Ceturtdiena, 21. novembris
Vārda dienas: Zeltīte, Andis

Aktualizējam. Sabiedriskās tualetes

Iveta Rozentāle
10:30
24.09.2024
59
Wc

Attēlam ir ilustratīva nozīme.

Viena no pašvaldības rūpēm ir sabiedrisko tualešu nodrošināšana. No augusta vidus Cēsīs to izmantošanā ieviesa jaunu kārtību. Pamatojot ar nepieciešamību uzturēt tīrību un kārtību, no 19. augusta sabiedriskajās tualetēs ieeja ir par maksu – 50 centi. Stacijas laukumā 5 jeb autoostā, Baznīcas laukumā 1 un Palasta ielā 24 jāmaksā ar bankas karti, bet Uzvaras bulvārī 22 jeb pilsētnieku dēvētajā smilšu laukumā ar monētām.         

Ne viens vien iedzīvotājs, gan cēsnieks, gan iebraucējs, ar šādām pārmaiņām nav apmierināts.    Gan cena šķiet par augstu, jo tā par tualetes apmeklējumu jāmaksā galvaspilsētā, gan to, ka norēķināšanās iespējama tikai vienā veidā, norādot, ka, piemēram, kafijas automātos var norēķināties gan ar skaidru naudu, gan karti. Jāņem vērā, ka ne visiem ir maksājumu kartes. Piemēram, ir seniori, kas tās neizmanto, tādas nav visiem bērniem, un arī darbspējas vecuma cilvēkiem ir situācijas, kad bankas karti nav iespējams izmantot. Runājot par augsto maksu, cilvēki izsaka cerību, ka tagad tualetes tiks labāk uzturētas, izremontētas, lai tiešām būtu saprotams, par ko jāmaksā tik daudz.

“Druva” meklēja atbildes gan uz iedzīvotājiem neskaidrajiem jautājumiem, gan arī vērtēja, kā jautājumu par sabiedriskajām tualetēm risina kaimiņu novados.

Plāno uzlabot tualešu stāvokli

Sabiedriskās tualetes Cēsīs apsaimnieko uzņēmums, kas no pašvaldības par vērtētu tirgus cenu nomā tualešu telpas, iekasē maksu un nodrošina publisko tualešu pieejamību un funkcionalitāti. Uzņēmuma ziņā ir sīki remonti, higiēnas preču nodrošināšana, regulāra telpu uzkopšana, kā arī citi uzturēšanas izdevumi: maksa par ūdeni, elektrību, atkritumu izvešanu. Pašvaldības pārstāvis uzrauga pakalpojuma sniegšanas kvalitāti, un Cēsu novada Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvalde komunicē ar apmeklētājiem par problēmsituācijām, kā arī pieņem ierosinājumus un iebildumus par režīmu vai telpu un iekārtu tehnisko stāvokli un    sadarbībā ar apsaimniekotāju atbilstoši re­aģē, kā arī plāno un ievieš nākotnes ieceres un risinājumus.     

Patlaban iedzīvotājus visvairāk interesē, kādēļ pakalpojuma maksa    ir 50 centi. Cēsu novada pašvaldības Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes Cēsu pilsētas un Vaives pagasta teritorijas un infrastruktūras pārvaldības nodaļas vadītājs Egils Kurpnieks skaidro: “Maksas kārtība un režīms pēc būtības tika izvēlēts, lai izvairītos no vandālisma, piesārņojuma un bezpajumtnieku vēlmes izmantot telpas, kā “korporatīvās sanāksmes” vietu vai nakšņošanas vietu. Maksas režīms nodrošina nosacītu apmeklētāju atlasi, samazinās vandālisma gadījumi. Apsaimniekotājam ir finansiāls atspaids un nelieli, bet tomēr resursi sīku remontdarbu veikšanai. No pašvaldības puses apsaimniekotājam tika noteikti griesti – 50 centi, cik atļauts iekasēt no apmeklētājiem. Visās publiskajās tualetēs vienādi noteiktā apmeklējuma cena ir vidējā tirgus cena, kāda Latvijas pilsētās tiek prasīta par tualetes apmeklējumu.”

Jāņem vēra, ka maksa par tualešu izmantošanu ir tikai neliela daļa no uzturēšanas izdevumiem.    Pašvaldībai    Cēsu pilsētas sabiedrisko tualešu pakalpojuma nodrošināšana šogad izmaksās 45 623 eiro bez PVN, tas    ir līdzvērtīgi iepriekšējo gadu izdevumiem. Egils Kurpnieks norāda, ka uzņēmējs savā piedāvājumā ir ietvēris piesardzīgus provizoriskos ieņēmumus no apmeklētājiem, tādēļ šīs izdevumu pozīcijas kopējā summa nav būtiski samazinājusies: “Turklāt pakalpojums tiek sniegts arī Pils parka tualetē, kur iepriekš tas netika pilnvērtīgi nodrošināts. Tāpat ir paaugstinātas kvalitātes prasības šo telpu uzturēšanai. Turpmākos periodos, kad būs redzami reālie apmeklējuma ieņēmumi, paredzam, ka pašvaldības izdevumi šajā sadaļā ja ne kritīsies, tad vismaz nepalielināsies un varēsim plānot papildu līdzekļus telpu atjaunošanai, kas ļoti nepieciešamas tualešu telpās Stacijas laukumā 5 un Baznīcas laukumā 1.”

Skaidrojot, kāpēc lielākajā daļā tualešu iepriekšējā iespēja – norēķināties ar monētām – aizstāta ar maksājumu termināli, E.Kurpnieks pastāsta, ka ar monētu aparātiem bijis daudz problēmu. Monētas iesprūst, mainīgos laika apstākļos monētu aparāti bojājas, dažkārt tos arī bojā tīši. “Turklāt cilvēki aizvien mazāk izmanto skaidru naudu un ne vienmēr pa rokai ir nepieciešamā nominālvērtība,” teic E.Kurp­nieks. Tādēļ iedzīvotāju un pilsētas viesu lielākas daļas ērtības labad uzņēmums izvēlējies trīs no četrām tualetēm aprīkot ar karšu norēķinu sistēmu. “Lai tomēr būtu alternatīva – netālu no stacijas, autoostas ēkas esošajā “smilšu laukuma” publiskajā tualetē – paredzēta monētu apmaksa,” paskaidro E.Kurpnieks. Viņš arī norāda, ka abas tualetes – autoostā un “smilšu laukumā” – ir visvairāk apmeklētās publiskās tualetes, tādēļ pašvaldība pieņem, ka abas iespējas – norēķināšanās ar monētām un maksājumu karti – pilsētas centrā ir nodrošinātas.

E.Kurpnieks gan norāda, ka ir ierosinājumi no divām personām ar invaliditāti, kam ikdiena saistīta ar biežu vai tūlītēju nepieciešamību pēc labierīcību apmeklējuma, kas rada liekus papildu tēriņus, ja diena tiek pavadīta ārpus dzīvesvietas: “Tomēr, ņemot vērā alternatīvas iespējas – publiskās iestādes un uzņēmumus, kur pieejamas klientu tualetes -, šobrīd atsevišķa bezmaksas apmeklējuma iespēja netiek plānota. Tas arī būtu sarežģīti no tehniskā aspekta.”

Pašvaldības pārstāvis skaidro, ka no iedzīvotājiem ir saņemtas sūdzības par apmaksas iekārtas traucējumiem, bet tās pakalpojumu sniedzējs ir uzreiz risinājis. Tāpat arī pašvaldība ir saņēmusi iedzīvotāju kritiku par maksas režīmu. “Bet mūsu uzdevums ir uzraudzīt, lai telpu tīrība, aprīkojums un ērtības ir tādā līmenī, lai tas būtu ieejas maksas vērts. Tāpēc nākamā gada budžetā mērķ­tiecīgi plānosim līdzekļus, lai gadā vismaz vienā no šīm tualetēm varētu veikt kosmētisko remontu un aprīkojuma atjaunošanu un par šīm telpām, “kur sākas kultūra”, būtu prieks gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem,” uzsver E.Kurpnieks.

Gadu desmitiem publiskā tualete ir arī Pils parkā, tomēr ne vienmēr tā ir atvērta. Pašreiz Pils parka tualete darbojas, arī tā pieejama par maksu. Egils Kurpnieks skaidro, ka “labierīcībās iepriekš bija problēmas ar kanalizācijas izvadu, kas vēsturiskas nevīžīgas izbūves dēļ bieži aizsērēja, tādēļ tualete periodiski vai ilgstoši netika izmantota. Bet ir veikti remonti, un viss strādā, kā nākas”. Viņš gan piebilst: “Šī ir vienīgā no četrām publiskajām tualetēm Cēsu pilsētā, kur aukstajā sezonā, no 16.oktobra līdz14. aprīlim, niecīgā apmeklētāju skaita dēļ ir plānots darbības pārtraukums. Tas gan neizslēdz iespēju to atvērt apmeklētājiem publisku pasākumu laikā.”

Pilsētā ir arī vairākas pārvietojamās tualetes. Daļu no tām izvieto pašvaldība, bet ir arī ar paš­valdību nesaistītas tualetes. E.Kurpnieks teic: “Katru gadu vasaras periodā vietās, kur notiek daudzskaitlīga, pastāvīga pilsētas iedzīvotāju un viesu uzturēšanās – Rožu laukums, Maija parks, skeitparks – , nemainīgi tiek nodrošinātas dažas bezmaksas pārvietojamās tualetes. Tas atslogo publiskās tualetes un ir pieņemams variants jauniešiem, kā arī bērniem, kam vajadzība bieži iekrīt “tagad un tūlīt”. Līdztekus    gan pašvaldības, gan citu personu organizētos publiskos pasākumos apmeklētāju ērtībai uz pasākuma laiku tiek nomātas papildu    pārvietojamās tualetes, lai neradītu esošo publisko tualešu pārslodzi.”

Kaimiņu novados publiskās labierīcības – gan maksas, gan bezmaksas

LIMBAŽOS ir divas diennakts tualetes, bet uz lielākiem pasākumiem pilsētā nodrošina pārvietojamās tu­aletes. Limbažu apvienības pārvaldes ceļa būvinženieris Edmunds Liepiņš pastāsta, ka maksa par tualetes apmeklējumu ir 20 centi, uzstādīti monētu automāti.  “Saprotams, ka pie mūsdienu sabiedrības kultūras šis pasākums ir paš­valdības dotācija, jo divdesmit centi par apmeklējumu nespēj nosegt izmaksas, lai uzturētu sabiedriskās tualetes. Jāņem vērā, ka, ja tualetes kāds ir demolējis, remonts ir simtprocentīga pašvaldības dotācija. Turklāt infrastruktūra nolietojas arī tad, ja to neviens tīši nebojā.”

VALMIERĀ ir trīs stacionārās un 20 pārvietojamās tualetes. Valmieras novada pašvaldības pārstāve Edīte Stērste skaidro, ka stacionārajām labierīcībām darba laiks sezonā ir no plkst. 7 līdz plkst. 23, bet aukstajā periodā līdz astoņiem vakarā. Savukārt pārvietojamās iespējams izmantot visu diennakti.

Valmieras novada pašvaldības nodrošinātās sabiedriskās tualetes pieejamas bez maksas. Pilsētā lielākā pieejamā sabiedriskā tualete atrodas centrā, Kārļa Baumaņa ielā 6A. Tajā ir dežurants, tiek nodrošināta regulāra uzkopšana, uzturēšana, ieskaitot tualetes papīru, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus.    E.Stērste teic: “Tā tiek nodrošināta kā alternatīva maksas tualetēm, piemēram, mazumtirdzniecības veikalos, tirdz­niecības centrā, Valmieras autoostā un citviet. Savukārt pārvietojamās tualetes ir izvietotas pie sporta laukumiem, atpūtas vietām, rotaļlaukumiem un citviet, tā nodrošinot higiēnas prasības publiskās vietās.”

Visu minēto bezmaksas sabiedrisko tualešu uzturēšana gadā pašvaldībai izmaksā 94 tūkstošus eiro, no tiem lielākā daļa tiek izlietota Kārļa Bau­maņa ielā 6A esošajām labierīcībām. Edīte Stērste, vērtējot iedzīvotāju apmierinātību ar tualetēm, atsaucas uz ikgadējo aptauju: “Valmieras novada pašvaldības ikgadējā iedzīvotāju aptaujā par 2022. un 2023. gadu nav saņemtas iedzīvotāju sūdzības par sabiedrisko tualešu nepietiekamību, tīrību vai apmaksas kārtību.”

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Intervija. Atstāt stipras saknes

12:58
08.11.2024
289

Marģers Zeitmanis ir uzņēmējs, kuru daudzi zina kā kultūrtelpu “Zeit”    Līgatnē un “Akustika” Valmierā saimnieku. Viņš darbojas arī medicīnas nozarē. Ne reizi vien    Marģers nosaukts par celmlauzi. Saruna ar viņu par sevis, savas dzimtas, vietas apzināšanos, par paaudžu sasaisti kopīgam mērķim, par kultūru un vēl daudz ko citu. -Lai kaut ko darītu, jāzina […]

Aktualizējam. Ūdenssaimniecība ciematos

12:54
08.11.2024
28

Ūdens paviršību nepiedod Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrība “Vinda” gada sākumā kļuva par ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu nodrošinātāju Līgatnes pilsētā, kā arī Augšlīgatnes, Skaļupes un Ķempju ciemā. Aprīlī uzņēmums pārņēma arī ūdensvada un kanalizācijas saimniecību Priekuļu apvienības pārvaldē. Pašvaldībā plānots, ka Vinda šos pakalpojumus nodrošinās visā novadā, tādējādi veidojot vienotu ūdenssaimniecību un tarifu aprēķinu sistēmu. “Vinda” […]

Saglabājam vēsturisko

15:38
25.10.2024
138

Cēsu Sv. Jāņa baznīca nosvinējusi 740. jubileju. Īstenojot restaurācijas projektu, pēdējos gados dievnams piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas. Darbi tika uzsākti 2018. gada jūnijā, un 2020.gada augustā ar arhibīskapa Jāņa Vanaga vadīto pateicības svētku dievkalpojumu tika svinēta par Cēsu sirdi dēvētās Sv. Jāņa baznīcas restaurācijas pabeigšana. Baznīcas restaurācijai izlietoti 1,7 miljoni eiro, no tiem 1,38 miljoni bija […]

Aktualizējam. Daudzdzīvokļu namu pagalmi

14:57
22.10.2024
138

Padomju gados celto daudzdzīvokļu māju liela problēma ir iekšpagalmi. Tie nereti ir ļoti kritiskā stāvoklī – bedraini un grūti izbraucami. Atjaunošana prasa lielus līdzekļus, visbiežāk asfalts aizvien vairāk sabrūk, bet naudas atjaunošanai no ēkas uzkrājumiem nepietiek. Lai atbalstītu iedzīvotājus, pašvaldība reizi gadā rīko projektu konkursu “Par līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai Cēsu novadā”. […]

Saglabāt vēsturisko

14:49
22.10.2024
50

Pērn martā tika pieņemts Lielstraupes pils nodošanas un atjaunošanas likums. Tā mērķis ir nodrošināt Lielstraupes pils un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību, kā arī izmantošanu sabiedrības vajadzībām. Lielstraupes pili valsts Cēsu novada pašvaldībai nodeva, lai tā nodrošinātu pils atjaunošanu, turpmāku publisku pieejamību un izmantošanu kultūras, izglītības un zinātnes mērķiem. Likumā arī noteikts, ka Lielstraupes […]

Saglabāt vēsturisko

16:33
18.10.2024
523

Bērzkrogā pamazām tiek atjaunota Veselavas Zirgu pasta stacija. Baltā ēka piesaista garāmbraucēju uzmanību, tāpat zirgi pie ieejas.  “Darāmā vēl ļoti daudz. Priekšā iekštelpu iekārtošana. Lielus bojājumus gadu gaitā nodarījis caurais jumts. Pati ēka ir sausa. Domājams, vēl šogad ierīkosim apkuri, tad varēs sākties iekšdarbi,” saka saimniece Sigita Norvele. Viņa īpašumu iegādājās 2021. gada nogalē. “Braucot […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
4
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
4
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
18
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
19
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
63
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi