Aktualizējam. Vides projekti vietvarā

Vides projekti – risinājumu meklējumi rītdienai

Cēsu novada pašvaldība īsteno dažādus ar vides jautājumiem saistītus projektus. “Katram projektam pamatā ir vajadzība, problēma, kas, to īstenojot, jāatrisina,” uzsver Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova. Vides projektu portfelis ir ap miljons eiro, bet    pašvaldības līdzfinansējums līdz 100 tūkstoši eiro, pārējo sedz dažādas programmas. “Pašvaldībai vides projektiem ir izdevīgi finansiālie nosacījumi, un lielākoties katra      īstenošana ilgst vairākus gadus. Par katru    projektu bijusi diskusija, kurā izvērtēti ieguvumi šodien un rīt. Līdztekus ir pamatojums, vai projekta mērķis atbilst pašvaldības mērķiem un uzdevumiem, kas apstiprināti stratēģiskajos dokumentos – Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2035.gadam, novada attīstības programmā līdz 2028.g., ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānā Cēsu pilsētai un Cēsu novada integrētajā ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānā līdz 2030.gadam, pašvaldības mežu un ūdeņu apsaimniekošanas koncepcijā. Katrs projekts ir kāda dokumentos rakstītā mērķa sasniegšanai. Ja tūlītējā ieguvuma nav, iegūstot zināšanas    kādas problēmas risinājumam, varam to izmantot turpmāk,” skaidro I.Suija – Markova.   

Viņa arī pauž pārliecību, ka vides jautājumi ir jāizprot, jāvērtē padziļināti un jāskaidro.“Ir jāmāk cilvēkiem izskaidrot, saprotot, ka ne katram ir laiks iedziļināties. Nevaram teikt, ka videi vērstā    uzmanība ir iegriba vai untums, no vides kvalitātes taču ir atkarīga mūsu dzīves kvalitāte. Par to jārunā, tas jāatgādina, ne ar apgalvojumiem, bet skaidrojot.

Pēc pēdējām lietavām medijos bija virsraksti, kuros uzsvērts, kā pilsētas piemērosies klimata pārmaiņām, jo skaidri parādījās infrastruktūras problēmas. Kopumā nokrišņu ir mazāk, bet tie ir intensīvāki, pilsētu infra­struktūra nav gatava ekstrēmam karstumam un lietum. Cēsīs ir karstuma sala, vietas, kuras uzkarst un ir padsmit grādus siltāks nekā tur, kur ir zaļā zona. Klimata    pārmaiņas ir arī izmaksas. Arī diskusijas ar apdrošinātājiem pēc lietavām parādīja jaunu niansi – pārmetumi infrastruktūras uzturētājiem. Nevis dabas stihija radīja postījumus, bet tas, ka pilsētvide nav gatava lietavām, vētrām. Klimata pārmaiņām ir jāgatavojas, bez ieguldījuma neiztikt. Tā ir jaunā realitāte,” pārdomās dalās I.Suija-Markova un vērtē, ka katrs, kaut neliels solis, katrs pētījums ir jaunas zināšanas, kā risināt ārējo faktoru ietekmi.  “Kad problēma acīmredzama, tad jādomā par praktiskiem risinājumiem, kā sistēmu atjaunot, bet bieži vien pētījumi parāda  soli, pirms problēma redzama, un varam rīkoties,” teic domes priekšsēdētāja vietniece.

Vēl ir būtiski, ka, īstenojot projektus, kuros pašvaldības finansējums ir neliels, tiek atslogots budžets. Domes priekšsēdētāja vietniece skaidro, ka, piemēram, lai izstrādātu teritorijas plānojumu, ir nepieciešami dažādi dati, pētījumi. Tos var iegūt, īstenojot kādu projektu, piesaistot finansējumu, nevis izmantojot pašvaldības budžeta naudu.

Pašvaldības Attīstības pārvaldes Vides un klimata neitralitātes nodaļas vadītāja Inta Ādamsone uzsver: “Mums starptautiskos projektos izveidojusies laba sadarbība dažādiem    partneriem, ar kuriem agrāk kopā strādāts. Tas paver iespēju atrast partnerus, kā arī mūs uzrunā citi. Ja projekta tēma pašvaldībai aktuāla, iesaistāmies.”

Vasarā dīķi zaļi

Cēsīs ir seši dīķi – Pils parka, Maija parka, Lapsu ielas, Dubinskas, Avotu ielejas. Pērn   visos  tika ņemtas ūdens analīzes, vērtēts tā ķīmiskais sastāvs, veikta kontrolzveja, lai pētītu, kādas zivis dzīvo dīķos. 

“Visos dīķos, izņemot Pils parka dīķi, situācija ir normāla. Nedaudz sliktāka kā citos ir Maija parka dīķī.Ar Pils parka dīķi ir vairākas problēmas. Pēdējo reizi tas    tīrīts 80.gados. Ir problēmas ar meniķi, tas jāsaremontē. Acīm redzams ir aļģu daudzums, ir arī zilaļģes. To slānis ir tik biezs, ka ūdenī trūkst skābekļa. Ja pavasaros, kad nav ledus, slāpst zivis, tas arī par kaut ko liecina. Nozveja parādīja, ka dīķī dzīvo gandrīz tikai karūsas, zivju sabiedrība nav sabalansēta,” stāsta I.Suija-Markova, bet I.Ādamsone    atgādina, ka vienkāršākā metode, kā atbrīvot ūdenstilpi no aļģēm, ir plēsējzivju pavairošana un makšķerēšana. Cēsu dīķos makšķerēšana ir aizliegta. Vai ar laiku varētu atļaut, I.Suija-Markova vērtē, ka daudzās pasaules pilsētās populāra ir tā saucamā ielu makšķerēšana. Ejot no darba, piestāj un pamakšķerē, tiek rīkotas arī sacensības. Vai tā varētu būt arī Cēsīs? Tas nākotnes jautājums.

“Dīķis ir maza ūdenstilpe, un karstuma ietekmē tajās tāpat kā ezeros savairojas aļģes. Dīķī arī satek ūdens no ielām, jautājums ir, cik kurā brīdī filtri to spēj attīrīt ” bilst I.Suija-Markova.

Cēsnieki droši vien Pils parka un Maija parka dīķos ievērojuši baltus karodziņus. Tās ir eksperimentālas iekārtas, kas attīra ūdeni, izmantojot ultraskaņu. “Šī tehnoloģija raida ultraskaņas viļņus, kas iedarbojas uz aļģēm. Tās tiek plēstas un nomērdētas. Pēc tam aļģēm kā jau mirušiem organismiem jāuzpeld, tad jānogrimst.    Pagaidām gan uzlabojumus neredzam, bet secinājumus izdarīt ir pāragri, jo eksperiments ilgs līdz novembrim,” stāsta I.Suija-Mar­kova un piebilst, ka iekārta ražota Amerikā un līdz šim atklātās ūdenstilpēs izmēģināta maz.    “Tā kā dīķis ir ļoti sliktā stāvoklī, izmēģinām ikvienu iespēju,” uzsver domes priekšsēdētāja vietniece. Ultraskaņas metodes izmēģinājums izmaksās vien apmēram divarpus tūkstošus eiro. Pētnieki testē metodi.

“Aļģu koncentrācija ir tik liela, ka iekārta nespēj tikt galā.  Ir cerība, ka vismaz tā kāda daļa aļģu nosēdīsies, tad varēs ūdeni novadīt uz Pirtsupīti. Ja ne, tad    gravā    būs jāierīko nosēddīķis, tajā jānolaiž Pils parka dīķa ūdens un pats dīķis jātīra. Tas izmaksātu vairāk nekā simts tūkstošus eiro,” stāsta I.Suija-Markova.
I. Ādamsone atklāj, ka pašvaldība iesaistījusies    starptautiskā projektā par fosfora piesārņojuma samazināšanu dīķos. Tas vēl    nav uzsākts, bet projekta mērķis ir izstrādāt filtrējošu materiālu, kas uzsūc fosforu. Pēc tam šo filtrējošo materiālu varēs izmantot apstādījumos. Fosfors augsnei ļoti nepieciešams, bet dīķos  daudz.

Tā kā peldošo salu iecerēts ierīkot nevis Āraišu ezerā, bet Cēsu Pils parka dīķī, arī tā kalpos piesārņojuma mazināšanai, tāpat kā Gulbenē un Rakverē. “ Salas uzdevums ir uzlabot ūdens kvalitāti, un to veic augi, kuru sakņu sistēma attīstās ūdenī, tie barojas no aļģēm un liekajām barības vielām ūdenī, “ skaidro I.Ādamsone. 

Katra dzīves kvalitātei

Pašvaldības vides projektu portfelis atklāj šodienas un rītdienas problēmas un iespējamo risku samazināšanu.

“Mācāmies no citām pašvaldībām. Cēsnieki un iedzīvotāji pagastos jau redz, ka atsevišķas teritorijas šovasar nav vairākkārt pļautas. Novadā ir apsekoti paš­valdības  īpašumi, un tās ir bioloģiski vērtīgās pļavas,” stāsta I.Suija-Markova un uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā tas arī ir mazs solis.
“Energoefektivitāte, zivju resursu atjaunošana, nesakoptu teritoriju sakopšana, aprites ekonomika, atkritumu samazināšana un vēl daudzās citās jomās risinājumi tiek rasti, īstenojot vides projektus,” uzsver I.Suija-Markova.   

I. Ādamsone ar    lepnumu pastāsta, ka pašvaldība saņēmusi      energopārvaldības sistēmas sertifikātu atbilstoši ISO 50001 standartam. Tiek izstrādāta monitoringa sistēma, kā 140 pašvaldības ēkās, tikpat sabiedriskā apgaismojuma posmos un ap 200 autotransporta vienības var sasniegt    CO² izmešu samazinājuma mērķus. “Partneri izstrādā modelēšanas rīku, atliks ievadīt datus    un modelēt, kas jāsamazina. Šis rīks būs pieejams arī iedzīvotājiem, ikviens varēs izmantot, lai vērtētu savu ēku, kur varētu ko uzlabot, ietaupīt. Būs mācības iedzīvotājiem, kā to lietot,” par vēl vienu projektu pastāsta I.Ādamsone un piebilst, ka tā izmaksas pašvaldībai ir 290 eiro, maksa par sertifikātu, pārējais ir projekta finansējums.