Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Tetovējumi no modes nav izgājuši

Druva
13:11
14.07.2011
197
Mocists No Uk 1 1

Taurenietis Mārtiņš Komarovs (25 gadi) pašmācības ceļā apguvis tatto mākslu un nu jau gadu pavisam nopietni pievērsies šai nodarbei. Viņš stāsta, ka uzmeistaroto tetovējumu skaits pamazām tuvojas simtam, un atklāj, ka visbiežāk cilvēki izvēlas apzīmēt rokas un kājas.

“Pēc izglītības esmu juvelieris, esmu pat gatavojis rotas. Vēlāk nopietnāk pievērsos metālam, gatavoju svečturus, dekoratīvus suvenīrus un arī daudz ko praktisku, piemēram, kamīna piederumus. Bija laiks, kad biju aizrāvies ar aerogrāfiju, Taurenes pusē daudziem puišiem apzīmēju autiņus. Tad nāca interese par tetovējumiem. Internetā no ārzemēm pasūtīju labu tattoo aparātu,” smaidot stāsta Mārtiņš un atklāj, ka tattoo mākslu apguvis nevis kā citi- uz cūku ādām, bet pirmo prasmju apgūšanai izmantojis savu ķermeni.

“Pēc tam pieteicās drosmīgākie draugi, un tā pamazām viss aizgāja. Šobrīd jau roka piešāvusies un arī aparātu izjūtu labi. Nav gadījies, ka klients būtu bijis neapmierināts ar paveikto,” saka Mārtiņš.

Puisis stāsta, ka cilvēki vēlas aptetovēt dažādas ķermeņa daļas. Meitenes visbiežāk izvēlas tetovējumu uz muguras, lāpstiņām, bet vīrieši- uz kājām, rokām. Kāds puisis reiz vēlējies tetovējumu auss gliemežnīcā, bet to gan Mārtiņš nav uzņēmies darīt. Mārtiņš arī atklāj, ka meitenes biežāk izvēlas ķermeni rotāt ar ziediem, eņģelīšiem un iniciāļiem, bet vīrieši- lielākus rakstus vai plēsīgus zvērus.

“Kaut gan pēdējā laikā modē nāk komplektie tetovējumi. Cilvēks uz lapas uzraksta visu, kas viņam patīk, un tad to visu kopā kā lielu stāstu mēģinu uztaisīt tetovējumā,” saka Mārtiņš.

Runājam par to, ka vasara ir tetovējumu sezonas laiks. Cilvēki novelk ziemas drēbes un kāro izgreznot ķermeni.

“Ir cilvēki, kas ar tetovējumiem gluži vai saslimst, un viņiem nekad nav gana. Brālim ir kādi seši, septiņi tetovējumi. Zinu puisi, kuram ir jau vairāk par desmit, bet viņam vēl nav diezgan. Taču tā jau ir katra paša izvēle. Ja cilvēks vēlas tetovējumus, tad kāpēc gan ne?” saka Mārtiņš un norāda, ka bieži klientiem nācies dot padomus par iecerētajiem tetovējumiem. Turklāt ne visi izvēlas atbilstošu zīmējumu.

Jautāju Mārtiņam, vai tas ir mīts vai patiesība, ka tetovēšanas process ir ļoti sāpīgs.

“Neizmantoju nekādus pretsāpju līdzekļus, lai gan zinu, ka tādi ir. Taču man nav gadījies, ka cilvēks, kuru tetovēju, teiktu, ka sāpes ir nepārvaramas un vairs nevar izturēt. Protams, process ir jūtams, taču katram sāpju slieksnis ir diezgan individuāls. Taču, šķiet, vairāk sāp tad, ja tetovē tuvāk kaulam. Arī kājas ir jūtīgas,” stāsta tattoo meistars.

Mārtiņš gan pēdējo pusgadu pavadīja Anglijā, kur arī paspēja uztaisīt ne mazums tetovējumu. Visbiežāk cilvēkiem tas esot spontāns lēmums. Viņi uzzina, ka Mārtiņš ir tattoo meistars un teju uzreiz liek ķerties pie darba. Parasti Mārtiņa somā ir arī tetovēšanas ierīce.

Pēdējo pusgadu Mārtiņš pavadījis Anglijā, kur strādājis par metinātāju. Šī prasme augstu tiek vērtēta daudzās Eiropas valstīs, arī Anglijā.

“Lēkums pamest Latviju nāca spontāni. Vienā dienā sakrāmēju mantas un aizbraucu pie brālēna, pie viņa arī apmetos. Darbu atradu ātri un sliktu attieksmi no darba devēja nesajutu ne reizi. Arī atalgojums bija nesalīdzināmi augstāks nekā Latvijā, ja darītu ko līdzīgu,” stāsta Mārtiņš. Viņš atklāj, ka dzīvojis ciematiņā, kur apmetušies arī ļoti daudz citu cēsnieku. Visiem aizbraucējiem stāsts gandrīz līdzīgs- kredītu slogs, bezdarbs Latvijā vai zemās algas piespiedušas doties prom no dzimtenes.

Mārtiņš stāsta, ka uz Latviju atbraucis, lai apciemotu tuvos cilvēkus. Viņš uzskata, ka nākotni saista ar ārzemēm. Pieļauj pat iespēju, ka tur varētu uzsākt arī kādu nopietnāku biznesu.

“Lai kā arī negribētos to teikt, tomēr tajā pašā Anglijā dzīves līmenis, kvalitāte un attiecības ar cilvēkiem ir citādas. Pie tā vienkārši pierod. Un kuram tad negribas dzīvot labāk?” retorisku jautājumu uzdot Mārtiņš. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
81

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
122

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
50

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
188

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
135

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
98

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi