Aktualizējam. Kapsētu digitalizācija

Latvijā sācies Kapu svētku laiks. Pirms brīvdabas dievkalpojuma ikviens steidz sakopt tuvinieku atdusas vietas. Tādās darbīgās pirmssvētku dienās vai ik kapsētā redzams kāds, kurš klīst pa vienu taciņu, tad uz otru, pēta kokus, mēģinot orientēties un atrast kāda tuvinieka kapavietu. Padomu var dot kapsētas pārzinis, protams, ja ir gadiem uzkrātas kapu grāmatas. Bet tādas ir vien retās kapsētās. Kapavietu arhivēšana likumiski nav noteikta, kapu pārziņiem katram sava pierakstu kārtība. Kad viņi mainās, nereti iepriekšējo pieraksti noklīst. Tā nu, ja tuvinieks pēc gadu prombūtnes dzimtās vietas kapsētā nevar atrast savējo atdusas vietu, var palīdzēt vien kāds, kurš aizgājēju pazinis, bijis bērēs. Jārēķinās, ka gadu gaitā arī kapsētas mainās, vecie koki, kas varbūt kalpoja par orientieri, tiek nozāģēti, kādai pamestai kapa vietai veikts virsapbedījums un apkārtne mainījusies.

Arī kapsētās ienāk mūsdienu tehnoloģijas, kas var palīdzēt orientēties. SIA “Cemety” uzturētas sistēmas mājaslapā ikvienam ir pieejama informācija par katras digitalizētas kapsētas plānojumu, apbedījumiem. Zinot aizgājušā cilvēka vārdu un uzvārdu, var atrast, kurā kapsētā viņš apglabāts, kāda izskatījās atdusas vieta kapsētas uzmērīšanas laikā un pēc kapsētas plāna izsecināt, kā to visērtāk sameklēt. Tāpat arī atsevišķos gadījumos var vairāk uzzināt par šo cilvēku.   

Latvijā ir apmēram 5500 dažādu kapsētu. No tām 534 kapsētas ir digitalizētas,    un ikvienam pieejama informācija par 1 708 254 tajās apbedītajiem.

No kapu grāmatas līdz digitālai datu bāzei

Lai gan Cēsu novadā kapsētas pieder gan draudzēm, gan pašvaldībām, to apsaimniekošanu, noslēdzot līgumu, ir uzņēmusies pašvaldība. Un katra kapsēta ir sakopta, katrā    ir kādas savas tradīcijas. Kapsētas cauri gadu simtiem atgādina par konkrētās vietas cilvēkiem – gan sabiedrībā labi zināmiem, gan ikdienā piemirstiem.

Pēdējos gados aizvien populārāks kļūst tā saucamais kapu tūrisms, interese par pazīstamu    cilvēku atdusas vietām. Tāpat novadpētnieki apzina un sakopj savu pagastu ievērojamu novadnieku atdusas vietas un atgādina par viņu devumu sabiedrībai. Informācija par kapsētām, tajās apglabātajiem ir ikvienas vietas vēstures saglabāšana un nodošana nākamajām paaudzēm.

Internetā redzēt tuvinieka atdusas vietu

Cēsu novada pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi nosaka, ka kapsētas apsaimniekotājs    veic kapsētas sektoru, rindu un kapavietu nospraušanu dabā, apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti apbedījumu reģistros, ievērojot, ka: kapavietu uzskaites pamatdokuments ir mirušo reģistrācijas grāmata, kā arī lēmumi par kapavietas piešķiršanu, veicot ierakstus par katru apbedījumu; uzskaite papildus veicama publiski pieejamajā apbedījumu datu un apbedījumu vietu kartēšanas elektroniskajā reģistrā    www.cemety.lv, ja konkrētai kapsētai tāda pieejama.

Cēsu novadā digitalizēti Cēsu Meža kapi, “Cemety” datu bāzē reģistrēti 15 683 apglabātie, Jaunpiebalgas kapi (6192), Liepas kapsēta (2778), Mārsnēnu kapsēta (2483), Jaunraunas kapsēta (958), Priekuļu kapi (4005), Rāmuļu kapi (1025) un Veismaņu kapi (652) Vaives pagastā ,    Līgatnē    – Spriņģu kapsēta (1445), Zanderu kapsēta (764), Ķempju kapsēta (620) un    Paltmales kapsēta (3031), kā arī Veselavas kapi (1938), Jaunraunas kapi (958).

Ieguvumi pārliecina

Priekuļu kapsēta bija pirmā tagadējā Cēsu novadā, kuru  digitalizēja 2015.gadā. Jau nākamajā gadā pārējās toreizējā Priekuļu novada kapsētās – Liepas, Mārsnēnu un Veselavas, Jaunraunas -    tika uzzīmēts kapsētas plāns, uzmērīja    kapavietas, infrastruktūru, kapsētas dokumentācija    un apbedīto personu dati tika ievadīti sistēmā.

“Kad pašvaldībai piedāvāja digitalizēt kapsētas, sākumā pat īsti nesapratām, ko tas nozīmē. Kad Priekuļu kapsētā darbs bija pabeigts, sapratām, ka tas cilvēkiem ir noderīgi, un lielā inventarizācija un uzskaite notika arī pārējās kapsētās,” stāsta Priekuļu apvienības pārvaldes Labiekārtošanas dienesta vadītājs Jānis Sirlaks un piebilst, ka bijis ļoti svarīgi, ka tika uzzīmēti kapsētu plāni.

“Cemety” speciālisti veica kapsētu topogrāfisko uzmērīšanu, fiksēja takas, kokus, kapu infrastruktūras objektus.    “Katra atdusas vieta nomērīta ar lāzeru, kā arī sistēmā atzīmēts viss, kas redzams dabā, arī labiekārtošanas elementi. Katras kapa vietas fotogrāfija redzama datu bāzē,” stāsta J.Sirlaks. Tā kā uz daudzām piemiņas plāksnēm ir tikai vārds, uzvārds un dzīves dati, iedzīvotāji tika aicināti, lai sniedz sīkākas ziņas. “Tāpat ne visur saprotams, cik dzimtas kapa vietā ir apbedījumu, kas tajā apglabāti. Un šodienas paaudzēm, ieraugot kādu skaistu pieminekli, svarīgi zināt, kam tas uzlikts, kas bija šis cilvēks, ko darīja. Un to visu var pievienot skopajām ziņām – vārds, uzvārds, dzīves dati. To var darīt tuvinieki, citi, kuri var ko pastāstīt,” skaidro J.Sirlaks un piebilst, ka dažkārt tuvinieki precizē informāciju.

Viņš arī uzsver, ka nav tā, ka katrs sistēmā var kaut ko ierakstīt par tuvinieku. Sniegtā informācija tiek pārbaudīta un tikai pēc tam pieejama ikvienam. Par katru kapsētā apglabāto kapu pārzinis iesniedz datus, iezīmē sektoru un vietu, kur apglabāts, tad sistēmas uzturētājs vēlreiz pārbauda, vai nav kāda kļūda, un tikai tad informācija nonāk kopīgai izmantošanai. “Tuviniekam ir tiesības norādīt, ka informācija nav publiski pieejama, jo aizgājēja vēlēšanās ir būt aizmirstam. Datu bāzē informācija ir, bet publiski nav redzama. Tāpat, ja veikts virsapbedījums, datu bāzē paliek informācija, kas apglabāts pirms tam, bet tā nav publiski pieejama,” vēl vienu niansi atklāj J.Sirlaks un uzsver, ka kapu pārziņi ir zinoši. Ja darbinieki mainās, ierodas “Cemety” pārstāvji un parāda, kas un kā darāms.

Informācija jāpapildina

Jaunpiebalgas kapi ir vieni no vecākajiem Latvijā. Apbedījumi sākti ap 1710.gadu. “Kapsēta aizņem teju 17 hektārus, veco kapu    ap desmit hektāru teritorijai apkārt    ir 1307 metru laukakmeņu žogs. Digitalizācija sniedz pilnu ainu par plašo Jaunpiebalgas kapsētu,” saka Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Viņa atzīst, ka aizvien vairāk ir cilvēku, kuri meklē dzimtas saknes ne tikai arhīvos, arī kapsētās.

“Diemžēl neesam izdarījuši savu mājasdarbu, pārskatījuši kapsētā apglabāto novadnieku datu bāzi. Ja uz kapa plāksnītes vai piemiņas akmens nav norādīts, kas bijis aizgājējs, piemēram, skolotājs, sabiedriskais darbinieks vai zemnieks, varam šo informāciju papildināt. Tas tiks izdarīts. Uzticēsim to izdarīt bibliotekārēm, jo viņām ir novadpētniecības materiāli, arī muzejā var iegūt ziņas. Ja ir tikai uzraksts, ka dzimtas kapi, katrs var sniegt informāciju, kas tur apglabāts,” pastāsta pārvaldes vadītāja.

Noderēs piebaldzēniem un citiem

Vecpiebalgas apvienības pārvaldes piecos pagastos apsaimnieko desmit kapsētas, bet tikai Leimaņu kapi    Kaives pagastā, Sila un Ķemerkalna kapi    Inešu pagastā ir pašvaldības īpašums, pārējie pieder draudzēm. Pašvaldība noslēgusi līgumu par apsaimniekošanu. Šovasar visas kapsētas    apvienības pārvaldes    teritorijā, izņemot vēsturiskos Lienas kapus, tiek digitalizētas. To dara, piesaistot “Leader” finansējumu. Deviņu kapsētu digitalizācija kopā izmaksās nedaudz vairāk par 20 tūkstošiem eiro.

“Par kapsētu digitalizāciju iedzīvotāji runājuši, kopš      šis pakalpojums ir    pieejams.    Nepieciešamība ir saistīta ar bagāto kultūrvēsturisko mantojumu, vietējās kopienas vēlmi to saglabāt un turēt godā un viesu interesi par kapsētās apglabātajiem tuvākiem vai tālākiem tuviniekiem un ievērojamiem cilvēkiem. Nav otras tādas vietas Latvijas lauku kapsētās, kur kapos būtu apglabāts tik daudz ievērojamu dižgaru – literātu, kultūras darbinieku, tautiskās Atmodas darbinieku, pedagogu, militārpersonu un citu nozīmīgu, interesantu personību – , taču daudzas kopiņas grimst aizmirstībā, ir pazudusi sasaiste ar dzīvajiem, ko, pateicoties interesei par senčiem, dzimtu likteņiem, vēl ir iespējams atjaunot. Kapsētu digitalizācija dos iespēju ikvienam jebkurā pasaules vietā meklēt sev interesējošos apbedījumus kapsētās un viegli tos atrast arī klātienē,” skaidro pārvaldes vadītāja L.Burdaja un uzsver, ka kapsētu digitalizācija pavērs arī jaunas iespējas vēstures entuziastu pētījumiem un vietējās kopienas iesaistei, jo sistēma nodrošina apbedīto un kapa vietu informācijas papildināšanu ar foto, dzīvesstāstiem, piemiņas ierakstiem.

“Kapsētu digitalizācija ir nepieciešama ne tikai pagātnes kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanai, bet arī šī brīža laikmeta liecību saglabāšanai nākamajām    paaudzēm. Sistēma paredz ērtu rīku kapu pārziņiem, kas nodrošina iespēju plānot un datēt jaunos apbedījumus, kas tālāk ir redzami ikvienam,” saka L.Burdaja un piebilst, ka tad, kad kapsētas būs digitalizētas,    jādomā, kurš papildinās sistēmu ar jaunāko informāciju, jo kapu pārziņi to neuzņemsies darīt.

Vienmēr jāvērtē, kas svarīgāks

Amatas apvienības pārvalde apsaimnieko 11 kapsētas. No tām piecas pieder draudzēm. Līdz šim neviena kapsēta nav digitalizēta, un tas nav arī pārvaldes tuvākajos plānos.

“Neesam pret digitalizāciju, bet, kad jāizvēlas, vai darīt to vai labiekārtot kapsētas, nodrošināt ikdienas vajadzības, digitalizācija tomēr nešķiet svarīgākā,” saka Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte un piebilst, ka visu apvienības kapsētu digitalizācija ir pārāk liels finansiāls ieguldījums. Viņa arī vērtē, ka patlaban datu bāzē iegūstamā informācija par kapsētām un tur apglabātajiem ir ļoti minimāla.

“Drīzāk gribētos, lai, piebraucot pie kapsētām, ir pieejama informācija par šo vietu. Katra kapsēta ar kaut ko ir īpaša, katrai sava vēsture, kāpēc tā ir tieši tāda, kāpēc stādīta liepu vai ozolu aleja, kādi pazīstami cilvēki te apglabāti. Arī tam nav pieticis naudas, tāpat vārtiem, kapličas arī jāremontē. Skujenes kapsētā kapliča vispār nav izmantojama,” pārdomās dalās E.Eglīte un piebilst, ka tad, kad jāizsver, vai Skujenes kapsētā ierīkot dziļurbumu un nodrošināt elektrību vai to digitalizēt, iedzīvotājiem svarīgāk, lai būtu ūdens, kapu svētkos pieejama elektrība. Viņa atgādina, ka klimats mainās tāpat kā paradumi un ar ūdens traukiem uz kapsētu neviens nebrauc.

Arī kapu kultūras tradīcijas mainās, un digitalizācija ir viens jauns solis.