Būt cēsniekiem

Pusaudžu un jauniešu vecumā būtiski ir draugi, socializēšanās iespējas un piederības sajūta konkrētai grupai, skolai, pilsētai. Tas veido jaunieša identitāti. Piederību vietai veido arī notikumi, kas aktuāli jauniešiem, kuros būt kopā ar sev svarīgiem cilvēkiem, piedzīvot pozitīvas emocijas, līdzdarboties un gūt jaunu pieredzi. Tomēr, lai piedalītos Cēsīs organizētajos notikumos, jaunietim par tiem vispirms ir jāuzzina.

Vispārzināms, ka pusaudži un jaunieši izmanto citus informācijas avotus, ne tos, ko pieaugušie. Un arī vietējos jaunumus, ziņas par to, kas notiek Cēsīs, viņi iegūst atšķirīgi. “Druva” pētīja, kā jaunā paaudze uzzina informāciju, kas palīdz viņiem justies kā daļai no savas pilsētas.

Jaunieši ļoti aktīvi savā starpā pārrunā notiekošo, dalās iespaidos, aicina uz pasākumiem, kurus vēlas apmeklēt kopā ar draugiem. Labprāt izmanto sociālos tīklus, bet ļoti maz tradicionālos plašsaziņas līdzekļus. Viņi ievērojuši arī informāciju, ko sociālajos medijos publicē pašvaldība, bet rosina, ka tajā varētu stāstīt arī par mazākiem pasākumiem, kas notiek pilsētā, piemēram, ko rīko uzņēmēji un organizācijas.

Iesaistīt pasākumu rīkošanā jauniešus

Cēsu Jauniešu mājas vadītājas un pašvaldības jaunatnes lietu speciālistes Ilutas Balodes ikdienas darbs ir cieši saistīts ar jauniešiem.

Viņa arī, rakstot maģistra darbu, pētīja, kāds saturs padsmitgadniekus vislabāk sasniedz. I.Balode vērtē, ka primāri par jaunumiem pilsētā, iespējām piedalīties pasākumu tapšanā, notiekošajām aktivitātēm jaunieši uzzina sociālajos medijos: “Tomēr nav tā, ka visi zina visu. Daļa seko tam, kas notiek pilsētā, bet ir arī tādi, kuri neko nezina un neko nav dzirdējuši. Tas ir ļoti individuāli un lielā mērā atkarīgs no paša jaunieša, vai viņš grib vai negrib ko zināt. Bet jāatzīst, jaunatnes darbiniekiem un pasākumu organizatoriem ir jāiegulda liels darbs, lai informācija nonāktu līdz jaunietim. Nereti vajadzīga individuāla pieeja, aprunāšanās ar katru, lai ieinteresētu.

Es teiktu, ka informācijai ir jābūt sociālajos medijos un līdztekus jābūt individuālai pieejai, jo vislabākās ir vienaudžu atsauksmes, ja paziņa, draugs pastāsta, ka    pasākums bijis interesants un viņš dosies uz nākamo, tas iedarbojas.”

Taču, protams, sociālie mediji arī nav kāda vienota telpa un ļoti atšķirīgi ir arī to lietošanas paradumi. Iluta Balode vērtē: “Kāds vairāk ir tiktokā, cits instagramā, vēl kāds arvien ir feisbukā. Lai arī jaunieši internetā, tajā skaitā sociālajos medijos, pavada daudz laika, ne vienmēr tur ievietotais viņus sasniedz. Tā diemžēl ir, un tā ir ne tikai ar jauniešiem, bet visiem sociālo mediju lietotājiem. Turklāt informācijas ir ļoti daudz, tas nereti raisa ignoranci pret to.” Viņa arī pastāsta, ka savā maģistra darba pētījumā secinājusi, ka tas, vai jaunietis informāciju pamanīs, ļoti lielā mērā ir atkarīgs, kādu uzrunas veidu ziņas devējs izvēlējies. “Kaut projekta, pasākuma nosaukums un nosacījumi ir lietišķā valodā, uzsaukumam auditorijai ir jābūt pavisam citādam, jauniešiem tuvākam. Arī Jauniešu mājai ir sava lapa sociālajos medijos, prieks, ka sekotāju skaits aug, tātad kādu iemeslu dēļ viņiem saturs šķiet saistošs, un prieks, ka šos jauniešus izdevies sasniegt. Tā ir arī iespēja parādīt, ko darām,” atklāj I.Balode.

“Arī pēc pasākumiem ir svarīgi parādīt, kāds tas bija. Un katrs sarīkojums var kļūt par labāko reklāmu. Piemēram, Jauniešu diena Cēsīs ir pasākums, ko gaida, par ko interesējas. Līdzīgi bija ar pasākumu “Lauzt robežas” – pirmajā reizē bija jāaicina un jāpamudina atnākt, bet tagad jau pusstundu pēc pieteikšanās uzsākšanas tā ir jāslēdz, jo vairāk uzņemt nav iespējams. Arī ikgadējie pasākumi satura un formas ziņā mainās, tāpat kā mainās paši jaunieši, viņu intereses un vajadzības. Un vēl svarīgi ir pasākumu rīkošanā iesaistīt pašus jauniešus, tad viņi ir ieinteresēti aicināt draugus, runāt un stāstīt par to,” secina I.Balode.

Interneta vide un draugi

Cēsu savdabību raksturo plašais, daudzveidīgais kultūras un atpūtas piedāvājums un jauniešu iespējas tā papildināšanā. Līdzdarbojoties pilsētas vides veidošanā gan ar savu pienesumu, gan esot notikumu dalībniekam, stiprinās saite ar dzimto vietu, tās īpašo nokrāsu.

Cēsu Jauniešu māja ir viens no veidiem, kā iesaistīties pilsētas dzīvē. Tajā darbojas Cēsu Valsts ģimnāzijas 11.klases audzēkne Krista Jurēvica. “Es esmu ļoti ieinteresēta tajā, kas notiek Cēsīs, tāpēc arī ir tik liela griba iesaistīties pasākumu veidošanā, koordinēšanā. Redzu, cik pilsēta ir perfekta    pasākumu rīkošanai un apmeklēšanai. Mums ir ļoti daudz kafejnīcu, plaša koncertzāle, skaistas izstāžu vietas, parki un ir ļoti daudz citu vietu, kur būt pasākumiem. Man pašai ir svarīgi, ka es esmu cēsniece, man ļoti patīk te dzīvot, darboties. Es arī ļoti gribētu palikt daļa no Cēsīm, lai kur arī būtu, jo tiešām redzu pilsētas izaugsmes potenciālu, it īpaši jauniešu vidē. Mums ir vairākas vidējās mācību iestādes, ir interešu centrs, darbojas Jauniešu dome. Cēsis ir brīnišķīga vieta, kur dzīvot ģimenēm ar bērniem, te notiek ģimeniski pasākumi un aktivitātes.”

Kā jaunieši iegūst informāciju par notikumiem Cēsīs? Vis­biežāk jaunumus uzzina no vien­audžiem un ģimenē, atzīst Krista, un arī “Druvas” uzrunātās Jau­niešu mājas aktīvistes, Kristas skolasbiedrenes Annija Līce un    Ance Vanaga.    Krista teic, ka Cēsis nav tik lielas, lai draugs draugam nevarētu pateikt par pasākumiem, par kuriem ir dzirdējis vai kuru domā apmeklēt. Savukārt Ance domā, ka    par kādiem negadījumiem vai problēmām cēsnieku dzīvē vairāk var uzzināt televīzijas pārraidēs vai dažādos portālos, kuru lietotnes lejuplādētas viedtālrunī. Annija par jaunākajiem notikumiem uzzina feisbuka sadaļā “Notikumi” un instagramā.

Taču kopumā informācijas avoti ir ļoti dažādi. Arī internetā, kuru lieto ikviens, katrs jaunietis ziņas meklē atšķirīgi. Ance norāda, ka viņas vienaudži informāciju uzzina podkāstos, arī interneta vietnēs sekojot kāda populāra cilvēka profilam. Arī te ir liela dažādība, jaunietis izvēlas, kurai personības uzticēties. “Arī mēs draugu lokā sekojam dažādiem cilvēkiem, bet, sanākot kopā, padalāmies, kur esam informāciju ieguvuši,” saka Ance.

Krista atzīst, ka ne par visiem pasākumiem, kas notiek Cēsīs, var uzzināt vienuviet. Viņa soci­ālajos medijos seko kafejnīcām “Mala” un “Rūsa”,    tur piedāvā daudz interesanta, bet par tiem nav ziņu pašvaldības informācijā.    “Būtu ļoti labi, ja Cēsis attīstītu kādu sociālo mediju kontu, kur ir informācija par ikvienu pasākumu. Tas varētu izdoties, jo pilsēta ir zināma ar pasākumu, koncertu, izstāžu, festivālu plašo klāstu, un būtu labi, ja informācija par šiem pasākumiem būtu atrodama vienuviet. Tas būtu vērtīgi ne tikai vietējiem, bet arī tūristiem. Pašreiz ne par visiem pasākumiem, ja vien tie nav pašvaldības, var laikus uzzināt. “Rūsā”, “Malā”, “Zaļajā Zālē” notiekošais, jaunas vietas, kas atvērušās, par tām    varētu ziņot šādā vienotā kontā.” Arī Annija aizdomājusies, ka par mazajiem pasākumiem varētu būt informācija paš­valdības saziņas kanālos.

Ikdienā skolēni regulāri izmanto arī e-klasi. Jaunietes atzīst, ka tajā būtu noderīgi arī īsi uzsaukumi par Cēsīs notiekošo. Ance pastāsta, ka nereti e-pastā saņem skolotāju vai ģimnāzijas direktores sūtītas ziņas par jaunumiem pilsētā, kuros turklāt ir iespēja līdzdarboties.

Jauniešu ikdiena nav drukātie mediji. Bet Krista, kura bija Jauniešu dienas koordinatore un par viņu vairākkārt rakstīts “Druvā”, laikrakstu pirkusi. “Tad ieskatījos arī pārējā avīzē atrodamajā informācijā un secināju, ka tā ir ļoti noderīga, ir arī īsi, kodolīgi teksti par interesantām tēmām.” Ances vecvecāki “Druvu ”abonē    un krāj rakstus, kuros ir pieminēta mazmeita. Ance šajos numuros pārlasa arī citus rakstus un vērtē, ka atrodama noderīga informācija. Sa­vukārt Annijai mājās ir “Druva”, tomēr viņa avīzē ieskatās reti, tad, ja ir informācija par kādu pazīstamu cilvēku vai lasāms kāds sirsnīgs stāsts, taču labprāt izlasa sludinājumu sadaļu.

Lai iesaistītos pilsētas ikdienā un būtu aktīvs tās līdzdalībnieks,    svarīgākais tomēr ir paša vēlme. Jaunietes regulāri interesējas par notiekošo, dalās ar to, bet uzsver, ka svarīga ir katra paša ieinteresētība.    “Ja meklē informāciju, var to atrast. Mani interesē dažādi pasākumi, patīk ar draugiem pavadīt laiku daudzpusīgi, tāpēc esmu ieinteresēta atrast arī to informāciju, kas uzreiz pie manis nenonāk.”

Pašvaldība cenšas uzrunāt dažādi

Cēsu novada Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītāja vietnieks komunikācijas jautājumos Kristaps Ezītis pastāsta, ka jauniešus paš­valdība cenšas uzrunāt dažādi: “Lai informētu jauniešus par novadā notiekošo, pašvaldība izmanto dažādus komunikācijas kanālus, to­starp sociālos tīklus “Fa­cebook”, “Instagram” un “X”. Tomēr kā veiksmīgākais rīks jauniešu auditorijas uzrunāšanai praksē iezīmējusies e-klase. No pašvaldības puses uzrunājam izglītības iestāžu direktorus, kas savukārt šo informāciju nosūta pedagogiem, skolēniem un viņu vecākiem.” Pašvaldība seko līdzi arī sociālo mediju izmantošanas dinamikai. Tā veiktajā analīzē par augustu iespējams secināt, ka visos pašvaldības sociālajos medijos sekotāju skaits ir pieaudzis, turklāt daļa apmeklētāju ielūkojas pašvaldības radītajā saturā vairākkārtīgi. Ņemot vērā jauniešu teikto, saprotams, ka daļa no apmeklētājiem ir arī viņi, kuri tādā viedā uzzina par pilsētā notiekošo.

Kristaps Ezītis arī norāda, ka novadā ir izveidota vienota politika darbam ar jauniešiem, ko īstenos Cēsu Bērnu un jauniešu centrs, tostarp tiešā veidā komunicējot ar jauniešiem par aktualitātēm un iespējām.