Kriminālvajāšanas sākšanai uz prokuratūru 20.jūlijā nosūtīta 13.janvāra Vecrīgas grautiņu kriminālprocesa pirmā daļa, kas satur materiālus par 64 personām, kuras aktīvi iesaistījušās šā gada 13.janvāra masu nekārtībās.
Joprojām nav atpazītas 38 personas, bet 55 personu dalību masu nekārtībās policija sola vēl izvērtēt. Iesaistīto personu skaita, nodarīto zaudējumu un apjomīgo lietas materiālu ziņā šī bijusi viena no pēdējā laika apjomīgākajām izmeklēšanām, atzīst policijā.
Lietas materiāli apkopoti 39 sējumos jeb nepilnos 10 000 lappušu, veiktas vairāk nekā 700 pratināšanas, 50 liecību pārbaudes notikumu vietās, kā arī nozīmētas 28 dažādas ekspertīzes. Apkopojot iegūto informāciju, noskaidrots, ka 13.janvāra nekārtībās cietušas 35 juridiskās personas, kā arī 21 fiziskā persona, un kopējo nodarīto zaudējumu apjoms veido aptuveni 185 770 latus, norādīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vecākais speciālists Edgars Dudko.
Policija pateicas iedzīvotājiem par līdzšinējo atsaucību, identificējot interneta mājaslapā “www.masunekartibas.lv” redzamās personas. Tāpat policija aicina iedzīvotājus palīdzēt noskaidrot vēl patlaban mājaslapā redzamo 38 cilvēku personības.
Kā ziņots, mājaslapa “www.masunekartības.lv” tika izveidota drīz pēc 13.janvāra nekārtībām Vecrīgā un tās mērķis bija iesaistīt sabiedrību masu nekārtību dalībnieku atpazīšanā. Lai gan no 1.augusta mājaslapa no atsevišķas vietnes tiks pārvietota uz sadaļu Valsts policijas mājaslapā, tur joprojām būs apskatāmas policijā vēl neidentificētās personas, kuras saistītas ar 13.janvāra grautiņiem vecpilsētā.
Policija atkārtoti aicina arī pašus masu nekārtību dalībniekus, kuru fotogrāfijas vēl redzamas šīs mājaslapas galerijās, labprātīgi pieteikties, jo šāda rīcība tiek vērtēta kā atbildību mīkstinošs apstāklis.
Kā ziņots, iepriekš policija prognozēja, ka kopumā par darbībām 13.janvārī Vecrīgā pie kriminālatbildības varētu tikt saukti aptuveni 100 cilvēki.
Par 13.janvāra nekārtībām tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 225.panta 2.daļas – par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem.
Saskaņā ar šo Krimināllikuma pantu vainīgās personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem.
LETA
Komentāri