Taurenietis Mārtiņš Komarovs (25 gadi) pašmācības ceļā apguvis tatto mākslu un nu jau gadu pavisam nopietni pievērsies šai nodarbei. Viņš stāsta, ka uzmeistaroto tetovējumu skaits pamazām tuvojas simtam, un atklāj, ka visbiežāk cilvēki izvēlas apzīmēt rokas un kājas.
“Pēc izglītības esmu juvelieris, esmu pat gatavojis rotas. Vēlāk nopietnāk pievērsos metālam, gatavoju svečturus, dekoratīvus suvenīrus un arī daudz ko praktisku, piemēram, kamīna piederumus. Bija laiks, kad biju aizrāvies ar aerogrāfiju, Taurenes pusē daudziem puišiem apzīmēju autiņus. Tad nāca interese par tetovējumiem. Internetā no ārzemēm pasūtīju labu tattoo aparātu,” smaidot stāsta Mārtiņš un atklāj, ka tattoo mākslu apguvis nevis kā citi- uz cūku ādām, bet pirmo prasmju apgūšanai izmantojis savu ķermeni.
“Pēc tam pieteicās drosmīgākie draugi, un tā pamazām viss aizgāja. Šobrīd jau roka piešāvusies un arī aparātu izjūtu labi. Nav gadījies, ka klients būtu bijis neapmierināts ar paveikto,” saka Mārtiņš.
Puisis stāsta, ka cilvēki vēlas aptetovēt dažādas ķermeņa daļas. Meitenes visbiežāk izvēlas tetovējumu uz muguras, lāpstiņām, bet vīrieši- uz kājām, rokām. Kāds puisis reiz vēlējies tetovējumu auss gliemežnīcā, bet to gan Mārtiņš nav uzņēmies darīt. Mārtiņš arī atklāj, ka meitenes biežāk izvēlas ķermeni rotāt ar ziediem, eņģelīšiem un iniciāļiem, bet vīrieši- lielākus rakstus vai plēsīgus zvērus.
“Kaut gan pēdējā laikā modē nāk komplektie tetovējumi. Cilvēks uz lapas uzraksta visu, kas viņam patīk, un tad to visu kopā kā lielu stāstu mēģinu uztaisīt tetovējumā,” saka Mārtiņš.
Runājam par to, ka vasara ir tetovējumu sezonas laiks. Cilvēki novelk ziemas drēbes un kāro izgreznot ķermeni.
“Ir cilvēki, kas ar tetovējumiem gluži vai saslimst, un viņiem nekad nav gana. Brālim ir kādi seši, septiņi tetovējumi. Zinu puisi, kuram ir jau vairāk par desmit, bet viņam vēl nav diezgan. Taču tā jau ir katra paša izvēle. Ja cilvēks vēlas tetovējumus, tad kāpēc gan ne?” saka Mārtiņš un norāda, ka bieži klientiem nācies dot padomus par iecerētajiem tetovējumiem. Turklāt ne visi izvēlas atbilstošu zīmējumu.
Jautāju Mārtiņam, vai tas ir mīts vai patiesība, ka tetovēšanas process ir ļoti sāpīgs.
“Neizmantoju nekādus pretsāpju līdzekļus, lai gan zinu, ka tādi ir. Taču man nav gadījies, ka cilvēks, kuru tetovēju, teiktu, ka sāpes ir nepārvaramas un vairs nevar izturēt. Protams, process ir jūtams, taču katram sāpju slieksnis ir diezgan individuāls. Taču, šķiet, vairāk sāp tad, ja tetovē tuvāk kaulam. Arī kājas ir jūtīgas,” stāsta tattoo meistars.
Mārtiņš gan pēdējo pusgadu pavadīja Anglijā, kur arī paspēja uztaisīt ne mazums tetovējumu. Visbiežāk cilvēkiem tas esot spontāns lēmums. Viņi uzzina, ka Mārtiņš ir tattoo meistars un teju uzreiz liek ķerties pie darba. Parasti Mārtiņa somā ir arī tetovēšanas ierīce.
Pēdējo pusgadu Mārtiņš pavadījis Anglijā, kur strādājis par metinātāju. Šī prasme augstu tiek vērtēta daudzās Eiropas valstīs, arī Anglijā.
“Lēkums pamest Latviju nāca spontāni. Vienā dienā sakrāmēju mantas un aizbraucu pie brālēna, pie viņa arī apmetos. Darbu atradu ātri un sliktu attieksmi no darba devēja nesajutu ne reizi. Arī atalgojums bija nesalīdzināmi augstāks nekā Latvijā, ja darītu ko līdzīgu,” stāsta Mārtiņš. Viņš atklāj, ka dzīvojis ciematiņā, kur apmetušies arī ļoti daudz citu cēsnieku. Visiem aizbraucējiem stāsts gandrīz līdzīgs- kredītu slogs, bezdarbs Latvijā vai zemās algas piespiedušas doties prom no dzimtenes.
Mārtiņš stāsta, ka uz Latviju atbraucis, lai apciemotu tuvos cilvēkus. Viņš uzskata, ka nākotni saista ar ārzemēm. Pieļauj pat iespēju, ka tur varētu uzsākt arī kādu nopietnāku biznesu.
“Lai kā arī negribētos to teikt, tomēr tajā pašā Anglijā dzīves līmenis, kvalitāte un attiecības ar cilvēkiem ir citādas. Pie tā vienkārši pierod. Un kuram tad negribas dzīvot labāk?” retorisku jautājumu uzdot Mārtiņš. Liene Lote Grizāne
Komentāri