Identitāte. Vārds, nosaukums, zīmols

Uzņēmējiem, radot pārtikas produktus, ļoti būtiska ir nosaukuma izvēle. Daļa izvēlas produkta un pat uzņēmuma nosaukumā ietvert vietvārdu, tā to izceļot un kļūstot par daļu no apdzīvotās vietas identitātes.

Restorāns “Pavāru māja” Līgatnē atrodas vēsturiskajā dzemdību namā, produktu uzglabāšanā tiek izmantoti senie Līgatnes smilšakmens pagrabi, ēdienu gatavo no sezonā pieejamiem produktiem. Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe” zināma ne tikai ar saviem piena produktiem, bet arī ražotni, kas labi redzama arī garāmbraucējiem. Uzņēmums “Venden” izvēlējies vēsturisko Cēsu nosaukumu, jo pilsēta gadu simtus ir pazīstama ar tās apkaimēs iegūstamā ūdens unikālo sastāvu. Uzņēmuma nosaukums var būt tik izsmeļošs, ka tas paliek tāds pats, mainoties īpašniekiem. Piemēram, gaļas produktu ražotnes “Piebalgas kūpinātavas” jaunā īpašniece saglabājusi nosaukumu, jo tas rada piederības sajūtu noteiktai vietai un ir svarīga gan ražotājam, gan klientiem.

Priekuļi daudziem saistās ar kartupeļu audzēšanu, konditoreja “Vinetas un Allas Kārumlāde” radījusi marcipānu, kas izskatās gluži kā kartupeļi, un arī nosaukums – “Priekuļu agrie”. Savukārt Skujenes iedzīvotāji izvēlas izcelt apdzīvotās vietas nosaukumā ietverto vārdu “skujas”, tāpēc nereti top dažādi suvenīri, arī ēdami, no skujkoku izejvielām. Bioloģiskā zemnieku saimniecība “Indrāni” arī vienu no saviem ražotajiem saldumiem nosaukusi “Skujene” un uz iepakojuma attainojusi arī apdzīvotās vietas ģerboni.

Straupe saistās ar pili un pienotavu

Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe” ražo labi zināmus piena produktus.

Pienu pārstrādei piegādā no tuvākās apkaimes 33 saimniecībām, tās atrodas ne vairāk kā 25 kilometru attālumā no pienotavas. “Straupes” pārstāvis Ivo Apenītis pastāsta, ka pienotava ir bezatlikuma ražotājs, ražo produkciju tieši tādā apjomā, cik pasūtīts. Agri no rīta produktus nogādā pasūtītājiem, lieliem un maziem veikaliem, arī bērnudārziem, skolām.

Novadniekiem labi zināmi ir arī “Straupes” veikali. I. Apenītis izceļ, ka tajos pircējs var nākt ar saviem traukiem, kur iesvērs vai ielies vēlamo preci. “Tā atšķiramies no lielveikala piedāvājuma, turklāt esam videi draudzīgi. 95% no pircējiem ir pastāvīgie klienti, un vidzemniekiem esam ļoti pieejami,” saka I.Apenītis.

Dzirdot Straupes vārdu, cilvēkiem tā asociējas ar Lielstraupes pili, arī slimnīcu, kas tajā kādreiz bija, un pienotavu, kas ir pamanāma ikvienam garāmbraucējam. “Jāteic, tie, kas ilgāku laiku nav braukuši garām, ir pārsteigti, cik liela izaugusi pienotava, pilnveidojot ražošanu, uzceltas vairākas piebūves. Visu laiku domājam, kā attīstīties, ko pamainīt produkcijā. Tagad arī domājam par labu saukli, kas asociētos ar Straupes pienu un Cēsu novadu. Pirms tam bijām Pārgaujas novadā, tad mums bija skanīgs sauklis, bet tagad gribam to saistībā ar Cēsu novadu, krājam izteicienus, kas varētu noderēt, lai sauklis izdotos vienkāršs un paliktu atmiņā.”

Skujenē izceļ vārdu “skujas”

Bioloģiskās zemnieku saimniecības “Indrāni” saimnieces Lienes Margevičas dzimta ir skujenieši vairākās paaudzēs.

Tādēļ saldumu ražotnē, kurā viens no populārākajiem produktiem ir marmelādes konfektes, ir arī egļu dzinumu želejas konfektes ar nosaukumu “Skujene”. L. Margeviča pastāsta, ka viss top uz vietas saimniecībā un receptes ir unikālas: “Tādas nav nekur citur pasaulē. Esmu radījusi 20 dažādas marmelādes, un visas ir bijušas neparastas, piemēram, no sarkanā āboliņa, ugunspuķēm, pienenēm, viršiem, rupjmaizes, alus. “Skujenes” konfektes iespējams iegādāties arī vietējā veikalā,  tās labprāt izvēlas tūristi, jo konfektes ir specifiskas, citur tādas nebūs atrodamas. Vēlējos radīt produktu par godu Skujenei, bija skaidrs, ka tam jābūt saistītam ar skujām. Lai gan skuju marmelāde nav visiecienītākā, tomēr ir cilvēki, kuriem patīk tieši šī raksturīgā garša.”

Liene Margēviča uzsver, ka to vien dara, kā Skujeni izceļ un liela. “Savukārt plašākā mērogā izceļam Cēsu novadu, mana saimniecība arī izmanto    preču zīmi “Radīts Cēsu novadā”. Ja kādam ārzemniekam Skujene var būt nepazīstama, vārds “Cēsis” būs vairāk atpazīstams. Uzskatu, ka vispirms ir jālepojas ar savu saimniecību, tad pagastu, novadu un Latviju.”

Viena no Līgatnes šūniņām

“Pavāru māja” Līgatnes vēsturiskajā centrā izceļas ar ēku, kas vēsturiski celta kā dzemdību nams. Namā   iespēju robežās saglabāta vēsturiskā arhitektūra, lai Līgatnes vēstures stāsts turpinātos.

Ar cieņu pret vēsturi “Pavāru mājā” radīti stikla un metāla interjera priekšmeti: lampas darinājis Artis Nīmanis, metāla darbus Miks Ozols. Šefpavārs Ēriks Dreibants, “Pavāru mājas” saimnieks, teic: “Šī ēka vairāk pieder Līgatnei nekā man, pret to izturos ar ļoti lielu cieņu un respektu pret vēsturisko.”

Arī trauki, kuros tiek pasniegts ēdiens, ir vietējo amatnieku darināti. Ēdienkartē iekļauti ēdieni, kas izceļ spilgtākās reģiona garšas, produktus iegādājoties no apkārtnes zemniekiem, izmanto arī savvaļas augus, kas vākti Gaujas Nacionālajā parkā. Tā piedāvājumā tiek pievērsta uzmanība Latvijā raksturīgiem senākiem produktiem, kas no ikdienas ēdienkartes pazūd.    Un vēl kas īpašs – produktus uzglabā Līgatnes smilšakmens pagrabos.   

Pavāru māja radījusi savu produktu līniju: garšvielu sāli, dzērienus, sīrupus, medu, arī priekšmetus virtuvei un mājai: naža magnētus, piparu dzirnavas un citus. Šefpavārs Ēriks Dreibants pastāsta, lai gan ideja par saviem produktiem bija radusies jau agrāk, to īstenot izdevies kovida laikā, kad ēdināšanas uzņēmumu darbība bija ļoti ierobežota. Skaidrojot, kāpēc tiek radīti sava zīmola produkti, Ē. Dreibants teic: “Tādus gatavo daudzi restorāni, nereti viesi, kuriem ļoti patīk maltīte un gaisotne, vēlas kādu suvenīru no šīs vietas. Tas ir līdzīgi, kā, esot pie Eifeļa torņa Parīzē, mums gribas kā suvenīru paņemt torņa figūriņu. Tā arī, esot pie mums, klienti labprāt iegādājas mūsu garšvielu sāli. Uzreiz izlēmām, ka produktam jābūt pieejamam arī dāvanas noformējumā, lai to varētu ne tikai iegādāties sev, bet arī dāvināt.”

Pirmais garšvielu sāls tika radīts no bērzu sulas sīrupa. Tapa arī dzērieni, piemēram, dzirkstošā ugunspuķes tēja ar vīgriezi, rabarberu morss. Redzot, ka klientiem produkcija patīk, sortiments kļuva arvien plašāks. Uz Latvijas simtgadi izstrādāja sāli, kas palīdz piešķirt ēdienam Latvijā tradicionālu garšu buķeti. Tas ir sāls ar ķimenēm, kaltētām dillēm, kliņģerīšu ziedlapiņu    un ķiploku pulveri. Līgatnes “Pavā­ru māja” to tirgo arī lidostā “Rī­ga”.

Vērtējot Pavārmājas nozīmi Līgatnes identitātes veidošanā, Ē. Dreibants teic, ka to vieglāk novērtēt cilvēkiem no malas: “Tomēr man šķiet,    “Pavāru māja” ir viena no Līgatnes atpazīstamākajām vietām un zīmoliem. Mēs esam centušies šo vietu padarīt pēc iespējas pieejamāku. Tā mūsu dārzs ir publiski pieejams, tam apkārt nav žoga, cilvēki var atnākt, pasēdēt, pašūpoties šūpolēs, ieiet siltumnīcā, apskatīt Arta Nīmaļa stikla darbus. Kad ir sezona un gatavas ogas, aicinām ar tām cienāties. Te labprāt nāk parotaļāties Līgatnes bērnudārza audzēkņi, nāk atpūsties māmiņas ar bērniņiem, seniori, arī Lī­gatnes viesi. Redzu, ka cilvēki dodas uz veikalu un atnāk piesēst dārzā vai iziet te cauri, parunājas. Mēs esam kā viena no Līgatnes šūniņām.”

Nosaukums apliecina vēsturisko nozīmi

Deviņdesmito gadu beigās, dibinot uzņēmumu “Venden”, viens no galvenajiem uzdevumiem bija atrast piemērotu ūdens ieguves vietu, kas ilgtermiņā varētu nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar dabīgu dzeramo ūdeni.

Uzmanība tika pievērsta Cēsīm, vietai, kas vēsturiski pazīstama ar ūdens unikālo sastāvu. Jau 18. gadsimtā šeit darbojās ūdens dziedniecības iestāde, bet vēlāk, no 20. gadsimta 40. gadu beigām līdz 90. gadu sākumam, sanatorija “Cīrulīši”.

Uzņēmums apstiprina, ka nosaukuma izvēle nav nejauša, jo “Venden” simbolizē ciešo saik­ni ar minerālūdens atradnes vietu Cēsīs, Gaujas Nacionālā parka sirdī, un uzsver cieņu pret pilsētas bagāto vēsturisko un dabas mantojumu. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas uzņēmums iegādājās daļu bijušā sanatorijas kompleksa un blakus esošos minerālūdens urbumus, tā turpinot vietas vēsturiskās tradīcijas un atjaunojot minerālūdens ieguvi jau mūsdienīgā ražotnē. Tās atrašanās vieta un vietas unikālās dabas bagātības arī veido uzņēmuma identitāti un pamatvērtības, kas uzsver dabīgu augstas kvalitātes produkta ieguvi un rūpes par vidi.

Piebalga – ar piederības sajūtu

Piebalga latviskajā kultūrā ir vārds ar ļoti spēcīgu identitāti, tas kā zīmols tiek plaši lietots arī uzņēmējdarbībā.

Kad 2013. gadā Vecpiebalgā uzsāka gaļas pārstrādi, uzņēmumam izvēlējās nosaukumu “Piebalgas kūpinātava”. Tagad tur ražo vairāk nekā 150 dažādus produktus. Uzņēmumam nesen mainījās īpašnieki, bet nosaukums saglabājās.

“Piebalgas kūpinātavas” valdes locekle Alma Bērziņa pastāsta, ka ražotni iegādājās pērn jūlijā un, lai gan nosaukums nav viņas radīts, viņai nebija doma to mainīt: “Uzskatu, ka tas rada piederības sajūtu – gan mums kā ražotājiem, gan klientiem, kuri izvēlas mūsu produktu. Tā ir arī lauku reģiona atpazīstamības veicināšana.”

Parādīt skaisto Cēsīs un novadā

Konditorejas “Vinetas un Allas Kārumlāde” viena no īpašniecēm Alla Oldermane-Vadzinska pastāsta, ka kafejnīcas īpašnieču saknes nāk no Cēsu puses un Piebalgas.

“Un tās, mūsuprāt, ir skaistākās Vidzemes vietas. Mēs šeit dzīvojam, ar to lepojamies un vēlamies izcelt savā produkcijā. Radot produktus, gribam parādīt, cik dažādas garšas, cik daudz skaistu vietu ir Cēsīs. Piemēram, “Kārumlādes” Cēsu cepumu kastē izceltas četras garšas un četras īpaši skaistas vietas Cēsīs: Cēsu viduslaiku pils, Riekstu kalns, Rožu laukums un Maija parks ar melnajiem gulbjiem. Vai arī cepumu kastītes “Atver durvis uz Cēsīm”, kas pēc izskata atgādina kādu no Cēsu vecpilsētas namiem. Mums arī pašām, braucot ciemos, gribas aizvest stāstu no vietas, kur dzīvojam. Un, domājam, arī tūristi aizved līdzi sajūtas un garšas, kas palīdz ilgāk saglabāt atmiņas par mūsu pilsētu,” domā Alla.

Savukārt marcipāna kartupeļi “Priekuļu agrie” radās sadarbībā ar Sigitu Klētnieci, Cēsu novada kartupeļu vēstnieci, un Priekuļu pētniecības centru. Jau pērn pie kafejnīcas ieejas podā auga kartupeļu stādi, un rudenī tika novākta raža. “Šogad atkal plānojam audzēt kartupeļu stādus,    kas krāšņi priecē ar ziediem. Pateicoties tam, mēs, protams, varam novākt vairākas marcipāna kartupeļu ražas,” ar smaidu teic Alla Oldermane-Vadzinska, “mums patīk stāstīt garšīgus stāstus, lai Cēsis un novads ieinteresētu vēl vairāk ceļotāju, atpūtnieku un garšu baudītāju.”

Viņa arī pastāsta, ka tieši tāpat kā abas saimnieces lepojas ar Cēsīm un novadu, viņām patīk dalīties arī garšu sajūtās no ceļojumiem un tajos gūtajām receptēm: “Tad nosaukumos iekļaujam valstis, no kurienes receptes nākušas. Tā kafejnīcā baudāmas tipiskas Brazīlijas siera bumbiņas, Taizemes asās zupas, vai Maurīcijas garšu kokteilis.”