Piektdiena, 27. septembris
Vārda dienas: Ādolfs, Ilgonis
casibom bahsegel jojobet

Aktualizējam. Sabiedriskās tualetes

Iveta Rozentāle
10:30
24.09.2024
42
Wc

Attēlam ir ilustratīva nozīme.

Viena no pašvaldības rūpēm ir sabiedrisko tualešu nodrošināšana. No augusta vidus Cēsīs to izmantošanā ieviesa jaunu kārtību. Pamatojot ar nepieciešamību uzturēt tīrību un kārtību, no 19. augusta sabiedriskajās tualetēs ieeja ir par maksu – 50 centi. Stacijas laukumā 5 jeb autoostā, Baznīcas laukumā 1 un Palasta ielā 24 jāmaksā ar bankas karti, bet Uzvaras bulvārī 22 jeb pilsētnieku dēvētajā smilšu laukumā ar monētām.         

Ne viens vien iedzīvotājs, gan cēsnieks, gan iebraucējs, ar šādām pārmaiņām nav apmierināts.    Gan cena šķiet par augstu, jo tā par tualetes apmeklējumu jāmaksā galvaspilsētā, gan to, ka norēķināšanās iespējama tikai vienā veidā, norādot, ka, piemēram, kafijas automātos var norēķināties gan ar skaidru naudu, gan karti. Jāņem vērā, ka ne visiem ir maksājumu kartes. Piemēram, ir seniori, kas tās neizmanto, tādas nav visiem bērniem, un arī darbspējas vecuma cilvēkiem ir situācijas, kad bankas karti nav iespējams izmantot. Runājot par augsto maksu, cilvēki izsaka cerību, ka tagad tualetes tiks labāk uzturētas, izremontētas, lai tiešām būtu saprotams, par ko jāmaksā tik daudz.

“Druva” meklēja atbildes gan uz iedzīvotājiem neskaidrajiem jautājumiem, gan arī vērtēja, kā jautājumu par sabiedriskajām tualetēm risina kaimiņu novados.

Plāno uzlabot tualešu stāvokli

Sabiedriskās tualetes Cēsīs apsaimnieko uzņēmums, kas no pašvaldības par vērtētu tirgus cenu nomā tualešu telpas, iekasē maksu un nodrošina publisko tualešu pieejamību un funkcionalitāti. Uzņēmuma ziņā ir sīki remonti, higiēnas preču nodrošināšana, regulāra telpu uzkopšana, kā arī citi uzturēšanas izdevumi: maksa par ūdeni, elektrību, atkritumu izvešanu. Pašvaldības pārstāvis uzrauga pakalpojuma sniegšanas kvalitāti, un Cēsu novada Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvalde komunicē ar apmeklētājiem par problēmsituācijām, kā arī pieņem ierosinājumus un iebildumus par režīmu vai telpu un iekārtu tehnisko stāvokli un    sadarbībā ar apsaimniekotāju atbilstoši re­aģē, kā arī plāno un ievieš nākotnes ieceres un risinājumus.     

Patlaban iedzīvotājus visvairāk interesē, kādēļ pakalpojuma maksa    ir 50 centi. Cēsu novada pašvaldības Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes Cēsu pilsētas un Vaives pagasta teritorijas un infrastruktūras pārvaldības nodaļas vadītājs Egils Kurpnieks skaidro: “Maksas kārtība un režīms pēc būtības tika izvēlēts, lai izvairītos no vandālisma, piesārņojuma un bezpajumtnieku vēlmes izmantot telpas, kā “korporatīvās sanāksmes” vietu vai nakšņošanas vietu. Maksas režīms nodrošina nosacītu apmeklētāju atlasi, samazinās vandālisma gadījumi. Apsaimniekotājam ir finansiāls atspaids un nelieli, bet tomēr resursi sīku remontdarbu veikšanai. No pašvaldības puses apsaimniekotājam tika noteikti griesti – 50 centi, cik atļauts iekasēt no apmeklētājiem. Visās publiskajās tualetēs vienādi noteiktā apmeklējuma cena ir vidējā tirgus cena, kāda Latvijas pilsētās tiek prasīta par tualetes apmeklējumu.”

Jāņem vēra, ka maksa par tualešu izmantošanu ir tikai neliela daļa no uzturēšanas izdevumiem.    Pašvaldībai    Cēsu pilsētas sabiedrisko tualešu pakalpojuma nodrošināšana šogad izmaksās 45 623 eiro bez PVN, tas    ir līdzvērtīgi iepriekšējo gadu izdevumiem. Egils Kurpnieks norāda, ka uzņēmējs savā piedāvājumā ir ietvēris piesardzīgus provizoriskos ieņēmumus no apmeklētājiem, tādēļ šīs izdevumu pozīcijas kopējā summa nav būtiski samazinājusies: “Turklāt pakalpojums tiek sniegts arī Pils parka tualetē, kur iepriekš tas netika pilnvērtīgi nodrošināts. Tāpat ir paaugstinātas kvalitātes prasības šo telpu uzturēšanai. Turpmākos periodos, kad būs redzami reālie apmeklējuma ieņēmumi, paredzam, ka pašvaldības izdevumi šajā sadaļā ja ne kritīsies, tad vismaz nepalielināsies un varēsim plānot papildu līdzekļus telpu atjaunošanai, kas ļoti nepieciešamas tualešu telpās Stacijas laukumā 5 un Baznīcas laukumā 1.”

Skaidrojot, kāpēc lielākajā daļā tualešu iepriekšējā iespēja – norēķināties ar monētām – aizstāta ar maksājumu termināli, E.Kurpnieks pastāsta, ka ar monētu aparātiem bijis daudz problēmu. Monētas iesprūst, mainīgos laika apstākļos monētu aparāti bojājas, dažkārt tos arī bojā tīši. “Turklāt cilvēki aizvien mazāk izmanto skaidru naudu un ne vienmēr pa rokai ir nepieciešamā nominālvērtība,” teic E.Kurp­nieks. Tādēļ iedzīvotāju un pilsētas viesu lielākas daļas ērtības labad uzņēmums izvēlējies trīs no četrām tualetēm aprīkot ar karšu norēķinu sistēmu. “Lai tomēr būtu alternatīva – netālu no stacijas, autoostas ēkas esošajā “smilšu laukuma” publiskajā tualetē – paredzēta monētu apmaksa,” paskaidro E.Kurpnieks. Viņš arī norāda, ka abas tualetes – autoostā un “smilšu laukumā” – ir visvairāk apmeklētās publiskās tualetes, tādēļ pašvaldība pieņem, ka abas iespējas – norēķināšanās ar monētām un maksājumu karti – pilsētas centrā ir nodrošinātas.

E.Kurpnieks gan norāda, ka ir ierosinājumi no divām personām ar invaliditāti, kam ikdiena saistīta ar biežu vai tūlītēju nepieciešamību pēc labierīcību apmeklējuma, kas rada liekus papildu tēriņus, ja diena tiek pavadīta ārpus dzīvesvietas: “Tomēr, ņemot vērā alternatīvas iespējas – publiskās iestādes un uzņēmumus, kur pieejamas klientu tualetes -, šobrīd atsevišķa bezmaksas apmeklējuma iespēja netiek plānota. Tas arī būtu sarežģīti no tehniskā aspekta.”

Pašvaldības pārstāvis skaidro, ka no iedzīvotājiem ir saņemtas sūdzības par apmaksas iekārtas traucējumiem, bet tās pakalpojumu sniedzējs ir uzreiz risinājis. Tāpat arī pašvaldība ir saņēmusi iedzīvotāju kritiku par maksas režīmu. “Bet mūsu uzdevums ir uzraudzīt, lai telpu tīrība, aprīkojums un ērtības ir tādā līmenī, lai tas būtu ieejas maksas vērts. Tāpēc nākamā gada budžetā mērķ­tiecīgi plānosim līdzekļus, lai gadā vismaz vienā no šīm tualetēm varētu veikt kosmētisko remontu un aprīkojuma atjaunošanu un par šīm telpām, “kur sākas kultūra”, būtu prieks gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem,” uzsver E.Kurpnieks.

Gadu desmitiem publiskā tualete ir arī Pils parkā, tomēr ne vienmēr tā ir atvērta. Pašreiz Pils parka tualete darbojas, arī tā pieejama par maksu. Egils Kurpnieks skaidro, ka “labierīcībās iepriekš bija problēmas ar kanalizācijas izvadu, kas vēsturiskas nevīžīgas izbūves dēļ bieži aizsērēja, tādēļ tualete periodiski vai ilgstoši netika izmantota. Bet ir veikti remonti, un viss strādā, kā nākas”. Viņš gan piebilst: “Šī ir vienīgā no četrām publiskajām tualetēm Cēsu pilsētā, kur aukstajā sezonā, no 16.oktobra līdz14. aprīlim, niecīgā apmeklētāju skaita dēļ ir plānots darbības pārtraukums. Tas gan neizslēdz iespēju to atvērt apmeklētājiem publisku pasākumu laikā.”

Pilsētā ir arī vairākas pārvietojamās tualetes. Daļu no tām izvieto pašvaldība, bet ir arī ar paš­valdību nesaistītas tualetes. E.Kurpnieks teic: “Katru gadu vasaras periodā vietās, kur notiek daudzskaitlīga, pastāvīga pilsētas iedzīvotāju un viesu uzturēšanās – Rožu laukums, Maija parks, skeitparks – , nemainīgi tiek nodrošinātas dažas bezmaksas pārvietojamās tualetes. Tas atslogo publiskās tualetes un ir pieņemams variants jauniešiem, kā arī bērniem, kam vajadzība bieži iekrīt “tagad un tūlīt”. Līdztekus    gan pašvaldības, gan citu personu organizētos publiskos pasākumos apmeklētāju ērtībai uz pasākuma laiku tiek nomātas papildu    pārvietojamās tualetes, lai neradītu esošo publisko tualešu pārslodzi.”

Kaimiņu novados publiskās labierīcības – gan maksas, gan bezmaksas

LIMBAŽOS ir divas diennakts tualetes, bet uz lielākiem pasākumiem pilsētā nodrošina pārvietojamās tu­aletes. Limbažu apvienības pārvaldes ceļa būvinženieris Edmunds Liepiņš pastāsta, ka maksa par tualetes apmeklējumu ir 20 centi, uzstādīti monētu automāti.  “Saprotams, ka pie mūsdienu sabiedrības kultūras šis pasākums ir paš­valdības dotācija, jo divdesmit centi par apmeklējumu nespēj nosegt izmaksas, lai uzturētu sabiedriskās tualetes. Jāņem vērā, ka, ja tualetes kāds ir demolējis, remonts ir simtprocentīga pašvaldības dotācija. Turklāt infrastruktūra nolietojas arī tad, ja to neviens tīši nebojā.”

VALMIERĀ ir trīs stacionārās un 20 pārvietojamās tualetes. Valmieras novada pašvaldības pārstāve Edīte Stērste skaidro, ka stacionārajām labierīcībām darba laiks sezonā ir no plkst. 7 līdz plkst. 23, bet aukstajā periodā līdz astoņiem vakarā. Savukārt pārvietojamās iespējams izmantot visu diennakti.

Valmieras novada pašvaldības nodrošinātās sabiedriskās tualetes pieejamas bez maksas. Pilsētā lielākā pieejamā sabiedriskā tualete atrodas centrā, Kārļa Baumaņa ielā 6A. Tajā ir dežurants, tiek nodrošināta regulāra uzkopšana, uzturēšana, ieskaitot tualetes papīru, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus.    E.Stērste teic: “Tā tiek nodrošināta kā alternatīva maksas tualetēm, piemēram, mazumtirdzniecības veikalos, tirdz­niecības centrā, Valmieras autoostā un citviet. Savukārt pārvietojamās tualetes ir izvietotas pie sporta laukumiem, atpūtas vietām, rotaļlaukumiem un citviet, tā nodrošinot higiēnas prasības publiskās vietās.”

Visu minēto bezmaksas sabiedrisko tualešu uzturēšana gadā pašvaldībai izmaksā 94 tūkstošus eiro, no tiem lielākā daļa tiek izlietota Kārļa Bau­maņa ielā 6A esošajām labierīcībām. Edīte Stērste, vērtējot iedzīvotāju apmierinātību ar tualetēm, atsaucas uz ikgadējo aptauju: “Valmieras novada pašvaldības ikgadējā iedzīvotāju aptaujā par 2022. un 2023. gadu nav saņemtas iedzīvotāju sūdzības par sabiedrisko tualešu nepietiekamību, tīrību vai apmaksas kārtību.”

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aktualizējam. Pašvaldība konsultējas ar iedzīvotājiem

10:27
24.09.2024
53

Iedzīvotāji vislabāk zina, kas pagastā svarīgākais Pašvaldības pamazām izstrādā nākamā gada budžetu. Jau tagad zināms, ka naudas nebūs vairāk kā šogad, kaut izdevumi visās jomās  aizvien palielinās. Pašvaldībām savas funkcijas jāpilda, jānodrošina iedzīvotājiem nepieciešamie pakalpojumi. Kā starp daudzām vajadzībām noteikt prioritātes? Smiltenes novada pašvaldības deputāti to jautā iedzīvotājiem. Katrā pagastā tiek rīkotas sanāksmes, tikšanās ar […]

Intervija. Selecka kino laikmets

15:22
20.09.2024
25

Svētdien, 22. septembrī, 90 gadu jubileju svinēs dokumentālā kino klasiķis Ivars Seleckis. Jau vairāk nekā 60 gadus viņš , kā pats saka, taisa kino, un jubileju režisors aizvadīs ar pirmizrādi, piedāvājot skatītājiem savu jaunāko darbu “Turpinājums. Pieaugšana”. Seleckis ir viens no Rīgas poētiskā stila kino pamatlicējiem, un, sekojot viņa filmogrāfijai, var apgūt Latvijas kino vēstures […]

Būt cēsniekiem

15:15
20.09.2024
40

Pusaudžu un jauniešu vecumā būtiski ir draugi, socializēšanās iespējas un piederības sajūta konkrētai grupai, skolai, pilsētai. Tas veido jaunieša identitāti. Piederību vietai veido arī notikumi, kas aktuāli jauniešiem, kuros būt kopā ar sev svarīgiem cilvēkiem, piedzīvot pozitīvas emocijas, līdzdarboties un gūt jaunu pieredzi. Tomēr, lai piedalītos Cēsīs organizētajos notikumos, jaunietim par tiem vispirms ir jāuzzina. […]

Aktualizējam. Ezeru apsaimniekošana

11:19
17.09.2024
153

Taurenes pagasts ir bagāts ar ezeriem. Stupēnu ezers, Bānūžu, Ilzes, Dabaru, Lodes, Taurenes, vēl arī mazākie Kālenītis, Slīcenis un citi ir ne tikai pagasta makšķernieku iecienīti. Tā kā kaimiņu lielajos ezeros Alaukstā un Inesī noteikta licencētā makšķerēšana, taureniešus pēdējā laikā satraukušas runas, ka arī viņu pagasta ezeros varētu būt līdzīgi. Satraukumu radījis arī tas, ka […]

Aktualizējam. Higiēnas pakalpojumi

11:36
13.09.2024
80

Arvien ne visi mājokļi Cēsu novadā ir labiekārtoti. Pietiekami daudzās ēkās nav ne ūdens apgādes, ne mūsdienīgas kanalizācijas, nav vannas istabas. Katrs iemītnieks jau meklējis kādu pielāgošanās iespēju, kā mazgāties pašam, kur izmazgāt drēbes. Ja gados jauniem cilvēkiem atrast risinājumu tādām situācijām vieglāk, senioriem tas ir daudz sarežģītāk, īpaši, ja ir nopietnas veselības problēmas. Tādēļ […]

Aktualizējam. Civilā aizsardzība

10:04
06.09.2024
25

Cēsu novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāns ir papildināts ar sadaļu rīcībai kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā. Šo prasību ieviesa 2022.gada rudenī, izdarot grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā. Līdz Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā pašvaldību CA plānos nebija šādas sadaļas. Informācija apkopota un sistematizēta Civilās aizsardzības komisijas pienākums militāro draudu vai […]

Tautas balss

Pilsētas vidū – ne šis, ne tas

11:00
25.09.2024
27
Lasītāja raksta:

“Biju Cēsu tirgū uz garšu festivālu. Bija jauks pasākums, tikai viss bija diezgan saspiesti, nav jau ap halli daudz vietas. Tad man atkal nāca prātā doma par veco tirgus laukumu, cik ilgi tas stāvēs neapsaimniekots, neizmantots. Tā taču ir pašvaldības zeme! Pilsētas parki, laukumi sakopti, tikai tā vieta tāda – ne šis, ne tas. Cik […]

Jālabo dzelzceļa pārbrauktuve

10:59
25.09.2024
18
11
Liepas pagasta iedzīvotājs raksta:

“Dzelzceļa pārbrauktuve Liepas pagastā kļūst arvien sliktāka, segums ir bedru bedrēs. Pārbrauktuve plata, ved ne tikai pār vienu sliežu ceļu, mašīnām aizvien bīstamāk braukt. Pārbrauktuvi šķērso arī kravas transports, kas no netālās rūpnīcas izved būvmateriālus. Nāks ziema, segums bojāsies vēl vairāk. Jāaicina “Latvijas Dzelz­ceļš”, lai taču beidzot pamana, ka te vajadzīgs remonts,” uzsvēra Liepas pagasta […]

Kā motosacīkstes gar māju

10:58
25.09.2024
23
Gaujas ielas iedzīvotāja S. raksta:

“Bieži vakaros, galvenokārt brīvdienās, Cēsīs pa Gaujas ielu viens aiz otra, tādā kā barā, brauc vairāki motobraucēji, radot lielu troksni. Nezinu, vai braucamajiem noņemti trokšņa slāpētāji vai motoru troksnis tik spalgs ir citu iemeslu dēļ, bet pat dzīvoklī sajūta tāda, ka esi mototrasē. Kad lūdzu palīdzību pašvaldības policijai, man saka, lai nosaucu kāda braucamā valsts […]

Suņu rejas baida garāmgājējus

10:58
25.09.2024
26
1
Cēsniece raksta:

“Cēsīs jārunā par suņu pieskatīšanu. Dažos privātmāju kvartālos dzīvniekus tur pagalmos, tie aprej gājējus tik nikni, ka cilvēkiem bail iet pa ietvi garām šīm vietām. Īpaši jau mazi bērni nobīstas, kad suns, bet dažā pagalmā divi un vairāk, rejot metas gar žogu, šķiet, ka tūlīt tiks laukā no sētas un uzbruks. Manuprāt, dzīvnieku saimniekiem jānodrošina, […]

Kāpēc vairs nekursē skolēnu busiņš

15:39
20.09.2024
28
Raiskumiete raksta:

“Kur pazudis skolēnu busiņš, kas savulaik, kad vēl bija Pārgaujas novads, Raiskuma pagasta bērnus veda uz skolu Cēsīs? Raiskumiešu ģimenēm tagad skolēni uz pilsētas mācību iestādēm jāaizved pašiem. Brauc sabiedriskais transports, bet tas no Cēsīm atiet ātrāk, nekā skolā beidzas stundas. Autobuss caur Raiskumu uz Jātnieku pusi nereti brauc gandrīz tukšs, savukārt vecākiem jāorganizē bērnu […]

Sludinājumi