Jaunpiebaldzēns Gints Cīrulis šogad saņēma novada titulu “Gada jaunietis”. Puisis pats atzīst, ka tas bijis negaidīti, jo neko tādu neesot darījis, domājot par kāda apbalvojuma saņemšanu.
Sevi vērtējot, Gints teic, ka ir aktīvs un sportisks jaunietis, kurš domā par nākotni. Vaicāts par saņemto titulu, Gints norāda, ka šajā gadā kopā ar domubiedriem uzrakstījis kādu projektu, piesaistījis naudu un papildinājis trenažieru zāles aprīkojumu. Tas arī esot viņa un draugu lielākais veikums.
“Jau iepriekšējos četrus gadus intensīvi trenējos un piedalījos arī trīscīņas sacensībās. Trenējos pagasta sporta zālē ar to, kas nu tur bija. Taču vienu dienu sapratu, ka reāli pietrūkst inventāra, lai varētu trenēties vairāk un kvalitatīvāk,” norāda Gints. Viņš arī teic, ka iepriekš redzējis, kā citi jaunieši raksta projektus, caur “Labajiem darbiem” pat nereti iegūstot finansējumu.
“Šādi patiešām biju palīdzējis citiem jauniešiem piepildīt kādu ieceri, taču šoreiz nolēmu, kādēļ gan pašam neuzrakstīt projektu un neiesniegt “Labajos darbos”, kur pēc tam notiek balsošana un pirmās vietas ieguvējam tiek piešķirts finansējums kādas ieceres realizēšanai.
Tā nu puisis ķēries pie darba. Tiesa gan, pirmajā reizē projekts nav paņemts pretim, taču tas Gintu nav apstādinājis. Pēc kāda laika iecere par trenažieru zāles labiekārtošanu un papildu inventāra iegādi atkal likts uz papīra un iesniegts. Otrajā reizē projekts pieņemts un balsu vākšanas maratons sācies.
Gints norāda, ka, protams, bija milzīgs prieks uzvarēt un iegūt finansējumu teju trīs tūkstošu eiro apmērā. Šos līdzekļus jaunieši izlietojuši trenažieru zāles aprīkojuma iegādei.
“Par šo naudu varēja iegādāties daudzas noderīgas lietas. Vispirms jau esam tikuši pie speciāla trīscīņas statīva, kas bija būtiski, lai mēs varētu trenēties šīm sacensībām. Iegādājāmies arī svarcelšanas stieni, papildu svarus, hanteles treniņiem, matračus vingrošanai un vēl dažādas lietas. Esam ļoti gandarīti par paveikto. Turklāt lielākais prieks laikam ir tas, ka es to nedarīju viens, ka neesmu vienīgais pagastā, kuram būtiska šī trenažieru zāle un iegādātais inventārs. Vislabākā sajūta ir tad, ja redzi, ka kāds vēl to izmanto,” saka jaunietis. Viņš norāda, ka, laikam ejot, piepulcējušies citi jaunieši, kuri izrāda interesi par treniņiem un vingrošanu.
Vērtējot jauniešus laukos, Gints norāda, ka daļa viņu vienaudžu ir kūtri un neko nevēlas darīt. Viņš bilst, ka ne jau lauku vide vainīga pie tā, ka pagastā kaut kā nav, trūkst vai kaut kas nenotiek. Viņš teic, ka viss ir pašu jauniešu rokās.
“Es domāju, ka mūsdienās ir tik daudz iespēju, kā kaut ko sasniegt. Ar dažādu projektu un naudas piesaistīšanu, jaunu kontaktu dibināšanu un ko tik vēl ne. Cita lieta, vai mēs paši vēlamies ieguldīt savu laiku, spēku un enerģiju, lai kaut ko sasniegtu. Pieļauju, ka mans cīņasspars vistiešākā veidā saistīts ar sportu, kas ir gan mans hobijs, gan sasniegtie rezultāti trīscīņā. Ja cilvēks nodarbojas ar sportu, viņš gribot negribot iemācās uzstādīt mērķus un tos sasniegt. Šī rakstura iezīme vēlāk noder arī daudz kur citur dzīvē, tādēļ domāju, ka vecākiem jau no mazām dienām bērni jāvirza kādā sporta veidā. Tas iemācīs cīnīties, novērtēt sasniegtos rezultātus un tiekties pēc kaut kā vēl labāka,” domās dalās jaunpiebaldzēns un atklāj, ka savu nākotni vēlas saistīt ar sportu.
“Plānoju studēt Latvijas Sports pedagoģijas akadēmijā. Nākotnē vēlētos atvērt savu sporta klubu, kurā trenētu cilvēkus. Nezinu, vai tas būtu bizness, bet mana sapņa piepildījums un hobijs gan. Turklāt nemaz nesaku, ka to darīšu Rīgā. Es nedomāju, ka visiem jābēg prom no laukiem. Turklāt laukos var dzīvot un izdzīvot tikai spēcīgākā sabiedrības daļa. Kādēļ? Tādēļ ka laukos cilvēki ir spiesti domāt un darīt. Spiesti cīnīties, jo pie katras mājas līdzās nav veikala, aptiekas, sporta zāles, izklaides kluba. Ja kaut ko vēlies, tad jāmēro tālāks ceļš, jādomā, kādiem līdzekļiem kaut ko iegūt vai sasniegt. Dzīve laukos noteikti ir sarežģītāka nekā pilsētā, kur viss ir pa rokai. Un man patīk grūtības, es no tām nebēgu,” saka puisis, kurš šogad Jaunpiebalgas novadā ieguva titulu “Gada jaunietis”. Liene Lote Grizāne
Komentāri