtrūks, ārstam aizejot pensijā. Protams, Nacionālais veselības dienests katru rudeni veic aptaujas, plāno prakses darbības pārtraukšanas termiņu, bet dzīve jau mēdz ieviest savas korekcijas, visu nav iespējams ieplānot.”
Kristīne Laurāne uzsver, ka Cēsu novada ļaudis ir droši aicināti gan zvanīt vai rakstīt e-pastā un uzdot interesējošos jautājumus, gan reģistrēties. Ģimenes ārstes pamatdarbības teritorija primāri ir Cēsu pilsētas ziemeļrietumu daļa (no Bērzaines ielas līdz Palasta, Lenču ielai), Stalbes un Raiskuma pagasts.
Situācija Cēsu novadā un valstī
Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Sintija Kājiņa, analizējot situāciju Cēsu novadā, norāda, ka no novadā praktizējošajiem 25 ģimenes ārstiem deviņi ir pensijas vecumā. NVD uzrauga situāciju ar ģimenes ārstu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem pilsētās un reģionos, tajā skaitā ārstu novecošanos un plānoto došanos pensijā. “Katrā individuālajā gadījumā tiek meklēti labākie risinājumi pacientu pārņemšanai citā ģimenes ārsta praksē vai jauna ģimenes ārsta piesaistei esošās prakses pārņemšanai. Tiek veidots jauno ģimenes ārstu gaidīšanas saraksts, kas vērsušies NVD un izteikuši vēlmi noslēgt līgumu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu konkrētā reģionā. Tiklīdz šādā vietā ārsts dodas pensijā vai pārtrauc līgumu ar NVD cita iemesla dēļ, prakses vieta tiek piedāvāta jaunajiem ārstiem no gaidīšanas saraksta,” situāciju skaidro S.Kājiņa, “Nacionālajam veselības dienestam pašlaik ir informācija par četriem medicīnas rezidentiem, kuri pēc izglītības saņemšanas plāno veidot ģimenes ārsta praksi Cēsīs un to apkārtnē.” Tāpat viņa vērtē, ka Cēsu novadā vienā praksē pacientu skaits ir samērā liels, ģimenes ārstu ienākšana novadā, kas sāk praksi no nulles, ir būtisks papildinājums.
Latvijā šobrīd 37 % no visiem ģimenes ārstiem ir vecumā virs 64 gadiem. Dalījumā pa reģioniem procents ir atšķirīgs. S.Kājiņa uzsver, ka šādā situācijā ir ļoti svarīgi laikus plānot ģimenes ārstu nomaiņu, tādēļ katru gadu septembra sākumā NVD aptaujā pensijas vecuma ģimenes ārstus par nodomiem turpināt līgumu tuvākajos piecos gados: “No šī gada aptaujāti ģimenes ārsti jau no 61 gadu vecuma. Ņemot vērā sniegtās atbildes, tiek izveidots ģimenes ārstu nomaiņas plānojums turpmākajiem pieciem gadiem. Plānojot ģimenes ārstu nomaiņu, tiek analizēts iedzīvotāju skaits, praksēs reģistrēto pacientu skaits un esošo prakšu lielums. Ar ģimenes ārstu nomaiņas plānojumu ir iepazīstinātas pašvaldības, jo no pašvaldībām tiek gaidīts, lai ģimenes ārsti tiktu nodrošināti ar telpām, kur iekārtot praksi.”
