Madonas novadā pēdējā laikā izrakņāti divi arheoloģiskie pieminekļi, liecina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) informācija.
Augusta beigās inspekcijas Vidzemes reģionālās nodaļas inspektori ievērojamus postījumus konstatēja Bērzaunes pagasta Viesūnēnu senkapos, bet vēlāk saņemta informācija par arheoloģiskā pieminekļa – Krastkalnu senkapu – izrakņāšanu.
Valsts aizsargājams arheoloģiskais piemineklis – Kapu kalns pie Viesūnēniem Bērzaunes pagastā vietējiem iedzīvotājiem ir zināma vieta jau kopš 20.gadsimta sākuma. Kādreiz tur bijuši luterāņu draudzes kapi, un senākie apbedījumi datēti ar 17.gadsimtu. Šajā vietā ap 100 reiz 100 metrus lielā platībā senkapu teritorijā izdarīti vairāk nekā 100 rakumi. Par to, ka meklētas arheoloģiskās senlietas, izmantojot metāla detektoru, liecina atsevišķu izrakto bedru izmēri, forma un dziļums, kas atbilst ierīces tehniskajiem rādītājiem, skaidro VKPAI.
Viesūnēnu Kapu kalnā izraktās bedres ir 15 līdz 120 centimetrus dziļas, tur kādreiz apbedīto cilvēku kauli mētājas līdzās bedrēm visā senkapu teritorijā. Daļai postīto apbedījumu norakta tikai vidusdaļa vai kājgalis, kauli izmesti virs zemes, galvaskausu fragmenti vēl saskatāmi bedru apakšā. Tā kā viduslaikos mirušie nereti apbedīti vairākās kārtās viens virs otra, pašlaik bez speciālistu slēdziena nav iespējams noteikt, cik senie apbedījumi izmesti no vienas bedres. Seno kapu aplaupītāji visas mirušajiem līdzi dotās lietas nav ņēmuši – vai nu nav atpazītas, vai arī mantračus tās nav interesējušas. Spriežot pēc redzētā paņemti no krāsainā metāla izgatavotie priekšmeti. Tradicionāli tās bija saktas, monētas, gredzeni, jostas sprādzes un citas lietas, ko tuvinieki deva mirušajam līdzi kapā.
Par notikušo informēta policija. Inspekcija aicina visus, kam ir kāda papildus informācija par notikušo, paziņot par to Vidzemes reģionālajai nodaļai, Arheoloģijas un vēstures daļai vai Valsts policijas Madonas nodaļai.
Tāpat VKPAI vērš uzmanību uz to, ka šogad stājušies spēkā grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, paredzot, ka arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas, kas ir ar datējumu līdz 17.gadsimtam, pieder valstij.
LETA
