“Visi esat Dziesmu svētku dalībnieki,” sacīja Dziesmu svētku virsdiriģents Ivars Cinkuss un pār Cēsu internātpamatskolas apkārtni pāršalca ovācijas. Pirms tām uz skolas kāpnēm Cēsu koru apriņķa 12 koru
kopkoris izdziedāja svētku sarežģītākās dziesmas.
“Prieks visus redzēt atraisītus un laimīgus. Un tādi būsim Dziesmu svētkos, savā brīvestībā, skaistumā un varēšanā,” visiem vēlēja Ivars Cinkuss.
Grūtākais ceļa posms uz Dziesmu svētkiem saulainajā sestdienā noslēdzās. Koru skatē katrs kolektīvs parādīja savu māksliniecisko varēšanu. Kolektīvi žūrijas vērtējumam izpildīja trīs dziesmas – izvēles, izlozes un obligāto.
„Kopkorī Mežaparka Lielajā estrādē katru kori nevaram identificēt, taču skates ir iespēja katram parādīt savu krāsu un toni. Sajūtas, kas, dziedātājiem piedaloties skatēs, dominē, ir cerība, satraukums, prieks, vilšanās un gandarījums,” saka Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents, Cēsu koru apriņķa virsdiriģents Mārtiņš Klišāns.
Skatē mūsu korus vērtēja Dziesmu un Deju svētku Noslēguma koncerta “Līgo” mākslinieciskie vadītāji, Dziesmu un Deju svētku virsdiriģenti Aira Birziņa un Ivars Cinkuss, Dziesmu svētku virsdiriģenti Kaspars Ādamsons, Goda virsdiriģents Juris Kļaviņš, Latvijas Nacionālā kultūras centra koru eksperts Lauris Goss un etnoloģe Anete Karlsone.
Pirms uzstāšanas laikam gan nebija kolektīva, kas nebūtu uztraucies. Koristi cits citu uzmundrināja, diriģenti vēlreiz atgādināja, ko noteikti nedrīkst aizmirst. “Mūsējie ir vislabākie, par to esam pārliecināti!” dziedātājus uzmundrināja pašvaldību vadītāji. “Mums šoreiz tika laimīgā loze, nav grūtākās dziesmas,” atzina Raunas kora dziedātājas.
Vecpiebalgas Muižas kora diriģents Jānis Rijnieks pēc kolektīva uzstāšanās atzina, ka ceļš uz Dziesmu svētkiem vismaz jauktajiem koriem bijis smagnējs. “Koris dzied tikai divarpus gadus, un sākt dziedāt ar tādu repertuāru nav viegli. Kopā dziedāšanas prieks pazūd, ir smags darbs, nav vieglu dziesmu, no 26 divas, trīs, bet astoņas vispār mazie kori nevar izdziedāt, tikai kopkorī. Nākamsezon varēsim dziedāt vieglākas dziesmas, sākt izprast kora pamatlietas, kas jaunam kolektīvam ir svarīgi,” domās dalās diriģents un uzsver, ka svētku repertuārs ir ļoti skaists, bet lauku koriem pārāk grūts. “Savu darbu esam godīgi veikuši un varam būt gandarīti.
Koris ir stabils,” atzīst Jānis Rijnieks, piebilstot, ka turpmāk par nelielajiem lauku koriem tomēr jādomā vairāk. Tie nespēj sacensties ar pilsētu kolektīviem, ar kuriem strādā diriģents, kormeistars, koncertmeistars, vokālais pedagogs. Lauciniekiem jau divreiz nedēļā atnākt uz mēģinājumu ir problēmas.
Izpildot skates dziesmas, ne reizi vien zāli pāršalca skaļi aplausi. Klausītāji un dziedātāji novērtēja skanīgu, niansētu, dzidru dziedājumu. Klausītāji nekautrējās paust prieku, kad uz skatuves iznāca Līgatnes koris, “Wenden”,
“Vidzeme”. Katrā ap pussimts dziedātāju. Mazāk par 30 koristiem nav nevienā kolektīvā. Koros daudz gados jaunu dziedātāju, īpaši Jaunpiebalgā un Līgatnē.
“Man nepatīk tā mode, ka koristi dziedot skatās grāmatās. Koris ir akls, dziedātāji nedzied klausītājiem, acis nolaistas, ik pa brīdim tikai uzmet skatienu diriģentam. Vai tiešām nevar dziesmām iemācīties vārdus, diezin vai visi dzied pēc notīm. Gribas redzēt un izjust dziedātājus, nevis tikai klausīties,” “Druvai” domās dalījās kāda ilggadēja koriste. Viņa bijusi daudzos Dziesmu svētkos, dziedājusi “Beverīnā”.
Pēc triju stundu skanīga koncerta žūrija bija noklausījusies visus korus. “Visi kori ir nopietni strādājuši. Ļoti centušies. Protams, lielajās pilsētās, kur lielāka dziedātāju izvēle, skatēs rezultāti ir labāki. Saprotu pašreizējās Cēsu koru iespējas, jo kolektīviem nav savu māju. Priecē koru sastāvi, kopiespaids ļoti labs. Cilvēki grib tikt uz Dziesmu svētkiem, tas ir stimuls,” pēc skates “Druvai” sacīja Dziesmu svētku Goda virsdiriģents Juris Kļaviņš.
Virsdiriģents Kaspars Ādamsons
atzina, ka dziesmu skanējumā sadzirdējis ne tik daudz mākslinieciskas vai muzikālas, cik tehniskas problēmas. “Ir nianses, kas līdz svētkiem jāpilnveido. Cik iespējams, cenšamies katru vērtēt objektīvi. Tas ir skats no malas, kas koriem un diriģentiem ļoti palīdz,” domās dalījās Kaspars Ādamsons un izteica cerību, ka katra žūrijas locekļa pierakstītās piezīmes, ieteikumi, kurās fiksēts katras dziesmas izpildījums, noderēs gan diriģentiem, gan dziedātājiem.
“Starp lauku koriem īpašas atšķirības nav. Vidējais līmenis ir ļoti līdzīgs, katrā apriņķī ir kāds labs lauku koris. Pats strādāju ar Sējas pagasta kori un labi zinu, kāds darbs jāiegulda diriģentam. No Cēsu koru apriņķa skates atmiņā paliks Cēsu Pils koris ar savām dziesmu interpretācijām, Ērika Deruma dziesmas “Gaismiņa ausa” traktējums, īpaši izskaņā, ko dziedāja “Beverīna”. Tik maigu izskaņu dzirdēju pirmoreiz. Tas ir kas interesants, novatorisks. Ik pa brīdim skatēs izdzirdam ko jaunu, interesantu, tas arī sniedz gandarījumu,” sacīja virsdiriģents.
Virsdiriģente
Aira Birziņa pauda gandarījumu par skanīgajiem koriem, azartiskajiem diriģentiem un koristiem. “Protams, katru dziesmu var smalkāk interpretēt, un to arī gribas diriģentiem novēlēt. Kā jau skatē, katram korim bija sava veiksme dziesmas izlozē un izvēlē, bet dzirdēju daudz skaistu, jauku mirkļu katra kora dziedājumā, gadījās arī kāda neveiksmīte. Priecājos, ka “Beverīna” noskanēja, koptāks, krāšņāks skanējums nekā agrāk.
Priecājos par pagastu koriem, varēšanā auguši. Piebaldzēni – gan no Jaunpiebalgas, gan Vecpiebalgas – bija simpātiski. Koriem daudzās dziesmās priecēja vīru toņu kultūra, ne visās tas atspoguļojās harmonijā, daudzbalsībā, bet melodiskās dziesmās vīri parādīja prasmīgu dziedāšanu ansamblī, bagātā tembrā,” vērtējumu izteica Aira Birziņa.
Savu koru sniegumu atzinīgi novērtēja Dziesmu svētku un koru apriņķa virsdiriģents Mārtiņš Klišāns: “Vērtējumā ir objektīva šodienas reālā situācija. Pārsteidza
Vecpiebalgas Muižas koris, kas tiešām spēris lielu soli uz priekšu. Vīru koris malači. Diemžēl koriem gadījās arī mazas neveiksmes, bet skate ir skate.” Mārtiņš Klišāns izteica pārliecību, ka arī turpmāk koru skates jārīko pazīstamajā meža skolā, un tā varētu kļūt par tradīciju, jo nelielajā zālē ir omulīga sajūta, laba akustika.
Koru skatē tautas tērpus vērtēja etnoloģe Anete Karlsone.
“Brunči meitām ir skaisti, bet tērpi nav līdz galam nokomplektēti. Tērps ir tērps, tajā ietilpst gan galvassega, gan kāju āvums. Kad sievas iznāk bez galvassegām, šķiet, ka nav bijis laika kārtīgi apģērbties, izskrējušas no mājas. Sievas ar cienību nes savu galvassegu, meitas savu galvas rotu. Ja nav galvassegas, var likt Jāņu vainagus. Par vīru tērpiem mazāks tiek domāts. Uzvalka bikses, balts krekls un apsiets lakatiņš nav tautastērps. Tā diemžēl ģērbjas daudzi koristi
Latvijā. Vīru jau tā koros ir maz, viņus vajag kārtīgi apģērbt. Kaut uzšūt pelēkas bikses. Jaunpiebalgas pagasta koris bija brīnišķīgs, priecēja kora kopskats, kā sievas un vīri nesa tērpus. Citi uzskata, ka ar cepuri galvā nedzied. Bet par to zinātnieki strīdas. Austris Grasis, piemēram, uzskata, ka latvietis nav noņēmis cepuri, pat sēzdamies pie galda.
Un kā jaunpiebaldzietes nesa tērpus! Tas, ka uzvelc tērpu, kā to ar cieņu nes – tā ir tava vizītkarte. Kad koris nostājas uz skatuves – tā ir mūsu tautas kultūrvēsture, ko katrs korists vēsta pasaulei. Tautas tērpam svarīga stila izjūta. Pie tā neder kaprona zeķes, balles kurpes, koša kosmētika, ar to gan tiek grēkots aizvien mazāk,” skatē redzētos tautas tērpus vērtēja Anete Karlsone. Diemžēl
Jaunpiebalgas koris vairs nevar piedalīties tautas tērpu skatē, jo piedalījās iepriekšējos svētkos. “Ja grib, tautas tērpu skatē
var pieteikties ikviens. Varētu piedalīties Raunas koris. Sievas ir skaistas, sakoptas.
Vīriem jānomaina koši zaļie lakatiņi, tie neder pie tautas tērpa, tāpat kā valnīši. Tautas tērpam neder buktētas bikses,” ieteica etnoloģe. Viņa arī atgādināja, ka katrs koris ir savas vietas vizītkarte. “Žēl, ka kori izvēlas spožākos, bet nevis savu novadu
tērpus. Kāpēc Vidzemē būtu jāģērbj suitu tērpi,” padomu deva Anete Karlsone un uzsvēra, ka būt tautastērpā – ir
ne tikai katra personiskā, bet tautas identitāte. Kopā mēs rādām pasaulei savu kultūrvēsturi, katrs tērps ir vienreizējs. Ir skaisti, ja varam nest savu kultūrvēsturi.
Pirms skates rezultātu paziņošanas Ivars Cinkuss visus mierināja: “Mēģiniet emocionāli vērtējumu neņemt pie sirds, mēs nevērtējam jūsu būtību, bet sauso atlikumu brīdī, kad esat uz skatuves, un vienam izloze bija veiksmīga, citam ne. Mūzikā nekā nav objektīva, vērtējām profesionālas lietas, to, ko dzirdam. Saskaitot punktus, augstāko un zemāko vērtējumu svītro, paliek vidējais. “
Skanīgais pavasaris ir ceļā uz dziesmoto vasaru.
Sarmīte Feldmane
Cēsu koru apriņķa skates rezultāti
Jauktie kori (skatē izpilda pilnu Dziesmu svētku repertuāru) Cēsu Pils koris (diriģente Marika Austruma)
–
44.33, punkti,
I pakāpe. Līgatnes novada jauktais koris “Līgatne” (Mārcis Katajs, Ilmārs Seilis)
40.89, I pakāpe. Cēsu skolotāju jauktais koris “Beverīna” (Ēriks Derums) – 40.89, I pakāpe. Cēsu koris “Vidzeme” (Olita Neimande) – 40.22, I pakāpe. Cēsu
koris “Wenden” (Marika Slotina-Brante) – 38.56, II pakāpe.
Jauktie kori (skatē izpilda nepilnu Dziesmu svētku repertuāru)
Jauktais koris “Rauna” (Sarma Bērziņa, Dace Ābrama) – 38.78, II pakāpe. Jaunpiebalgas
jauktais koris (Māra Vīksna) – 37.89, II pakāpe. Vecpiebalgas Muižas koris (Jānis Rijnieks) – 37.56, II pakāpe.
Raiskuma pagasta jauktais koris (Ēriks Derums) – 37.11, II pakāpe.
Sieviešu kori Priekuļu
sieviešu koris “Laumas”
(Iveta Lapiņa) – 41.22, I pakāpe.
Vīru kori Amatas novada vīru koris “Cēsis” (Marika Slotina-Brante) –
38.11, II pakāpe. Senioru kori Cēsu
senioru koris “Ābele” (Līga Priedīte) –
42.44, I pakāpe.
Uz Dziesmu svētkiem brauks arī Straupes, Zaubes kori, koris “Pie Gaujas”, kuri skatēs piedalījās Siguldā un Madonā. Vecpiebalgas novada koris “Pie Gaujas”
Solveigas Vītoliņas vadībā ieguva 40.56 punktus un
I pakāpes vērtējumu. Zaubes jauktais koris (Solveiga Vītoliņa) –
32.89,
III pakāpe, bet Straupes koris (Arta Zunde) –
34.67, III pakāpe.
Komentāri