Pirmais kūlas dedzināšanas gadījums Vidzemē reģistrēts Valsts ugunsdzēsības dienesta Cēsu daļas teritorijā, Melturu pusē, kur dega sausā zāle dzelzceļa malā. Daļas komandieris Kaspars Dravants norāda, ka garās ziemas dēļ kūlas dedzināšana šopavasar sākusies ar novēlošanos. Pērn pirmā kūlas degšana Cēsu daļas teritorijā reģistrēta jau marta beigās. Pērn kopumā degošā vecā zāle dzēsta 41 reizi.
K. Dravants atzīst, ka izvairīties no kūlas ugunsgrēkiem laikam nav iespējams, lai kādi preventīvie pasākumi netiku veikti: “Cilvēkus nebaida arī iespējami sodi, kas nav mazi. Arī šajā pavasarī būs rūpīga kontrole, ko veiks arī valsts un pašvaldības policija. Turpināsies sadarbība ar Lauku atbalsta dienestu, kas šīm teritorijām samazinās tiešmaksājumu apmēru. Mēs zīmējam ugunsgrēka shēmu, pievienojam aktu, norādām koordinātes, kur degšana notikusi, dodam Lauku atbalsta dienestam, speciālisti brauc, pārbauda, apzina īpašniekus un piemēro likumā noteiktās sankcijas.”
VUGD statistika liecina, ka pirmais kūlas ugunsgrēks valstī šajā gadā reģistrēts jau 8.janvārī Jelgavā, nākamais bija 7.martā Liepājā, bet no
9. marta katru dienu reģistrēti vairāki kūlas ugunsgrēki.
Kopumā Cēsu daļā šajā gadā reģistrētas 46 ugunsnelaimes. Aprīlī pilsētas teritorijā bijuši arī divi paaugstinātas bīstamības ugunsgrēki – 6.aprīlī dega šķūnīši Piebalgas ielā 8, bet 13.aprīlī – guļbūves ēka Cepļa ielā. Jau rakstīts, ka šajā gadā uguns prasījusi arī divu cilvēku dzīvības.
Jānis Gabrāns
