Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Putnu dziesmu pazinējs

Druva
23:00
09.05.2008
11
200805092323322320 1

Vaivēnietis Mārtiņš Platacis nesen nodibināja savu mērniecības firmu. Ikdienā viņš darbojas šajā nozarē, taču aizraušanās ir ornitoloģija. Mārtiņš stāsta, ka Latvijā ir konstatētas vairāk nekā 330 dažādas putnu sugas un kārtīgam ornitologam vismaz dziedātājputnus būtu jāpazīst pēc balss. Viņš atzīst, ka arī pašam ir vēl putnu dziesmas, ko apgūt.

“Sevi gan par ornitologu nesaukšu. Teikšu, ka esmu putnu vērotājs, putnu dziesmu pazinējs un putnu gredzenotājs. Turklāt šinī pusē – Cēsu rajonā – esmu teju vienīgais, kas ar to aizraujas nopietni – veic putnu uzskaiti un meklē ligzdas,” stāsta 25 gadus vecais Mārtiņš un atzīst, ka ar ornitoloģiju sācis aizrauties pēc pamatskolas beigšanas.

“Sākumā tikai fotografēju putnus, bet ar laiku tas izauga līdz fanātiskai interesei un darbībai,” saka Mārtiņš un jautāts, kā var iemācīties atšķirt putnu balsis, saka: “Putnu dziesmu ieraksti ir gan internetā, gan diskos, bet tā tas gluži nenotiek. Piedalījos putnu dziesmu mācību nometnē, kas man bija labs ievads, bet iepazīt balsis var, regulāri ejot dabā. Un viegli jau nav. Vispirms ir jāapzina, kādas putnu sugas sastopamas, kur tās var sastapt, tikai tad var mācīties putnus pazīt pēc dziesmas. Zināšanas gadu no gada jāatkārto, līdz paliek atmiņā.”

Jautāts, kura putna dziesmās Mārtiņam tīk visvairāk klausīties, viņš atbild, ka vienas konkrētas neesot.

“Šorīt bija ļoti patīkami dzirdēt, piemēram, melngalvas ķauķi, ko labu laiku nebiju dzirdējis. Tas pavisam nesen atlidojis. Bet pat pilsētā uz ielas var dzirdēt dažādas putnu dziesmas. Visbiežāk gan šie dziedātāji ir lielās zīlītes, mājas zvirbuļi un melnie erickiņi, kuru balsis lielākā daļa nepazīst,” pārdomās dalās Mārtiņš, sakot, ka kārtīgam ornitologam būtu jāpazīst vismaz simts dziedātājputnu balsis. Turklāt daži putni mēdz lietot arī saucienus, kliedzienus un bieži tie mainās, mainoties gadalaikam, ka dažbrīd liekas, ka visu iemācīties nav iespējams. Taču tas Mārtiņu stimulē mācīties un apgūt vairāk.

“Man patīk putnus arī vērot, taču tas ir mazliet citādāk, nekā varbūt kādam šķiet. Putnu vērošana ir ģimenes vai bagātu cilvēku nodarbe. Nopērk labu optiku un dodas uz putnu vietām vērot, bet mani tas īsti neaizrauj. Es putnus vēroju citādāk. Man patīk izzināt, kur un kā tie vij ligzdu, kur lido un kur mājo. Man patīk meklēt mikroliegumu putnu sugas un ligzdas, jo, kur atrasta reta putna ligzda, tur kādu laiku mežs ir nosargāts. Un patiesībā ir baisi noraudzīties, ka tik ātros tempos tiek izcirsti meži. Domāju, ka mūsu apkaimē vajadzētu vairāk ornitologu, kuri sekotu putnu dzīvei,” spriež puisis un atklāj, ka Latvijā vairs tikpat kā nav sastopams vistu vanags, jo šiem putniem patīk ligzdot mežu masīvos, kuri pamazām izzūd.

“Iespējams, ka zaudējam vēl kādas putnu sugas. Arī melno stārķu kļūst arvien mazāk,” saka Mārtiņš un atzīst, ka ir īstens dabas cilvēks.

“Dzīvi pilsētā iedomāties nespēju. Lai arī mitinos Rīgas pievārtē –Juglā, šobrīd ar ģimeni aktīvi meklējam lauku māju tepat mūsu rajonā. Esmu arī kaislīgs makšķernieks, katru gadu cenšos noorganizēt zemledus makšķerēšanas sacensības. Patikšanu manā dzīvē netrūkst,” saka puisis, jautāts par nākotnes iecerēm, atzīst: “Nekad nebiju domājis, ka izveidošu savu firmu. Tā notika. Arī par nākotni daudz nedomāju, spriežot, ko īsti vajag izdarīt. Viss notiek pats no sevis. Noteikti jāturpina sevi attīstīt gan mērniecības, gan ornitoloģijas jomā. Ar dzīvi, darbu esmu apmierināts. Man patīk darbu darīt ar rokām, kājām un galvu. Noteikti neesmu radīts darbam ofisā.”

-Tavs lielākais bērnības nedarbs? – Nezinu, vai tas ir lielākais, bet no bērnības atmiņā ir mazdārziņu apzagšana. – Bez kā nevari iedomāties pavadītu dienu? – Galvenais – katru dienu kaut ko paveikt. Diena ir izdevusies, ja visu dienu cītīgi strādāts. – Kas tevi izbrīna cilvēkos? – Brīnos tikai par to, ko nesaprotu. Brīnos tad, ja cilvēki nesaprot mani un, necenšoties saprast, sāk kaut ko jau argumentēt pret. – Kādas modernās tehnoloģijas tevi interesē? – Tā kā viena no sirdslietām ir fotografēšana, bet fotografēju ar filmas aparātiem, tad sekoju, kas notiek fotoaparātu digitālajā attīstībā. – Pēdējā teātra izrāde, uz kuru biji? – Valmieras drāmas teātrī “Idiots”. Izrāde patika. – Dzer kafiju ar cukuru vai bez? – Kafiju dzeru reti, bet pie kūkas noteikti to dzeršu bez cukura.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mācību tirdziņā – tikai pašradītas preces

07:06
22.11.2024
27
1

Tirdziņi mācību iestādēs tradicionāli saistās ar Miķeļdienas atzīmēšanu, bet šogad tirgošanās ar pašu veikumiem nereti notika, atzīmējot Mārtiņdienu. Arī Skujenes pamatskolā skolēniem bija iespēja parādīt citiem savas ģimenes sagatavoto. “Esam neliela lauku skoliņa, visi audzēkņi bija aicināti piedalīties Mārtiņdienas gadatirgū, bet skolas “Junior Achievement” pulciņa dalībniekiem bija jāprezentē savi uzņēmumi,” par aizvadīto tirgošanos pastāsta uzņēmējdarbības […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
45
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Jaunais pianists Gustavs uzstājas starptautiskas balvas atklāšanā

06:20
12.11.2024
68

Starptautiskā projekta mūzikas, mākslas, zinātnes un arhitektūras jomā “Baltijas Balva/Baltic Awards” prezentācijā Nacionālajā operā ar priekšnesumiem uzstājās jaunie, talantīgie mūziķi, konkursa “Ineses Galantes talanti” laureāti, viņu vidū arī desmit gadus jaunais cēsnieks, pianists Gustavs Kalējs. “Baltijas Balva/Baltic Awards” ir jauns Ineses Galantes fonda projekts, kas tiek īstenots sadarbībā ar trīs Baltijas valstu sabiedriskajām un izglītības […]

Svarīga skolēniem droša un atbalstoša vide

07:39
08.11.2024
93

Vecpiebalgas vidusskolā jau vairākus gadus darbojas speciālistu komanda, kas nodrošina pedagoģisku, psiholoģisku un sociālu atbalstu skolēniem, viņu ģimenēm un pedagogiem. Atbalsta komanda, kurā ir skolas vadības pārstāvis, sociālais pedagogs, speciālais pedagogs un logopēds, palīdz mācību iestādē nodrošināt emocionāli un fiziski drošu vidi. Tomēr arī izaicinājumu ir daudz. “Druvas” sarunā ar skolas sociālo pedagogu, KiVa prog­rammas […]

Drošās velobraukšanas mācības. Vai skolas tās īsteno?

10:30
04.11.2024
33

Veselīgs dzīvesveids kļuvis par vienu no aktuālajām tēmām arī skolu vidē, tostarp fizisko aktivitāšu nozīmīgums cilvēka ikdienā. Bērni un jaunieši tiek aicināti uz skolu doties ar velosipēdiem, tomēr, lai prastu labi pārvietoties pa ielām un iespējami izvairītos no jebkādiem negadījumiem, katram velobraucējam būtu jāpārzina satiksmes noteikumi un jāapgūst vajadzīgās prasmes. Cēsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes […]

Profesors novērtē jaunos talantus

10:29
01.11.2024
61

Trīs dienas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā  meistarklases vadīja Gdaņskas mūzikas akadēmijas alta spēles profesors Kšištofs Komendareks-Timendorfs. “Tā kā vidusskola ir reģionālais metodiskais centrs, aicinājām arī audzēkņus no Vidzemes mūzikas skolām un citām vidusskolām. Meistarklasēs piedalījās ne tikai vidzemnieki, arī jaunie mūziķi no Ventspils, Ādažiem, Rīgas. Katram tā bija lieliska iespēja papildināt savas muzikālās prasmes,” […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi