Uzdevums izpildāms. Pašvaldības kapitālsabiedrības “Līgatnes komunālserviss” valdes loceklis Ronalds Orleāns vērtē, ka vienotas centralizētās siltumapgādes sistēmas izveide novada lauku pārvaldēs, ejot soli pa solim, ir izpildāms uzdevums.
Savulaik “Līgatnes komunālserviss” izveidots kā pašvaldības uzņēmums, kura pārziņā ir kanalizācijas un ūdenssaimniecības, teritorijas labiekārtošanas un centralizētās siltuma apgādes nodrošināšana toreizējā Līgatnes novadā, pēc administratīvi teritoriālās reformas – apvienībā.
Pagājušā gada sākumā situācija mainījās, pašvaldības kapitālsabiedrība “Vinda” kļuva par ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu nodrošinātāju Līgatnes pilsētā, kā arī Augšlīgatnes, Skaļupes un Ķempju ciemā. Savukārt “Līgatnes komunālserviss” rūpējas par siltuma apgādi Līgatnē un kopš pagājušā gada rudens arī Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā.
Notiek virzība uz to, lai “Līgatnes komunālserviss” pakāpeniski pārņemtu siltumapgādi visās novada lauku pārvaldēs, pastāstīja pašvaldības kapitālsabiedrības valdes loceklis Rolands Orleāns, bet Cēsīs, kā līdz šim, centralizēto siltumapgādi nodrošinās uzņēmums “Adven”.
“Līgatnē apsaimniekojam trīs katlumājas: Sakļupēs, Gaujas ielā Līgatnē un Dārza ielā Augšlīgatnē. Pagājušā gada oktobrī un novembrī kļuvām par siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā,” stāsta R. Orleāns. “Plānots, ka 2025. – 2026. gadā pārņemsim Priekuļu un Liepas, bet 2026. – 2027. gadā arī Stalbes, Ģikšu, Taurenes un Dzērbenes siltumapgādi. Pagājušajā gadā veicām katlumāju apsekošanu lauku pārvaldēs, lai novērtētu situāciju un izstrādātu nepieciešamo investīciju plānu stabilas ciematu siltumapgādes sistēmas izveidei. Jāpiebilst, plāns paredz, ka “Līgatnes komunālserviss” nepārņems kultūras namu, pansionātu vai citu publisku ēku mazo katlumāju apsaimniekošanu, mūsu pārziņā būs tikai centralizētā ciematu siltumapgāde.
Kāds kopumā ir katlumāju stāvoklis lauku pārvaldēs? Līgatnē visās trīs katlumājās par kurināmo izmantojam dabas gāzi. Bijām tālredzīgi un patēriņam nepieciešamo apjomu no “Elektrum” iepirkām jau vasarā, tāpēc gāzes cenas kāpums, kāds ir tagad, ziemā, siltuma tarifu neietekmē. Gaujas ielas un Augšlīgatnes katlumājās ir samērā jauni katli, labā darba kārtībā. Skaļupēs tie ir vecāki, kalpo jau 20 gadus, bet tie ir divi. Siltuma nodrošināšanai vajadzīgs viens, tāpēc, ja nu kas notiek, spējam nodrošināt stabilu siltumapgādi. Katli strādā automātiskā režīmā, un ar to apkalpi tiek galā viens operators.
Apkalpošanas ziņā gāze neapšaubāmi ir ērts kurināmais, taču izaicinājumus rada cenu svārstības un piegāžu neprognozējamība. Piemēram, vasarā dabas gāzes cena bija 41 eiro par megavatstundu, tagad gandrīz divas reizes vairāk. Savukārt šķeldai, kas ir vietējās izcelsmes kurināmais, cena visu sezonu turas 25 – 30 eiro robežās par megavatstundu. Siltuma tarifu veido ne tikai kurināmā izmaksas, bet arī trašu stāvoklis, pieslēgumi. Līgatnē ir veiktas investīcijas arī šajās sadaļās, katrā mājā ir automatizēti siltummezgli un tarifs ir 97 eiro par megavatstundu. Aktīvi notiek namu siltināšana, un tas jūtami ietekmē patēriņu. Augšlīgatnē nesen siltinātās daudzdzīvokļu ēkas iedzīvotāji rudenī siltumu lūdza pieslēgt divas nedēļas vēlāk nekā nesiltinātajās mājās.
Jaunpiebalgā ir 2022. gadā uzstādīts apkures katls, Vecpiebalgā gluži jauns, uzlikts aizvadītajā rudenī. Abos ciematos par kurināmo izmantojam sašķidrināto gāzi, ko pieved tvertnēs. Sašķidrinātā gāze ir nedaudz dārgāka nekā dabas gāze.
Šķeldas katlumājas ir Priekuļos un Liepā. Šajos ciematos ir novadā lielākais daudzdzīvokļu namu blīvums un siltuma patēriņš. Piemēram, viena Priekuļu katlumāja sezonā saražo trīs reizes vairāk siltuma nekā visas trīs Līgatnes katlumājas kopā, bet Liepā siltuma patēriņš ir pat lielāks nekā Priekuļos. Problēma ir tā, ka abi šķeldas katli ir savu laiku nokalpojuši, bieži jāremontē un nodrošināt stabilu siltuma piegādi ir grūti. Šķeldas katliem ir lielākas apkalpošanas izmaksas, jo vajag četrus kurinātājus, tehniku. Vēlamais risinājums Priekuļos un Liepā – uzstādīt jaunus, modernus automatizētos šķeldas katlus, bet tā ir ļoti nopietna investīcija, kas ietekmēs arī siltuma tarifu. Jaunam katlam ir augstākas amortizācijas izmaksas. Priekuļu pārvaldē siltuma izmaksas ir samērā zemas, ap 50 eiro par kilovatstundu.
Šķeldas katlumāja ir arī Dzērbenē, Taurenē un Stalbē. Domājot par vienoto siltumapgādes sistēmu Cēsu novada apvienību pārvaldēs, respektējam zaļo kursu un bioreģiona izveides ieceri. Tāpēc ciematos, kur būs nepieciešams uzstādīt jaunus apkures katlus, noteikti vērtēsim atjaunināmā un vietējā kurināmā izmantošanas iespējas. Kā jau minēju, modernajiem šķeldas apkures katliem kurināmā padeve un iebēršana ir automatizēta, tādēļ nevajag četrus kurinātājus. Taču rūpīgi jāvērtē arī modernizācijas investīciju ietekme uz tarifu.”
Zaļā enerģija privātmāju apkurē
Zaļā kursa prasības un iespējas izmantot atjaunināmo enerģiju siltuma apgādē vērtē ne tikai pilsētu un ciemu centralizēto katlumāju apsaimniekotāji. Šis jautājums ir aktuāls arī privātmāju un viensētu saimniekiem.
Lai sekmētu zaļās enerģijas izmantošanu siltuma apgādē, Latvijas iedzīvotājiem ir pieejams valsts atbalsts Vides investīciju fonda īstenotā programmā – atjaunojamo energoresursu ražojošo iekārtu iegādei un uzstādīšanai. Iedzīvotāji var pieteikties atbalstam, lai iegādātos un uzstādītu savos īpašumos saules paneļus, siltumsūkņus, granulu katlus vai izveidotu pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes sistēmai.
Programma “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” paredz atbalstu šādiem pasākumiem:
- esoša fosilos energoresursus izmantojoša apkures katla nomaiņa pret jaunu siltumenerģijas ražošanas iekārtu, koksnes biomasas katlu, kas piemērots granulu kurināmajam ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 50 kW;
- saules kolektoru sistēmu uzstādīšanai ar akumulācijas tvertnes tilpumu līdz 400 l;
- siltumsūkņa (gaiss, ūdens, zeme) ar kopējo jaudu līdz 50 kW uzstādīšanai;
- papildus varēs arī uzstādīt jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas (mikroģeneratorus), saules elektrostacijas (saules paneļi un invertors), vēja elektrostacija (vēja ģenerators un invertors).
Projektu Vides investīciju fondam var iesniegt fiziska persona, Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs, kuram Zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju. Var pieteikties arī dzīvojamo māju iedzīvotāji ar vairākiem īpašniekiem ar nosacījumu, ka visi mājas īpašnieki piekrīt projekta iesniedzēja plānotajām aktivitātēm kopīpašumā. Piekrišanas vēstulei jābūt notariāli apliecinātai vai parakstītai ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu.
Vienam projektam pieejamais maksimālais atbalsts ir 15 000 eiro, un maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte nepārsniedz 70% no siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas iekārtas iegādes vai mājsaimniecības pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai izveides izmaksām.
Komentāri