Aktuāli

Medicīna ir joma, kurā vienmēr gribam vairāk un labāk, kurā vienmēr ar kaut ko neesam apmierināti, bet, saņemot palīdzību no ārsta, ārstu palīga vai medicīnas māsas, bieži esam pateicības pilni. Tomēr kopumā profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu nodrošina ļoti sarežģīta, samezglota organizatoriska struktūra, kurā joprojām ir milzum daudz trūkumu. Vai daļu no tiem izdosies mazināt jauninājumiem, ko šajā sfērā ievieš un rosina Veselības ministrija?

Medikamentu cenas varēs pazemināt. Kā nodrošināt ārstu pieejamību

Veselības ministrs Hosams Abu Meri maija nogalē sarunā ar reģionālo mediju redaktoriem un žurnālistiem enerģiski un aizrautīgi skaidroja gan ministrijas jau ieviesto, gan to, kas vēl paredzēts, lai padarītu veselības aizsardzības jomu pacientiem pieejamāku un draudzīgāku.

Recepšu zālēm jābūt lētākām

Otrdien Veselības ministrija sabiedrību iepazīstināja ar jauno cenu veidošanas modeli recepšu zālēm. Tas radīja dažādus jautājumus, piemēram, kāpēc pircējam būs jāmaksā aptiekai par receptes apstrādi.
Ministrs reģionālos medijus jau brīdināja, ka tas var raisīt neizpratni, taču skaidroja, ka iedzīvotājiem nav jāuztraucas, kopumā vairāk jāmaksā nebūs. Pircējs par šo aptiekas darbu samaksā jau tagad, tikai tas nav atsevišķi izdalīts. Pacients to sedz ar medikamentu neskaidro un pārmērīgo uzcenojumu, kas tirgotājus stimulē vairāk pārdot dārgākas, nevis vienlīdz efektīvas, bet lētākas zāles.

Aptiekām, lai tās pastāvētu, protams, jāpelna. Jaunais modelis paredz, ka maksu par receptes apstrādi solidāri dalīs valsts un pacients, tā veidojot daļu no aptiekas ienākumiem.

“Galvenais, ka jaunais cenu veidošanas modelis par 15 līdz 20 procentiem samazinās recepšu medikamentu cenu. Protams, zālēm, kuru oriģināls mēnesim maksā dažus eiro, tam nav liela ietekme, mēs runājām par medikamentiem, kas maksā vismaz septiņus astoņus eiro, īpaši, ja tie nav kompensējami. Ja jālieto zāles, kas mēnesim maksā 30, 40 eiro, tad ieguvums ir būtisks,” sacīja ministrs un uzsvēra, ka dārdzība ir viens no iemesliem, kāpēc pacients zāles nelieto vai lieto neregulāri, un cilvēka dzīves kvalitāte pasliktinās.

“Ir aprēķināts, ka katrs eiro, kas novirzīts medikamentiem, samazina veselības aprūpes izmaksas un dod ieguvumu ekonomikai septiņu eiro apmērā. No katra iztērētā eiro vislielākajam ieguvējam jābūt pacientam neatkarīgi, vai iegulda valsts vai pats pacients. Tādēļ es, jau stājoties ministra amatā, uzsvēru, ka Latvijas iedzīvotāju izdevumi par medikamentiem ir nesamērīgi augstāki nekā kaimiņvalstīs un šī situācija nedrīkst turpināties. Kopā ar Veselības ministrijas komandu vairākus mēnešus ar nozari dažādos formātos un ar dažādām iesaistītajām organizācijām esam centušies nodrošināt konstruktīvu dialogu. Šajā procesā es pārstāvu Latvijas iedzīvotāju un pacientu intereses. Zāļu pieejamības uzlabošanas pasākumu galvenais mērķis ir pacientiem pieejamas zāles, bet nozarei vienkāršs, caurspīdīgs un ilgtspējīgs medikamentu uzcenojuma modelis. Ie­viešot jauno modeli, zāļu cenas Latvijā būs līdzīgas pārējām Baltijas valstīm,” atzīst veselības ministrs.

Jaunais zāļu uzcenojumu veidošanas modelis līdz 26.jūnijam nodots sabiedriskai apspriešanai.
Viens lēmums, kas pieņemts recepšu medikamentu pieejamības palielināšanai, jau pieņemts – no 1.jūlija visiem valsts kompensējamiem medikamentiem kompensācija būs 75 vai 100 procenti, arī tiem, par kuriem līdz šim valsts kompensēja 50%. Paplaši­nāts arī valsts kompensējamo zāļu saraksts.

Vēl jāmin, ka gan Pasaules Veselības organizācija, gan mūsu valsts pētījumu dati un ziņojumi liecina, ka Latvijā lieltirgotavu un aptieku noteikto uzcenojuma dēļ ir dārgākās zāles Baltijas valstīs un iedzīvotāju personīgie izdevumi par medikamentiem visaugstākie.

Ko darīt, ja nevar tikt pie traumatologa

Runājot par traumatologa un ķirurga pieejamību, žurnālisti lūdz komentēt konkrētus gadījumus. Uz jautājumu, kāpēc Aiz­kraukles slimnīcā naktīs nav ķirurga, ministrs paskaidroja, ka līdzīga problēma ir ne tikai šajā iestādē. Proti, nereti slimnīcu dokumentos norādīts, kādi ārsti speciālisti pieejami, bet reāli viņi strādā tikai pāris dienu mēnesī. Tā Aizkraukles slimnīcā darbā ir trīs ķirurgi, taču katrs tikai dažas reizes mēnesī. Ministrs uzsvēra, ka tas ir viens no jautājumiem, ko ministrija risina, proti, dokumentos norādītajam jāatbilst reālajai situācijai. “Protams, cilvēkresursu trūkst. Slimnīcu tīkla attīstības mērķis ir nodrošināt, lai Latvijā atbilstoši ārstniecības iestādes līmenim būtu nodrošināts vajadzīgais speciālistu skaits un ikvienā slimnīcā ārstniecības personu pieejamība un pakalpojuma kvalitāte būtu reāla, ne tikai uz papīra, ” sacīja ministrs. Amatpersona arī pastāstīja – diemžēl nacionālā līmeņa slimnīcās ārstiem reizēm nākas secināt, ka kādā reģionālajā slimnīcā pacients ārstēts nekvalitatīvi un ir atkārtoti jāoperē.

“Druva” jautāja par situāciju, kad lauztas kājas dēļ sieviete vērsusies Cēsu klīnikas Neatlieka­mās palīdzības un uzņemšanas nodaļā un saņēmusi ķirurga palīdzību, kurš norādījis, ka pēc dažām dienām jāvēršas pie traumatologa, lai turpinātu ārstēšanu. Taču vizīte pie šī speciālista nākamajās dienās nav bijusi iespējama nevienā tuvējā ārstniecības iestādē. Ko darīt?

Hosams Abu Meri atzina, ka risinājums visu specialitāšu ārstu pieejamībai nebūs drīz, taču konkrētajā situācijā paskaidroja, ka traumatoloģija un ķirurģija ir ļoti tuvas specialitātes, neatliekama traumatologa palīdzība vajadzīga sarežģītu lūzumu gadījumos, ko noteikti vienmēr nodrošina. Ja lūzums vienkāršs, pietiktu, piemēram, ka pēc noteiktā laika veiktu rentgena uzņēmumu un traumatologs to varētu pārbaudīt attālināti, sniedzot konsultāciju. Tāds varētu būt risinājums pieejamībai.

H.A.Meri akcentēja neatliekamās palīdzības nodaļu spēcināšanu, tajā skaitā lai pacients saņemtu visu nepieciešamo informāciju par tālāko rīcību. Pilnveidojot saziņas posmu starp ārstniecības personu un pacientu, vairāk iesaistīs medicīnas māsas, kuras specializējas un kurām jaunais profesijas standarts paredz tiesības patstāvīgi diagnosticēt, konsultēt, pieņemt lēmumus, kā arī izrakstīt noteiktus medikamentus.

Ģimenes ārstu trūkst, bet dažviet jaunajiem nav vietu

Ģimenes ārstu prakšu stiprināšanai šogad palielināts ikmēneša fiksētais maksājums prakses uzturēšanai, lielāka summa arī par prakses otro un katru nākamo pieņemšanas vietu, tostarp par feldšerpunktiem, lai veicinātu jaunu vietu attīstību.

Sadarbībā ar ģimenes ārstiem izstrādāts plāns primārās aprūpes uzlabošanai. Vērtēts, ka optimālais pacientu skaits praksē ir 1,5 tūkst. Praksēs, kuras darbojas lauku teritorijās un kurās ir lielāks pacientu skaits, no 1.jūnija valsts finansē vēl vienu darbinieku, kuram obligāti nav jābūt ārst­niecības personai. Tas būtu cilvēks, kurš strādā ar dokumentiem, risina organizatoriskos jautājumus, piemēram, seko pacientu pierakstam, atgādina par valsts apmaksātajiem profilaktiskajiem izmeklējumiem. Tas atslogotu ārstniecības personas, lai vairāk laika varētu veltīt darbam ar pacientiem.

Šogad kopā ar nozares asociācijām plānots ģimenes ārstiem izstrādāt lauku koeficientu, iekļaujot dažādus kritērijus. Ministrs uzsver, ka nepieciešami papildu stimuli, lai motivētu ārstu strādāt praksēs, kur mazāks pacientu skaits.

Un liela problēma ir fakts, ka Latvijā no 1,2 tūkst. ģimenes ārstiem 35 procenti ir pensijas vai pirmspensijas vecumā. Topošie ārsti neizvēlas studēt ģimenes medicīnu, tā nav prestiža un ir samērā maz atalgota. Plānoti vairāki atbalsta mehānismi jauno speciālistu ienākšanai darbā, tajā skaitā mentora nodrošināšana. Proti, valsts apmaksās pieredzējušu ģimenes ārstu palīdzību jauno ārstu praksēm. No nākamā gada jaunatvērtām praksēm, kur pacientu skaits nesasniedz 600, pamata finansējumu līdzšinējo deviņu mēnešu vietā piešķirs divus gadus.

Taču ir arī situācijas, kad jaunie mediķi gatavojas pārņemt praksi, bet ģimenes ārsts, kurš iepriekš paudis, ka pārtrauks aktīvās darba gaitas, izlemj vēl strādāt. Vismaz divi tādi gadījumi pēdējos gados bijuši Cēsu novadā. H.A.Meri pauda, ka ministrijā šo problēmu zina un vērtē, kā risināt. Viena no iespējām ir līgumā, ko Nacio­nālais veselības dienests slēdz ar ārstu, paredzēt atbilstošus nosacījumus. Ministrs atzina, ka arī profesionālajām organizācijām jānāk ar savu priekšlikumu.

Lai veicinātu primārās aprūpes pieejamību, Veselības ministrija virza ideju par ģimenes ārstu sadarbības un koppraksēm, piesaistot arī citus speciālistus, piemēram, pediatru, vecmāti, fizioterapeitu un citus.

Skaits nosaka arī pacientu iespējas

Ārstu pieejamība ir problēma, par kuru pacienti runā visbiežāk. Nenoliedzami, tā saistīta arī ar ārstu skaitu. Kā tas mainījies Latvijas valsts pastāvēšanas laikā?

Slimību kontroles un profilakses centra pārskats, kas gatavots, sagaidot valsts simtgadi, vēsta, ka 1920. gadā uz 10 000 iedzīvotāju bija 3,4 ārsti (no tiem Rīgā 57%), 1935. gadā – 7,9 ārsti. 1927. gada dati liecinājuši, ka Latvijā ārstu skaits bija gandrīz tikpat augsts kā Igaunijā un Vācijā, kas raisījis diskusijas par ārstu pārprodukciju, ārsta kvalifikācijas paaugstināšanu un nopietnāku pārbaudījumu nepieciešamību. Tajā laikā ārstus sagatavoja Latvijas Universitāte, vidēji 75 ārstus gadā.

Lielākais ārstu skaits uz 10 tūkst. iedzīvotāju bijis 1990. gadā – 49,6 ārsti. 2017. gadā Latvijā bija 34,6 ārsti uz 10 000 iedzīvotāju, pārskatā atzīts, ka šis skaits ir nepietiekams, it sevišķi atsevišķās specialitātēs. 2022.gadā pēc Veselības statistikas datubāzes ziņām uz 10 tūkst. iedzīvotāju bija 34,4 ārsti, Vidzemē mazāk – 23,3 tūkst.