Piektdiena, 27. decembris
Vārda dienas: Dainuvīte, Gija, Megija

Mūzika ir ballītes galvenā sastāvdaļa

Druva
10:57
20.01.2015
86
Jauniesu Img 4944 1

Cēsnieku Ģirtu Jaunzemu daudzi zina kā radio vai ballīšu dīdžeju. Viņam Cēsīs ir arī sava ierakstu studija, viņš ir sarakstījis vairākas dziesmas un strādā arī kā producents. Ģirts teic, ka viņa radio dīdžeja gaitas aizsākās sen – beidzot 9. klasi, radās iespēja pastrādāt toreizējā Saules ielas radio. Tas gan bija jau pirms kādiem 15 gadiem.

“Šķiet, iepērkoties veikalā, pa radio dzirdēju, ka tiek meklēti radio dīdžeji. Uzreiz sapratu, ka man tas jāpamēģina. No brālēna paņēmu ādas vesti, sasmaržojos un devos uz radio, kur mani toreiz sagaidīja radio dīdžejs Mārtiņš Kreilis. Viņš ļāva man pamēģināt, ārpus ētera pa vakariem mācījos runāt, ierunāt tekstus un pamazām apguvu to lielo mākslu. Tā pakāpeniski sāku strādāt, tagad jāteic, ka tā bija tāda veida jaunības dienu romantika un trakums. Un tas bija arī baigais entuziasms,” smaidot stāsta Ģirts, kurš vēlāk strādājis lielākos radio Latvijā.

“Radio dīdžejs Jānis Romonovskis, kurš tagad strādā “Star FM”, mani tolaik ievilka “Radio 3”. Tur, var teikt, bija mana lielākā dzīves skola un pasaule. Tas bija daudz nopietnāks radio, daudz lielāka paša izaugsme. Ar cieņu atceros Valdi Čukuru, kurš man savos brīvajos laikos mācīja pareizi runāt, lasīt ziņas. Tas bija nenovērtējami,” bilst Ģirts un norāda, ka ir aplami domāt, ka radio dīdžejam nekas nav jāprot. Pirmām kārtām jābūt labām zināšanām par mūziku, dziesmām un vienmēr jābūt informētam par aktualitātēm.

““Radio 3” nostrādāju līdz tā darbības pašām beigām, kad jau “Capital FM” bija nopircis to staciju. Labas sajūtas katrā gadījumā palikušas. Esmu vēlāk strādājis arī radio “Capital FM” un “Skonto”, veidojot dažādus raidījumus vai apskatus,” stāsta Ģirts.

Šobrīd Ģirts sastopams dažādos pasākumos, ballītēs un diskotēkās. Viņš ir DJ un rūpējas, lai cilvēki labas mūzikas pavadībā atpūstos. Arī par šo darbu Ģirts runā ar atbildību un norāda, ka tas tiešām nav tik vienkārši, kā kādam no malas varbūt šķiet.

“Ja dodies uz diskotēku vai korporatīvo pasākumu, skaidrs, ka mans darbs ir rūpēties, lai cilvēki labi izdejotos, atpūstos. Un dīdžejam jau jāprot atvērt publiku. Ir iesākuma dziesmas, vēlāk seko jautrākas, līdz ballīte sit augstu vilni. Taču tas viss ir jāprot,” domās dalās Ģirts un atklāj kādu noslēpumu par diskotēkām: “Kāpēc bieži vien afišās raksta, ka meitenēm diskotēkā ir ieeja bez maksas? Pavisam vienkārši – ja tur būs meitenes, ieradīsies arī puiši un ballīte būs! Daudzi dīdžeji jau diskotēkas sākumā nolūko vienu lielāko meiteņu bariņu un liek mūziku tā, lai viņas noturētu. Ja meitenes paliks, skaidrs, ka ar laiku piebiedrosies puiši un tad jau dejošana notiks.”

Ģirts teic, ka spēlējis daudzos Latvijas klubos, un norāda, ka publika katrā vietā ir atšķirīga. Arī dejošanas stils, mūzikas gaume un dialogs ar dīdžeju.

“Katram dīdžejam lielākais gandarījums, ja pēc viņa ballītes, pasākuma cilvēki jūtas patīkami izdejojušies. Man žēl, bet mūsdienās redzu, ka diskotēkās līst daudz vairāk alkohola. Ja kādreiz tā bija viena glāze alus un paka čipsu, tad tagad var teikt, ka tas ir viens “0,7”. Kādreiz cilvēki vairāk nāca klausīties mūziku, labi izdejoties, jo katram mājās nebija disku atskaņotāja. Mūsdienās

katrs klausās mūziku datoros, pleijeros, tālrunī un mūzika arī ballītē ir palikusi tikai par fonu. Tas apbēdina. Tāpat cilvēki nereti, organizējot kāzas, padomā par viesu namu, bagātīgi klātiem galdiem, salūtu, limuzīnu un ko tik vēl ne, bet par mūziku piemirst. Domā, ka paši kaut ko atskaņos. Tas, manuprāt, ir visai aplami, jo labs mūzikas pavadījums ir viena no atslēgām, lai pasākums izdotos, ” viedokli izsaka cēsnieks.

Vērtējot klubus Cēsīs un citviet Vidzemē, Ģirts teic, ka ciena to klubu īpašniekus, kuri savu nozari pārstāv kvalitatīvi un domā par attīstību. Nenoliedzami, daudzo gadu laikā, kopš Ģirts spēlē ballītes, daudzi klubi ir aizvērti, citi nākuši klāt. Ir mainījušās arī tehniskas lietas. Vislielākais sasniegums ir tehnoloģiju attīstība, kas atvieglo dīdžeju darbu.

“Kādreiz uz ballīti dīdžejs devās ar lielu somu. Lika plates un meklēja katrā to dziesmu, ko vēlas atskaņot. Tagad visas dziesmas ir datorā, atliek tik uzrakstīt dziesmas pirmo burtu, tā izlec. Tāpat gaismas, pastiprinātāji – ja kādreiz to aprīkojumu veda lielā kravas busā, tad tagad visu var ātri, ērti un kompakti salikt vieglajā mašīnā,” stāsta Ģirts un atminas, kā kādreiz diskotēkās taisīti dūmi: “Aiz pastiprinātāja stāvēja parastā elektriskā plītiņa, uz tās uzkarsēja virtuves pannu un lēja virsū īpaši smakojošu šķidrumu. Dūmi bija milzīgi, bet smārds arī. Mūsdienās gan izmanto pat bezvadu dūmu, burbuļu mašīnas un kādas tik vēl ne.”

Vaicāts, kādu grupu vai dīdžeju vēlētos aicināt uz savu ballīti, Ģirts smaidot teic, ka to nemaz nevar atļauties.

“Es gribētu, lai kādā mana mūža lielākajā ballītē uzspēlē vācu grupa “Depeche Mode” un vakara daļā “Enigma”. Bet reālāk laikam ir tas, ka es pats saviem draugiem par prieku uzspēlētu. Man tas patīk, un zinu, ka to varu izdarīt lieliski,” saka dīdžejs Ģirts Jaunzems. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kaķīša dzirnaviņu vēsts arvien bērnu sirdīs

06:43
19.12.2024
48
1

Sākumskolas klašu sadarbības grupas pedagogi Amatas pamatskolā allaž pratuši ieinteresēt un aizraut skolēnus, lai mācītos. Šoreiz skolas starppriekšmetu mācīšanās notika, izvēloties dzejnieka un prozaiķa Kārļa Skalbes literāro pasaku “Kaķīša dzirnavas”, tā arī pieminot klasiķa 145.jubileju un realizējot izglītības iestādes gada uzdevumus – tekstpratību un sadarbību. Sā­kumskolas klasēs lasīšanas starpbrīži ir neatņemama brīvā laika pavadīšanas tradīcija: […]

Pagatavot gardu un veselīgu maltīti no vietējām izejvielām

06:32
14.12.2024
97
1

“Ko celsim galdā skolas pusdienās?” Ar tādu jautājumu pie Cēsu novada vispārizglītojošo skolu audzēkņiem vērsās Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību. Konkursā skolēnus aicināja iesūtīt receptes ēdieniem, kādus vēlētos ēst skolā pusdienās un kuru gatavošanai izmanto Vidzemē audzētus un ražotus produktus. “Mērķis bija veicināt veselīgas ēšanas paradumus skolās un tajā līdzdarboties arī pašiem […]

Skolēni mācās organizēt un uzstāties

06:30
13.12.2024
42

Lai mudinātu skolēnus atvērties, prast plānot un organizēt notikumus, trenēt uzstāšanās prasmes un attīstīt esošos un vienlaikus arī atklāt jaunus talantus, Drabešu Jaunajā pamatskolā aizsākta jauna tradīcija – rīkot skolas talantu šovu “Mans talants”. “Ideja par tādu notikumu skolā radās skolēnu pašpārvaldei. Jaunieši, 5., 6., 7.klašu skolēni, sa­ņēma uzdevumu organizēt kādu pasākumu. Viņi apdomājās un […]

Konkursā slīpē mēbeļu galdnieka prasmes

06:39
04.12.2024
73
1

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā (VTDT) otro gadu aizvadīts starptautisks profesionālās meistarības konkurss “Mēbeļu galdnieks 2024”. Tajā piedalījās desmit topošie meistari no dažādām Latvijas profesionālās izglītības skolām un arī Lietuvas. No katras izglītības iestādes konkursā varēja piedalīties viens audzēknis. Konkursantiem sešu stundu laikā atbilstoši rasējumiem bija jāizgatavo pārtikas produktu griežamais dēlītis. Vērtējot rezultātu, tika ņemta […]

Sarunāties par skolēniem svarīgām tēmām piemērotā vidē

06:00
29.11.2024
70

Cēsu Bērzaines pamatskolā izveidots jauns atbalsta kabinets – sarunu telpa. Krāšņa vieta, kuras vienu sienu rotā jauniešus tik ļoti uzrunājošais grafiti stilā veidotais zīmējums. Tas atspoguļo sabiedrības vērtības ar iedvesmojošiem vārdiem latviešu un angļu valodā. Uzgleznotie vārdi ikvienam atgādina, ka esi labs – lielisks, tā palīdzot risināt jēgpilnas sarunas ar skolēniem. Motivējošā siena iedrošina un […]

Mācību tirdziņā – tikai pašradītas preces

07:06
22.11.2024
142
1

Tirdziņi mācību iestādēs tradicionāli saistās ar Miķeļdienas atzīmēšanu, bet šogad tirgošanās ar pašu veikumiem nereti notika, atzīmējot Mārtiņdienu. Arī Skujenes pamatskolā skolēniem bija iespēja parādīt citiem savas ģimenes sagatavoto. “Esam neliela lauku skoliņa, visi audzēkņi bija aicināti piedalīties Mārtiņdienas gadatirgū, bet skolas “Junior Achievement” pulciņa dalībniekiem bija jāprezentē savi uzņēmumi,” par aizvadīto tirgošanos pastāsta uzņēmējdarbības […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
12
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
31
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi