Āraišu ezera ūdens spogulis ar katru gadu acīmredzami samazinās.
Visbiežāk iedzīvotāji par pašvaldības projektiem uzzina, kad tos sāk īstenot. Diemžēl kaut arī izsludinātas apspriešanas, skaidrojošas sanāksmes, interese parasti ir maza. Labi, ka atnāk tie, kurus plānotā iecere skar vistiešāk. Taču, ja tiek darīts kas jauns, agrāk neredzēts, tas piesaista uzmanību, rodas jautājumi.
Plašu rezonansi vietējā sabiedrībā Āraišos izraisīja pašvaldības iecerētais projekts “Peldošās salas kā bioloģiskās daudzveidības pieturas un piesārņojuma mazinātāji pilsētu adaptācijas veicināšanai (BioFloat)”. “Mūs uzrunāja Latvijas Hidroekoloģijas institūts un piedāvāja testēt mākslīgo salu. Lēmām par Āraišiem, jo novadā ir daudz ūdenstilpju. Gan iedzīvotāji un arī apvienības pārvaldes speciālisti vairākkārt uzsvēruši, ka Āraiši jāatdzīvina, lai piesaistītu tūristus. Ja projekta gaitā Rakverē un Gulbenē sala kalpos ūdens piesārņojuma novēršanai, tad Āraišos tai būtu cits mērķis,” stāsta I.Ādamsone un atklāj, ka sala kalpotu sabiedrības izglītošanai. Uz tās būtu putnu vērošanas kamera, Āraišu ezerpils apmeklētāju centrā ikviens varētu iepazīties ar interaktīvu salas 3D modeli. Vienlaikus notiktu sabiedrības izglītošana par ūdens ekosistēmu veselību, bioloģisko daudzveidību.
“BioFloat’ ir starptautisks projekts, kurā iesaistījušās Cēsu un Gulbenes pašvaldības, Rakvere Igaunijā, kā arī vairākas profesionālas dažādu nozaru institūcijas un organizācijas, piemēram, Latvijas Hidroekoloģijas institūts, Stokholmas Vides institūta Tallinas centrs, Igaunijas Dzīvības zinātņu Universitāte un citas. Projekta mērķis – sekmēt bioloģisko daudzveidību un uzlabot pilsētvidē esošo ūdens ekosistēmu veselību. Tas tiks sasniegts, kopīgi izstrādājot un testējot trīs jaunus zaļās infrastruktūras elementus. ”BioFloat” peldošo salu koncepts būs projektā kopīgi radīta inovācija, kas izstrādāta atbilstoši aktuālākajām pašvaldību vajadzībām publisko ūdeņu vides stāvokļa uzlabošanai.
Āraišnieki iebilda pret mākslīgas salas veidošanu ezerā. “Projekts netiks īstenots Āraišu ezerā. Domājams, to darīsim Cēsīs, Pils dīķī. Projekta vadošais partneris strādā, lai veiktu izmaiņas dokumentos, kas starptautiskā projektā nav vienkārši, jo jāsaskaņo gan ar pārējiem iesaistītajiem, gan programmas, kas to finansē, speciālistiem,” stāsta I.Ādamsone.
Iedzīvotājiem ir svarīgākas problēmas
Projekta īstenotāji tikās ar āraišniekiem, iepazīstināja ar ieceri un jau paveikto. Iedzīvotāji, lai kā tika skaidrots, kāda būs peldošā sala, ka tās galvenais uzdevums ir sabiedrības izglītošana un arī datu iegūšana par ezeru – ūdens kvalitāti, piesārņojumu, zivju resursiem, ezerā un krastā mītošajiem putniem – āraišnieki uzsvēra, viņuprāt, būtiskāko par ezeru – tas aizaug. Vairākkārt izskanēja, ka pašvaldība nerūpējas par ezeru, ļauj tam aizaugt, kāpēc jābūvē mistiska sala, ja ezerā jau ir peldošas salas. Ja novietos apstādītu salu, ūdens spogulis ainavā būs vēl mazāks. Iedzīvotāji netaupīja pārmetumus, ka projekts ir Eiropas Savienības naudas izšķērdēšana, jo ne ezeram, ne iedzīvotājiem labuma nebūs, kā arī interesējās, kas ar salu notiks, kad projekts beigsies. “Mūs interesē ezera apsaimniekošana ilgtermiņā, ir taču kas jādara, lai ezers neaizaugtu,” vairākkārt uzsvēra āraišnieki.
Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte atgādināja, Āraišu ezers nav tikai rekreācijai, tam ir arī kultūrvēsturiska nozīme. “Tikai kultūrvēsturiskajā zonu krasta līnija pieder pašvaldībai, pārējais privātiem īpašniekiem, kā to izmantot, ir pašu ziņā,” bilda E.Eglīte. Pārvaldes vadītāja arī uzsvēra, ka nav tā, ka pašvaldība neko nav darījusi, rūpējoties par ezeru. Drabešu skolai uzbūvētās attīrīšanas iekārtas nodrošina, ka ezerā nenonāk notekūdeņi. Pirms dažiem gadiem bija iecere pļaut niedres, bet blakus ir bioloģiski augstvērtīga pļava, tajā iebraukt ar tehniku nedrīkst. “Asfaltētais ceļš ir kā dambis ezeram. Cilvēks un laiks ienes pārmaiņas. Vai kultūrvēsturiskajā zonā ezerpils apmeklētājiem būtu pieņemami redzēt peldētājus un supotājus? ” domāt rosināja E.Eglīte, reizē atbildot, kāpēc Āraisī nav peldvietas.
Vides speciālistu un āraišnieku viedokļi par izglītojošo mākslīgo salu ezerā nesaskanēja. “Novadā, tiekoties ar iedzīvotājiem, sarunās izskan jautājumi par ūdens kvalitāti ūdenstilpēs. Āraišu projektā arī tiktu testēta tehnoloģija, kuru vēlāk varētu izmantot, lai savāktu piesārņojumu,” saka I.Suija-Markova, bet I.Ādamsone uzsver, ka papildu ieguvums būtu ūdens kvalitātes mērījumi – ķīmiskais, bakterioloģiskais, farmakoloģiskais piesārņojums, zivju sabiedrība. “Daļa sākotnējo mērījumu ir veikti, nepilnīgi dati un secinājumi būs, bet žēl, jo pietrūks padziļinātas izpētes un secinājumu. Tas turpmāk būs jādara par pašvaldības budžeta līdzekļiem,” skaidro I.Ādamsone.
Vai nav jāinformē
Tikšanās ar iedzīvotājiem un viņu informēšana par projektu notika, kad tā īstenošana jau bija sākusies. Ne viens vien āraišnieks pārmeta, kāpēc par ieceri nav stāstīts pirms tās realizēšanas. I.Ādamsone skaidro, ja projektā nav noteikts, ka par ieceri iedzīvotāji jāinformē, tas netiek darīts. “Ja tikšanos būtu rīkojuši agrāk, varētu pastāstīt tikai vispārīgi, ko plānojam, ko gribam sasniegt. Lai būtu saruna, jābūt, par ko runāt. Jau bija pirmie pētnieku dati, tos varēja apspriest Kaut vai ornitoloģe izstāstīja, kādi putni novēroti ezerā un kādi ligzdo. Kā arī izskaidroja, ka mākslīgā sala nebūs piemērota lielajiem ķīriem,” stāsta I.Ādamsone, bet I.Suija-Markova atgādina, ka investīciju vides projektiem vienmēr tiek apzināts iedzīvotāju viedoklis, pašvaldībai ir svarīgi saprast, kādu vidi savā apkārtnē cilvēki vēlas.
“Cēsīs, Rīgas ielā 90, pie atbalsta centra “Pērle” ir pļava, daži bijušie mazdārziņi un plūst nelielā Mellupīte. “Pērles” kolektīvs šo vietu redz cilvēku labsajūtai un veselībai. Ko domā iedzīvotāji, kādu viņi redz šo teritoriju, ikviens var izteikt savu viedokli. Idejas apkopos, vērtēs, apspriedīs ar iedzīvotājiem un tikai tad taps projekts. Tāpat pēc vairākām apspriešanām, iedzīvotāju viedokļu un ieteikumu uzklausīšanas tiek īstenots Pirtsupītes projekts,” uzmanību vērš I.Suija-Markova.
Bet āraišniekiem būtiskākais jautājums, problēma, kas satrauc ikdienā – ezera aizaugšana. Viņu neizpratne, ka pašvaldība īsteno dažādus vides projektus, bet neko nedara, lai risinātu šodienas problēmu.
Bet ezeri aizaug
Par ezeru aizaugšanu uztraucas arī Piebalgā, Pārgaujā. Vai var kaut ko darīt, lai to apturētu? Āraišnieki uzsvēra, ka , aizaugot ezeram, samazinās ūdens spogulis, mainās ainava.
“Gan ārējie cēloņi, gan piesārņojums veicina ezeru aizaugšanu. Ja ezers sekls, tas šajos klimatiskajos apstākļos, kad vasaras ir karstas un ūdens ezeros uzsilst, ir vide augu un aļģu augšanai. Svarīgi saprast, kas notiek ezerā, kāds ir dūņu slānis, kādas zivis dzīvo. Niedru pļaušana var būt punktveida risinājumi – peldvieta jāsaglabā, bet diezin vai tas ļoti būtiski ainavai. To izdarīt ir dārgi. Nav projektu, kur varētu gūt finansējumu saimnieciskai darbībai, jo tā ir ezeru apsaimniekošana, kas veicama par pašvaldības naudu. Būtiski, vai tā ir cīņa ar sekām, aizmirstot par cēloni,” stāsta I.Suija-Markova un atgādina, ka vides projektu mērķis lielākoties ir ieviest ko jaunu, testēt, lai pēc tam izmantotu ikdienā.
I.Ādamsone uzsver, ka pats svarīgākais- vispirms saprast, kas piesārņo ezeru, tad samazināt piesārņojumu.”Bieži vien iedzīvotāji paši neapzinās, ka kanalizācijas ūdeņi no viņu mājas nonāk ezerā,”bilst vides speciāliste un vērtē: “Daba mainās. Vai būtu jāvelta daudz pūļu, lai pļautu niedres? Jāatceras arī, ka purvi radušies no ezeriem.”
Āraišnieki arī atgādināja, ka savulaik tika rīkotas ezera niedru pļaušanas un izvākšanas talkas un ierosināja to darīt atkal. Tikai kādam jāuzņemas organizēt.
Komentāri