Aktualizējam. Pārmaiņas siltumapgādē

Sākts īstenot 2023.gada 14.septembra Cēsu novada domes deputātu lēmumu, ka novadā, izņemot Cēsu pilsētu*, siltumapgādi nodrošina viens pakalpojumu sniedzējs. Deputāti tam pilnvaroja pašvaldības kapitālsabiedrību SIA “Līgatnes komunālserviss”. Tādu lēmumu pamatoja ar vajadzību attīstīt mūsdienīgu, energoefektīvu un ilgtspējīgu infrastruktūru, nepieciešamību novadā izstrādāt vienotus standartus un vienotu pieeju siltuma nodrošināšanā.

Izvēli par labu siltuma ražošanu un piegādi uzticēt pašvaldības uzņēmumam noteica arī fakts, ka, mainoties situācijai, kādu resursu cenām, privātais uzņēmējs var atteikties sniegt pakalpojumu par apstiprināto tarifu un lauzt līgumu. Pašvaldība arī izvērtēja, ka “Līgatnes komunālservisam” jau bija pieredze šajā jomā.

*Cēsu pilsētas pakalpojumu sniedzēja tarifu regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, bet mazākiem siltuma ražotājiem to apstiprina pašvaldība.

Siltumapgādi pārņems pakāpeniski

Līdz šai sezonai “Līgatnes komunālserviss” ar siltumu nodrošināja daudzdzīvokļu mājas un citus objektus Augšlīgatnē un Līgatnē. No šī rudens pašvaldības uzņēmuma pārziņā nonāks vēl divu pagastu centralizētā siltumapgāde. “Līgatnes komunālserviss” sāk apsaimniekot vienu katlumāju Jaunpiebalgas pagastā un nodrošināt siltumu Vecpiebalgas pagasta centra ēkām.

Finanšu komitejas sēdē 5.septembrī deputātus informēja par termiņiem, kādos plānota pagastu siltumapgādes objektu nodošana pašvaldības uzņēmumam. Pēc 2024./2025. gada apkures sezonas, no 2025.gada 1.maija, “Līgatnes komunālserviss” pārņems katlumāju Priekuļos, Dārza ielā, un Liepas pagastā, Dārza ie-lā 1. No 2025.gada 1.maija plānota Dzērbenes un Taurenes katlumājas un siltumtīklu pārņemšana. Iecerēts, ka Stalbes centralizēto siltumapgādi pašvaldības uzņēmums sāks apsaimniekot 2026.gada vidū, bet Amatas pagasta Ģikšu siltumsaimniecību – 2027.gada vidū.

Izpilddirektora vietniece Baiba Eglīte deputātus informēja, ka siltumapgādes pārņemšana notiek pakāpeniski. Darba apjoms liels, lai nodotu objektu, jāveic tā novērtējums, jāizsver vajadzīgie ieguldījumi.

Nav uztraukumu, ka kaut kas varētu neizdoties

Pirmo divu siltumapgādes sistēmu nodošanu jaunajam saimniekam apvienību pārvaldēs vērtē par veiksmīgu risinājumu siltuma apgādē.

Jaunpiebalgas pagasta lielākā katlumāja un siltumtīkli, ko pārņem “Līgatnes komunālserviss”, nodrošina apkuri sešām daudzdzīvokļu ēkām, Mūzikas un mākslas skolai, sākumskolai, pašvaldības ēkai, kurā darbojas Ne­atliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības, kā arī apkuri centra veikalam.

Objekta pārņemšana jau krietni pavirzījusies uz priekšu, no 1.oktobra te pilnībā darbu sāks “Līgatnes komunālserviss”. “Iz­darīts viss, kas paredzēts, lai nodotu funkciju: veikts katlumājas un citas attiecīgās infrastruktūras novērtējums, atbilstoši prasībām nodota informācija par pakalpojumu saņēmējiem, lai jaunais pakalpojumu sniedzējs varētu sagatavot un izsūtīt rēķinus,” pastāstīja Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere un piebilda, ka jau šajā nedēļā iedzīvotājiem izsūtīs vēstules, informējot, ka jānoslēdz līgums ar jauno siltuma piegādātāju.

Jaunpiebalgā ir gāzes apkure. “Pagājušajā gadā iegādājāmies gāzes katlu un uzstādījām to jau esošajā katlumājā. Aizpagājušajā sezonā siltumu nodrošināja privātais uzņēmējs, bet līgumu neturpināja, nav izdevīgi. Uzņēmums siltuma ražošanai izmantoja šķeldu, bija konteinertipa katlumāja. Pakalpojuma sniedzējs piedāvāja pašvaldībai to iegādāties, taču cena bija pārāk augsta, tāpēc meklējām citu risinājumu,” stāsta D.Bišere-Valdemiere.

Gāzes uzglabāšanai Jaunpie­balgā stacionāras tvertnes nav, par to domāts, bet tagad jau šis jautājums būs jaunā apsaimniekotāja ziņā.

“Mums nav uztraukumu, ka kaut kas varētu neizdoties, jo sadarbība ar “Līgatnes komunālservisu” un tā vadītāju ir ļoti laba. Vienīgais, kas var radīt sarežģījumus, ir pārrāvumi elektroapgādē, “Sadales tīkls” zina šo situāciju,” pastāsta Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja un piebilst: “Protams, katlumājai un siltumtīkliem būs cits saimnieks, bet pakalpojuma saņēmēji ir jaunpiebaldzēni, mūsu iedzīvotāji, ja vajadzēs, iesaistīsimies, līdzdarbosimies.”

Vecpiebalgas katlumājas un siltumtīklu nodošana jaunajam saim­niekam ir procesā. “Pilnībā atdot siltumsaimniecību “Līgat­nes komunālservisam” paredzēts no 1.novembra. Līdz tam, ja vajadzēs, siltumu nodrošinās apvienības pārvalde. Vēl ir spēkā mūsu līgums ar gāzes piegādātāju,” pastāstīja pārvaldes vadītāja Lelde Burdaja .

Katlumājā tiek uzstādīti divi jauni gāzes apkures katli, ko iegādājusies pašvaldība. Iekārtu jauda atšķirīga. Jaudīgākais katls ziemā nodrošinās vajadzīgo siltumu, mazākais ir gan rezerves variants kādai negaidītai situācijai, kā arī tā jauda pietiekama, lai siltajā sezonā nodrošinātu siltā ūdens piegādi.

“Vērtēju, ka siltumu ražošanas un piegādes nodošana pašvaldības uzņēmumam Vecpiebalgai ir ieguvums,” vērtē L.Burdaja un atgādina, ka pašvaldībai, lai nopirktu kurināmo, jāizsludina publiskais iepirkums. Jāņem vērā, ka arī Vecpiebalgā nav stacionāras gāzes tvertnes, kurināmais glabājas cisternā. Latvijas tirgū tāda piegādes pakalpojuma sniedzēju ir samērā maz, tas arī nosaka cenu. Savukārt uzņēmumam resursu iegāde ir daudz vienkāršāka, tiek veikta cenu aptauja un ir iespējamas sarunu procedūras, vienojoties par iespējami izdevīgāko variantu.

“Cena, par kādu iepirkumā gāzi varēja iegādāties apvienības pārvalde, ir daudz, daudz augstāka par to, kāda tā pieejama “Līgatnes komunālservisam”,” atzīst L.Burdaja. “Tas nozīmē, ja apkuri turpinātu nodrošināt paš­valdība, tarifs būtu augstāks, tāpēc uzskatu, ka esam ieguvēji. Domāju, arī nekādu sarežģījumu pakalpojuma sniegšanā nebūs. Siltumu nodrošinās pašvaldības kapitālsabiedrība, pašvaldībai ir mehānismi, kā, ja vajadzīgs, ietekmēt tās darbību. Tas nav kā ar privāto uzņēmēju, kurš var izdarīt to, kas kādā brīdī pašam šķiet izdevīgāk,” skaidro Vecpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Lelde Burdaja.
Jāatgādina, ka pagājušā ziemā vecpiebaldzēni kādas dienas palika bez siltuma, jo sabojājās apkures iekārta. Tobrīd siltuma ražošanu nodrošināja privātais uzņēmums “Seces koks”, kas nespēja operatīvi atjaunot siltumapgādi, un jautājumu risināt nācās ar paš­valdības atbalstu.

Vecpiebalgas katlumāja apsilda visus pagasta centra daudzdzīvokļu namus, vidusskolu un bērnudārzu, apvienības pārvaldes ēku.

Tarifi siltumam, ko patērētājiem piegādā nelielās novada katlumājas, ir diezgan atšķirīgi. Protams, tos ietekmē daudzi faktori, gan izmantotais kurināmais, gan iekārtu un siltumtīklu stāvoklis un tajos nepieciešamie ieguldījumi. Būtisks ir klientu skaits, proti, jo vairāk pakalpojuma saņēmēju, jo cenai par siltumu vajadzētu būt zemākai. Protams, tas tikai vispārīgs pieņēmums, jo izmaksu apjomu nosaka vēl citi apstākļi.

“Druva” šajā apkures sezonā meklēs atbildes, kas nosaka lielākās tarifu atšķirības, kādi uzlabojumi vai pārmaiņas vajadzīgas siltumapgādes objektos, kā mainītos cena un ko tas nozīmētu iedzīvotājiem.