Aktualizējam. Seniori

Tikties un sadarboties, gūt dzīvesprieku un enerģiju

Šodien ir Starptautiskā senioru diena. “Druva” uz diskusiju aicināja novada vairāku senioru biedrību pārstāvjus, lai runātu, kā seniori jūtas, ko biedrības dara, kādi sasāpējuši jautājumi risināmi pašvaldības un valsts līmenī, un vai paši seniori vēlētos būt vairāk iesaistīti, līdzdalīgi pasākumos un lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar sociālo jomu.

Sarunā piedalījās Līgatnes senioru kluba “Spēkavots” koordinatore Rasma Johan­sone, Augšlīgatnes senioru kluba “Možums” koordinatore Ina Čudare, pensionāru kluba “Randiņš” Taurenē vadītāja Sarmīte Lielā, Stalbes, Straupes un Raiskuma pagasta pensionāru biedrības “Dzīvot­prieks” pārstāve Ilze Ru­dzīte, kā arī Cēsu pensionāru biedrības “Cēsu pensionāri” valdes priekšsēdētāja Māra Virskule.

Svarīgi būt sabiedrībā

Tas, ka senioriem ir svarīgi sanākt kopā un tas rada prieku, jūtams arī “Druvas” redakcijā, kur, dāmām satiekoties, čalas un smaidi nerimst ne mirkli, notiek apmainīšanās ar jaunumiem, iespaidiem, notikumiem, kaimiņu biedrības izceļ silto sagaidīšanu Taurenē, stalbēnietes Grietas Grosbergas organizētos pasākumus senioriem. Tiek novērtēts, ka Cēsīs senioriem ir lielākas iespējas gan tāpēc, ka vienā ēkā kopā darbojas vairākas biedrības, gn notiek dažādi un interesanti pasākumi, ko apmeklē visu organizāciju dalībnieki. Taču Cēsu organizācijas pārstāve Māra Virskule uzsver, ja pašiem nepie­trūkst ierosmju, vēlēšanās tikties ar citiem, braukt un aicināt ciemos, tad viss notiek.”

Vaicātas par 21.gadsimta trešās desmitgades senioru ikdienu, Ilze Rudzīte ir atklāta, sakot, ka ne vienmēr ir viegli, tāpēc jo īpaši svarīga iespēja ir būt sabiedrībā: “Paldies Grietai, kas organizē pasākumus, Cēsu novada pašvaldībai, kas ik gadu rīko ekskursiju senioriem.” Viņa gan piebilst, lai nokļūtu uz pasākumiem, liela problēma mēdz būt transports. I.Rudzīte, raiskumiete,   uzsver labo praksi, ka, piemēram, uz senioru dienas pasākumu Stalbē tiek organizēts transports. Par transporta jautājumu ieminas arī Līgatnes pagastā dzīvojošās, norādot, ka ar pašvaldības busiņu, ar ko ved bērnus uz skolu, senioriem nav ļauts braukt, un ir neizpratnē, kāpēc tā. Māra Virskule vērtē, ka “vislabāk jūtas tie, kuri paši var iziet no mājām, var aiziet vai aizbraukt uz pasākumiem. Sliktāk tiem, kuri vairs nevar iziet no mājas”.

Visvairāk patīk ekskursijas

Biedrību pieredze par kopā nākšanas reizēm ir ļoti atšķirīga. Tā, piemēram, “Možumam” nav piemērotu telpu, kur tikties, tāpēc kopīga sanākšana ir tikai reizi divos mēnešos, lai gan labprāt to darītu pat katru nedēļu. I.Čudare teic: “Biedrībā ir ap 20 senioriem. Lielākā daļa ir vecāki par 85 gadiem, ir arī pāris, kuriem ir ap 70. Esam draudzīgs kolektīvs, kad sanākam, esam kā ģimene, kas kādu laiku nav redzējusies. Tad ir lielā runāšanās un smiešanās – gan par veselību, gan kur pabūts, gan kā veicas ar dārza darbiem, jaunākajām ēdienu receptēm, rokdarbiem.” R.Johansone skumīgi atzīst, ka kovids atņēma daļu biedru, tieši spēcīgākos – vīriešus: “Jau tā mums viņu nebija daudz. Bet kā spēks starp visām meitenēm ir papīrfabrikas bijušais direktors Ilmārs Norītis. Arī administratīvi teritoriālās reformas dēļ jūtam, ka ir citādi. Iepriekš bija skaisti notikumi, kopēja ikdiena. Ir, ko atcerēties, tagad jāpierod un jācer, ka atkal būs labi. Tad cits citu zinājām, zinājām, pie kā vērsties, šobrīd komunikācija ir sarežģītāka nekā tad, kad visi speciālisti bija Līgatnē. Jūtams, ka pārkārtošanās vēl arvien notiek, lai gan drīz vien jau būs nākamās pašvaldību vēlēšanas.”    

Problēmas, ar kurām saskaras Līgatnes pagasta senioru biedrības, Taurenē vairs nav. “Mums tās ir atrisinājušās,” teic S.Lielā, “Klubs aktīvi darbojas, ir laba sadarbība ar Taurenes kultūras namu, varam pulcēties gan mazajā zālē, gan lielajā.    Klubā esam 39 cilvēki – 30 sievas un deviņi vīri, pievienojas arī seniori no Dzērbenes. Vidējais vecums 66 gadi, bet ir arī biedri, kuriem 83 un 85 gadi.”

Visas biedrības rīko tematiskus pasākumus, lai tā ikvienu dalībnieku rosinātu iznākt no mājas. Sarmīte Lielā teic: “Mēs esam informatīvi izglītojošs, izklaidējošs “Randiņš”. Mūsu himnā ir vārdi – cilvēkam cilvēku jāsatiek. Mūsu biedrības mērķī rakstīts: “Vien­reiz mēnesī iziet no mājas, lai satiktos, parunātos, iegūtu jaunu informāciju, neļautos slinkumam, televīzijai. Mums ir brīnišķīga sadarbība ar pirmsskolas izglītības iestādi – kopīgi stādījām sīpolpuķes, svinējām 1. septembri. Seniori ir aktīvi, arī dejo, dzied, spēlē teātrī, ir vēstures un stāstnieku pulciņā. Dāmas stāsta, ka par pasākumu domā jau divas nedēļas iepriekš – ko vilkt, kā sapucēties, ko likt groziņā, un pēc pasākuma par to vēl tikpat ilgi atceras.”

Cēsu pensionāru biedrība katru mēnesi rīko tikšanos par senioriem svarīgu tēmu, uzaicinot ģimenes ārstu, slimnīcas valdes pārstāvi, sociālā dienesta pārstāvi, ugunsdzēsēju par ugunsdrošību, šie pasākumi ir ļoti labi apmeklēti. Māra Virskule pastāsta, ka valdē ir deviņi valdes locekļi, kas tiekas katru piektdienu, plāno darbu, balstoties uz to, ko vēlas biedrības dalībnieki. Pirmo reizi sagatavojuši un iesnieguši pieteikumu pašvaldības organizētajam sociālās jomas projektam, kam, pašiem par lielu brīnumu, saņēmuši apstiprinājumu, tādēļ Senioru dienu atzīmē ar nedēļu ilgu programmu. Ilze Rudzīte piemetina, ka arī Grieta Gros­berga aktīvi piesaista finansējumu pasākumiem, piedaloties projektu konkursos, un iedrošina arī citus to darīt.

Īpaši seniori izceļ gan jubilāru sveikšanu, gan iespēju braukt ekskursijās. Tā “Randiņā” ceļo četras reizes gadā, bet Cēsu pensionāri, kur ir ap 200 biedru, par saviem līdzekļiem brauc ekskursijā sešas reizes gadā. Māra Virskule ir pateicīga, ka arī pašvaldība reizi gadā rīko ekskursiju. Ina gan pastāsta, ka piektdienā saņēmusi augusta “Cēsu Vēstis”, kur izlasījusi par pieteikšanos ekskursijai, bet pirmdien, kad zvanījusi, lai pieteiktos, vietu vairs nebija.

Seniores vērtē, ka pašvaldības rīkotajās ekskursijās vajadzētu nodrošināt tik daudz vietu, lai pietiktu visiem, kas vēlas piedalīties pasākumā.

Biedrības arī pašas cenšas informēt organizācijas dalībniekus.    Cēsu pensionāru biedrībā katram tiek nosūtīta īsziņa, jo ne visi izmanto WhatsApp. Tiem, kuri redzes pasliktināšanās dēļ nevar izlasīt īsziņas, zvana. Lai informētu par biedrības aktivitātēm, tikko izveidota lapa feisbukā. Laukos par jaunumiem biežāk paziņo zvanot. Sarmīte Lielā teic: “Seniori jau grib parunāties, tad var arī uzzināt, ko dara, kāda ir veselība.”

Grūtāk tiem, kuri nevar iziet no mājas

Māra Virskule norāda, ka valstiskā līmenī nav sakārtots jautājums, kā palīdzēt senioriem, kuri dzīvo vieni un kuriem ir grūtības ar pārvietošanos. “Ja senioram nav tuvinieku, iesaistās Sociālais dienests, bet, ja tuvinieki ir, kaut dzīvo citā pilsētā vai pat valstī, senioram atbalsts nepienākas.” Dāmas norāda, ka biedrība var atbalstīt emocionāli, arī aizbraukt apsveikt svētkos, bet nevar aizvietot Sociālo dienestu un tā sniegtos pakalpojumus. Taču, uzsverot biedrību devumu, Rasma Johansone atzīst, pat ja senioru apciemo bērni, svarīgas arī sarunas ar vienaudžiem, kavēšanās atmiņās: “Piemēram, cilvēks, kurš savu mūžu atstājis Līgatnes papīrfabrikā, ir nopelnījis, ka viņu atceras.”

M. Virskule arī atzīst, ka daudziem vecļaudīm vajadzētu nodrošināt paliatīvo aprūpi mājās, bet valsts to var sniegt tikai nelielai daļai: “Ja valsts nevar nodrošināt nepieciešamos pakalpojumus, ko varam prasīt no pašvaldības? Varu tikai apbrīnot, kā pašvaldība tiek galā ar to apjomu, kāds tagad ir lielajā novadā. Bet nekad nebūs tā, ka visi būs apmierināti.”

Varētu iesaistīties vēl vairāk

Uz “Druvas” jautājumu, vai seniori jūtas sadzirdēti, vai vairāk gribētos iesaistīties, līgatniete Ina Čudare atzīst, ka šad tad seniori tiek piemirsti: “Mēs labprāt iesaistītos arī pagastā notiekošajos pasākumos, ne tikai rīkotu savus. Ja mums pateiktu, cik palīgu nepieciešams, mēs arī būtu klāt.” Cēsniece Māra Virskule iedrošina izrādīt iniciatīvu, pieteikties: “Tāpēc esam biedrībās, ka varam nākt ar savām iniciatīvām, idejām, ierosinājumiem.” Sarmīte Lielā vērtē, ka Taurenē seniori ir sadzirdēti, ja ir savs vērtējums un viedoklis, to arī pauž. Vēl I.Ču­dare norāda un arī R.Johansone piekrīt, ka senioriem arvien ir aktuāli IT mācību kursi, jo datortehnoloģijas ikdienā ienāk arvien vairāk, bet prasmes tos lietot būtu nepieciešams uzlabot. Svarīgi, lai nodarbības būtu pieejamas tuvāk dzīvesvietai.

Aicinātas izteikt vēlējumu Senioru dienā, dāmas vispirms vēl veselību. Ilze Rudzīte teic: “Veselību un izturību! Darbo­šanās prieku, dzīvesprieku, mīlestību, jaukus, saulainus Senioru svētkus, biežāk tikties Grietas sirsnīgajos pasākumos, kad ir iespēja būt kopā, un lai arī Grietai veselība! Un baudīt vēl rudeni!” Rasma Johansone vēl: “Un sirds siltumu!” Ina Čudare piebilst: “Lai ir labs garastāvoklis! Domāt pozitīvi! Un lai kolektīvos jauni biedri!” Sarmīte Lielā: “Kaimiņu būšana! Būt foršiem kaimiņiem! Un atcerēties – cilvēkam cilvēku jāsatiek!” Māra Virskule: “Iet no mājas ārā, draudzēties, sadarboties, jo mājās vēl paspēsim pasēdēt!”