Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Labākā vasara manā mūžā

Druva
23:00
04.09.2008
18

Liene Spilva, Ineši: „ Jūnijs sākās ar vienu no nozīmīgākajiem notikumiem manā dzīvē – izlaidumu. Šķīros no saviem klasesbiedriem, ar kuriem kopā pavadīju deviņus brīnišķīgus gadus. Jūlijs aizritēja strādājot. Otro gadu strādāju Inešu pašvaldībā apkārtnes sakopšanas darbos. Bija prieks strādāt ar apziņu, ka pati pelnu naudu. Ar ģimeni aizbraucām atpūsties uz Ainažiem. Tā mums kļuvusi par tradīciju.

Augustā nosvinēju dzimšanas dienu. Sešpadsmit kā nekā ir nozīmīgs skaitlis, vismaz man. Nu varēšu tikt pie pagaidu auto vadītājas apliecības. Šī bija viena no labākajām vasarām manā mūžā.”

Kristīne Misiņa, Cēsis: „ Devos uz laukiem satikt ilgi neredzētus radiniekus. Pat nenojautu, ka tur iet tik jautri. Mēs paši sev sarīkojām sporta spēles. Vakaros gājām uz ezeru, kur zvaigžņu spožā gaismiņa atmirdzēja ezera virsmā. Rāmajos vasaras vakaros ezers izskatījās kā tumsnējs spogulis. Vasarā man patīk paslinkot un gulēt līdz pusdienas laikam. Es izmantoju iespēju omītes dārzā pamieloties ar gardajām ogām. Izmēģināju arī grūto un atbildīgo darba pieredzi. Pašas pelnīto naudiņu centos tērēt apzinīgi, jo tā nāca ne visai viegli.”

Arta Ozoliņa, Straupe: „ Vecāku atvaļinājumā devāmies pie radiniekiem uz Adleru Krievijā. Tur redzēju daudz ko interesantu. Peldējos aukstā kalnu upē, izbaudīju Melno jūru, kurā ūdens ir sāļš un grūti ienirt. Jūrā peldēja medūzas, bet nav kaitīgas. Pa zemi līda mazi un lieli krabji. Tālumā varēja redzēt delfīnus. Krievija ir skaista zeme. Es tur gribētu aizbraukt vēl kādu reizi.”

Kristaps Folkmanis, Cēsis: „Līgo svētkus šogad pavadīju Amatas novada „Zīparos” kopā ar deju kolektīvu „Kande” un „Raitais solis” jauniešiem. Mēs dziedājām, dejojām un Latvijas viesus – poļu tūristus iepazīstinājām ar Līgo svētku tradīcijām. Īpaši izdevies bija gājiens pretī Saulei – ar lāpām Zīparu kalnā. Svētkos fiziski izjutu, kā visa dzīvā radība uzņem spēku, lai uzplauktu neparastā krāšņumā un tajā dalītos ar mums. Mēs, latvieši, varam būt lepni, ka līdz šai dienai turam godā Jāņu dienas tradīcijas.”

Sabīne Ikšele, Cēsis: „ Šī vasara man paliks atmiņā ar Jēkaba dienu – Maizes svētkiem Āraišos. Tur bija ko redzēt! Visvairāk mani piesaistīja bišu stropi no stikla, pilni ar čaklām bitītēm. Apbrīnas vērti bija izstrādājumi no koka, sākot no mazmazītiņām karotītēm, dakšiņām, svilpītēm, līdz krēsliem un skapjiem un divmetrīgai koka karotei, kas karājās pie šķūņa.

Ejot pa kukulīša taku, varēja bīdelēt miltus, veidot un cept graudu maizīti. Tūlīt to arī apēdām. Vēl varēja veidot no māla, klausīties pasakas, iet rotaļās.”

Mārtiņš Jurkāns, Cēsis: „Izvelkot pirmo lielo zivi savā lauku dīķī, mani pārņēmusi makšķerēšana. Tētim vairākas reizes sastādīju kompāniju laivā, pat braucu jūrā. Pirmajā reizē lielajos ūdeņos noķēru jūras slimību. Tas tāpēc, ka vējš bija pamatīgi aizrāvies un viļņi šļakstījās laivā. Biju pat nobijies. Otrā reizē bija lieliski – jūra mierīga un zivis arī ķērās. Trīs dienas ar ģimeni pavadījām pie jūras.

Tā bija brīnišķīga sajūta – atrauties no ikdienas, aizmirst visus pienākumus un gaidāmos uzdevumus.”

Dārta Dzenīte, Vaive :”Vasarā gribas piedzīvot ko īpašu, un man tas bija svētceļojums uz Aglonu. Negaidīju, ka tā laikā notiks brīnums, gāju prieka un intereses dēļ. Runājām, smējāmies, dziedājām, skaitījām rožukroni un lūdzām. Mans pirmais katoļu dievkalpojums notika baznīciņā Aizkalnē.

Nākamā dienā pa ceļam satikām kādu iereibušu vīru, aicinājām kopā lūgt, bet viņš atteicās. Sapratu, ka patiesībā viņam bija bail no Dieva. Daudziem tā ir, arī man bijis līdzīgi. Cilvēki uzdod sev jautājumu, vai ir cienīgi saskarties ar kaut ko svētu un labu. Pusgadu man bija kauns paskatīties uz krustu.

Aglonā notika dievkalpojumi un lūgšanas. Pēc dievkalpojuma visu nakti pavadījām pie altāra, dziedot ģitāras pavadījumā. Mācītājs sacīja lūgšanas. Bija sajūta, ka sēžu Dieva klēpī, stāstu viņam stāstus un arī savas nepatikšanas. Liku viņam vairākas reizes dzirdēt, par ko man ir kauns un pārmetumi sev.

Lai būtu kristietis, ir jāsāk runāt ar Dievu. Tas notika ar mani. Tagad varu arī sēdēt zem zvaigžņotām debesīm. Dievs mani „iebukņī” kā draugu, iedrošina un runā ar mani ik brīdi. „Celies! Ejam dzīvē, daudz kas vēl jāpaveic,” tā ir pirmā balss, ko pamostoties dzirdu.”

Anete Belousova, Rauna: “Šī vasara neaprobežojās ar klavieru taustiņu melnbalto rakstu. Kā koša varavīksne tā ar savām krāsām ļāvusi izbaudīt visdažādāko emociju notis. Man šī vasara saistīsies ar atklāsmēm un cilvēkiem, kuri man būs svarīgi vienmēr. Vasara man iemācīja, ka jāprot ne tikai runāt, bet arī klausīties, ne vienmēr jāmeklē sarežģīti risinājumi. Esmu sapratusi, ka viegli ir dot gudrus padomus, bet gandrīz neiespējami tos pielietot dzīvē. Vasara man atļāva atkal novērtēt īstu draugu esamību, saprast, ka savas domas un jūtas iespējams noslēpt no visiem, izņemot sevi. Vasara neapgrieza manu dzīvi otrādi, bet, vienalga, tā bija īpaša, jo daudz laika veltīju sev, bija daudz radošu domu un ideju, pieauga vēlme piepildīt sapņus un sasniegt mērķi.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
31

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
136

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
126

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
86

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Jāgatavo jaunā paaudze, lai veidotos pēctecība

06:23
15.10.2025
193

Kopš septembra Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē esošajai Jaunatnes lietu nodaļai ir jauna vadītāja- Andra Strautiņa. Viņa uz Cēsu novadu pārcēlusies no Liepājas. Iepriekš Andra strādājusi dažādās jomās, piemēram, komunikācijā un karjeras konsultēšanā. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja priecājas, ka varēs strādāt ar savu mīļāko auditoriju – jauniešiem. Viņa atzīst, ka jauniešu enerģija un dzīvesprieks […]

Jauniešu mājā Cēsīs atver durvis un aicina pievienoties

00:00
14.10.2025
132
4

“Tā ir iespēja satikt jaunus draugus, apgūt ko jaunu un piedalīties aizraujošu pasākumu radīšanā. Kopā mēs veidojam vietu, kur katrs no mums var parādīt savu spēku un idejas,” tā sociālajos tīklos publicētajā plakātā, aicinot uz Atvērto durvju dienu Cēsīs, Jauniešu mājā, 6.oktobra vakarā, rakstīja jaunieši. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Andra Strautiņa “Druvai” paskaidro, ka šāda […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi