Aktualizējam. Pašvaldība konsultējas ar iedzīvotājiem

Iedzīvotāji vislabāk zina, kas pagastā svarīgākais

Pašvaldības pamazām izstrādā nākamā gada budžetu. Jau tagad zināms, ka naudas nebūs vairāk kā šogad, kaut izdevumi visās jomās  aizvien palielinās. Pašvaldībām savas funkcijas jāpilda, jānodrošina iedzīvotājiem nepieciešamie pakalpojumi. Kā starp daudzām vajadzībām noteikt prioritātes? Smiltenes novada pašvaldības deputāti to jautā iedzīvotājiem.

Katrā pagastā tiek rīkotas sanāksmes, tikšanās ar deputātiem, izpildvaras pārstāvjiem. Moto “Kopā sanāk – radīt – darīt”    jau skaidri pasaka uzdevumu un mērķi.  Iedzīvotāji,    diskutējot ar de­pu­tātiem, izvirza katrā pagastā nākamgad darāmo.  Izvirzītās prioritātes un diskusijā aktualizētās problēmas dome izvērtēs, ņems vērā, veidojot nākamā gada budžetu.

Taupība ļauj attīstīties

Raunā uz tikšanos bija ieradušies četri deputāti – Andris Ab­rāmovs, Mārtiņš Vīgants, Dainis Aļeksējevs, Astrīda Harju , kura pēc divām dienām tika ievēlēta par novada domes priekšsēdētāju. Uz jautājumiem atbildēja un problēmas skaidroja gan izpilddirektors Andris Lapiņš    un izpild­direktora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos Evija Zurģe, gan pagasta pārvaldes vadītāja Linda Zūdiņa. Deputāti bija pārsteigti par raunēniešu lielo interesi, jo bija atnācis vairāk nekā pussimts pagasta iedzīvotāju. Pārvaldes vadītāja īpaši bija uzaicinājusi tos, kuru problēmas nav atrisināmas pārvaldes līmenī.

Evija Zurģe iepazīstināja ar    novada un Raunas pagasta šīgada budžetu, attīstības plāniem, uzsāktām un vēl plānotām strukturālām reformām un ieskicēja 2025. gada budžeta prioritātes. Viņa atgādināja, ka šīgada budžets ir mazāks nekā iepriekšējā gada un gads sākts ar mazāku atlikumu.    Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ko saņem pašvaldība, palielinās, tie ir stabili 14 miljoni eiro. Rau­nēnieši 2022. gadā samaksāja divus miljonus eiro, pērn 2,4 miljonus. Par nekustamā īpašuma atsavināšanu un nomu bija plānots papildināt ieņēmumus par diviem miljoniem eiro, patlaban iegūti 20 procenti, un, visticamāk, plānotais neizpildīsies. Lielākie projekti tiek īstenoti, piesaistot dažādu fondu finansējumu. Visvairāk naudas tiek atvēlēts  izglītībai. Raunas pamatskolas energoefektivitātes pasākumu īstenošana šogad ir novadā lielākais projekts. Tiks ieguldīti 877 874 eiro. Raunas Staburaga infrastruktūras uzlabošana    izmaksās 69 870, centrālās katlumājas pārbūvei Parka iela 4 atvēlēti 59 281 eiro. Savukārt Raunas pilsdrupu konservācijā ieguldīti 36 982 eiro.

“Novada budžetā ir apmēram 12 miljoni eiro, kas veido izdevumus kopējām vajadzībām, un nevar pateikt,  cik nonāk Raunas pagastā,” skaidroja E.Zurģe. Ikviens varēja uzzināt, cik, piemēram, izmaksā skolēnu pārvadājumi pagastā, cik ēdināšana skolā un bērnudārzā, cik naudas atvēlēts kultūrai, sportam pērn un šogad.

“Kultūrai izdevumi tika samazināti tāpat kā citām vajadzībām,” teica izpilddirektora vietniece un atgādināja: “Lai kaut ko izdarītu attīstībā, pašvaldībā notiek nepārtrauktas strukturālas reformas, lai samazinātu izdevumus. Tiek optimizēts darbinieku skaits un slodzes.  Jā, kāds zaudē darbavietu, bet citādi rīkoties nevaram,” teica E.Zurģe un pastāstīja, ka ir izstrādāti    telpu un teritorijas kopšanas normatīvi un pašvaldības iestādē tiek samazinātas slodzes. Novadā tagad ir  ap 20 sētnieku slodžu mazāk.   

No 1.novembra ārpus Smil­tenes, Raunas un Apes bibliotēku vadītāji nodrošinās arī pagastu pārvalžu lietvedības pakalpojumus un pildīs klientu pakalpojumu centra funkcijas. Tāpat mainīsies kultūras namu    vadītāju darbības teritorijas, mazajos pagastos diviem tautas namiem būs viens vadītājs.

Tiek apspriesta pagastu pārvalžu apvienību veidošana, lai nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus.

“Nav stāsts par tradīciju laušanu vai pagastu robežu pārzīmēšanu, bet to, kā tiek sadalīta pārvaldības atbildība darbinieku starpā. Gan pārvalžu apvienības, gan kultūras namu vadītāju darbības teritoriju iedalījums iecerēts atbilstoši iedzīvotāju plūsmai,” skaidroja E. Zurģe. Visi šo informāciju uzklausīja zināšanai, jo Raunas pagastu šīs pārmaiņas neskar.

Raunēnietis Uldis Rudzītis jautāja skaidri: “Ko pašvaldība ieguva, likvidējot tūrisma informācijas centru Raunā.” Gan izpilddirektors A.Lapiņš, gan A.Harju skaidroja, ka tas ir ieguvums budžetā. Taču likvidāciju paātrināja gan Smiltenes Tūrisma informācijas centra (TIC) reorganizācija – viena štata vieta tika likvidēta, četras speciālistes strādā Smilte-nē -, gan tas, ka Raunas TIC bieži mainījās darbinieki.

U.Rudzītis atgādināja, ka pavasarī sarunā ar iedzīvotājiem solīts, ka vasarā bijušā TIC telpās uzstādīs monitoru ar interaktīvu informāciju, lai tūristi var uzzināt, ko Raunas pagastā apmeklēt, kur kas atrodas.   

A.Harju gan iebilda, ka nevar solīt, ja nav finansējuma. “Darbā pēc atvaļinājuma ir atgriezusies speciāliste, kura strādāja TIC. Vasarā nedēļas nogalē viņa strādās Raunā. TIC no jauna netiks atvērts, viņai darba vieta būs pārvaldē,” skaidroja A.Harju. Uzņēmēji arī pauda neizpratni, ka ne jau pēc suvenīriem vai bukletiem kāds brauks uz Smiltenes TIC, bet bibliotēka, kur tos varētu iegādāties, vasarā sestdienās nestrādā.

Finansējuma trūkuma dēļ šovasar netika nodrukāti tūrisma bukleti par Raunu. Lai ietaupītu, slēdz klubu un bibliotēku Rozēs.

Svarīgi zināt un saprast

Raunas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Zūdiņa uzsvēra, ka visbiežāk iedzīvotāji pašvaldībā vēršas, jo ir neapmierināti ar ceļu stāvokli. Viņa iepazīstināja, kā tie tiek uzturēti un cik naudas tērēts. Raunas pārvaldes pārziņā ir 102,91 km pašvaldības ceļu. No autoceļu fonda to uzturēšanai šogad saņemti 89 262 eiro. Viena kilometra greiderēšana izmaksā 43,30 eiro, sniega tīrīšana – 23,80.    Ceļmalu pļaušana, atputekļošana, ceļa zīmju nomaiņa tiek veikta par pašvaldības naudu.

“Tā ir atbilde, cik varam izdarīt,” uzsvēra L.Zūdiņa.

Plašāka diskusija raisījās par gājēju pārejas ierīkošanu Vidzemes un Ziedu ielas krustojumā, taču vairākums to noraidīja, jo pārāk maz    cilvēkiem tā ir būtiska.

L.Zūdiņa arī iepazīstināja ar visiem pagasta pārvaldes izdevumiem. Tā sāls trotuāru kaisīšanai pret apledojumu iegādāta par 300 eiro, bet materiāliem tirgus nojumju remontam iztērēti 1750 eiro, latvāņu inde izmaksājusi 420 eiro.

“Katrs var uzzināt par ikvienu izlietoto eiro,” uzsvēra L.Zūdiņa.

Stāstot par nākamā gada iecerēm, pārvaldniece pastāstīja, ka aptaujā iedzīvotāji nobalsojuši par “Leader” finansējuma atvēlēšanu skeitparka izveidei. Pērn vecais demontēts. “Sarunā ar skeiteriem vienojāmies, ka pašvaldība atbilstoši prasībām sakārto    pamatni, bet pārējo viņi izdarīs paši. Nā­kamgad varam gaidīt skeitparku,” pastāstīja L.Zūdiņa.

Tikšanās dalībnieki sadalījās četrās grupās, katrā arī viens deputāts, lai diskutētu par prioritātēm. Katra grupa izvirzīja trīs, kuras pēc tam tika pārrunātas. Diskusija raisījās, vai kāds zina, kurp doties ar 72 stundu somu; Raunā vispār nav arī sirēnu. E.Zurģe pastāstīja, ka Smiltenes novada Civilās aizsardzības plāns ir izlasāms mājaslapā. “Plānā paredzētas tikai pulcēšanās vietas, kas ir pie kultūras un izglītības ie­stādēm, ne patversmju vietas. Kā teikts plānā: “No pulcēšanās vietām notiek tālāka evakuācijas koordinēšana. Evakuācijas maršruti cilvēku un materiālo vērtību evakuācijai iepriekš nav noteikti.” Daudz­dzīvokļu māju pagrabus apseko Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests,” teica E.Zurģe un uzsvēra, ka pašvaldības kompetence ir pārāk maza, un piekrita, ka ikvienam jābūt vairāk informācijai.

Dzirnavu dīķa sakārtošana jau gadiem tiek pieminēta teju katrā iedzīvotāju sanāksmē. E.Zurģe pastāstīja, ka tiek gatavots projekta pieteikums ES atbalsta programmai, lai iztīrītu un sakārtotu trīs novada ūdenstilpes. Tāpat gadiem aktuāls raunēniešiem ir ceļš Rauna – Valmiera, kura rekonstrukcija aizvien ir plānos.

Izskanot dažādiem viedokļiem, raunēnieši par prioritātēm, ar kurām domei jārēķinās, izstrādājot nākamā gada budžetu, ir

• civiliedzīvotāju apmācība rīcībai ārkārtējās situācijās (militāra iebrukuma), patvertņu un trauksmes sirēnas ierīkošana,
• tūrisma un informācijas centra darbinieka pieejamība Raunā,
• ceļa Rauna–Valmiera rekonstrukcija,
• Dzirnavgravas dīķa un teritorijas labiekārtošana. 

Satikties ir vērtīgi

Raimonds Kublickis: Esmu apmierināts ar tikšanos, izrunājām pat vairāk, nekā cerēju. Problēmas ir jāaktualizē kopīgi. Darbs darba grupās bija apsveicams, un redzam, ka domājam līdzīgi. Es lielāku uzsvaru liktu uz ikvienam svarīgāko – drošība, siltums un izglītība. Pārējais arī, protams, ir svarīgs.

Kārlis Sarmulis: Ir jāsaprot, ka nebūs, kā bija, tāpēc jo svarīgāk, kā būs.    Guvu atbildes uz jautājumiem.

Astrīda Harju: Iedzīvotāji taču zina labāk, kas pagastā būtu vajadzīgs. Ikdienā bieži vien ir jautājumi, kas tiek notušēti, bet šādās tikšanās reizēs izskan. Tiekoties pagastos, uzzinām ne tikai darāmo darbu sarakstu, bet gūstam pagasta sajūtu.   

Dainis Aļeksējevs: Esmu izbrīnīts, ka Raunā nav iedzīvotāju padomes. Likums to paredz. Pagasts, protams, ir pašpietiekams, bet problemātiskās situācijās padome var aizstāvēt pārvaldi.