Ceturtdiena, 21. novembris
Vārda dienas: Zeltīte, Andis

Aktualizējam. Iedzīvotāju padome

Sarmīte Feldmane
10:42
26.07.2024
94
Drustu Padome

Drustu labā. Iedzīvotāju padomes pārstāves Gunita Koļenceva (no kreisās), Valda Ļeonova un Vanda Petrovska brīvo laiku veltīs, lai uzklausītu un aizstāvētu iedzīvotāju intereses.

Pašvaldību likuma 58. pants paredz pašvaldībām iespēju izveidot konsultatīvas institūcijas – iedzīvotāju padomes. Dome izdod saistošos noteikumus, kuros nosaka padomes izveidošanas nosacījumus, to darbības uzdevumus, tiesības, pienākumus un darba organizāciju. Padomes mērķis ir nodrošināt vietējo kopienu interešu pārstāvību un pašvaldības teritorijas attīstību, veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam.

Padome  nodrošina iedzīvotāju interešu pārstāvību pašvaldībā šādos jautājumos:

  • teritorijas labiekārtošana un sanitārā tīrība (publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana un uzturēšana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana), kā arī teritorijas un būvju uzturēšanas prasību noteikšana, ciktāl tā saistīta ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu;
  • iedzīvotājiem sniedzamais kultūras piedāvājums un iespējas piedalīties kultūras dzīvē, esošā kultūras mantojuma saglabāšana un atbalsts kultūras norisēm;
  • saimnieciskās darbības sekmēšana un atbalsta sniegšana saimnieciskai darbībai.

Domei ir pienākums noskaidrot padomes viedokli, pirms pieņemt lēmumu par kādām izmaiņām šajos jautājumos.

Iedzīvotāju padome. Interešu pārstāvis, starpnieks vai prasītājs

Pērn oktobrī Smiltenes novada dome apstiprināja saistošos noteikumus “Smiltenes novada
pašvaldības iedzīvotāju padomju nolikums”. Novadā bija paredzēts katrā pilsētas un pagasta teritorijā izveidot   iedzīvotāju padomi. Saistošie noteikumi nosaka, ka pagastos padomēs darbojas pieci, bet Smiltenē septiņi iedzīvotāji.

Ne visur ieinteresētība

Cilvēkus aicināja pieteikt kandidātus darbam padomēs. De­viņās teritorijās pieteikšanos izsludināja atkārtoti. Kandidātu pie­teikumus apkopoja un pārbaudīja izpilddirektora izveidota komisija. Pēc tam tika organizēta balsošanu par padomes kandidātiem. No 15 teritorijām 11 vietās pa­domes izveidoja. Piemēram, Raunas pagastā iedzī­votāju padomes nav. Neviens neizrādīja interesi darboties. Pa­gasta pārvaldes vadītāja Linda Zū­diņa vērtē, ka ar ikvienu jautājumu raunēnieši var vērsties pagasta pārvaldē un to arī dara. “Iedzīvotāji atzina, ka padome kā starpnieks nav nepieciešama,” saka L.Zūdiņa.

Pašvaldības izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos Evija Zurģe pastāsta, ka bijušas tikšanās ar visām padomēm. “Ir pagasti, kur padomes sākušas aktīvi un konstruktīvi darboties. Ir padomes, kuras labi saprot, ka tās nebūs rīkojumu devēji pašvaldībai, jo naudas visām vajadzībām nekad nebūs, un rosina iedzīvotājus pašiem kopā darīt. Diemžēl ir padomes, no kurām dzirdējām tikai kritiku, ne piedāvājumu, kā kādas problēmas risināt,” stāsta E.Zurģe un uzsver, ka pašvaldība ir atvērta konstruktīvai sadarbībai, jo mērķis taču viens – strādāt, lai dzīve kļūtu labāka.

Padome tiekas ar iedzīvotājiem

Drustu pagasta iedzīvotāju padomē ievēlēta Gunita Koļenceva, Valda Ļeonova, Norberts Pet­rovskis, Inguna Āboliņa un Vanda Petrovska, kuru pārējie ievēlēja par priekšsēdētāju. Pado­me un Drustu pagasta pārvaldnieks Jānis Sīmanis aicināja iedzīvotājus uz tikšanos, lai pārrunātu aktuālo.

Pirms tikšanās “Druva” pagastā par padomes iespējām dzirdēja skepsi. “Ko tā spēs izdarīt, ja jau tie, kuri strādā par algu, kuru rīcībā ir budžets, maz ko var paveikt,” izskanēja šaubas, un vairākkārt tika uzsvērts, ka svarīgākais, lai to, ko dara pašvaldība, uzzina iedzīvotāji. Padomei jābūt starpniekam. “Lai taču kaut ko dara, mudina pašvaldību, lai tā panāk, ka īpašnieki sakopj savus graustus,” konkrētu priekšlikumu izteica Vēsma Zariņa.

Padomes priekšsēdētāja Vanda Petrovska drustēniešiem izskaidroja padomes kompetences un pastāstīja par iecerēm, kādus jautājumus skatīs sēdēs. “Kad tikāmies ar pagasta pārvaldnieku, izrunājām gan par budžetu, tā veidošanu, gan ceļa uzturēšanu. Nāka­majā sēdē tiksimies ar kultūras nama vadītāju, patlaban viņa ir atvaļinājumā,” pastāstīja V.Petrov­ska.

Garāka diskusija raisījās par kultūras dzīvi Drustos. Ne viens vien izteica neapmierinātību par gaidāmo pagasta svētku programmu. “Drustos kultūras latiņa vienmēr bijusi augsta, tagad tā acīmredzami krīt lejā,” vērtēja Inga Zariņa, bet citi pauda, ka programma izstiepta, piedāvājumā trūkst dziļāka satura. Izskanēja arī ierosinājums, kuru ne viens vien atbalstīja, proti, ka pagasta svētki jāatceļ un jāsarīko kaut vai augstvērtīgs valsts svētku pasākums. Uz Drus­tiem biežāk varētu aicināt kaimiņu amatierteātrus, nevis rīkot pasākumus, kuros nav apmeklētāju.   

Kapu svētki un pagasta svētki nav kā agrāk, kad cilvēki sabrauca no malu malām. Cik svētkos būs apmeklētāju? Turklāt, ja tāds ir piedāvājums. Tirdziņā kā vienmēr būs pāris tirgotāju,” bilda Rudīte Duļķe, bet citi atgādināja, ka iepriekšējā iedzīvotāju sanāksmē tā arī neuzzinājuši, cik naudas pagasta kultūras dzīvei vispār ir.

V.Petrovska ierosināja, ka padome rīkos iedzīvotāju aptauju par kultūras dzīvi pagastā, kādus pasākumus apmeklējuši, vai paticis, kas neapmierina, ko vēlētos. Pēc tam padome tiksies ar kultūras darbinieci. “Svētku rīkošanā ir jāiesaista iedzīvotāji. Arī par pasākumiem, kurus iecerēts rīkot, ir jāizrunā,” pārliecināta V.Petrov­ska.   

Pagasta pārvaldes vadītājs J.Sīmanis skaidroja, ka ir iespējas piesaistīt projektu finansējumu infrastruktūras sakārtošanai, iedzīvotāji var izteikt ierosinājumus gan padomei, gan pārvaldē. Ie­spējas paver gan pašvaldības līdzdalības budžets, gan “Leader” programma. J.Sīmanis pastāstīja, ka izskanējis priekšlikums izveidot stāvlaukumu pie grāvja, kas savieno Krogus un Brenkūža ezeru, lai ūdenī var ielaist laivas un, vienojoties ar apkārtējiem iedzīvotājiem, ierīkot pastaigu taku. Zālē par dzirdēto ideju atskanēja izbrīns un neapmierinātība. “Vai mums nav, kur pastaigāties? Vai no kaimiņu pagastiem brauks un staigās te gar ezeru?” jautāja I.Zariņa, bet citi uzsvēra, ka nauda jāiegulda tā, lai dod labumu ilg­termiņā pagasta attīstībai.    Do­­mājot par iespējamiem projektiem, izskanēja ierosinājums, ka nepieciešams sakārtot sporta laukumus. Drustēnieši pauda satraukumu, ka Krogus ezers acīmredzami aizaug un pašvaldībai kaut kas jādara.

Priekšlikumus apkopos, tad iedzīvotāji varēs balsot un pagasta pārvalde rezultātus iesniegs domē, kur izvērtēs un gatavos projekta pieteikumu “Leader” programmai. Savukārt par projektu pieteikumu līdzdalības budžetam drustēnieši vienojās, ka no pagasta iesniegs vienu projektu, nevis vairākus, lai balsojot balsis nesadalītos.

Ilgāk nekā divu stundu tikšanās reizē drustēnieši pārrunāja ikdienas problēmas, bet ik jautājumā izskanēja pārmetums pašvaldībai un tika uzskaitīts, kas tai jādara, ko dara nepareizi, ka Drusti aizmirsti.

Gatavas darīt

Uz tikšanos ar pagasta iedzīvotājiem bija atnākušas trīs padomes pārstāves, Ingūna Āboliņa un Norberts Petrovskis netika darba dēļ. Kāpēc iesaistījās padomē, Vanda Petrovska “Druvai” pastāstīja: “Vara nesarunājas ar iedzīvotājiem, padome būsim kā starpnieks, izlīdzinātājs, tāpat jau lēmumus pieņems dome. Pār­val­d­­n­ie­ks nav vietējais, viņam jāpalīdz. Vērtēsim nākamā gada budžetu, kas pagastā vajadzīgs.”    Gunita Koļenceva norādīja, ka kādam ir jābūt vilcējspēkam un tā var būt padome. “Vienmēr esmu bijusi aktīva, mani interesē, kas notiek pagastā. Ja te dzīvojam, ir kaut kas jādara pašiem, neviens cits te nenāks,” teica G.Koļen­cova un atzina, ka brīvais laiks, ja grib kaut ko izdarīt, vienmēr atrodas.

Valda Ļeonova padomē ir vienīgā, kura nedzīvo Drustu centrā. Viņa ir gatartiete. Valda vērtēja, ka būtu bijis tikai saprotams, ka padomē būtu cilvēki no pagasta dažādām vietām, arī Mīlakšām, Auļukalna, Skripstiem. “Esmu ga­tartiete un gribu, lai Drustos atceras, ka ir tāda Gatarta, ka problēmas nav tikai pagasta centrā,” sacīja V.Ļeonova un piebilda, ka Gatartas autobusu pieturā vajadzētu vismaz vienu laternu, lai skolēniem ziemas vakarā no autobusa nav jāizkāpj tumsā.

Cēsīs pagaidām diskutē

Cēsu novadā sākts darbs, lai izstrādātu nolikumu par iedzīvotāju padomēm. Domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis pastāsta, ka līdz gada beigām vai nākamā gada sākumam tas tiks izdarīts.

“Ir vairāki jautājumi,  kuri    jāizdiskutē – cik padomes novadā veidot, cik tajās locekļu, kā rīkot vēlēšanas. Esam iepazinušies ar citu novadu pieredzi – dažos viena padome novadā, citur katrā pagastā, citur uz tūkstoš iedzīvotājiem viena. Katrā ziņā diskutēsim par vairākām padomēm novadā,” stāsta A.Egliņš-Eglītis.

Viņš arī uzsver, ka pagastos veidojas un jau darbojas aktīvas kopienas. Iespējams, to darbība var būt efektīvāka nekā padomēm. “Padomju darbība ir ļoti birokratizēta. Iedzīvotāji sarunās atzinuši, ka tieši tāpēc negribētu iesaistīties. Sanāksmes un darba kārtība jāizsludina, protokoli jāpublicē mājaslapā gluži kā domei. Likumā noteikts, kā iesniedzami priekšlikumi, kā tos izskata dome,” skaidro domes priekšsēdētāja vietnieks un vērtē, ka veidojas duāla situācija, jo ievēlētā dome ir visu iedzīvotāju pārstāvis, bet iedzīvotāju interešu pārstāvniecībai tiek veidotas padomes.

“Vērtēsim, kā padomes strādā citos novados, diskutēsim. Ir jāmēģina, tad redzēs, vai iedzīvotāji ir ieinteresēti iesaistīties,” teic A.Egliņš-Eglītis. Viņš iedzīvotāju padomes salīdzina ar skolēnu pašpārvaldēm. Vienā skolā tā strādā aktīvi, rīko pasākumus, iesaistās skolai būtisku lēmumu pieņemšanā, ierosina priekšlikumus, citur tās ir formālas, neaktīvas. Viss atkarīgs no cilvēkiem, viņu ieinteresētības.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Intervija. Atstāt stipras saknes

12:58
08.11.2024
289

Marģers Zeitmanis ir uzņēmējs, kuru daudzi zina kā kultūrtelpu “Zeit”    Līgatnē un “Akustika” Valmierā saimnieku. Viņš darbojas arī medicīnas nozarē. Ne reizi vien    Marģers nosaukts par celmlauzi. Saruna ar viņu par sevis, savas dzimtas, vietas apzināšanos, par paaudžu sasaisti kopīgam mērķim, par kultūru un vēl daudz ko citu. -Lai kaut ko darītu, jāzina […]

Aktualizējam. Ūdenssaimniecība ciematos

12:54
08.11.2024
28

Ūdens paviršību nepiedod Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrība “Vinda” gada sākumā kļuva par ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu nodrošinātāju Līgatnes pilsētā, kā arī Augšlīgatnes, Skaļupes un Ķempju ciemā. Aprīlī uzņēmums pārņēma arī ūdensvada un kanalizācijas saimniecību Priekuļu apvienības pārvaldē. Pašvaldībā plānots, ka Vinda šos pakalpojumus nodrošinās visā novadā, tādējādi veidojot vienotu ūdenssaimniecību un tarifu aprēķinu sistēmu. “Vinda” […]

Saglabājam vēsturisko

15:38
25.10.2024
138

Cēsu Sv. Jāņa baznīca nosvinējusi 740. jubileju. Īstenojot restaurācijas projektu, pēdējos gados dievnams piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas. Darbi tika uzsākti 2018. gada jūnijā, un 2020.gada augustā ar arhibīskapa Jāņa Vanaga vadīto pateicības svētku dievkalpojumu tika svinēta par Cēsu sirdi dēvētās Sv. Jāņa baznīcas restaurācijas pabeigšana. Baznīcas restaurācijai izlietoti 1,7 miljoni eiro, no tiem 1,38 miljoni bija […]

Aktualizējam. Daudzdzīvokļu namu pagalmi

14:57
22.10.2024
138

Padomju gados celto daudzdzīvokļu māju liela problēma ir iekšpagalmi. Tie nereti ir ļoti kritiskā stāvoklī – bedraini un grūti izbraucami. Atjaunošana prasa lielus līdzekļus, visbiežāk asfalts aizvien vairāk sabrūk, bet naudas atjaunošanai no ēkas uzkrājumiem nepietiek. Lai atbalstītu iedzīvotājus, pašvaldība reizi gadā rīko projektu konkursu “Par līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai Cēsu novadā”. […]

Saglabāt vēsturisko

14:49
22.10.2024
50

Pērn martā tika pieņemts Lielstraupes pils nodošanas un atjaunošanas likums. Tā mērķis ir nodrošināt Lielstraupes pils un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību, kā arī izmantošanu sabiedrības vajadzībām. Lielstraupes pili valsts Cēsu novada pašvaldībai nodeva, lai tā nodrošinātu pils atjaunošanu, turpmāku publisku pieejamību un izmantošanu kultūras, izglītības un zinātnes mērķiem. Likumā arī noteikts, ka Lielstraupes […]

Saglabāt vēsturisko

16:33
18.10.2024
523

Bērzkrogā pamazām tiek atjaunota Veselavas Zirgu pasta stacija. Baltā ēka piesaista garāmbraucēju uzmanību, tāpat zirgi pie ieejas.  “Darāmā vēl ļoti daudz. Priekšā iekštelpu iekārtošana. Lielus bojājumus gadu gaitā nodarījis caurais jumts. Pati ēka ir sausa. Domājams, vēl šogad ierīkosim apkuri, tad varēs sākties iekšdarbi,” saka saimniece Sigita Norvele. Viņa īpašumu iegādājās 2021. gada nogalē. “Braucot […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
5
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
4
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
18
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
19
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
63
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi