Mostas bērnu “audzināšanas” siltumnīca

Inita Bērziņa ir dzimusi morēniete, un More arī ir viņas dzīvesvieta joprojām, gadu pamēģinājusi dzīvi Siguldā un atgriezusies pie saknēm.

Patlaban dzīvojot ideālā vietā – tieši trīs minūšu gājiena attālumā no Mores pamatskolas, kas nu jau gadus desmit ir Initas darbavieta. Skolā strādājusi dažādos amatos – gan kā grupu audzinātāju palīdze, gan kā pirms­skolas grupas audzinātāja un nu jau arī skolas vecuma bērnu pedagoģe, šogad audzina trešo klasīti.

Lai gan sākumskolas skolotāja iepriekš nebija aizrāvusies ar rosīšanos dārzā, puspamestā siltumnīca skolas tuvumā iedvesmojusi jaunām idejām darbam ar bērniem. Tā pamazām, sākotnēji it kā tikai dodot iespēju bērniem izpausties dārza darbos, lēnām atplaukst arī viņas pašas mazdārziņa kopējas gēns, smejot atzīst Inita.

Tagad skolā ir Dabas draugu pulciņš – kā nodarbība tas noformēts tikai šajā mācību gadā, lai gan skolotāja jau vairākus gadus arī ierastajās mācību stundās centās iekļaut kādu darbošanos siltumnīcā. “Ideja, ka ar bērniem vairāk vajag darboties āra vidē, manī uzdīga jau tad, kad strādāju ar skolēniem, kuriem ir vairāk vai mazāk smagi attīstības traucējumi,” atminas Inita. Mores pamatskolā īsteno programmas arī bērniem ar īpašām vajadzībām, un darbošanās ārā un ar dabas materiāliem šiem audzēkņiem ir teju svētīga, atzīst skolotāja. Taču āra nodarbības ļoti patīkot pilnīgi visiem au­dzēkņiem. “Ma­za­jiem, protams, ir arī mulsinoši mirkļi, piemēram, kad saprot, ka liekam uz augsnes kūts­mēslus, tiesa, jau kompostētus, bet tomēr kūts­mēslus. Tas viņiem ir tāds neliels šoks,” smejot stāsta skolotāja, gan atzīmējot – tad saruna saturīgi izvēršas jau par to, kāpēc zeme tiek mēslota un ko tas dod augiem.

Iesākumā, pirms nu jau pāris gadiem, Inita tomātu stādus pirmajai darba reizei siltumnīcā kopā ar skolēniem pirkusi, bet pērn jau mēģināts tos audzēt no sēklām. “Tad gan domāju, diez vai izdosies, nekāda īsta dārzniece neesmu, bet izauga diezgan labi!” Bērni paši arī stādus piķējuši un stādījuši, un raža izdevusies ļoti laba, ko kolektīvā tomātmaižu taisīšanā novērtējuši. Izaudzēti arī ķirbji, tie izmantoti Halovīna dekorācijās.

Bērni ar aizrautību rok zemi, pārliecinoši teic Inita, piemetinot – nesena liecība šim vienkāršajam priekam bijusi vairākus gadus nostāvējušās komposta kastes uzrakšana. Tam ar azartu ķērušies klāt pat visklusākie bērni. Tāpat saistot sēšanas un stādīšanas process.

Skolēni siltumnīcā var padarboties arī pēc stundām, saka Inita, piemēram, pagarinātās dienas grupas darba laikā. Patlaban gan vēl nekas siltumnīcā neaug, bet vēlāk varēšot piemeklēt, ko katram darīt brīvajos brīžos. Līdz šim skolotājai par bērnu darbošanos siltumnīcā ir bijusi tikai pozitīva pieredze, audzēkņi, arī nepieskatīti, nav nekā nejauka sastrādājuši. “Kaut kā viņi instinktīvi zina, ko tādā vietā drīkst un ko nedrīkst darīt, viņi tikai ieiet apraudzīt, kas un cik daudz izaudzis,” stāsta skolotāja.

Pedagoģe rīko arī talkas. Kopīgi ar pirms­skolas grupiņu audzēkņiem un viņu vecākiem atjaunota Sajūtu taka pie skolas. Ik pa laikam uzņemoties organizēt šādus darbiņus, Initai radusies doma skolā izveidot dabas draugu pulciņu, kurā pastāvīgi piedalās ap 15 sākumskolēniem. Pulciņā var iesaistīties jebkuras izglītības programmas skolēns, tā tas skolas tik dažādajiem audzēkņiem izveidojies par vēl vienu iekļaujošu pasākumu.

Šogad sadarbībā ar skolas kokapstrādes pulciņa dalībniekiem izgatavota meža dzīvnieku barotava. Uzstādīšanu aizrunātajā vietā un barotavas iekārtošanu uzņēmies viņas vadītais pulciņš. Inita saka, ka šai ziemai barotava nākusi mazliet par vēlu, bet vismaz nu ir vietiņa nākamajam gadam. Skolotājai ideju netrūkst un rodas aizvien jaunas, viņa teic, ka jau ir ieceres nākamajam mācību gadam, piemēram, ziemā podiņos audzēt zaļumus, kas bērniem būtu pieejami un apēdami jebkurā brīdī.

Inita atzīst, ka darbam ar dabas draugu pulciņu motivē bērnu neviltotais prieks. Turklāt viņa vērtē, ka, rosoties dārzā vai dabā, skolēnu uzvedības problēmas faktiski izzūd.

Taujāta, vai šis darbs pašai atvēris dārznieces prieku, Inita atzīst, ka iekops vismaz zaļumu dobi, gribot arī sev izaudzēt kādas ārstnieciskās tējas. Vasarā viņa apņēmusies pieskatīt skolas siltumnīcu, tik tuvu dzīvojot, līdz tai aizstaigāt ir teju kā apraudzīt pašas dārzu. Initas ģimenē ir četri bērni – četrpadsmit gadus vecā Roberta, trīspadsmit gadus vecais Emīls, desmitgadīgā Dārta un četrgadniece Ulla -, ar kuriem kopā tad arī nereti iznāk apciemot siltumnīcu.