Ceturtdiena, 26. decembris
Vārda dienas: Dainuvīte, Gija, Megija

Identitāte. Latviskā piederība bērnudārzos

Anna Kola
13:27
08.03.2024
253

Svešvārdu vārdnīcā par identitāti teikts: savdabīgums, pilnīgs līdzīgums, piederīguma apziņa – atšķirīgums no citiem. “Nacionālajai identitātei ir īpaša loma saliedētības attīstībā, jo tā veido valsts iedzīvotāju un tās neatņemamās sabiedrības daļas – diasporas – kopības izjūtu un piederību nācijai.

Nozīmīga ir psiholoģiskā, kultūras, teritoriālā piederība, kopīga izpratne par vēsturi, politiskā saikne ar valsti un sabiedrību, kā arī kopīga ekonomika,” tā teikts Latvijas Nacionālās attīstības plānā laika periodam 2021. – 2027.gadam. Kā vēstī attīstības plāns, tad saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs minētajam laika periodam virzienam “Nacionālā identitāte un piederība” noteikti uzdevumi: stiprināt valstiskuma apziņu un piederības sajūtu Latvijai, veicināt latviešu valodas kā sabiedrību vienojoša pamata nostiprināšanos ikdienas saziņā, veicināt vienojošas sociālās atmiņas izpratnes veidošanos sabiedrībā. “Druva” ar vairākām Cēsu novada pirmsskolas iestādēm runāja par latviskās identitātes izjūtas veicināšanu. Tapa skaidrs, ka lielākais uzsvars likts uz gadskārtu svētkiem un arī valsts svētkiem novembrī un maijā. Tieši gadskārtu tradīcijas un paražas kopā ar mūsu tautas valodu ir mūsu valstiskās nacionālās identitātes lielākā bagātība un mantojums.

Stūrakmens – gadskārtu svētki

Arī Jaunpiebalgas vidusskolas pirmsskolā, līdzīgi kā citviet, viens no latviskās identitātes stiprināšanas stūrakmeņiem ir gadskārtu svētku svinēšana. “Ik gadu pirms­skolas grupiņās notiek gadskārtu svinēšana, populārākie un bērnu iemīļotākie ir Miķeļi, Mārtiņi, Ziemassvētki un Lieldienas. Miķeļos ik gadu dižojamies ar rudens ražu, izzinām, kādus dārzeņus audzē mūspusē, darinām radošus darbiņus no rudens veltēm,” stāsta Jaunpiebalgas vidusskolas pirmsskolas metodiķe Ilva Bobrova. “Mārtiņos, kā zinām, atveras vārti ziemai. Ievērojot latviskās tradīcijas, nu jau vairākus gadus, tērpušies maskās, dziesmās un rotaļās saucam ziemu. Visi kopā ārā mielojamies ar gaiļa zupu, vērojam laikapstākļus.”
Nu jau sāksies gatavošanās lielajam pavasara notikumam – Lieldienām, ko bērni vienmēr sagaida ar prieku un aizrautību. “Lieldienas ir pavasara svētki. Visi kopā lielajā katlā uz ugunskura vārām Lieldienu olas, ejam rotaļās, dziedam un runājam tautasdziesmas. Bez latviskajām gadskārtu tradīcijām nevieni no šiem svētkiem nav iedomājami.”
Novembrī, gaidot Latvijas dzimšanas dienu, Jaun­piebalgas pirmsskolas bērni uzzina un interesējas par mūsu valsti Latviju, savu novadu un pagastu. “Šajā mācību gadā Latvijas svētkos ar pašu gatavotām kartītēm sveicām vietējos uzņēmējus, iestādes, tā izjūtot piederību pagastam un izzinot tā teritoriju,” teic I.Bobrova.

Latvija sākas ar ikkatru no mums!

“Pirmsskolas vecuma bērniem piederību valstij un latvisko identitāti audzinām, iesējot mazajā sirsniņā pirmo mīlestības sēkliņu pret dabu, savām mājām, ģimeni, vietu, kur dzīvojam, pret savu bērnudārzu un mūsu Latviju,” par to, kā bērnudārza “Mežmaliņa” Priekuļos audzēkņi iepazīst latvisko identitāti, pastāsta iestādes vadītājas vietniece izglītības jomā Ilze Frei­ma­ne.
“Mežmaliņā” katra pirmdiena sākas ar bērnu stāstu par ģimenes kopīgi pavadītām brīvdienām, par kopīgi paveikto un piedzīvoto. “Vecāko grupu audzēkņus un viņu vecākus aicinām veidot foto plakātus par ģimeni. Tā katrs bērns grupas biedriem var palepoties par ģimenes tradīcijām, vaļaspriekiem, ceļojumiem, par mājas mīluļiem. Ikdienā vēršam bērnu uzmanību, ka bērnudārzā strādā daudz cilvēku, kuri par viņiem rūpējas, audzinām cieņu pret darbiniekiem,” teic I.Freimane.
Bērnudārzā rīko saliedēšanās pasākumus, kuros piedalās audzēkņi un viņu vecāki, kā arī darbinieki. “Katru rudeni organizējam velomaratonu “Mežmaliņa ripo”, lai jaunajā mācību gadā “ieripotu” smaidīgi un pilni enerģijas, bet pavasari sveicam ar aerobikas festivālu “Mežmaliņa dejo”. Visi kopā esam aktīvi dalībnieki arī Latvijas Veselības nedēļā.”
Īpašs pasākums bērnudārzā ir Latvijas dzimšanas dienas svinības, kad “jubilārei” dāvina skaistākās dziesmas un dzejoļus, mīļuma pilnus vēlējumus, rīko zīmējumu izstādi “Mirdzi, mana Latvija”. Kā tradīcija šo svētku gaidīšanas laikā ir bērnu gatavotās kūkas, rotātas ar latvju rakstu zīmēm, kas tapušas, izmantojot dzērvenes, kuras aug dobē turpat bērnudārzā. “Svētku dienas vakarā grupas gaismā gardais kūkas gabals tiek baudīts kopā ar mammu un tēti. Dodoties mājās, katra ģimene iededz svecīti Latvijas kartes kontūrā uz iestādes estrādes.”
Arī ikdienā valstiskuma un savas zemes mīlestības tēma nav sveša. “Lai paplašinātu bērnu pieredzi par ciematu un novadu, lai viņi iepazītos ar īpašām vietām un cilvēkiem, dodamies tuvākos un tālākos pārgājienos, velobraucienos un ekskursijās,” stāsta I.Freimane. “Pievēršam uzmanību sīkām lietām, rūpējoties par dabu. Latvija ir zaļa valsts, taču tās dabas resursi nav neizsmeļami. Lai mazais bērns to ātrāk un dabiskāk saprastu, uzsvaru liekam uz rotaļnodarbību organizēšanu āra vidē. Darbojoties dabā, pētot, eksperimentējot, prognozējot, šķirojot, uzkopjot bērns caur sajūtām gūst atklāšanas prieku par lietu pasauli. Tā pamazām tiek veicināta izpratne par vidi, veidota attieksme, māka darboties videi draudzīgi.”
Kā apliecinājums par ieguldīto darbu vides izglītībā karoga mastā pie iestādes plīvo EKO karogs. “Esam gandarīti, ka mūsu bērnudārza tuvākajā apkārtnē ir brīnišķīgas vietas bērnu aktīvām mācībām. Tu­vākos un tālākos kaimiņos ir Mež­parks, Kārumkalns, Saules parks, Rododendru dārzs, Sporta birzīte un līdzīgas vietas. Tā ir vide, kas ar mainīgo krāšņumu attīsta bērnos dabas skaistuma izjūtu un veido piederības sajūtu savam bērnudārzam, savam novadam, savai Latvijai,” teic I.Freimane. “Latvija sākas un turpinās katrā no mums! Latvija ir  darbs, ko mēs darām, domas, ko domājam!”

Vārdā “patriotisms” slēpjas daļa no darbībām “dot” un “palīdzēt”

“Domāju, daudz neatšķiramies no citām pirmsskolām- darām līdzīgi, tikai izpildījums katram ar kaut ko atšķiras,” saka Dace Potaša, Dzērbenes vispārizglītojošās un mūzikas pamatskolas direktora vietniece, kas vada mācību iestādes struktūrvienību “Asniņš” Taurenē. “Mūsu pirmsskolā latvisko identitāti veidojam caur trim lielām sadaļām: latviskā dzīvesziņa, patriotisms un mācība par vidi un vietu, kurā dzīvojam. Cilvēks un vieta – tas mijas cauri katrai sadaļai, katrai darbībai, ar kuru mēģinām mazajā cilvēkbērnā radīt interesi par to, ko darām.”
Viss sākas ar mazumiņu, atzīst D.Potaša. “Asniņā” sākums ir “Poga”. “Tā ir īpaša poga ar iestādes simbolu, un tā tiek pasniegta ikvienam, kurš pievienojas pirmsskolai. Tā bērns tiek “piepogāts” “Asniņa” saimei. Pogu piesprauž pie krūts visos svarīgajos mūsu pasākumos. Tā veidojas pirmā piederības sajūta šai vietai,” turpina D.Potaša.
Latviskās dzīvesziņas kopšana vienmēr saistās ar gadskārtu svinībām, tā ir nemainīga tradīcija. “Svinam Miķeļus, Mārtiņus, Ziemassvētkus, Lieldienas un Vasaras saulgriežus, tā apgūstot latviešu tautasdziesmas, ticējumus, rotaļas, paražas.” Par to, kā skolēnam veidot patriotismu, D.Potaša teic, ka svarīgi ir apzināties katram savu “es”, un to var saglabāt tikai apzinātā sadarbībā. “Par patriotismu daudz runājam un darbojamies Latvijai tik īpašajās dienās. Piemēram, Lāčplēša dienā sadarbībā ar karavīriem bērniem stāstām un rādām par mūsu Latvijas sargu ikdienu. Bērniem dota iespēja ieskatīties karavīru ekipējumā – mugursomas saturā, aplūkot bruņuvesti, ķiveri un citus ar dienestu saistītus atribūtus, tā radot priekšstatu par karavīra gaitās svarīgajām lietām. Kopā ābeļdārzā veidojam pārdomu ugunskuru un no lāpām izliekam gaismas ceļu, kuru ikviens iziet kopā ar karavīriem, kas ieradušies ciemos šajā dienā. Karavīri izveido bērniem šķēršļu trasi, kuru mazie pirmsskolēni veic ar lielu gribasspēku un degsmi, jo ir iespēja rokās paņemt īstas granātas veidolu, tālskati, piezvanīt sakaru postenim ierakumos un noslēgumā tikt pie karavīru rokasspiediena un uzslavas. Priecājamies, ka šīs aktivitātes mums palīdz sagatavot gan Cēsu Zemessardzes bataljons, gan Sauszemes spēku virsleitnants Gatis Slavēns ar savu komandu,” pastāsta pirmsskolas pārstāve.
Arī 18.novembri pirmsskolā tradicionāli svin, visiem esot kopā. “Gatavojoties šai dienai, paši cepam kūku, klājam svētku galdu un vienmēr visi ģērbjamies tautastērpos, tie ir visām grupām. Runājam un dziedam tautasdziesmas, izdejojam latviskās rotaļdejas. Ļoti sirsnīgi un patiesi!”
Kā 4.maija tradīcija ieviesusies “Latvijas Baltā stāsta” radīšana. “Stāstu radām kopīgi: rodas teksts, bērni to “pārnes” uz liela, balta audekla un ilustrē dažādās tehnikās. Stāsts ir par Latviju, un tas ir kā liela grāmatas lapa. Iepriekšējā gadā tā bija veselus septiņus metrus gara! Stāstu var ne tikai apskatīt, veido arī audio ierakstu. Tekstu ierunā kāds sagatavošanas grupas bērns. Šajā dienā esam saposušies, baudām pašu bērnu sniegto koncertu.”
Vārdā “patriotisms” slēpjas daļa no darbībām “dot” un “palīdzēt”, atzīst D.Potaša. “Ziemassvētku laikā īstenojam akciju “Labā sirds”, aicinām ikvienu bērnu un viņa ģimeni iesaistīties, pagatavojot nelielu dāvaniņu, ko nogādāt kādam vientuļam pensionāram Taurenes pagastā.”
“Asniņā” bērniem māca, kā “dot prieku”. “Kā tas ir? Mēs vismaz trīs reizes gadā ar tematiskām koncertprogrammām viesojamies gan pie Sērmūkšu rehabilitācijas centra ļaudīm, gan Taurenes pagasta senioru klubiņa “Randiņš” biedriem. Mācām arī palīdzēt, to noteikti darītu ikviens savas zemes patriots. Arī mūsu pirmsskola iesaistās palīdzības sniegšanā Ukrainai un tās ļaudīm. Pie mums mācījās bērni no ukraiņu ģimenēm. Nevarējām neatbalstīt, vācām ziedojumus un sūtījām bērniem uz Ukrainu,” teic D.Potaša.
Lielā sapratne par savu valsti sākas no mazā, katram svarīga ir vieta, kur dzīvojam. “Mācām rūpēties par vietu, kurā esam. Ne velti esam pirmsskola, kura iesaistījusies ekoskolu programmā. Tā mums ir iespēja sevi popularizēt ne tikai nacionālajā līmenī, bet arī starptautiski. Kļūstot atpazīstami, esam lepni par to, ko darām. Ikviens “eTwinning” projekts, kurā arī piedalāmies, uzliek atpazīstamības zīmogu ne tikai Latvijā, bet arī aiz tās robežām. Bērni projektu sarunu laikā lepojas, ka ir no Latvijas. Tas priecē!” uzsver D.Potaša.
“Asniņam” izveidojusies lieliska sadarbība ar ainavu arhitekti Vinetu Radziņu, kura bērniem sniedz praktiskus padomus un iesaista dažādās Latvijas Valsts meža dienesta rīkotajās akcijās. “Kopā ar Vinetu katru gadu sakopjam kādu stūrīti zemes. Tas ir tik jauki, ka, ejot pa meža taku, bērns iesaucas: “To koku stādīju es!” vai “To puķi stādīju es!”; “Šeit sakopām mēs!” ;“To putnu būrīti taisīja mans tētis, un mēs to pielikām…,” uzsver D.Potaša. “Mēs – iestādes pedagogi un darbinieki – latvisko piederību varam tikai pastiprināt, bet tās sākums ir bērna ģimenē.”

Maf Webam

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Latvijas kultūras galvaspilsēta – “Cēsis 2025”

18:31
17.12.2024
38

“Būs ievērojamu nacionālu un starptautisku notikumu kopums visa gada garumā ar vadmotīvu “Kultūra galvās, pilīs, sētās”. Cēsīs un pagastos cilvēki īstenos apjomīgu kultūras programmu, un 2025. gadā Cēsis iemirdzēsies kā Latvijas kultūras galvaspilsēta,” vēsta Cēsu novada pašvaldība. Par iecerēm, izdarīto, aktuālo un problēmām saruna ar    “Cēsis 2025” darba grupas vadītāju, Cēsu novada domes priekšsēdētāja […]

Ienāk jauni ģimenes ārsti

18:53
13.12.2024
134

Cēsu novadā pēc Nacionālā veselības dienesta datiem ir 25 ģimenes ārsti, no tiem deviņi pensijas vecumā. Cēsīs vidējais prakses lielums ir samērā liels – ap 1900 pacientu. Iedzīvotājiem var būt apgrūtināta pakalpojuma saņemšana – ilgāk jāgaida līdz klātienes vizītei, var būt īsāks laiks, kas veltīts vienam pacientam. Tāpēc ļoti būtiska ir ne tikai pensijā aizejošo […]

Viesos pagastā. Vēsture sākas ar vakardienu

00:00
29.11.2024
38

Taurenē darbojas vēstures interešu stāstnieku pulciņš “Tauri”. Oficiāli tas nosaukumu pieņēmis šomēnes, bet pagastā zināms jau septiņus gadus. “Toreiz samusināja tas, ka kaimiņos, Dzērbenē, daudz kas notiek, Taurenē ne. Mārīte Šķēle, kura vada Dzērbenes vēstures interešu kopu “Serben”, dzīvo Taurenē,    apņēmās vadīt stāstnieku pulciņu. Tā pensionāri sākām nākt kopā ne tikai pensionāru klubiņā, arī stāstniekos,” […]

Neatliekamā palīdzība neattālinās

00:00
29.11.2024
75

No 1. janvāra Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darba organizācijā plānotas izmaiņas. Pārmaiņu īstenošana saistīta ar    valdības lēmumu par finansējuma samazinājumu valsts pārvaldē, tostarp dienestā par 1,6 miljoniem eiro, lai valsts budžetā rastu nepieciešamo finansējumu drošībai. Tomēr šis nav vienīgais iemesls – NMPD katru gadu izvērtē    darbu un turpina jau iepriekšējos gados iesākto […]

Eiropas pārtikas pakas saņems mazāk iedzīvotāju

19:52
26.11.2024
38

Jau plaši izskanējis, ka no nākamā gada 1. janvāra mainās nosacījumi, kam piešķir Eiropas Sociālā fonda finansētās pārtikas un pirmās nepieciešamības rūpniecības preču pakas. Šo atbalstu vairs nesaņems personas ar maznodrošinātā statusu, palīdzību turpinās saņemt ģimenes, kurām piešķirts trūcīgas mājsaimniecības statuss, un krīzes situācijā nonākušas mājsaimniecības, tostarp Ukrainas civiliedzīvotāji. Ceturksnī līdzšinējo divu pārtikas preču komplektu […]

Līdzdalība. Biedrība pēta, kā atbalstīt seniorus

10:41
22.11.2024
25

Vēloties uzlabot senioru dzīves kvalitāti, atvieglot ikdienu un mazināt sociālo atstumtību, biedrības “Amatas novada attīstības fonds” pārstāvji sociālās jomas projektā “Sadzirdēt senioru” ciemojušies pie Cēsu novada Amatas un Drabešu pagasta senioriem, lai labāk izprastu, kā katrs jūtas, kas patlaban svarīgākais un kāds atbalsts nepieciešams. Aptauja veikta sadarbībā ar Amatas apvienības pārvaldi, finansējumu biedrība ieguvusi paš­valdības […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
12
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
28
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi