Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Aktualizējam. Sabiedriskās tualetes

Iveta Rozentāle
10:30
24.09.2024
241
Wc

Attēlam ir ilustratīva nozīme.

Viena no pašvaldības rūpēm ir sabiedrisko tualešu nodrošināšana. No augusta vidus Cēsīs to izmantošanā ieviesa jaunu kārtību. Pamatojot ar nepieciešamību uzturēt tīrību un kārtību, no 19. augusta sabiedriskajās tualetēs ieeja ir par maksu – 50 centi. Stacijas laukumā 5 jeb autoostā, Baznīcas laukumā 1 un Palasta ielā 24 jāmaksā ar bankas karti, bet Uzvaras bulvārī 22 jeb pilsētnieku dēvētajā smilšu laukumā ar monētām.         

Ne viens vien iedzīvotājs, gan cēsnieks, gan iebraucējs, ar šādām pārmaiņām nav apmierināts.    Gan cena šķiet par augstu, jo tā par tualetes apmeklējumu jāmaksā galvaspilsētā, gan to, ka norēķināšanās iespējama tikai vienā veidā, norādot, ka, piemēram, kafijas automātos var norēķināties gan ar skaidru naudu, gan karti. Jāņem vērā, ka ne visiem ir maksājumu kartes. Piemēram, ir seniori, kas tās neizmanto, tādas nav visiem bērniem, un arī darbspējas vecuma cilvēkiem ir situācijas, kad bankas karti nav iespējams izmantot. Runājot par augsto maksu, cilvēki izsaka cerību, ka tagad tualetes tiks labāk uzturētas, izremontētas, lai tiešām būtu saprotams, par ko jāmaksā tik daudz.

“Druva” meklēja atbildes gan uz iedzīvotājiem neskaidrajiem jautājumiem, gan arī vērtēja, kā jautājumu par sabiedriskajām tualetēm risina kaimiņu novados.

Plāno uzlabot tualešu stāvokli

Sabiedriskās tualetes Cēsīs apsaimnieko uzņēmums, kas no pašvaldības par vērtētu tirgus cenu nomā tualešu telpas, iekasē maksu un nodrošina publisko tualešu pieejamību un funkcionalitāti. Uzņēmuma ziņā ir sīki remonti, higiēnas preču nodrošināšana, regulāra telpu uzkopšana, kā arī citi uzturēšanas izdevumi: maksa par ūdeni, elektrību, atkritumu izvešanu. Pašvaldības pārstāvis uzrauga pakalpojuma sniegšanas kvalitāti, un Cēsu novada Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvalde komunicē ar apmeklētājiem par problēmsituācijām, kā arī pieņem ierosinājumus un iebildumus par režīmu vai telpu un iekārtu tehnisko stāvokli un    sadarbībā ar apsaimniekotāju atbilstoši re­aģē, kā arī plāno un ievieš nākotnes ieceres un risinājumus.     

Patlaban iedzīvotājus visvairāk interesē, kādēļ pakalpojuma maksa    ir 50 centi. Cēsu novada pašvaldības Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes Cēsu pilsētas un Vaives pagasta teritorijas un infrastruktūras pārvaldības nodaļas vadītājs Egils Kurpnieks skaidro: “Maksas kārtība un režīms pēc būtības tika izvēlēts, lai izvairītos no vandālisma, piesārņojuma un bezpajumtnieku vēlmes izmantot telpas, kā “korporatīvās sanāksmes” vietu vai nakšņošanas vietu. Maksas režīms nodrošina nosacītu apmeklētāju atlasi, samazinās vandālisma gadījumi. Apsaimniekotājam ir finansiāls atspaids un nelieli, bet tomēr resursi sīku remontdarbu veikšanai. No pašvaldības puses apsaimniekotājam tika noteikti griesti – 50 centi, cik atļauts iekasēt no apmeklētājiem. Visās publiskajās tualetēs vienādi noteiktā apmeklējuma cena ir vidējā tirgus cena, kāda Latvijas pilsētās tiek prasīta par tualetes apmeklējumu.”

Jāņem vēra, ka maksa par tualešu izmantošanu ir tikai neliela daļa no uzturēšanas izdevumiem.    Pašvaldībai    Cēsu pilsētas sabiedrisko tualešu pakalpojuma nodrošināšana šogad izmaksās 45 623 eiro bez PVN, tas    ir līdzvērtīgi iepriekšējo gadu izdevumiem. Egils Kurpnieks norāda, ka uzņēmējs savā piedāvājumā ir ietvēris piesardzīgus provizoriskos ieņēmumus no apmeklētājiem, tādēļ šīs izdevumu pozīcijas kopējā summa nav būtiski samazinājusies: “Turklāt pakalpojums tiek sniegts arī Pils parka tualetē, kur iepriekš tas netika pilnvērtīgi nodrošināts. Tāpat ir paaugstinātas kvalitātes prasības šo telpu uzturēšanai. Turpmākos periodos, kad būs redzami reālie apmeklējuma ieņēmumi, paredzam, ka pašvaldības izdevumi šajā sadaļā ja ne kritīsies, tad vismaz nepalielināsies un varēsim plānot papildu līdzekļus telpu atjaunošanai, kas ļoti nepieciešamas tualešu telpās Stacijas laukumā 5 un Baznīcas laukumā 1.”

Skaidrojot, kāpēc lielākajā daļā tualešu iepriekšējā iespēja – norēķināties ar monētām – aizstāta ar maksājumu termināli, E.Kurpnieks pastāsta, ka ar monētu aparātiem bijis daudz problēmu. Monētas iesprūst, mainīgos laika apstākļos monētu aparāti bojājas, dažkārt tos arī bojā tīši. “Turklāt cilvēki aizvien mazāk izmanto skaidru naudu un ne vienmēr pa rokai ir nepieciešamā nominālvērtība,” teic E.Kurp­nieks. Tādēļ iedzīvotāju un pilsētas viesu lielākas daļas ērtības labad uzņēmums izvēlējies trīs no četrām tualetēm aprīkot ar karšu norēķinu sistēmu. “Lai tomēr būtu alternatīva – netālu no stacijas, autoostas ēkas esošajā “smilšu laukuma” publiskajā tualetē – paredzēta monētu apmaksa,” paskaidro E.Kurpnieks. Viņš arī norāda, ka abas tualetes – autoostā un “smilšu laukumā” – ir visvairāk apmeklētās publiskās tualetes, tādēļ pašvaldība pieņem, ka abas iespējas – norēķināšanās ar monētām un maksājumu karti – pilsētas centrā ir nodrošinātas.

E.Kurpnieks gan norāda, ka ir ierosinājumi no divām personām ar invaliditāti, kam ikdiena saistīta ar biežu vai tūlītēju nepieciešamību pēc labierīcību apmeklējuma, kas rada liekus papildu tēriņus, ja diena tiek pavadīta ārpus dzīvesvietas: “Tomēr, ņemot vērā alternatīvas iespējas – publiskās iestādes un uzņēmumus, kur pieejamas klientu tualetes -, šobrīd atsevišķa bezmaksas apmeklējuma iespēja netiek plānota. Tas arī būtu sarežģīti no tehniskā aspekta.”

Pašvaldības pārstāvis skaidro, ka no iedzīvotājiem ir saņemtas sūdzības par apmaksas iekārtas traucējumiem, bet tās pakalpojumu sniedzējs ir uzreiz risinājis. Tāpat arī pašvaldība ir saņēmusi iedzīvotāju kritiku par maksas režīmu. “Bet mūsu uzdevums ir uzraudzīt, lai telpu tīrība, aprīkojums un ērtības ir tādā līmenī, lai tas būtu ieejas maksas vērts. Tāpēc nākamā gada budžetā mērķ­tiecīgi plānosim līdzekļus, lai gadā vismaz vienā no šīm tualetēm varētu veikt kosmētisko remontu un aprīkojuma atjaunošanu un par šīm telpām, “kur sākas kultūra”, būtu prieks gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem,” uzsver E.Kurpnieks.

Gadu desmitiem publiskā tualete ir arī Pils parkā, tomēr ne vienmēr tā ir atvērta. Pašreiz Pils parka tualete darbojas, arī tā pieejama par maksu. Egils Kurpnieks skaidro, ka “labierīcībās iepriekš bija problēmas ar kanalizācijas izvadu, kas vēsturiskas nevīžīgas izbūves dēļ bieži aizsērēja, tādēļ tualete periodiski vai ilgstoši netika izmantota. Bet ir veikti remonti, un viss strādā, kā nākas”. Viņš gan piebilst: “Šī ir vienīgā no četrām publiskajām tualetēm Cēsu pilsētā, kur aukstajā sezonā, no 16.oktobra līdz14. aprīlim, niecīgā apmeklētāju skaita dēļ ir plānots darbības pārtraukums. Tas gan neizslēdz iespēju to atvērt apmeklētājiem publisku pasākumu laikā.”

Pilsētā ir arī vairākas pārvietojamās tualetes. Daļu no tām izvieto pašvaldība, bet ir arī ar paš­valdību nesaistītas tualetes. E.Kurpnieks teic: “Katru gadu vasaras periodā vietās, kur notiek daudzskaitlīga, pastāvīga pilsētas iedzīvotāju un viesu uzturēšanās – Rožu laukums, Maija parks, skeitparks – , nemainīgi tiek nodrošinātas dažas bezmaksas pārvietojamās tualetes. Tas atslogo publiskās tualetes un ir pieņemams variants jauniešiem, kā arī bērniem, kam vajadzība bieži iekrīt “tagad un tūlīt”. Līdztekus    gan pašvaldības, gan citu personu organizētos publiskos pasākumos apmeklētāju ērtībai uz pasākuma laiku tiek nomātas papildu    pārvietojamās tualetes, lai neradītu esošo publisko tualešu pārslodzi.”

Kaimiņu novados publiskās labierīcības – gan maksas, gan bezmaksas

LIMBAŽOS ir divas diennakts tualetes, bet uz lielākiem pasākumiem pilsētā nodrošina pārvietojamās tu­aletes. Limbažu apvienības pārvaldes ceļa būvinženieris Edmunds Liepiņš pastāsta, ka maksa par tualetes apmeklējumu ir 20 centi, uzstādīti monētu automāti.  “Saprotams, ka pie mūsdienu sabiedrības kultūras šis pasākums ir paš­valdības dotācija, jo divdesmit centi par apmeklējumu nespēj nosegt izmaksas, lai uzturētu sabiedriskās tualetes. Jāņem vērā, ka, ja tualetes kāds ir demolējis, remonts ir simtprocentīga pašvaldības dotācija. Turklāt infrastruktūra nolietojas arī tad, ja to neviens tīši nebojā.”

VALMIERĀ ir trīs stacionārās un 20 pārvietojamās tualetes. Valmieras novada pašvaldības pārstāve Edīte Stērste skaidro, ka stacionārajām labierīcībām darba laiks sezonā ir no plkst. 7 līdz plkst. 23, bet aukstajā periodā līdz astoņiem vakarā. Savukārt pārvietojamās iespējams izmantot visu diennakti.

Valmieras novada pašvaldības nodrošinātās sabiedriskās tualetes pieejamas bez maksas. Pilsētā lielākā pieejamā sabiedriskā tualete atrodas centrā, Kārļa Baumaņa ielā 6A. Tajā ir dežurants, tiek nodrošināta regulāra uzkopšana, uzturēšana, ieskaitot tualetes papīru, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus.    E.Stērste teic: “Tā tiek nodrošināta kā alternatīva maksas tualetēm, piemēram, mazumtirdzniecības veikalos, tirdz­niecības centrā, Valmieras autoostā un citviet. Savukārt pārvietojamās tualetes ir izvietotas pie sporta laukumiem, atpūtas vietām, rotaļlaukumiem un citviet, tā nodrošinot higiēnas prasības publiskās vietās.”

Visu minēto bezmaksas sabiedrisko tualešu uzturēšana gadā pašvaldībai izmaksā 94 tūkstošus eiro, no tiem lielākā daļa tiek izlietota Kārļa Bau­maņa ielā 6A esošajām labierīcībām. Edīte Stērste, vērtējot iedzīvotāju apmierinātību ar tualetēm, atsaucas uz ikgadējo aptauju: “Valmieras novada pašvaldības ikgadējā iedzīvotāju aptaujā par 2022. un 2023. gadu nav saņemtas iedzīvotāju sūdzības par sabiedrisko tualešu nepietiekamību, tīrību vai apmaksas kārtību.”

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzīvotāju padomes

19:31
02.12.2025
30

Iedzīvotāju padome ir konsultatīva institūcija, kas pārstāv vietējās kopienas intereses un sadarbojas ar pašvaldību, rosina un sniedz priekšlikumus, lai veicinātu teritorijas attīstību. Tā piedalās jautājumos par teritorijas labiekārtošanu, kultūras dzīvi un iedzīvotāju iesaisti. Padomi iespējams izveidot katrā Cēsu novada pagastā, ja tiek savākts nepieciešamais iedzīvotāju atbalsts un iesniegts ierosinājums pašvaldībā. Lai izveidotu padomi, teritorijā, kurā […]

Civilā aizsardzība

11:33
28.11.2025
87

Civilā aizsardzība miera laika krīzē un militāra konflikta gadījumā nav tikai dienestu un institūciju atbildība. Valsts aizsardzības koncepcijā cita starpā norādīts: “Katram iedzīvotājam ir jāapgūst un jāpilnveido zināšanas un prasmes, lai krīzes vai kara laikā spētu pasargāt ne tikai sevi, bet arī savu ģimeni, kopienu un valsti. Iedzīvotājs rūpējas par savu gatavību un nepieciešamo resursu […]

Vai attaisnota "bastošana"

10:12
25.11.2025
78

Neattaisnoti mācību stundu kavējumi jeb apzināta bastošana pamazām  sarukusi, tādi gadījumi novada izglītības iestādēs kopumā tiešām skaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Tomēr, nostiprinoties E-klases jeb elektroniskas mācību darba pārvaldības lietošanai un reizē vienkāršākai skolēnu vecāku saziņa ar skolu, krietni vieglāk kļuvis norādīt, ka bērns mācības kavējis attaisnoti. Kā pašreizējo kavējumu ainu vērtē un ko dara […]

Mūžu dzīvo, vēl vairāk mācies

18:30
14.11.2025
44

Nevienu vairs neizbrīna atziņa, ka tikai pāris gadu pēc augstskolas beigšanas jaunietis papildina zināšanas  kādos kursos, ka profesijas zenītā esošs draugs pēkšņi attālināti apgūst jaunas zināšanas un  maina  nodarbošanās virzienu vai arī    kaimiņos dzīvojoša pensionāre ar domubiedriem mācās “nirt” interneta dzīlēs. Mūsdienu dzīves ritms prasa apgūt aizvien jaunas zināšanas kā profesionālajā jomā, tā sadzīvē. […]

Patriotisms sākas ģimenē

18:02
14.11.2025
77

Novembris ir laiks, kad Latvijā īpaši domājam un runājam par brīvību, zemi un cilvēkiem, kas to sargājuši. Tas ir laiks, kad logos iedegas sveces un sarkanbaltsarkanā lentīte kļūst par lepnuma un pateicības simbolu. Par patriotismu, vēstures stāstīšanu un kultūras nozīmi valsts aizsardzībā saruna ar Latvijas Kara muzeja direktori, cēsnieci Kristīni Skrīveri. -Novembris ir patriotu mēnesis. […]

Ko apgūst Valsts aizsardzības mācībā

08:54
11.11.2025
41

Latvijā kopš 2024./2025.mācību gada vidējā izglītībā ieviesta obligātā valsts aizsardzības mācība (VAM), un Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kas ir pieņēmusi tādu lēmumu. Pirmajā akadēmiskajā gadā ar šo programmu izdevies iepazīstināt ap 26 tūkstošiem jauniešu    274 izglītības iestādēs. VAM apguve netiek organizēta ieslodzījuma vietās, starptautiskajās skolās, neklātienes un tālmācības izglītības programmās.       […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi