Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Pīrsings degunā, lūpā, uzacī

Druva
16:12
02.02.2012
503
Peersings 1

Līdzīgi kā tetovējumus, arī pīrsingus jaunieši izvēlas, lai izgreznotu ķermeni. Par to gan, protams, katram savs viedoklis. Kā saka – gaumes lieta. Pīrsings aizrauj daudzus jauniešus, tos liek degunā, uzacīs, mēlē, lūpās un citviet. Un kā dažkārt saka paši ķermeņa caurdūrēji – fantāzijai nav robežu, jo pīrsingu var veikt jebkurā vietā uz cilvēka ķermeņa. Raitis Zālītis pīrsingus taisa jau sešus gadus. Viņa salons atrodas Rīgā, Raitis to pamato, teikdams, ka mazās pilsētās nav tik daudz cilvēku, lai šādam salonam pietiktu klientu. Turklāt jāņem vērā, ka pīrsingu visbiežāk izvēlas jaunieši studentu vecumā. Viņš stāsta, ka populārākie pīrsingi ir tie, kurus taisa ausīs, parasti tos dēvē vienkārši par auskariem. „Vispopulārākā un nesāpīgākā ir ausu ļipiņu caurduršana. Dzīstot ļoti retos gadījumos rodas iekaisumi, caurdurtās ausis sadzīst apmēram pēc mēneša. Citādi ir, piemēram, ar nabas pīrsingiem. Tie gan ilgāk dzīst, gan arī ikdienā tiem jāpievērš lielāka uzmanība. Bijuši gadījumi, kad cilvēki pēc nabas caurduršanas ievietotos pīrsingus vairākkārt izrāvuši vai nu sportojot vai pat ģērbjoties,” saka Raitis un bilst, ka deguna caurduršana ir viens no sāpīgākajiem pīrsinga veidiem, jo deguna āda ir ļoti bieza. Bieži šo procedūru salonos veic ar īpašu pistolīti, līdzīgi kā caurdurot auss ļipiņu. „Deguna pīrsingu ir svarīgi izdarīt pareizi un vēlāk rūpēties par ātru sadzīšanu. Kamēr brūcīte dzīst, nav vēlams lietot sudraba rotājumus, jo tie oksidējas, tas var izraisīt iekaisumus, alerģijas un uztūkumu. Arī mute un lūpas ir jūtīgas ķermeņa daļas. Patlaban lūpu pīrsings ir kļuvis populārs, biežāk tiek caurdurta apakšlūpa, taču arī augšlūpas pīrsings ir pieprasīts. Caurdurtās lūpas sadzīst apmēram divos mēnešos, dzīstot reti veidojas iekaisumi, jo mutes mikroflora iznīcina nevēlamos mikrobus,” stāsta Raitis. Aizvien populārāks gan vīriešu, gan sieviešu vidū kļūst arī mēles pīrsings. Speciālists stāsta, ka mēles caurduršana nav sāpīga, jo mēle ir muskulis un adata tai cauri izslīd ļoti viegli. Visbiežāk pēc caurduršanas mēle piepampst un kļūst jūtīga. Pēc desmit dienām uztūkums mazinoties.

„Rotājums uzacī var būt jebkurā vietā, sākot no uzacs vidus līdz pat ārējai malai. Uzacs nekādā gadījumā nedrīkst būt caurdurta vienā virzienā uz acs iekšpusi, jo tur atrodas nervi, kurus pārdurot, pastāv risks iegūt traumu. Uzacs caurduršana ir diezgan sāpīga, āda ir plāna, turklāt zem tās atrodas matiņu saknītes,” bilst Raitis un, vaicāts par pīrsinga ietekmi uz organismu, saka: „Āda bieži reaģē uz auskara metālu. Daudzi nepanes lētos materiālus un pat sudrabu. Ir cilvēki, kuri nēsā tikai zelta auskarus. Taču esmu lasījis, ka pīrsinga rotas, kas izgatavotas no lēta metāla, vispār neiesaka nēsāt. Bieži arī neprofesionālas caurduršanas rezultātā tiek skarts nervs, rodas iekaisumi un alerģijas. Nekādā gadījumā nedrīkst durt mājas apstākļos. Vispareizāk un drošāk, ja pīrsingu veic izglītots un sertificēts speciālists.” Raitis stāsta, ka lielākoties pīrsingi ir jauniešu dienu dullums, nobriestot cilvēki auskarus izņem un caurumus aizaudzē. Viņš stāsta, ka katra pīrsingota vieta atstās kaut nelielu, tomēr rētiņu. Tāpēc uzsver, ka jauniešiem šis solis kārtīgi jāpārdomā, pirms viņi nolemj caurdurt kādu vietu sejā. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mācēt ieraudzīt un atbalstīt

05:30
18.12.2025
94

Mores pamatskolā viena no vērtībām ir atbildība. “Tā ietver arī atbildību pret sabiedrību, pilsoniskumu, izpratni, ka esmu atbildīgs par to, kas notiek apkārt, ne tikai, kas notiek ar mani pašu,” teic skolas direktore Tīna Blūma. Tamdēļ skola vienmēr apdomā, ko labu var izdarīt apkārtējiem un sabiedrībai kopumā. Tā pirmsskolas grupiņas audzinātājas Sanita Lemiese, Ausma Ābola, […]

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
39

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
102

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
134

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
57

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
200

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
49
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi