Aktualizējam. Civilā aizsardzība

Cēsu novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāns ir papildināts ar sadaļu rīcībai kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā. Šo prasību ieviesa 2022.gada rudenī, izdarot grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā. Līdz Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā pašvaldību CA plānos nebija šādas sadaļas.

Informācija apkopota un sistematizēta

Civilās aizsardzības komisijas pienākums militāro draudu vai kara gadījumā ir nodrošināt civiliedzīvotāju pamatvajadzības un sniegt atbalstu bruņotajiem spēkiem.

Ar novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības (CA) plāna sadaļu rīcībai kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā novada pašvaldības deputāti iepazinās 29.augusta domes sēdes slēgtajā daļā. Sadaļai ir ierobežotas pieejamības statuss, to nosaka Ministru kabineta “No­teikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju”. Domes deputāti pirms jautājuma izskatīšanas parakstījās par informācijas neizpaušanu.

Novada domes priekšsēdētājs un novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības (CAK) komisijas priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzsver – šī sadaļa ietver informāciju, kas nepieciešama, lai krīzes gadījumā nodrošinātu civiliedzīvotāju pamatvajadzības un sniegtu nepieciešamo atbalstu bruņotajiem spēkiem. Novada Civilās aizsardzības komisijas loceklis, Zemessardzes 27.kājnieku bataljona komandieris, pulkvežleitnats Egils Dēvits norāda, ka kara darbības vai iebrukuma gadījumā CAK darbojas tiešā sazobē ar bruņotajiem spēkiem: “Visiem pasākumiem, kas krīzes gadījumā saistās ar atbalstu bruņotajiem spēkiem un civiliedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanai, jābūt koordinētiem, lai mēs viens otram netraucētu, bet palīdzētu.”

J.Rozenbergs atzīst, ka pievienotā vērtība ir tā, ka dokuments veidots pašu spēkiem, nav izmantots ārpakalpojums, kas ir pieļaujams. “Tā kā visam, kas jāiekļauj šajā sadaļā, detalizēti paši gājām cauri, zinām, par ko vēl vairāk jādomā, zinām, kā pēc iespējas racionālāk un ātrāk konkrētās situācijās rīkosimies, kā informēsim iedzīvotājus, kā nodrošināsim ūdeni, pārtiku, siltumu, ko apsargāsim, kā uzturēsim sabiedrisko kārtību, kā organizēsim evakuāciju, ja tā nepieciešama,” skaidro CAK priekšsēdētājs.

Militārajai sadaļai ir 26 pielikumi, kuros atbilstoši Ministru kabineta noteikumu vadlīnijām apkopoti dati par konkrētu specialitāšu cilvēkresursiem, kas militāra konflikta vai tā draudu gadījumā iesaistāmi operatīvajā darbībā, par svarīgajiem infra­struktūras objektiem, par resursiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu civiliedzīvotāju pamatvajadzības un atbalstītu bruņotos spēkus.

“Būtībā jau liela daļa šīs informācijas ir pieejama dažādos publiskos avotos, taču te tā ir apkopota un sasistematizēta, lai vajadzības gadījumā var operatīvi izmantot,” saka E.Dēvits. Viņš uzsver, ka izveidots pamats, lai Civilās aizsardzības komisija konkrētā vietā, laikā un telpā būtu gatava rīcībai un sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citām valsts aizsardzības un drošības iestādēm pieņemtu lēmumus, kas atbilst konkrētai situācijai. “Nevar plānā atrunāt visus iespējamos scenārijus, un gatavu risinājumu katrai situācijai, kāda hipotētiski varētu būt, noteikti nav. Bet liela vērtība ir tas, kas apkopots 26 pielikumos. Un ir skaidrs, par ko iespējamā krīzes brīdī jādomā un kādi ir iespējamie risinājumi. Gatavu risinājumu daudzām lietām noteikti nav, bet mēs zinām, par ko domāt un runāt, kas mūs var sagaidīt. Ir sagatavota informācija, kas ļauj organizēt šos procesus,” atzīst pulk­vežleitnants.

J.Rozenbergs norāda, ka CA plāna jaunā sadaļa nav statiska, ir noteiktas atbildīgās personas, kas nodrošina regulāru datu aktualizēšanu. Turklāt CAK priekšsēdētājs pauž, ka turpmāk svarīgākais ir militārajā sadaļa paredzēto pārbaudīt mācībās, praktiska darbība parādīs, kas jāpilnveido, kas vēl jāienes plānā: “Nekas nav akmenī iecirsts, visu var papildināt. Atļaušos uzskatīt, ka esam sagatavojuši bāzi, mums ir visas iespējas trenēt to praktiskajā dzīvē, un tas ir jādara.”

Īpaši būtisks Civilās aizsardzības komisijas pienākums ir atbalsts bruņotajiem spēkiem. Tie var būt ļoti dažādi pasākumi atbilstoši konkrētai situācijai. Plānā iekļautas derīgo izrakteņu atradnes, ja, piemēram, nepieciešama grants aizsardzības būvēm, ceļiem, norādītas kokmateriālu sagādes iespējas. Uzskaitīta paš­valdības un privātā traktortehnika, kuras īpašnieki norādījuši, ka tā izmantojama civilās aizsardzības mērķiem.

Jaunajā sadaļā, protams, ir norādīta Civilās aizsardzības komisijas locekļu kontaktinformācija, pašvaldības amatpersonas un darbinieki, kas nav pakļauti mobilizācijai. Apkopoti ārstniecības personu dati, tajā skaitā arī zobārsti un citi speciālisti, tāpat sarakstos iekļauti veterinārās medicīnas darbinieki, jo viņi krīzes situācija var sniegt palīdzību cilvēkiem. Ir ziņas par visām ārstniecības iestādēm, kas darbojas novadā. Ir pašvaldības policijas darbinieku kontaktinformācija. “Uzskaitīti arī mednieku kolektīvi, apsardzes firmas, respektīvi, resursi, kurus x stundā piesaistīt kritiskās infrastruktūras aizsardzībai,” stāsta J.Rozenbergs.
Novadā ir ap 60 katlumāju un vēl vairāk ūdenssaimniecības objektu, tie visi ir svarīgi infrastruktūras objekti, taču J.Rozenbergs norāda, ka militāras krīzes situācijā, visticamāk, visus apsargāt nevarēs, jo tam resursi būs ierobežoti. Tad Civilās aizsardzības komisija pieņems lēmumu, ko noteikt par kritisko infrastruktūru, kas jāaizsargā. Pamats tam varētu būt iedzīvotāju skaits, kam konkrētais objekts nodrošina pakalpojumu.

Lai uzturētu ūdens piegādi un darbotos apkure, kas vitāli svarīga aukstajā periodā, būtiski tai nodrošināt elektroapgādi. Tam izveidota pašvaldībai piederošo stacionāro un pārvietojamo strāvas ģeneratoru uzskaite, lai nepieciešamības gadījumā iespējams ātri izraudzītos atbilstošāko iekārtu un nogādātu to vajadzīgajā vietā. Uzskaitītas arī šķeldas, malkas un granulu ražotnes, kas darbojas novadā.

J.Rozenbergs vērtē, ka novadā ir labas iespējas nodrošināt dzeramo ūdeni, ir uzņēmumi, kas to iegūst un transportē. Militārās sadaļas pielikumos iekļautas arī zemnieku saimniecības, kas ražo pārtiku. “Materiālo rezervju nodrošināšana – degviela, pārtika un pirmās nepieciešamības preces – ir valsts funkcija, taču ņemam vērā arī vietējās iespējas,” norāda CAK priekšsēdētājs.

Ļoti būtiska krīzes situācijā ir informācija. Protams, ir atrunāti visi mūsdienās biežāk izmantotie ziņu nodošanas kanāli – radio, televīzija, internets, tajā skaitā ir lietotne 112, arī sociālie tīkli -, tāpat drukāta informācija, piemēram, skrejlapas. Īpašās situācijās, ja nedarbojas neviens no šiem avotiem, ziņas paredzēts nodot arī tieši, proti, izbraucot uz konkrētām vietām un uzrunājot cilvēkus ar megafonu vai citu ierīču palīdzību. E.Dēvits piebilst, ka te tomēr jāatceras, ne jau līdz katrai viensētai vēsti varēs nogādāt paš­valdība un dienesti. Jāsaprot, ka informācija militāra iebrukuma vai tā draudu gadījumā būs ļoti svarīga un informēšanā jāiesaistās ikvienam, lai ziņas nokļūtu arī pie tiem, kas dzīvo attālākās un nomaļākās vietās, pie senioriem, kuriem nav pieejami visi informācijas avoti.

Viens no jautājumiem, par ko bieži interesējas iedzīvotāji, ir iespēja patverties uzbrukuma draudu gadījumā. J.Rozenbergs paskaidro, ka plānā iekļauti apsekotie daudzdzīvokļu nami un paš­valdībai piederošās publiskās ēkas, kur pagrabi pielāgojami patvertņu vajadzībām. Protams, novadā nav klasisku bumbu patvertņu, bet arī ne visu pārbaudīto celtņu pagrabi derēs kā patvertnes. Iespējamo patvēruma vietu apsekošanā un atbilstības novērtēšanā noteicošais ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, atbilstoši šo speciālistu atzinumiem sekos turpmāka šī jautājuma risināšana.

Runājot par iedzīvotāju evakuācijas nepieciešamību, noteiktas primāri evakuējamās iestādes novadā, tie ir pansionāti, slimnīca. Precizēts pašvaldības un tās kapitālsabiedrību rīcībā esošais transports pasažieru pārvadāšanai, degvielas rezervju uzglabāšanas iespējas. Tāpat seko izmitināšanas un ēdiena sagatavošanas un ēdināšanas vietas pašvaldības iestādēs visā novada teritorijā. Dati par pulcēšanās un izmitināšanas vietām novada CAK sadarbības teritorijā, ja dabas vai tehnogēnas katastrofas dēļ jāevakuē iedzīvotāji, ir norādītas līdzšinējā CA plānā un ziņas publiski pieejamas. J.Rozenbergs pastāsta, ka nākamajā gadā plānu aktualizēs un informācija tiks pilnveidota: “Tas jau būs jaunais sasaukums pēc pašvaldību vēlēšanām, kas varēs turpināt iesākto darbu.

Nākamais solis – mācības

Par nākamo svarīgo soli pēc sadaļas rīcībai kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā izstrādāšanas novada Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs nosauc mācības. To uzsver arī Zemessardzes 27.kājnieku bataljona komandieris Egils Dēvits un piebilst: “Mācības, sadarbojoties bruņotajiem spēkiem, tajā skaitā Zemessardzei un citām struktūrām, notiek aizvien vairāk. Un tā ir laba lieta.”

Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānā iekļauj šādu informāciju:

• agrīnā brīdināšana un situācijas monitorings;
• mobilitātes un pretmobilitātes pasākumi;
• svarīgās infrastruktūras pastiprināta aizsardzība;
• iedzīvotāju informēšana;
• pašvaldību sabiedriskās kārtības nodrošināšana;
• degvielas un kurināmā rezervju iesaistīšana;
• pārtikas rezervju iesaistīšana;
• dzeramā ūdens rezervju iesaistīšana;
• patvertnēm piemēroto būvju izmantošana;
• mobilo energoapgādes avotu iesaistīšana;
• ārstniecības personāla un medicīnas resursu iesaistīšana;
• pašvaldības teritorijā esošo personu, materiālo vērtību un citu priekšmetu evakuācija;
• evakuēto personu uzņemšana pašvaldības teritorijā;
• pašvaldības institūciju kritisko funkciju noteikšana.

Avots: Ministru kabineta noteikumi Nr. 658 “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju”

UZZIŅAI

Iedzīvotāji var saņemt informāciju par katastrofu vai to draudiem, rīcību un veicamajiem pasākumiem šādos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos: Latvijas Radio 1, Latvijas Radio 2, Latvijas Radio 3, Latvijas Radio 4, Latvijas Radio 5, Latvijas Radio 6 (Radio Naba), Latvijas Televīzija LTV1 un LTV7, kā arī “Re:TV” televīzija un ziņu aģentūra LETA.

Avots: Pasākumu plāns par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā