Aktualizējam. Svešvalodas skolās

Krievu valodas prasmes, šķiet, ilgus gadus uzskatītas par vienām no teju pamata prasmēm jaunu un gados vecāku cilvēku zināšanu bagāžā, dzīvojot Latvijā. Cēsis ir pilsēta, kurā šo valodu gan dzird un nākas izmantot krietni vien mazāk nekā citviet mūsu valstī, pat jāteic, visbiežāk bez krievu valodas var lieliski iztikt. Turpretim galvaspilsētā ilgstoši bija pašsaprotami, ka ikviens šajā kaimiņvalodā zina vismaz pamata frāzes. Tad pienāca brīdis, kad daudz kas no šiem vēsturiski iegūlušajiem ieradumiem pamainījās. Cerīgi var raudzīties uz situāciju izglītības sistēmā, jo pavisam drīz skolēni vairs nebūs spiesti kā otro svešvalodu izvēlēties vienīgo pieejamo – krievu valodu.

Jāatgādina, ka skolēni no skolas gaitu uzsākšanas kā pirmo un obligāto svešvalodu apgūst angļu valodu, bet līdz ar sākumskolas beigām sāk apgūt otru svešvalodu. Teorētiski bērni kā otro svešvalodu var apgūt franču, vācu vai citu valodu, bet praksē visbiežāk mācīta tiek krievu valoda, jo realitāte izglītības nozarē arvien ir skarba – trūkst ne vien STEM priekšmetu skolotāju, bet arī citu valodu pedagogu. Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka krievu valodu kā otro svešvalodu apgūst gandrīz pusē Latvijas skolu. Proti, 2020./2021. mācību gadā kā otro svešvalodu tikai krievu valodu mācīja 315 no 685 skolām, 2021./2022. mācību gadā – 320 no 668 skolām, bet 2022./2023. mācību gadā – 282 no 647 skolām.

Aprīlī valdība noteica pienākumu skolās krievu valodu pakāpeniski aizstāt ar vienu no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām. Valdības atbalstītās izmaiņas paredz no 2026./2027. mācību gada skolām prasīt, ka pamatizglītības pakāpē kā otrā sveš­valoda skolēniem pakāpeniski ir jāpiedāvā viena no ES vai EEZ dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Jāatzīmē, ka krievu valoda nav starp šādām valodām. Ministrijas veiktās aptaujas liecina, ka lielākajā daļā vispārizglītojošo skolu kā otro svešvalodu varētu piedāvāt apgūt vācu valodu. Skolas plāno piedāvāt arī franču un spāņu valodu, un citas ES oficiālās valodas, kā arī dažas skolas plāno piedāvāt apgūt EEZ dalībvalstu oficiālās valodas, piemēram, norvēģu valodu.

Kādu otro svešvalodu krievu valodas vietā var apgūt skolēni

“No 2024./2025.mācību gada kā otro svešvalodu mācāmies vācu valodu,” pastāsta Drabešu Jaunās pamatskolas direktore Kristīne Paisuma. “Sko­lēnu vecāki ir apmierināti. Ir vecāki, kuri jau apzināti izvēlas ceļojumus uz vāciski runājošām zemēm, lai bērniem radītu priekšstatu par valodas skanējumu un pielietojamību.

Vasarā diskutējām par otrās svešvalodas apguvi, darbā pieteicās norvēģu un zviedru valodas skolotāji, bet šo valodu apguvei nav pēctecības Cēsu skolās, kurās mūsu skolēni pēc 9.klases varētu turpināt mācības, tāpēc pieņēmām lēmumu par vācu valodas apguvi.”

Cēsu 1.pamatskolā kā otro sveš­valodu bērni jau daudzus gadus varēja izvēlēties vācu vai krievu valodu. “Līdz šim prakse rādīja, ka vairāk kā otro svešvalodu izvēlas apgūt krievu valodu. Šogad 4.klases valodu izvēli izdarījušas līdzvērtīgi – apmēram 50% vācu, 50% krievu. Skola vasarā saņēma tikai viena skolēna vecāka iesniegumu par vēlmi, lai bērns krievu valodu nomaina uz vācu valodu,” tā par situāciju savā skolā pastāsta Antra Avena, Cēsu 1.pamatskolas direktore.

Savukārt Cēsu 2.pamatskolā otro gadu skolēniem interešu izglītības ietvaros ir iespēja apgūt franču un spāņu valodu. “Vairāk skolēnu izvēlējās mācīties franču valodu. 2024./2025.mācību gadu uzsākot, 4. un 5.klašu skolēniem skola piedāvā apgūt franču valodu kā otro svešvalodu,” saka skolas direktore Ija Brammane.

Liepas pamatskolā kā otrā sveš­valoda ir gan krievu, gan vācu valoda. “4.klasē visi skolēni uzsāka apgūt vā­cu valodu. 4. – 9. klasēs 36,56% skolēnu ir uzsākuši apgūt vācu valodu – par tiem saņēmām vecāku iesniegumus,” stāsta direktore Anžela Kovaļova. “Dati liecina, ka lielākā daļa vecāku bērniem, kuri bija uzsākuši krievu valodas apguvi, ir izvēlējušies arī tālāk turpināt šo valodu. In­teresants fakts, ka mūsu skolā ir ģimene, kur viens bērns turpina apgūt krievu valodu, bet otrs krievu valodas apguvi pārtrauca un uzsāka mācīties vācu valodu. Tas liecina, ka ģimenēs tiek ņemts vērā arī bērna viedoklis.” A.Ko­va­ļo­­va atzīst, ka, mācot citas sveš­valodas, realitātē ir daudz sarežģītāk ar mācību grāmatām un uzskates materiāliem.
“Grāmatnīcās šo valodu nozarē zināms “tukšums”, pārdevēji saka, ka vācu valoda “nav topā”. Darbam ar skolēniem pasūtījām grāmatas no ārzemēm. Toties interneta vidē ir diezgan daudz materiālu, skolotāja un bērni izmanto tos. Skolēni ir ieinteresēti mācīties un ļoti apmierināti ar skolotāju,” piebilst Liepas pamatskolas direktore.

Arī Jauno Līderu vidusskolā Līgatnē kā otrā svešvaloda tiek piedāvāta gan krievu, gan vācu valoda. “Valodu skolotāju pieejamība ir būtisks faktors, kas ietekmē svešvalodu piedāvājumu skolā. Esam aktīvi meklējuši valodu skolotājus, lai saprastu, ko varam mācīt. Interesi strādāt skolā izteica spāņu valodas skolotāja, bet sadarbību neuzsākām, tomēr kopumā apkaimē valodu skolotāju ļoti trūkst. Esam vairākkārt centušies paplašināt svešvalodu piedāvājumu, taču situācija liecina, ka tas ne vienmēr ir iespējams. Tajā nozīmīga loma ir arī valsts izglītības politikas ietekmei un lēmumiem, kas ne vienmēr ļauj operatīvi un elastīgi pielāgoties skolēnu un vecāku vēlmēm pēc plašākām valodu izvēles iespējām,” problēmas svešvalodu apguves nodrošināšanā akcentē direktores vietnieks Mārtiņš Šteins.

Vecpiebalgas vidusskolā 5. – 12. klašu skolēni kā otro svešvalodu arvien apgūst krievu valodu, savukārt 4.klases skolēni kā otro svešvalodu sākuši apgūt franču valodu, tā atklāj skolas direktore Ilona Strelkova. Turpretim Jaun­piebalgas vidusskolai šobrīd nav iespēju kā otro svešvalodu piedāvāt kādu no Eiropas Sa­vie­nības valodām tāpēc, ka nav atbilstoša pedagoga. “Skolas vadība aktīvi strādā pie jautājuma, taču, ņemot vērā šādu pedagogu pie­saistes iespējas, tas nebūs vieg­li. Skumji, ka valstiskā līmeni nolemj par izmaiņām, bet nepiedāvā risinājumus un nepalūkojas soli tālāk, kā to īstenot skolās. Tīklīdz būs kvalificēts pedagogs, saviem skolēniem piedāvāsim otro svešvalodu,” uzsver Jaun­pie­balgas vidusskolas direktors Ar­nis Ratiņš.

Piedāvājumu nākas pielāgot speciālistu pieejamībai

“Kopumā vērtējam, ka novada izglītības iestāžu vadītāji ir veiksmīgi risinājuši jautājumu ar citas svešvalodas piedāvājuma iespējām. Ir daži vecāki, kuri nokavējuši jūnija atteikšanās datumu, augusta vai pat septembra mēnesī mēģinājuši risināt jautājumu par atteikšanos no krievu valodas saviem bērniem. Par šiem gadījumiem tiek komunicēts ar konkrētajiem vecākiem, lai skaidrotu situāciju,” tā Cēsu novada paš­valdības Izglītības pār­valdes vadītājas vietniece Di­na Dombrovska. “Izaicinā­ju­mi, ar kuriem, iespējams, bērni saskarsies nākotnē, būs saistīti ar izglītības iestāžu maiņu un otrās svešvalodas salāgošanu, jo attiecīgo speciālistu skaits ir nepietiekams. Patlaban svešvalodu piedāvājuma lauku neesam veidojuši kopveselumā, bet tas pielāgots speciālistu pieejamībai.”

Izglītības pārvaldes dati rāda, ka visvairāk šajā mācību gadā no krievu valodas atteikušies Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) audzēkņi, tādi ir 35. CVĢ kā otro svešvalodu apgūst vācu vai franču valodu. Otrs lielākais saņemto iesniegumu skaits par atteikšanos no krievu valodas apguves ir Cēsu Pilsētas vidusskolā – 29 skolēni, viņi kā otro svešvalodu apgūst franču valodu. Jauno Līderu vidusskolā no krievu valodas apguves atteikušies septiņi, bet Cēsu 2.pamatskolā – seši skolēni. Priekuļu vidusskolā krievu valodas vietā vācu valodu tagad mācās divi skolēni, bet Cēsu 1. pamatskolā un Bērzaines pamatskolā no krievu valodas apguves uz vācu valodas apguvi pārgājis pa vienam skolēnam.

Skolas var sadarboties

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzsver, ka ar iespēju izvēlēties skolā kā otru svešvalodu mācīties kādu no Eiropas Savienības valodām tiek apliecināta piederība Eiropas kultūras telpai un demokrātiskās pasaules vērtībām. Pēc Krievijas uzsāktā asiņainākā kara šajā gadsimtā, genocīdu pret ukraiņu tautu krievu valoda kā obligāta izvēles iespēja otrai svešvalodai nav pieņemama lielai daļai Latvijas sabiedrības, uzsver ministrijā. Tādēļ ir pašsaprotami, ka valsts izglītības attīstības ceļu veido Eiropas kultūras telpā un tās vērtībās balstītu. Jau šobrīd, virzoties uz šo mērķi, valsts līmenī tiek atbalstīta pedagogu sagatavošana otrās svešvalodas – ES valstu oficiālās valodas – mācīšanai. Līdz šī gada 21.jūnijam no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves kopā visā valstī atteikušies 2838 4. -9. klašu skolēni, no tiem 90 ir Cēsu novada skolēni.

Cēsu novadā visvairāk no krievu valodas atteikušies 8.klases skolēni (32), kam seko 7.klases skolēni (25) un 5.klases skolēni (15), kas krievu valodas vietā izvēlējušies apgūt kādu citu ES valodu. Ministrija uzsver, lai nodrošinātu dažādas iespējas svešvalodu ieguvei, veiktas atbilstošas izmaiņas likumdošanā, kas paredz iespēju izglītības iestādēm arī pamatizglītības pakāpē slēgt savstarpēju līgumu par mācību priekšmetu vai to daļu īstenošanu. Praksē tas nozīmē, ka skolas var sadarboties, nodrošinot, piemēram, franču valodas pedagogu.

Analizējot datus par esošo un turpmāk nepieciešamo vācu, franču un citu svešvalodu skolotāju skaitu un likmju skaitu, IZM secinājusi, ka samērā liela daļa svešvalodu skolotāju strādā ar mazu darba slodzi. Sadarbībā ar pašvaldībām, tostarp arī skolu tīkla sakārtošanas kontekstā, uzsākts darbs, lai pārskatītu mērķ­tiecīgāku esošo svešvalodu skolotāju darba noslodzes plānošanu attiecīgajā pašvaldībā, papildu kvalifikācijas ieguves iespējas esošajiem pedagogiem, plānotu jaunu skolotāju ienākšanu sistēmā, kā arī apzinātu attiecīgās sveš­valodas skolotāja kvalifikāciju ieguvušas personas, kuras dzīvo pašvaldībā, taču savā profesijā nestrādā, bet kuras, iespējams, vēlētos atgriezties darbā skolā.

Ir noteiktas valstī prioritārās pedagogu sagatavošanas jomas: STEM, svešvalodu, latviešu valodas skolotāji un speciālās izglītības pedagogi. Lai veicinātu jauno studentu interesi pievērsties tieši pedagogu profesijai, no pagājušā gada 1.septembra ir ieviestas paaugstinātas mērķstipendijas – 300 eiro – un valsts finansējums studijām. Tāpat IZM atzīmē, ka ir pieejams arī ārvalstu (galvenokārt Vācijas, Francijas, Ziemeļvalstu ministru padomes u.c.) institūciju atbalsts svešvalodu skolotāju sagatavošanai.