Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Putnu dziesmu pazinējs

Druva
23:00
09.05.2008
63
200805092323322320 1

Vaivēnietis Mārtiņš Platacis nesen nodibināja savu mērniecības firmu. Ikdienā viņš darbojas šajā nozarē, taču aizraušanās ir ornitoloģija. Mārtiņš stāsta, ka Latvijā ir konstatētas vairāk nekā 330 dažādas putnu sugas un kārtīgam ornitologam vismaz dziedātājputnus būtu jāpazīst pēc balss. Viņš atzīst, ka arī pašam ir vēl putnu dziesmas, ko apgūt.

“Sevi gan par ornitologu nesaukšu. Teikšu, ka esmu putnu vērotājs, putnu dziesmu pazinējs un putnu gredzenotājs. Turklāt šinī pusē – Cēsu rajonā – esmu teju vienīgais, kas ar to aizraujas nopietni – veic putnu uzskaiti un meklē ligzdas,” stāsta 25 gadus vecais Mārtiņš un atzīst, ka ar ornitoloģiju sācis aizrauties pēc pamatskolas beigšanas.

“Sākumā tikai fotografēju putnus, bet ar laiku tas izauga līdz fanātiskai interesei un darbībai,” saka Mārtiņš un jautāts, kā var iemācīties atšķirt putnu balsis, saka: “Putnu dziesmu ieraksti ir gan internetā, gan diskos, bet tā tas gluži nenotiek. Piedalījos putnu dziesmu mācību nometnē, kas man bija labs ievads, bet iepazīt balsis var, regulāri ejot dabā. Un viegli jau nav. Vispirms ir jāapzina, kādas putnu sugas sastopamas, kur tās var sastapt, tikai tad var mācīties putnus pazīt pēc dziesmas. Zināšanas gadu no gada jāatkārto, līdz paliek atmiņā.”

Jautāts, kura putna dziesmās Mārtiņam tīk visvairāk klausīties, viņš atbild, ka vienas konkrētas neesot.

“Šorīt bija ļoti patīkami dzirdēt, piemēram, melngalvas ķauķi, ko labu laiku nebiju dzirdējis. Tas pavisam nesen atlidojis. Bet pat pilsētā uz ielas var dzirdēt dažādas putnu dziesmas. Visbiežāk gan šie dziedātāji ir lielās zīlītes, mājas zvirbuļi un melnie erickiņi, kuru balsis lielākā daļa nepazīst,” pārdomās dalās Mārtiņš, sakot, ka kārtīgam ornitologam būtu jāpazīst vismaz simts dziedātājputnu balsis. Turklāt daži putni mēdz lietot arī saucienus, kliedzienus un bieži tie mainās, mainoties gadalaikam, ka dažbrīd liekas, ka visu iemācīties nav iespējams. Taču tas Mārtiņu stimulē mācīties un apgūt vairāk.

“Man patīk putnus arī vērot, taču tas ir mazliet citādāk, nekā varbūt kādam šķiet. Putnu vērošana ir ģimenes vai bagātu cilvēku nodarbe. Nopērk labu optiku un dodas uz putnu vietām vērot, bet mani tas īsti neaizrauj. Es putnus vēroju citādāk. Man patīk izzināt, kur un kā tie vij ligzdu, kur lido un kur mājo. Man patīk meklēt mikroliegumu putnu sugas un ligzdas, jo, kur atrasta reta putna ligzda, tur kādu laiku mežs ir nosargāts. Un patiesībā ir baisi noraudzīties, ka tik ātros tempos tiek izcirsti meži. Domāju, ka mūsu apkaimē vajadzētu vairāk ornitologu, kuri sekotu putnu dzīvei,” spriež puisis un atklāj, ka Latvijā vairs tikpat kā nav sastopams vistu vanags, jo šiem putniem patīk ligzdot mežu masīvos, kuri pamazām izzūd.

“Iespējams, ka zaudējam vēl kādas putnu sugas. Arī melno stārķu kļūst arvien mazāk,” saka Mārtiņš un atzīst, ka ir īstens dabas cilvēks.

“Dzīvi pilsētā iedomāties nespēju. Lai arī mitinos Rīgas pievārtē –Juglā, šobrīd ar ģimeni aktīvi meklējam lauku māju tepat mūsu rajonā. Esmu arī kaislīgs makšķernieks, katru gadu cenšos noorganizēt zemledus makšķerēšanas sacensības. Patikšanu manā dzīvē netrūkst,” saka puisis, jautāts par nākotnes iecerēm, atzīst: “Nekad nebiju domājis, ka izveidošu savu firmu. Tā notika. Arī par nākotni daudz nedomāju, spriežot, ko īsti vajag izdarīt. Viss notiek pats no sevis. Noteikti jāturpina sevi attīstīt gan mērniecības, gan ornitoloģijas jomā. Ar dzīvi, darbu esmu apmierināts. Man patīk darbu darīt ar rokām, kājām un galvu. Noteikti neesmu radīts darbam ofisā.”

-Tavs lielākais bērnības nedarbs? – Nezinu, vai tas ir lielākais, bet no bērnības atmiņā ir mazdārziņu apzagšana. – Bez kā nevari iedomāties pavadītu dienu? – Galvenais – katru dienu kaut ko paveikt. Diena ir izdevusies, ja visu dienu cītīgi strādāts. – Kas tevi izbrīna cilvēkos? – Brīnos tikai par to, ko nesaprotu. Brīnos tad, ja cilvēki nesaprot mani un, necenšoties saprast, sāk kaut ko jau argumentēt pret. – Kādas modernās tehnoloģijas tevi interesē? – Tā kā viena no sirdslietām ir fotografēšana, bet fotografēju ar filmas aparātiem, tad sekoju, kas notiek fotoaparātu digitālajā attīstībā. – Pēdējā teātra izrāde, uz kuru biji? – Valmieras drāmas teātrī “Idiots”. Izrāde patika. – Dzer kafiju ar cukuru vai bez? – Kafiju dzeru reti, bet pie kūkas noteikti to dzeršu bez cukura.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
83

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
123

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
51

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
189

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
136

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
99

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi