Civilā aizsardzība

Izstrādāts likumprojekts un paredzēts finansējums patvertņu ierīkošanai

Valdība apstiprinājusi Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozīju­mi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”. Tas paredz un nostiprina likumdošanā patvertnes jēdzienu, nosaka obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām, kā arī nosaka regulējumu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai militāra konflikta, kara vai katastrofas gadījumā.

Patvertne ir būve vai tās daļa, kas paredzēta cilvēku aizsardzībai no bīstamiem faktoriem, kas rodas katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā.

Likumprojekts paredz patvertnes iedalīt trīs kategorijās:
• I kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa, ķīmisko kaujas vielu, jonizējošā starojuma un radioaktīvo putekļu iedarbības, šķembām.
• II kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa un jonizējošā starojuma iedarbības, šķembām.
• III kategorijas patvertnes, kas izveidotas, pielāgojot esošas būves vai to daļas, paredzētas, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām.

Jau šobrīd esošo (III kategorijas) patvertņu pielāgošanai un aprīkošanai Iekšlietu ministrija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ( VUGD) ir izstrādājuši vienkāršotas vadlīnijas. Jāatzīmē, ka patvertņu aprīkošana ir brīvprātīga un šim nolūkam plānots ievērojams valsts atbalsts.

Vēl likumprojekts nosaka patvertņu izbūvi jaunbūvējamās ēkās, kur paredzēts izvietot A un B kategorijas kritiskās infrastruktūras objektus, kur ikdienā paredzēts nepārtraukti uzturēties personālam, kā arī patvertnes būs obligātas, būvējot jaunu sešu vai vairāk stāvu daudzdzīvokļu mājas, izglītības iestādes, slimnīcas vai citas publiskās ēkas, kas lielākas par 2500 kvadrātmetriem.

Patvertnes iespēju robežās būtu jāveido tā, lai tās var izmantot kā dubultas pielietošanas nozīmes objektus, piemēram, pazemes autostāvvietas, saimnieciskās telpas, lai mazinātu patvertnes būvniecības un izveidošanas izmaksas.

Patvertnes īpašniekam vajadzēs nodrošināt patvertnes uzturēšanu, kas ietvertu tajā esošā aprīkojuma darbspējas regulāras pārbaudes, savukārt apdraudējuma gadījumā patvertnes īpašniekam būtu jāgādā, lai patvertne būtu pieejama – atslēgtas ieejas durvis.

Jau šobrīd VUGD apsekojis 3200 valsts un pašvaldību ēku pagrabstāvus. 398 no tiem tika atzīti par atbilstošiem un 1254 par daļēji atbilstošiem patvertnes vajadzībām. Līdz ar to šobrīd apdraudējuma gadījumā ir nodrošinātas patveršanās iespējas vairāk nekā ceturtajai daļai valsts iedzīvotāju. VUGD ir arī nodevis pašvaldībām patvertņu zīmes, kuras nepieciešams izvietot uz ēkām, lai apzīmētu patvertņu atrašanās vietu.

Lai nodrošinātu finansiālu atbalstu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai, civilās aizsardzības būvju pielāgošanai un aprīkošanai, tiks novirzīti 20,9 miljoni eiro.

Kā sagatavoties un rīkoties krīžu vai militāra apdraudējuma gadījumos

Civilās aizsardzības pasākumus valstiskā līmenī koordinē un kontrolē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ( VUGD). Tā speciālisti ir apsekojuši potenciālās patvertnes pilsētās un lauku teritorijās, izstrādātas arī vadlīnijas rīcībai katastrofu, krīžu un militāra apdraudējuma gadījumā. Plašāks skaidrojums par rīcību apdraudējuma gadījumos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākās inspektores Vidzemē Sandras Vējiņas sniegtajās atbildēs uz “Druvas” jautājumiem.

-Iedzīvotāji bieži jautā par patvertņu pieejamība Cēsu novadā un kā tās atrast.

-Pērn VUGD kopā ar pašvaldības pārstāvjiem apsekoja 195 valsts un pašvaldības objektus Cēsu novadā. No tiem 69 tika atzīti par atbilstošiem vai daļēji atbilstošiem patvertnes prasībām. Uz šiem 69 objektiem pakāpeniski tiek izvietotas zīmes, lai iedzīvotāji patvertņu vietas pamanītu savā pilsētvidē. Bet jāsaprot, ka objekti, kas tika atzīti par daļēji atbilstošiem, vēl ir jāsakārto, lai novērstu nepilnības. Tāpat tiek plānots, ka patvertņu izveidei paš­valdības saņems valsts atbalstu.

Atgādinām, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji var apsekot un sakārtot savu māju pagrabus un pielāgot tās savām vajadzībām, ja patvertne ir nepieciešama. Jāat­ceras, ka patvertne ne vienmēr nozīmē tam speciālu izbūvētu vietu, bet vietu, kas ir droša, sakopta, aprīkota ar pārtikas, ūdens rezervēm u.c. primāri nepieciešamām lietām, kur īslaicīgi var patverties. Savukārt privātmāju iedzīvotāji aicināti apzināt iespējas savās mājās vai radinieku mītnēs, kur iespējams patverties.

Tāpat VUGD aicina daudzdzīvokļu māju īpašniekus un apsaimniekotājus izvērtēt situāciju namu pagrabos. Varbūt ir iespējams tos pielāgot minimālajām patvertņu vajadzībām. Jo svarīgi atcerēties, ka patvertnes nav pieejamas 24/7, bet tās kļūst pieejamas apdraudējuma gadījumā. Ikdienā šīs telpas var izmantot kā palīgtelpas, noliktavas, bet krīzes situācijā tās var operatīvi sagatavot patveršanās iespējām.

Tuvākajā laikā informācija par patvertnēm būs pieejama arī tīmekļa vietnē www.112.lv, kur būs skatāma karte ar visām Latvijā izvietotajām patvertnēm, mobilajā lietotnē “112 Latvija”, kur iedzīvotāji varēs redzēt gan savai tā brīža atrašanās vietai tuvāk esošās patvertnes, gan arī apskatīt citas Latvijas teritorijā pieejamās patvertnes.

Uz ēkām, kur apdraudējuma gadījumā pieejama patvertne, ir izvietota Patvertņu zīme. Cēsu novadā pie ēkām izvietotas jau vairāk nekā 50 šādas norādes. Tās liecina, ka patvertne apdraudējuma situācijā būs publiski pieejama.

-Vai mājās vajadzētu būt ”izdzīvošanas somai”, un ko tajā likt?

-“Izdzīvošanas somas” galvenā funkcija – es 72h varēšu par sevi parūpēties (līdz pašvaldība/atbildīgās iestādes sniegs informāciju par to, ko darīt un kā rīkoties) gadījumā, ja būs ierobežotas iespējas (pārtika, elektrība, ūdens utt). Svarīgi, ka pārzinām savu mājsaimniecību – īpašās lietas, kas svarīgas tiešu mums, ģimenes locekļiem, – specifiski medikamenti, pārtika, ūdens pašiem un mājdzīvniekiem.

-Kā mājsaimniecības, ģimenes var mēģināt saprast un trenēt prasmes mierīgi un racionāli rīkoties krīzes vai militāra apdraudējuma situācijā?

-Nereti civilās aizsardzības terminam vienādības zīme tiek likta ar militāru apdraudējumu, bet tā nav. Civilā aizsardzība ir pasākumu kopums, ko visi kopā īstenojam, lai nodrošinātu cilvēku, vides un īpašumu drošību, kā arī lai īstenotu atbilstošu rīcību katastrofas un katastrofu draudu gadījumos. Un civilās aizsardzības sistēma Latvijā paredz, ka savas atbildības ietvaros veicam preventīvos pasākumus, lai apdraudējumus novērstu vai mazinātu.

Ugunsgrēki ir viens no apdraudējumiem, ar kuru ikdienā saskaramies biežāk. Tāpat vētras, plūdi. Bet, lai būtu gatavi šādām ne ikdienas situācijām, svarīgi ir pārdomāt katram savas saimniecības riskus un laikus tiem sagatavoties.

-Vai rīcību krīzes situācijā vajadzētu pārrunāt ar bērniem, un ko akcentēt?

-Jā, protams. Svarīgi izrunāt, kā ģimene rīkotos dažādu apdraudējumu gadījumā. Pats vienkāršākais – sākt ar to, kā savā mājsaimniecībā rīkosieties, ja pazūd elektrība uz ilgāku laiku. Vai ir iespēja uzvārīt ūdeni, apkurināt mājokli. Kas mājoklī nedarbojas, ja nav elektrības, un kādas ir alternatīvas. Tāpat svarīgi, ka pārrunājam, kā rīkoties, ja pēkšņi nedarbojas telefonsakari. Šīs pārrunātās lietas palīdzēs arī bērniem saprast, ka lielākas un mazākas krīzes var notikt un svarīgi, ka saprotam, ko mums darīt – kur satikšos ar vecākiem, ja viņi mani nevar sazvanīt, vai, piemēram, izrunāt, pa kuru ceļu dodos uz skolu, pulciņiem, lai vecāki nepieciešamības gadījumā mani var atrast arī bez mobilā telefona zvana.

VUGD mājaslapā atradīsiet noderīgu informāciju gan par to, kā rīkoties ārkārtas situācijās, gan arī atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.

Drošākā patvertne Latvijā – unikāls tūrisma objekts

Drošākā un plašākā patvertne ne vien Cēsu novadā, bet, ļoti iespējams, arī Latvijā, ir populārais tūristu apskates objekts – slepenais padomju bunkurs Līgatnes Rehabilitācijas centrā. Tā ir pamatīga inženierbūve, celta Aukstā kara gados kā patvērums kompartijas, valdības un militārajai vadībai
atomkara gadījumā.

Bunkurs izbūvēts deviņus metrus zem zemes ar vairāk nekā 90 telpām 2000 m2 platībā. Tas aprīkots ar visu nepieciešamo drošai dzīvošanai līdz pat trīs mēnešu ilgā laika posmā. Tajā ir autonoma elektropiegāde, ūdensapgāde, telefonu stacija, gaisa padeve. Turklāt bunkurs aprīkots ar gaisa filtrēšanas un skābekļa padeves sistēmām, kas nodrošināja aizsardzību pret radioaktīvo piesārņojumu un ķīmiskām vielām.

Tas ir vienīgais autentiski saglabātais bunkurs Latvijā, un to atslepenoja tikai 2003. gadā. Tagad tas ir populārs tūristu apskates, kā arī vērtīgs militārā mantojuma izpētes objekts. Plašā, aizraujošā ekspozīcija sniedz ieskatu ne tikai par slepenā bunkura pazemes dzīves norisēm, bet arī iepazīstina ar padomju laika atribūtiem, sadzīves lietām un tā laika virtuvi ar iespēju baudīt pagājušā gadsimta otrās puses ēdienus.
Patvertnes būvniecība sākta 1970. gadā un ilgusi desmit gadus, pastāstīja Līgatnes Reha­bilitācijas centra Klientu apkalpošanas daļas vadītāja un zinoša bunkura gide Ludmila Annuš­kāne. Lai maskētu militāras nozīmes objektu, augšā uzbūvēta sanatorija tā laika vadošajiem biedriem.

“Te bija slēgta teritorija, ar žogu apkārt un caurlaides būdiņu. Uz sanatoriju atpūsties un uzlabot veselību varēja braukt tikai vadošie tā laika nomenklatūras darbinieki, kuriem atbilstoši rangam bija sadalīti pastāvīgi numuri viesnīcā. Lielie priekšnieki dzīvoja specluksos un luksos, maksājot par šeit pavadītu nedēļas nogali ar visu ēdināšanu piecus rubļus. Augšā par apmeklētāju labsajūtu rūpējās 80 darbinieki, mediķi, lejā bunkurā ik dienu dežurēja un visas sistēmas uzraudzīja 20 cilvēki. Pārsvarā atvaļināti virsnieki, mediķi, speciālisti, kuri apkalpoja iekārtas,” stāsta Ludmila Annuškāne. “Darbinieku atlase notika stingri, pārbaudīja, vai nav radu ārzemēs, sodāmība vai kādas padomju varai nevēlamas noslieces.

Bunkurs būvēts tā, lai atomkara gadījumā tajā varētu patverties līdz pat 200 cilvēkiem. Un ne tikai paglābties, bet arī vadīt tā laika republiku un sazināties ar augstāko vadību Maskavā, Kremlī, lai saņemtu norādījumus. Paze­mes komandcentrs bija aprīkots ar dažādiem sakaru līdzekļiem, kas ļāva uzturēt saikni ar ārpasauli, kā arī koordinēt militāros un civilos pasākumus krīzes situācijā. Kompartijas 1.sekretāram bija arī svarīgais (tiešām smags) telefons ar iebūvētu pretnoklausīšanās iekārtu tiešu sakaru uzturēšanai ar Kremli.

Autonomo elektrostaciju darbināja divi tanku dīzeļdzinēji, un tos uzturēja pastāvīgā darba gatavībā. Pazemē iebūvēta arī lielizmēra degvielas tvertne, kas vienmēr bija piepildīta. Elektrostacija joprojām ir darba kārtībā. 2005. gada janvārī pēc lielās vētras, kad bija pamatīgi nopostītas elektrolīnijas, šie tanku dzinēji vairākas dienas nodrošināja ar elektrību rehabilitācijas centru un apkārtējās mājas.

Tūrisma sezonā unikālo būvi brauc skatīties viesi no visas pasaules. Regulāri apmeklētāji ir arī mūsu bruņoto spēku karavīri un virsnieki. Viņi iepazīst vēsturi un arī praktiskos drošības risinājumus.”
Padomju slepenais bunkurs Līgatnē sniedz unikālu ieskatu padomju laika militārajā stratēģijā un dzīvesveidā. Tā bagātā ekspo­zīcija ir izglītojoša ne vien tūristiem, bet arī militārā mantojuma pētniekiem, jo sniedz dziļāku izpratni par Aukstā kara laika notikumiem un to ietekmi uz mūsdienu pasauli.

Būtisks resurss patvertņu izveidei – Eiropas finansējums

Lai Latvijā straujāk virzītos patvertņu izveidošana un pielāgošana, šogad februārī panākta vienošanās šim nolūkam novirzīt 22 miljonus eiro no Eiropas Reģionālā attīstības fonda. Izstrādātas arī vadlīnijas, kā noteikt, kuri objekti var pretendēt uz ES finansējumu patvertņu izveidei un pielāgošanai.

Cēsu novada pašvaldības Būvvaldes speciālisti ir apsekojuši ne tikai valsts un pašvaldības ēkas, bet arī daudzdzīvokļu namus, to pagrabus un devuši rekomendācijas to pielāgošanai patvertnes vajadzībām māju iedzīvotājiem un apsaimniekotājiem. Par to, kas darāms, lai publisko ēku pagrabstāvus, izmantojot Eiropas fondu finansējumu, pielāgotu patvertnes prasībām, stāsta Būvvaldes vadītāja Vija Gēme un būvinženieris Mareks Pavārs.

-Pašvaldība aktīvi iesaistījās drošības situācijas apzināšanā un risinājumu izstrādē. Būvvaldes speciālisti bez papildu resursiem darba pienākumu ietvaros veica pamatīgu darbu, apsekojot un izvērtējot iespējas valsts, pašvaldības un arī daudzdzīvokļu namu pagrabstāvus pielāgot patvertņu izveidei.

Mēs runājam par trīs kategoriju patvertnēm, tātad telpām, kas militāra apdraudējuma gadījumā ir pielāgojamas šai funkcijai. Pašvaldības pārziņā ir 109 ēkas: izglītības iestādes, pansionāti, veselības aprūpes iestādes. Nozīmīgas būves, kurās uzturas daudz cilvēku. Nereti tā ir vienīgā celtne apvidū, kur vispār ir iespējams patverties. Daļai šo ēku pagrabstāvi kopumā atbilst patvertnes funkcijai. Skaidrs, ka, īpaši izglītības iestādēs, pagrabus izmanto mierīgas ikdienas vajadzībām – kā noliktavu, ģērbtuvi. Taču ir pietiekami daudz publisko ēku, kur pagrabi, cokolstāvi ir ar logiem virszemes līmenī. Atbilstoši Iekšlietu ministrijas izstrādātajām vadlīnijām šādām būvēm Eiropas finansējumu patvertnes izveidošanai nevar piešķirt.

Novada pašvaldībā izstrādājām un nosūtījām Iekšlietu ministrijai priekšlikumus par šī kritērija maiņu. Kādi ir mūsu apsvērumi? Apdraudējuma gadījumā logus, izmantojot iepriekš izgatavotus vairogus, smilšu maisus vai citus līdzekļus, var operatīvi noslēgt un, izmantojot ES finansējumu, šajos pagrabos var sakārtot ventilācijas sistēmas, izbūvēt nepieciešamās komunikācijas, papildu ieejas/izejas, tādējādi mēs ievērojami palielinātu patvertņu kapacitāti un drošības līmeni. Tā nav tikai Cēsu novada problēma, tāpēc pamatoti ceram, ka šos argumentus valsts pārvaldē ņems vērā.

Vēl palēnu, bet virzība patvertņu jautājumā notiek. Kolīdz valsts pārvaldes līmenī būs izstrādāts un apstiprināts regulējums, esam gatavi pretendēt uz finansējuma saņemšanu un darbu organizēšanu. Par prioritātēm esam vienojušies. Vispirms patvertnes veidojamas vai pielāgojamas nozīmīgās publiskajās ēkās ( izglītības iestādēs, pansionātos) ar lielāko iedzīvotāju blīvumu konkrētajā apvidū.