Gatavojoties Jauniešu deju svētkiem

Maijā Liepājā notiks II Jauniešu deju svētki “Viens apvārsnis. Tūkstošiem ceļu”. Tiem gatavojas ap 6600 jauniešu no 230 A, B un C grupas deju kolektīviem. II Jauniešu deju svētki ir nozīmīgākais šīgada latviešu skatuviskās dejas nozares pasākums, kura mērķis ir attīstīt jauniešu deju kolektīvu māksliniecisko izaugsmi un repertuāra kvalitāti, kā arī stiprināt kopdejošanas tradīciju, gatavojoties XXVIII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVIII deju svētkiem. Svētku koncertam izraudzīts vadmotīvs “Viens apvārsnis. Tūkstošiem ceļu”, aicinot mūžīgi sapņot un būt kustībā uz sevis piepildīšanu.

Svētki ir jānopelna, koprepertuāra pārbaudes skatēs jāparāda, cik daudz strādāts, vai sasniegts mākslinieciskais līmenis. Aizvadītajā sestdienā seši Cēsu novada jauniešu kolektīvi un arī Smiltenes un Ādažu dejotāji svētku žūrijai sniedza dejiska azarta pilnu koncertu. Dienas gaitā sarunā ar “Druvu” jaunieši dalījās pārdomās par dejošanu, latviskā izjūtu, emocijām, kopā būšanu, to, kāpēc dejo. Satraukums mijās ar prieku un gandarījumu, ka izdevies, par sajukušu soli nobira kāda asara, bet mērķis tika sasniegts – visi skates dalībnieki brauks uz Liepāju.

Ieraudzīt un sajust spārnus   

Lai arī bērnu un jauniešu skaits Latvijā samazinās, jauniešu deju kolektīvu šosezon nav mazāk. “Jaunieši iesaistās dejotāju saimē, dopings bija aizvadītie XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Koncertos un skatēs redzams, ar kādu prieku viņi dejo, kā bauda dejošanu. Viņi no sirds un nopietni gatavojas svētkiem,” saka Cēsu novada deju kolektīvu virsvadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne un uzsver, ka jaunieši godprātīgi strādā mēģinājumos, lai sasniegtu labāko dejas izpildījumu. Skatēs labi redzams, vai katrs mēģinājums bijis intensīvs.

Gadu gaitā Jauniešu deju svētki bijuši ļoti dažādi, pastāsta    I. Pētersone-Lazdāne. Koncertos tikušies tikai A grupas kolektīvi, tautas deju ansambļi, bijuši arī plaši svētki novados. “Šogad kopā būs visi jauniešu deju kolektīvi – vidusskolu, tehnikumu jaunieši un A grupas dejotāji. Tas ir ļoti vērtīgi vidusskolēniem, kuri tikko pabijuši skolēnu Dziesmu svētkos. Viņi būs kopā ar A grupas kolektīviem, un tā ir iespēja ieraudzīt, ka arī viņi var sasniegt tādu māksliniecisko līmeni. Savā novadā esi labākais, bet ir jāredz tālāks mērķis,” saka virsvadītāja.

Vadītājiem nav viegli motivēt jauniešus dejot, jo ir daudz citu iespēju, kā pavadīt brīvo laiku, atgādina virsvadītāja. “Taču dejošana iedod spārnus īpašam lidojumam. Lieluzve­dums “Māls” spilgti parādīja, cik svarīga ir kopā būšana, nav būtiski, ko kurš dara, vērtība ir lietderīgi pavadītais laiks,” teic I. Pētersone-Lazdāne.

Izdzīvot latvisko dzīvesziņu   

Cēsu Valsts ģimnāzijas jauniešu deju kolektīva “Kan­de” dalībnieki ģērbtuvē pošas, lai pavisam drīz izietu uz skatuves. Marija Luize Trezune palīdz meitenēm sapīt bizes, saspraust saktas. Viņa ir “Kan­des” bijusī dejotāja. “Nevaru tik svarīgā brīdī nebūt kopā ar savējiem,” saka Marija Luize un pastāsta, ka tagad ir studente, dejo “Daiļradē”, bijusi arī “Raitā soļa” dejotāja, bet ģimnāzijas kolektīvs aizvien sirdij tuvākais.
“Dejošana man ir dzīves nepieciešamība. Ja pirms dažiem gadiem tautiskās dejas jauniešu vidū it kā pazaudēja pievilcību, tagad daudzi grib dejot – vai nu atgriežas savos kolektīvos, vai mācās dejot. Dejojam mūsu dejas, kurās horeogrāfi ieliek latviskus rakstus, izdejojam latvisko dzīvesziņu, parādām sevi,” pārdomās dalās cēsniece.   

Daniela Janava atzīst, ka viņai svarīga ir kolektīva sajūta un vēlēšanās būt Deju svētkos. “Gribu atkal piedzīvot to sajūtu, kad tik daudzi ir kopā. Brīžam šķiet, ka apkārt ir nereāla gaisotne, visi vienlaikus dara vienu un to pašu, un esmu starp viņiem, esmu piederīga,” atklāj Daniela un pastāsta, ka viņu, trīsgadnieci, mamma aizvedusi uz dejošanu, mēģinājumi nepatika, bet vairākus gadus nodejoja. “Tad bija pārtraukums un dejošanas sāka pietrūkt. Kaut mēģinājumi ir grūti, pēc koncerta ir prieks un gandarījums. Bez dejošanas savu ikdienu nevaru iedomāties,” teic Daniela.

Paula Konovalova atklāj, ka viņai īpašs brīdis vienmēr ir pirms koncerta. “Tad visi gatavojas, ģērbjas, pinam matus,    tā ir brīnišķīga kolektīva sajūta. Katrs ir uzmanības centrs. Dejošanā ir arī patriotisms, izpildi deju soļus, kas radušies sen, skan mūzika – tajā ir kas neizskaidrojams,” pārdomās dalās Paula un piebilst, ka ļoti vēlas dejot augstāka mākslinieciskā līmeņa kolektīvā.

Dāvis Šīrons pastāsta, ka dejo no bērnudārza gadiem, tad apnicis, kad atkal gribēja dejot, pievienojās pagasta deju kolektīvam “Nītava”, tagad dejo ģimnāzijas kolektīvā. Dejošana dod tādas emocijas, kādas citur nevar iegūt.    Izjūtas koncertos neaprakstāmas. “Kandē” esmu ieguvis jaunus draugus,” teic Dāvis.

Kolektīvs ievelk

Straupes pagasta jauniešu deju kolektīvs “Idumeja” ir stabils kolektīvs. “Katru gadu dejotāju saime pamainās, kāds pārtrauc dejot, citi pievienojas dejotājiem. Prieks, ka kolektīvā ir daudzi, kuri mācās, studē pilsētās, bet aizvien ir “Idu­mejā”,” saka Pārgaujas    Kul­tū­ras centra vadītāja Solveiga Lobuzova. Viņas teikto apstiprina dejotājs Artis Vītols un uzsver, ka jaunie dejotāji kolektīvā ienes ko jaunu, bet ilg­gadējie uztur un tālāk nodod “Idumejas” garu. Artis mācās tehnikumā Valmierā, varētu dejot citā kolektīvā, bet gribas būt kopā ar savējiem. “Man patīk dejot. Dejojot kļūsti drošāks, nebaidies uzstāties,” bilst jaunietis.

Elva Pužule skolā dejojusi gan tautas, gan mūsdienu dejas, bet latviskais guvis virsroku. Elva studē Vidzemes Augstskolā un atzīst, ka var atrast laiku, lai būtu mēģinājumos, nemaz nerunājot par koncertiem. “Ikdienā gribas vēl kaut ko darīt. Gaisotne “Idu­me­jā” ievelk un notur. Tādu enerģiju, kādu gūst dejojot, tādu lādiņu citur nevar dabūt,” saka Elva.

Jauniešus vieno deja

Jaunpiebalgas pagasta Kultūras nama “Piebaldzēni” dejotāji pirms iešanas uz skatuvi neizskatās satraukti. Jaunieši cits citu paķircina, pārspriež ikdienas sīkumus, taču samulst, kad “Druva” pavaicā: “Kāpēc jūs dejojat?”

Bet tad ļaujas smiekliem. Un stāsts katram savs. “Ģimenē visi dejo, tante ir deju skolotāja, nekas cits neatliek. Esam jauks kolektīvs, prieks nākt uz mēģinājumiem. Kaut bieži vien ir grūti, bet pēc tam ir koncerti. Daudz kur braucam, esam bijuši arī ārzemēs. Galvenais vienreiz nodejot koncertā, sajust uz skatuves to labo satraukumu, piedzīvot emocijas, pēc tam būt kopā ar viesiem ballītē, tad jau vairs nav domu, ka varētu nedejot,” pārdomās dalās Dārta Damroze.

Mikus Ļuļēns pauž pārliecību, ka dejošanā būtiskākais ir smaids. “Uzvelkam tautastērpus, apkārt skaistas meitenes, jūties lepns un laimīgs latvietis,” viņš bilst un pastāsta, ka ģimenē neviens nedejo, arī pašam sākumā nepaticis, tagad to dara ar prieku. Mikus studē Rīgā, arī, kad mācījās Valmierā, brauca uz mēģinājumiem un koncertiem.

“Meitenēm patīk puiši, kuri māk dejot. No malas jau redzams, kurš ir dejotājs,” ar smaidu teic Dārta, bet Emīlija Pūcīte uzsver, ka deja vieno un ir interesanti kopā ar domubiedriem ne tikai dejot, arī darīt citas lietas. Emīlija mācās Cēsīs, bet viņas kolektīvs ir “Piebaldzēni”.     

Emīls Ērglis atklāj, ka viņu dejošanā ievilinājusi kolektīva vadītāja Lāsma Skutāne. “Viņai ir burvestību spējas, uzskaitīja, ko zaudēšu, ja nedejošu, un ko iegūšu, ja dejošu. Viņai bija taisnība,” pastāsta Emīls. Savukārt Patriks Eniks atgādina, ka tad, kad vairs nav spēka, jāspēj uzkāpt uz skatuves, jāļaujas latviskās dejas sajūtām. Tad gūst enerģiju, tiek atņemts satraukums. “Nopelnītie augļi ir kopīga ballīte,” bilst Patriks.

Prast atrast laiku dejošanai

Tautas deju ansamblis “Raitais solis” apvieno jauniešus no 14 līdz 30 gadiem. “Visi saprotas labi, nav tā, ka vieni sēž vienā kaktā, citi otrā. Kopā atpūšamies un reizē arī radām un rādām tautas bagātības, iedvesmojam citus jauniešus nākt dejot,” saka “Raitā soļa” vadītājs Andis Kozaks. Pēc uzstāšanās žūrijas priekšā viņš paslavē savējos: “Malači, izdarījāt, ko varējāt! Bija dažas kļūdas, bet redzēju pareizu attieksmi pret to, ko darāt.”

“Dejojot jūtos piederīga latviešu kultūrai. Pirms koncerta saposies, vari sevi parādīt skaistu,” saka dejotāja Letīcija Anna Skride, bet Simona Radvilaviča uzsver, ka dejā var sajust kopību, piederību. “Jūtos kā latviete, lepna un stipra,” saka Simona. Jaunietes arī novērtē, ka mēģinājumos tiek izrunāts katras dejas stāsts, pirms katra koncerta vadītājs un repetitore uzmundrina, ka viss izdosies, ir jūtams viņu atbalsts.

“Izturību vajag, gan dejojot Tautas deju ansamblī, gan C grupas kolektīvā. Vienmēr saku, lai tie, kuri no malas skatās un saka, ka dejošana nav nekas grūts un dažkārt dejotājus nosauc par lēkātājiem, atnāk uz vienu mēģinājumu un divas stundas nodejo, tikai tad stāsta, cik dejot ir viegli,” atgādina A. Kozaks un piebilst, ka jauniešiem, kuru ikdiena jau tā ir piepildīta, nav viegli nekavēt mēģinājumus, plānot laiku, lai nopietni un ar atdevi darbotos Tautas deju ansamblī.

“Regulāri ir lielāka un mazāka mēroga koncerti. Vasarā Pils parkā būs kārtējais deju kolektīvu koncerts “Kad balti mākoņi līgo”. Ir jāapgūst aizvien jaunas dejas,” stāsta A. Kozaks un atzīst, ka ar mērķtiecību var sasniegt rezultātus.

Ne tikai virpuļo uz skatuves

Uldis Blīgzna vada Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma jauniešu deju kolektīvu “Virpulis” un Priekuļu Kultūras nama jauniešu deju kolektīvu “Zelta virpulis”.

“Virpulī” patlaban dejo 11 pāri. Rudenī nomainījās sastāvs un negāja viegli, kamēr cits pie cita pierada, tagad ir izveidojies ļoti draudzīgs, pozitīvs kolektīvs,” stāsta vadītājs. Septembrī tehnikuma jauno audzēkņu vidū tiek izplatīta informācija, ka ir iespēja dejot latviešu skatuves dejas. Interešu izglītība amatiermākslā piedāvā vien deju kolektīvu un pūtēju orķestri, pārējie pulciņi saistīti ar sportu.

“Protams, kāds pamēģina un aiziet arī tāpēc, ka fiziski nevar izturēt divu stundu slodzi. Ja par grūtu, runājam, ka vērts turpināt, iedrošinu. Svarīgi, lai jaunietis tiek līdz pirmajam koncertam, pēc kura ir ballīte, kopā būšana, un tad jau ir āķis lūpā. Ne viens vien agrāk nav dejojis un sāk ar polkas soļu apgūšanu,” pieredzē dalās U. Blīgzna un uzsver, ka ir būtiski, lai nav tikai mēģinājumi un koncerti, bet ir arī aktīva kolektīva sadzīve. Vadītājs pats daudz domā, kādus pasākumus rīkot, kā saliedēt kolektīvu. Ar gandarījumu U. Blīgzna stāsta par braucienu uz koncertu Degumniekos. Pēc tam bija jauka balle un visu atpakaļceļu jaunieši dziedāja. “Prieks par tādiem jauniešiem. Viņiem ir savs kolektīvs, viņi jūtas piederīgi dejotāju saimei, viņiem ir mērķis būt Deju svētkos Rīgā, maijā brauksim uz Liepāju,” teic U. Blīgzna.

“Zelta virpulī” šosezon ir 16 pāri. Kolektīvu 2008. gadā izveidoja “Virpuļa” dejotāji, kuri pabeidza tehnikumu un gribēja turpināt dejot. Katru sezonu kolektīvs papildinās ar jauniem dejotājiem, vecākajiem dejotājiem ir pāri 30, jaunākajiem 18.

“Vecuma starpību kolektīvā nejūt. Dejotāji paši rīko pasākumus, meitenes Lāčplēša dienā, puiši Sieviešu dienā, kopā svinam arī citus svētkus,” par savējiem pastāsta vadītājs un uzsver, ka kolektīvā valda draudzīga, radoša gaisotne, jaunieši, kuri studē vai strādā, prot atrast un veltīt laiku dejošanai.

Mācot gaidāmo II Jauniešu deju svētku repertuāra dejas, U. Blīgznam ir dažādas pārdomas. Jauniešu kolektīvi koncertā dejos latviešu skatuviskās dejas zelta fonda repertuāru: “Tūdaliņ, tāgadiņ” A. Baumanes horeogrāfijā, “Sudmaliņas” (H. Sūna), “Andžiņš”    (V. Lodiņa), “Klipu, klapu” (U. Žagata) un citas.

“Diemžēl šīs dejas neuzrunā mūsdienu jauniešus. Protams, tajās ir pamatsoļi, kas jāzina katram dejotājam, bet tos mācās ikdienā,” saka jauniešu deju kolektīvu vadītājs un pauž neizpratni, kāpēc dejas, kuras horeogrāfi rakstījuši A grupas kolektīviem, jādejo zemāka līmeņa kolektīviem. “B grupai savukārt ir divas A grupas dejas un viena, ko    izpilda 7. – 9. klašu skolēnu kolektīvi. Jaunieši, pieauguši cilvēki, ne skolēni, nedejos bērnišķīgu deju. “Zelta virpulis” ir B grupas kolektīvs, bet skatē un svētkos dejosim A1 grupas repertuāru,” vērtē U. Blīgzna un atgādina, ka deja vispirms ir par attiecībām, tajā autors ir ielicis stāstu, un C grupas kolektīvs nespēj dejā izdzīvot to, ko Tautas deju ansamblis, kam tā rakstīta. Piemēram, “Sudmaliņas” pirmā dejoja “Daile”, un deja nav mainījusies.

Kolektīvu vadītājs uzsver, ka jaunieši gaida svētkus Liepājā. Diemžēl ne vienam vien priekšā ir grūta izvēle – piektdien un pirmdien ir valsts eksāmeni, bet sestdien svētki. “Gribējām braukt uz Liepāju uz trim dienām, bet tagad naktī izbrauksim, naktī atgriezīsimies. Vai svētku rīkotāji nezina, ka ir eksāmenu laiks, ka jaunieši, kuri dejo, arī mācās vidusskolā? Žēl, ka par to aizmirsts un ne visi jaunieši būs svētku dalībnieki,” situāciju vērtē U. Blīgzna. 

Visi brauks uz Liepāju

Skates rezultāti:

• Priekuļu ”Zelta virpulis” (A1 grupa, vadītājs Uldis Blīgzna) – 59,5 punkti, I pakāpe;
• Cēsu Kultūras centra Tautas deju ansamblis “Raitais solis” (A1 grupa, Andis Kozaks), 59,5 punkti, I pakāpe;
• Jaunpiebalgas “Piebal­dzēni” (B1 grupa, Lāsma Sku­tāne) – 52,5 punkti, I pakāpe;
• Cēsu Valsts ģimnāzijas “Kande” (B1 grupa, Andis Kozaks) -    51,5 punkti, I pakāpe;
• Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma “Virpulis” (B1 grupa, Uldis Blīgzna) – 51,5 punkti, I pakāpe;
• Straupes Tautas nama “Idumeja” (B1 grupa, Ginta Berķe)    49 punkti, II pakāpe.

Koprepertuāra pārbaudes skatē novada jauniešu kolektīvus vērtēja Dace Adviljone – žūrijas priekšsēdētāja, horeogrāfe, Rīgas valstspilsētas deju kolektīvu virsvadītāja, Limbažu novada skolu jaunatnes deju kolektīvu virsvadītāja, Tautas deju ansambļa “Zelta sietiņš” un Jauniešu deju kolektīva “Sudraba stīgas” vadītāja; Guna Trukšāne – II Jauniešu deju svētku virsvadītāja, horeogrāfe, Bauskas novada deju kolektīvu virsvadītāja;    Dāvis Ērglis – II Jauniešu deju svētku virsvadītājs, horeogrāfs, Ādažu Tautas deju ansambļa “Sprigulītis” un Krimuldas deju kolektīva “Dzirnakmeņi” vadītājs.