Ideja, ka Mūzikas vidusskolai jaunā vietā Cēsīs jārada jaunas iespējas jauniešiem, tad palielināsies viņu interese par mūzikas profesionālu apgūšanu, sāk īstenoties. Jau tagad, pirmajā mācību gadā, kurā vidusskola var strādāt ēkā līdzās Vidzemes koncertzālei, 1. kursā ir jūtams audzēkņu pieplūdums. Tajā uzņemtie 18 jaunieši absolvējuši bērnu mūzikas skolas Vidzemē. Komponista Alfrēda Kalniņa vārdā nosauktās Cēsu Mūzikas vidusskolas 1. kursā tagad ir pārstāvēta gan Rīga, gan Vidzemes lielākās pilsētas – Valmiera, Cēsis, Sigulda, kā arī mazākas – Madona, Strenči, Alūksne.
Skolas direktors Vigo Račevskis, zinot, cik plašas nu ir iespējas
un cik pieredzējuši ir pedagogi, cer izdarīt daudz, lai vairotu Cēsu skolas labo slavu. Direktors prognozē, ka nav tālu laiks, kad iekļūšanai Mūzikas vidusskolas audzēkņu vidū jauniešiem nāksies izturēt konkursu, jo valsts kontrolē ir jauno mūziķu skaita regulēšana.
Vidzemes vienīgā Mūzikas vidusskola iepriekšējās desmitgadēs sagatavojusi mūzikas pedagogus, tajā izauguši orķestru mūziķi un vadītāji,
izskolojušies ērģelnieki, koklētāju ansambļu vadītājas. Ar šiem speciālistiem Vidzeme ir kā nosēta. Laiks rit, un paaudzes mainās. Vidusskolai Cēsīs bija laiks iegūt 21. gadsimta elpu, dodot jauniešiem jaunas iespējas.
Tagad skolai ir ne tikai sava zāle, kurā izvietotas arī ērģeles, skolas ēkā līdzās ir zāles, kuras radītas muzicēšanai Cēsu un Vidzemes, kā arī Latvijas mērogā. Pārveidotais nams pilsētas centrā – Raunas ielā – ir vieta, kur jaunieši, izejot cauri gaitenim, var nonākt zālēs, kur tiek aicināti uzstāties augsta līmeņa mūziķi. Jauniešiem kļūst acīmredzami, uz ko tiekties.
Pirms simts gadiem celtā Cēsu Viesīgās biedrības ēka, pielāgojot to skolas vajadzībām, 3. un 4. stāva daļā ir krietni pārbūvēta. Mūzikas mācīšanā telpu akustikai un gaisa apmaiņai ir jo sevišķa nozīme. Celtniecības gaitā ne visās klasēs un individuālo nodarbību telpās panākts ideāls risinājums, tāpēc
rit sarunas un ir priekšlikumi, kā telpas tiks “pieradinātas” pie akustikas un ventilācijas labākiem risinājumiem. Projektētāju un celtnieku zināšanai pedagogiem šobrīd ir uzdots sekot līdzi gaisa mērījumiem mācību dienas dažādās stundās, tos atzīmējot kartē.
Skolas direktors Vigo Račevskis teic, ka arī pedagogu vidū ir speciālisti, kuri var darboties telpu akustikas veidošanā. Vienā no klasēm teorija jau pielietota praksē un rezultāts jūtams. Taču līdzekļi, kas jāiegulda akustikas nodrošināšanā, nav mazi, un tāpēc skolai nepieciešams papildu finansējums. Ar šo lūgumu tā vērsusies pašvaldībā.
Būtisks finansējums ir apstiprināts vēl citai nozīmīgai iecerei – populārās un džeza nodaļas vajadzībām iegādāties pulti skaņu ierakstiem un atbilstošu aprīkojumu skaņu ierakstu veikšanai. Populārās un džeza mūzikas nodaļa ir pati jaunākā – izveidota pirms pāris gadiem. Izrādījies, ka tā jauniešu vidū nemaz nav jāpopularizē. Par šīs mūzikas apgūšanu ir interese. Pedagogiem galvenais interesi noturēt, lai jaunie mūziķi saprot, cik smags darbs priekšā, kļūstot par virtuozu šajā žanrā.
To, ka liela slodze un rūpīgs darbs būs nepieciešams klasisko instrumentu apgūšanā, jaunieši jau ielāgojuši. Kā allaž klavieru klases pasniedzējiem ir daudz darba, audzēkņu netrūkst. Skolai papildus jāreklamē stīgu instrumentu spēle, vijolnieki arī gājuši mazumā. Ar laiku Vidzemē varētu būt problēmas, ja vidusskolā nepieteiksies jauni obojas, fagota un klarnetes spēlētāji.
Mūzikas vidusskolas administrācija sadarbībā ar diplomētiem deju pedagogiem Cēsīs izstrādā programmu jaunam mācību virzienam, kāds vidusskolā vēl nav bijis. Vidzemē jau tagad ir nepieciešami deju pedagogi, viņu asistenti, tāpēc arī attiecīga izglītības programma, lai vienlaikus ar vidusskolas diplomu saņemtu deju pedagoga kvalifikāciju.
Pirmie pāris gadi jaunā vietā, ar jaunu ieceru īstenošanu paies, un tad būs laiks gaidīt sagatavotus speciālistus, kas pašā Vidzemē rūpētos par pilnvērtīgu muzikālo dzīvi un jaunās paaudzes izglītošanu. Ceļu uz Cēsīm vidzemnieki, kuri apgūst mūzikas instrumentu spēli, var mērot jau tagad, jo mūzikas vidusskola ir metodiskais un arī konkursu un festivālu centrs. Mairita Kaņepe
Komentāri