Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Tetovējumi no modes nav izgājuši

Druva
13:11
14.07.2011
193
Mocists No Uk 1 1

Taurenietis Mārtiņš Komarovs (25 gadi) pašmācības ceļā apguvis tatto mākslu un nu jau gadu pavisam nopietni pievērsies šai nodarbei. Viņš stāsta, ka uzmeistaroto tetovējumu skaits pamazām tuvojas simtam, un atklāj, ka visbiežāk cilvēki izvēlas apzīmēt rokas un kājas.

“Pēc izglītības esmu juvelieris, esmu pat gatavojis rotas. Vēlāk nopietnāk pievērsos metālam, gatavoju svečturus, dekoratīvus suvenīrus un arī daudz ko praktisku, piemēram, kamīna piederumus. Bija laiks, kad biju aizrāvies ar aerogrāfiju, Taurenes pusē daudziem puišiem apzīmēju autiņus. Tad nāca interese par tetovējumiem. Internetā no ārzemēm pasūtīju labu tattoo aparātu,” smaidot stāsta Mārtiņš un atklāj, ka tattoo mākslu apguvis nevis kā citi- uz cūku ādām, bet pirmo prasmju apgūšanai izmantojis savu ķermeni.

“Pēc tam pieteicās drosmīgākie draugi, un tā pamazām viss aizgāja. Šobrīd jau roka piešāvusies un arī aparātu izjūtu labi. Nav gadījies, ka klients būtu bijis neapmierināts ar paveikto,” saka Mārtiņš.

Puisis stāsta, ka cilvēki vēlas aptetovēt dažādas ķermeņa daļas. Meitenes visbiežāk izvēlas tetovējumu uz muguras, lāpstiņām, bet vīrieši- uz kājām, rokām. Kāds puisis reiz vēlējies tetovējumu auss gliemežnīcā, bet to gan Mārtiņš nav uzņēmies darīt. Mārtiņš arī atklāj, ka meitenes biežāk izvēlas ķermeni rotāt ar ziediem, eņģelīšiem un iniciāļiem, bet vīrieši- lielākus rakstus vai plēsīgus zvērus.

“Kaut gan pēdējā laikā modē nāk komplektie tetovējumi. Cilvēks uz lapas uzraksta visu, kas viņam patīk, un tad to visu kopā kā lielu stāstu mēģinu uztaisīt tetovējumā,” saka Mārtiņš.

Runājam par to, ka vasara ir tetovējumu sezonas laiks. Cilvēki novelk ziemas drēbes un kāro izgreznot ķermeni.

“Ir cilvēki, kas ar tetovējumiem gluži vai saslimst, un viņiem nekad nav gana. Brālim ir kādi seši, septiņi tetovējumi. Zinu puisi, kuram ir jau vairāk par desmit, bet viņam vēl nav diezgan. Taču tā jau ir katra paša izvēle. Ja cilvēks vēlas tetovējumus, tad kāpēc gan ne?” saka Mārtiņš un norāda, ka bieži klientiem nācies dot padomus par iecerētajiem tetovējumiem. Turklāt ne visi izvēlas atbilstošu zīmējumu.

Jautāju Mārtiņam, vai tas ir mīts vai patiesība, ka tetovēšanas process ir ļoti sāpīgs.

“Neizmantoju nekādus pretsāpju līdzekļus, lai gan zinu, ka tādi ir. Taču man nav gadījies, ka cilvēks, kuru tetovēju, teiktu, ka sāpes ir nepārvaramas un vairs nevar izturēt. Protams, process ir jūtams, taču katram sāpju slieksnis ir diezgan individuāls. Taču, šķiet, vairāk sāp tad, ja tetovē tuvāk kaulam. Arī kājas ir jūtīgas,” stāsta tattoo meistars.

Mārtiņš gan pēdējo pusgadu pavadīja Anglijā, kur arī paspēja uztaisīt ne mazums tetovējumu. Visbiežāk cilvēkiem tas esot spontāns lēmums. Viņi uzzina, ka Mārtiņš ir tattoo meistars un teju uzreiz liek ķerties pie darba. Parasti Mārtiņa somā ir arī tetovēšanas ierīce.

Pēdējo pusgadu Mārtiņš pavadījis Anglijā, kur strādājis par metinātāju. Šī prasme augstu tiek vērtēta daudzās Eiropas valstīs, arī Anglijā.

“Lēkums pamest Latviju nāca spontāni. Vienā dienā sakrāmēju mantas un aizbraucu pie brālēna, pie viņa arī apmetos. Darbu atradu ātri un sliktu attieksmi no darba devēja nesajutu ne reizi. Arī atalgojums bija nesalīdzināmi augstāks nekā Latvijā, ja darītu ko līdzīgu,” stāsta Mārtiņš. Viņš atklāj, ka dzīvojis ciematiņā, kur apmetušies arī ļoti daudz citu cēsnieku. Visiem aizbraucējiem stāsts gandrīz līdzīgs- kredītu slogs, bezdarbs Latvijā vai zemās algas piespiedušas doties prom no dzimtenes.

Mārtiņš stāsta, ka uz Latviju atbraucis, lai apciemotu tuvos cilvēkus. Viņš uzskata, ka nākotni saista ar ārzemēm. Pieļauj pat iespēju, ka tur varētu uzsākt arī kādu nopietnāku biznesu.

“Lai kā arī negribētos to teikt, tomēr tajā pašā Anglijā dzīves līmenis, kvalitāte un attiecības ar cilvēkiem ir citādas. Pie tā vienkārši pierod. Un kuram tad negribas dzīvot labāk?” retorisku jautājumu uzdot Mārtiņš. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
33

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
143

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
126

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
87

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Jāgatavo jaunā paaudze, lai veidotos pēctecība

06:23
15.10.2025
193

Kopš septembra Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē esošajai Jaunatnes lietu nodaļai ir jauna vadītāja- Andra Strautiņa. Viņa uz Cēsu novadu pārcēlusies no Liepājas. Iepriekš Andra strādājusi dažādās jomās, piemēram, komunikācijā un karjeras konsultēšanā. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja priecājas, ka varēs strādāt ar savu mīļāko auditoriju – jauniešiem. Viņa atzīst, ka jauniešu enerģija un dzīvesprieks […]

Jauniešu mājā Cēsīs atver durvis un aicina pievienoties

00:00
14.10.2025
132
4

“Tā ir iespēja satikt jaunus draugus, apgūt ko jaunu un piedalīties aizraujošu pasākumu radīšanā. Kopā mēs veidojam vietu, kur katrs no mums var parādīt savu spēku un idejas,” tā sociālajos tīklos publicētajā plakātā, aicinot uz Atvērto durvju dienu Cēsīs, Jauniešu mājā, 6.oktobra vakarā, rakstīja jaunieši. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Andra Strautiņa “Druvai” paskaidro, ka šāda […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi