Otrdiena, 25. marts
Vārda dienas: Māra, Mārīte, Marita, Mare, Ģedimins

Aktualizējam. Sabiedriskās tualetes

Iveta Rozentāle
10:30
24.09.2024
127
Wc

Attēlam ir ilustratīva nozīme.

Viena no pašvaldības rūpēm ir sabiedrisko tualešu nodrošināšana. No augusta vidus Cēsīs to izmantošanā ieviesa jaunu kārtību. Pamatojot ar nepieciešamību uzturēt tīrību un kārtību, no 19. augusta sabiedriskajās tualetēs ieeja ir par maksu – 50 centi. Stacijas laukumā 5 jeb autoostā, Baznīcas laukumā 1 un Palasta ielā 24 jāmaksā ar bankas karti, bet Uzvaras bulvārī 22 jeb pilsētnieku dēvētajā smilšu laukumā ar monētām.         

Ne viens vien iedzīvotājs, gan cēsnieks, gan iebraucējs, ar šādām pārmaiņām nav apmierināts.    Gan cena šķiet par augstu, jo tā par tualetes apmeklējumu jāmaksā galvaspilsētā, gan to, ka norēķināšanās iespējama tikai vienā veidā, norādot, ka, piemēram, kafijas automātos var norēķināties gan ar skaidru naudu, gan karti. Jāņem vērā, ka ne visiem ir maksājumu kartes. Piemēram, ir seniori, kas tās neizmanto, tādas nav visiem bērniem, un arī darbspējas vecuma cilvēkiem ir situācijas, kad bankas karti nav iespējams izmantot. Runājot par augsto maksu, cilvēki izsaka cerību, ka tagad tualetes tiks labāk uzturētas, izremontētas, lai tiešām būtu saprotams, par ko jāmaksā tik daudz.

“Druva” meklēja atbildes gan uz iedzīvotājiem neskaidrajiem jautājumiem, gan arī vērtēja, kā jautājumu par sabiedriskajām tualetēm risina kaimiņu novados.

Plāno uzlabot tualešu stāvokli

Sabiedriskās tualetes Cēsīs apsaimnieko uzņēmums, kas no pašvaldības par vērtētu tirgus cenu nomā tualešu telpas, iekasē maksu un nodrošina publisko tualešu pieejamību un funkcionalitāti. Uzņēmuma ziņā ir sīki remonti, higiēnas preču nodrošināšana, regulāra telpu uzkopšana, kā arī citi uzturēšanas izdevumi: maksa par ūdeni, elektrību, atkritumu izvešanu. Pašvaldības pārstāvis uzrauga pakalpojuma sniegšanas kvalitāti, un Cēsu novada Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvalde komunicē ar apmeklētājiem par problēmsituācijām, kā arī pieņem ierosinājumus un iebildumus par režīmu vai telpu un iekārtu tehnisko stāvokli un    sadarbībā ar apsaimniekotāju atbilstoši re­aģē, kā arī plāno un ievieš nākotnes ieceres un risinājumus.     

Patlaban iedzīvotājus visvairāk interesē, kādēļ pakalpojuma maksa    ir 50 centi. Cēsu novada pašvaldības Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes Cēsu pilsētas un Vaives pagasta teritorijas un infrastruktūras pārvaldības nodaļas vadītājs Egils Kurpnieks skaidro: “Maksas kārtība un režīms pēc būtības tika izvēlēts, lai izvairītos no vandālisma, piesārņojuma un bezpajumtnieku vēlmes izmantot telpas, kā “korporatīvās sanāksmes” vietu vai nakšņošanas vietu. Maksas režīms nodrošina nosacītu apmeklētāju atlasi, samazinās vandālisma gadījumi. Apsaimniekotājam ir finansiāls atspaids un nelieli, bet tomēr resursi sīku remontdarbu veikšanai. No pašvaldības puses apsaimniekotājam tika noteikti griesti – 50 centi, cik atļauts iekasēt no apmeklētājiem. Visās publiskajās tualetēs vienādi noteiktā apmeklējuma cena ir vidējā tirgus cena, kāda Latvijas pilsētās tiek prasīta par tualetes apmeklējumu.”

Jāņem vēra, ka maksa par tualešu izmantošanu ir tikai neliela daļa no uzturēšanas izdevumiem.    Pašvaldībai    Cēsu pilsētas sabiedrisko tualešu pakalpojuma nodrošināšana šogad izmaksās 45 623 eiro bez PVN, tas    ir līdzvērtīgi iepriekšējo gadu izdevumiem. Egils Kurpnieks norāda, ka uzņēmējs savā piedāvājumā ir ietvēris piesardzīgus provizoriskos ieņēmumus no apmeklētājiem, tādēļ šīs izdevumu pozīcijas kopējā summa nav būtiski samazinājusies: “Turklāt pakalpojums tiek sniegts arī Pils parka tualetē, kur iepriekš tas netika pilnvērtīgi nodrošināts. Tāpat ir paaugstinātas kvalitātes prasības šo telpu uzturēšanai. Turpmākos periodos, kad būs redzami reālie apmeklējuma ieņēmumi, paredzam, ka pašvaldības izdevumi šajā sadaļā ja ne kritīsies, tad vismaz nepalielināsies un varēsim plānot papildu līdzekļus telpu atjaunošanai, kas ļoti nepieciešamas tualešu telpās Stacijas laukumā 5 un Baznīcas laukumā 1.”

Skaidrojot, kāpēc lielākajā daļā tualešu iepriekšējā iespēja – norēķināties ar monētām – aizstāta ar maksājumu termināli, E.Kurpnieks pastāsta, ka ar monētu aparātiem bijis daudz problēmu. Monētas iesprūst, mainīgos laika apstākļos monētu aparāti bojājas, dažkārt tos arī bojā tīši. “Turklāt cilvēki aizvien mazāk izmanto skaidru naudu un ne vienmēr pa rokai ir nepieciešamā nominālvērtība,” teic E.Kurp­nieks. Tādēļ iedzīvotāju un pilsētas viesu lielākas daļas ērtības labad uzņēmums izvēlējies trīs no četrām tualetēm aprīkot ar karšu norēķinu sistēmu. “Lai tomēr būtu alternatīva – netālu no stacijas, autoostas ēkas esošajā “smilšu laukuma” publiskajā tualetē – paredzēta monētu apmaksa,” paskaidro E.Kurpnieks. Viņš arī norāda, ka abas tualetes – autoostā un “smilšu laukumā” – ir visvairāk apmeklētās publiskās tualetes, tādēļ pašvaldība pieņem, ka abas iespējas – norēķināšanās ar monētām un maksājumu karti – pilsētas centrā ir nodrošinātas.

E.Kurpnieks gan norāda, ka ir ierosinājumi no divām personām ar invaliditāti, kam ikdiena saistīta ar biežu vai tūlītēju nepieciešamību pēc labierīcību apmeklējuma, kas rada liekus papildu tēriņus, ja diena tiek pavadīta ārpus dzīvesvietas: “Tomēr, ņemot vērā alternatīvas iespējas – publiskās iestādes un uzņēmumus, kur pieejamas klientu tualetes -, šobrīd atsevišķa bezmaksas apmeklējuma iespēja netiek plānota. Tas arī būtu sarežģīti no tehniskā aspekta.”

Pašvaldības pārstāvis skaidro, ka no iedzīvotājiem ir saņemtas sūdzības par apmaksas iekārtas traucējumiem, bet tās pakalpojumu sniedzējs ir uzreiz risinājis. Tāpat arī pašvaldība ir saņēmusi iedzīvotāju kritiku par maksas režīmu. “Bet mūsu uzdevums ir uzraudzīt, lai telpu tīrība, aprīkojums un ērtības ir tādā līmenī, lai tas būtu ieejas maksas vērts. Tāpēc nākamā gada budžetā mērķ­tiecīgi plānosim līdzekļus, lai gadā vismaz vienā no šīm tualetēm varētu veikt kosmētisko remontu un aprīkojuma atjaunošanu un par šīm telpām, “kur sākas kultūra”, būtu prieks gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem,” uzsver E.Kurpnieks.

Gadu desmitiem publiskā tualete ir arī Pils parkā, tomēr ne vienmēr tā ir atvērta. Pašreiz Pils parka tualete darbojas, arī tā pieejama par maksu. Egils Kurpnieks skaidro, ka “labierīcībās iepriekš bija problēmas ar kanalizācijas izvadu, kas vēsturiskas nevīžīgas izbūves dēļ bieži aizsērēja, tādēļ tualete periodiski vai ilgstoši netika izmantota. Bet ir veikti remonti, un viss strādā, kā nākas”. Viņš gan piebilst: “Šī ir vienīgā no četrām publiskajām tualetēm Cēsu pilsētā, kur aukstajā sezonā, no 16.oktobra līdz14. aprīlim, niecīgā apmeklētāju skaita dēļ ir plānots darbības pārtraukums. Tas gan neizslēdz iespēju to atvērt apmeklētājiem publisku pasākumu laikā.”

Pilsētā ir arī vairākas pārvietojamās tualetes. Daļu no tām izvieto pašvaldība, bet ir arī ar paš­valdību nesaistītas tualetes. E.Kurpnieks teic: “Katru gadu vasaras periodā vietās, kur notiek daudzskaitlīga, pastāvīga pilsētas iedzīvotāju un viesu uzturēšanās – Rožu laukums, Maija parks, skeitparks – , nemainīgi tiek nodrošinātas dažas bezmaksas pārvietojamās tualetes. Tas atslogo publiskās tualetes un ir pieņemams variants jauniešiem, kā arī bērniem, kam vajadzība bieži iekrīt “tagad un tūlīt”. Līdztekus    gan pašvaldības, gan citu personu organizētos publiskos pasākumos apmeklētāju ērtībai uz pasākuma laiku tiek nomātas papildu    pārvietojamās tualetes, lai neradītu esošo publisko tualešu pārslodzi.”

Kaimiņu novados publiskās labierīcības – gan maksas, gan bezmaksas

LIMBAŽOS ir divas diennakts tualetes, bet uz lielākiem pasākumiem pilsētā nodrošina pārvietojamās tu­aletes. Limbažu apvienības pārvaldes ceļa būvinženieris Edmunds Liepiņš pastāsta, ka maksa par tualetes apmeklējumu ir 20 centi, uzstādīti monētu automāti.  “Saprotams, ka pie mūsdienu sabiedrības kultūras šis pasākums ir paš­valdības dotācija, jo divdesmit centi par apmeklējumu nespēj nosegt izmaksas, lai uzturētu sabiedriskās tualetes. Jāņem vērā, ka, ja tualetes kāds ir demolējis, remonts ir simtprocentīga pašvaldības dotācija. Turklāt infrastruktūra nolietojas arī tad, ja to neviens tīši nebojā.”

VALMIERĀ ir trīs stacionārās un 20 pārvietojamās tualetes. Valmieras novada pašvaldības pārstāve Edīte Stērste skaidro, ka stacionārajām labierīcībām darba laiks sezonā ir no plkst. 7 līdz plkst. 23, bet aukstajā periodā līdz astoņiem vakarā. Savukārt pārvietojamās iespējams izmantot visu diennakti.

Valmieras novada pašvaldības nodrošinātās sabiedriskās tualetes pieejamas bez maksas. Pilsētā lielākā pieejamā sabiedriskā tualete atrodas centrā, Kārļa Baumaņa ielā 6A. Tajā ir dežurants, tiek nodrošināta regulāra uzkopšana, uzturēšana, ieskaitot tualetes papīru, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus.    E.Stērste teic: “Tā tiek nodrošināta kā alternatīva maksas tualetēm, piemēram, mazumtirdzniecības veikalos, tirdz­niecības centrā, Valmieras autoostā un citviet. Savukārt pārvietojamās tualetes ir izvietotas pie sporta laukumiem, atpūtas vietām, rotaļlaukumiem un citviet, tā nodrošinot higiēnas prasības publiskās vietās.”

Visu minēto bezmaksas sabiedrisko tualešu uzturēšana gadā pašvaldībai izmaksā 94 tūkstošus eiro, no tiem lielākā daļa tiek izlietota Kārļa Bau­maņa ielā 6A esošajām labierīcībām. Edīte Stērste, vērtējot iedzīvotāju apmierinātību ar tualetēm, atsaucas uz ikgadējo aptauju: “Valmieras novada pašvaldības ikgadējā iedzīvotāju aptaujā par 2022. un 2023. gadu nav saņemtas iedzīvotāju sūdzības par sabiedrisko tualešu nepietiekamību, tīrību vai apmaksas kārtību.”

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Identitāte. Vārds, nosaukums, zīmols

21:19
21.03.2025
24

Uzņēmējiem, radot pārtikas produktus, ļoti būtiska ir nosaukuma izvēle. Daļa izvēlas produkta un pat uzņēmuma nosaukumā ietvert vietvārdu, tā to izceļot un kļūstot par daļu no apdzīvotās vietas identitātes. Restorāns “Pavāru māja” Līgatnē atrodas vēsturiskajā dzemdību namā, produktu uzglabāšanā tiek izmantoti senie Līgatnes smilšakmens pagrabi, ēdienu gatavo no sezonā pieejamiem produktiem. Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe” […]

Zaube. Būt sava pagasta saimniekiem

11:47
18.03.2025
151

Zaubes pagastā šī gada sākumā savu dzīvesvietu bija deklarējuši 712 iedzīvotāji. Kā jau laukos, vasarās te cilvēku vairāk, jo sabrauc vasarnieki, ziemās pagastā klusāks. Taču Zaubes vārds daudziem Latvijā ir pazīstams gan kā skaista, ainaviska vieta, gan saistās ar aktīviem cilvēkiem, kuri līdzdarbojas kopīgam mērķim – lai pagastā paši dzīvotu sakoptā vidē, lai garāmbraucēji piestātu. […]

Intervija. Obligātā mīlestības deva

21:06
14.03.2025
369

Zvannieku mājas Vaives pagastā ir mācītāja un teoloģijas pasniedzēja Jura Cālīša un pedagoģes Sandras Dzenītes-Cālītes izveidots patvērums dzīves ievainotajiem. Te pajumti, atbalstu un rūpes saņem līdz pat 20 bez vecāku un tuvinieku gādības palikuši bērni, jaunieši un arī pieaugušie ar īpašām vajadzībām. Šeit viņiem ir radīta    droša un brīva vide, kurā attīstīties, kļūt patstāvīgiem, […]

Redzeslokā. Saksofona balsi saprot pasaulē

13:36
11.03.2025
364

Cēsnieks Zintis Žvarts ir pazīstams saksofonists. Viņš priecējis klausītājus koncertos un festivālos ne tikai Latvijā, arī Itālijā, Japānā, Anglijā, Francijā, Somijā, Dānijā, Singapūrā, Vācijā un citur. Zintis ir arī pedagogs Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā un vidusskolā Rīgā. -Jūsu vārds dzirdams daudzos koncertos. -Priecājos, ka dzīvē tā izveidojies, ka neesmu viena žanra mūziķis, ka varu […]

Viesos pagastā. Drabeši

20:17
07.03.2025
155

Āraišu vējdzirnavu ainaviskā maģija Viens no ļoti pamanāmiem piesaistes punktiem Drabešu pagastā ir Āraišu dzirnavas, vecākās šāda veida vējdzirnavas Latvijā. Tajās joprojām var malt graudus un iepazīt latviskās maizes tradīcijas. Dzirnavnieces – gides lomā tad ir blakus esošo “Vējdzi­rnavu” māju saimniece Vineta Cipe, bet viesu uzņemšanā iesaistīta visa ģimene.Ļoti apmeklēta vasaras nogalēs bija tradicionālā Maizes […]

Cēsu novada budžets 2025

18:37
04.03.2025
41

Kā salikti pašvaldības vajadzību un iespēju puzles gabaliņi Cēsu novada dome februāra vidū apstiprināja 2025. gada budžetu 125 448 326 eiro. Kā to paredz likums, pašvaldību budžets, izņemot Rīgas pilsētu, ir bezdeficīta. Budžeta balsojumā piedalījās 18 deputāti, 16 balsoja par, divi atturējās. Kā plānotie izdevumi veicinās novada iedzīvotāju labklājību, risinās aktuālas un nozīmīgas vajadzības, saruna ar novada […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
16
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
29
10
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi