Cēsnieks Edgars Zvaigzne (21 gads) nākamnedēļ līdzās tirdzniecības centram “K-Rauta” vērs vaļā īsteni latviskās noskaņās veidotu krogu “Kuģelis”. Lai arī puisis ikdienā vairāk saistīts ar auto mehāniku, jo vēl mācās Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā, tomēr skaidri zina, ka savu biznesa ideju vēlas realizēt ēdināšanas nozarē. Edgaram ir savs viedoklis par to, kādai ir jābūt labai ēdināšanas iestādei, kā jāgaršo ēdienam un kādai jāvalda atmosfērai. “Nav tā, ka Cēsīs nebūtu ēdināšanas vietu. Gluži pretēji, to ir gana daudz, tomēr pats ikdienā biežāk iegriežos vien pāris vietās. Runājot par savu ēdināšanas iestādi, nolēmu atvērt krogu. Jāsaka gan, ir izveidojies stereotips, ka krogs ir guļbūves ēka kaut kur nomaļus, taču es centīšos pierādīt, ka ar garšīgiem ēdieniem un labu interjeru kroga atmosfēru var radīt arī līdzās tirdzniecības centram. Daudz ar savu komandu esam domājuši, kā izskatīsimies un kā radīsim mājīgu un omulīgu sajūtu. Domāju, mums tas ir izdevies, un jāteic, ka attaisnosim arī to, ka piesakām sevi kā krogu latviskās noskaņās. Interjerā būs daudz tāda, kas patiešām nācis no senām lauku sētām. Pie mums nebūs kādi ļoti smalki un no citām zemēm aizgūti ēdieni. Piedāvāsim latviešu virtuvi, taču, ja cepsim vistiņu, tad tik garšīgu, lai tā kustu uz mēles,” par iecerēto krogu stāsta jaunietis un atzīst, ka jebkurā ēdināšanas iestādē svarīga nozīme ir tieši pavāram. “Pavārs ir mākslinieks savā virtuvē, un es savam pavāram pa kājām nemaisīšos. Uzņēmumā būšu “smadzenes”, bet ēst gatavošanas lietas un klientu apkalpošanu atstāšu komandas rokās,” saka Edgars. Vaicāts par uzņēmību šajos laikos uzsākt uzņēmējdarbību, Edgars saka: “Visi bļauj, ka ir krīze. Es drīzāk piekrītu viedoklim, ka krīze ir cilvēku galvās. Ja sēdēsim, rokas salikuši klēpī, ilgi varēsim sūkstīties, cik grūta dzīve. Es no darba nebaidos. Esmu jau savā negarajā mūžā darīji visu ko – mizojis baļķus, strādājis fermā, bijis automehāniķis, šoziem līdztekus mācībām strādāju par bāra – kafejnīcas vadītāju. Man ir jau gana liela darba pieredze un zinu, ka nopelnīt naudu var strādājot. Šis krogs ir izaicinājums man pašam, gribu sev pierādīt, ka spēju atvērt labu uzņēmumu un tajā darboties. Zinu, ka to varu. Mans dzīves princips – kas neriskē, tas nevinnē. Skatoties uz mūsdienu jauniešiem, es vērtēju viņu attieksmi pret dzīvi un zinu, kāds gribu vai negribu būt. Esmu arī diezgan apņēmīgs, tāds kļuvu pēc tam, kad aizgāja aizsaulē tēvs. Viņš bija man piemērs, mācīja, kā dzīvot šajā pasaulē. Negribu laist savu iespēju garām, gribu pamēģināt. Jā, varbūt es sadegšu, varbūt dabūšu punus, bet būšu mēģinājis. Domāju, ka šis krogs būs tikai sākums manām tālākām iecerēm un idejām, kuras realizēt.”
Runājam ar Edgaru par to, ka mūsdienās, uzsākot jebkura veida uzņēmējdarbību, svarīgi ir atbildīgi un kvalificēti darbinieki. Puisis stāsta, ka vēl pilnībā komandu nav nokomplektējis un vērtē, ka Cēsīs strādājošu jauniešu nav daudz.
“Ar sludinājumu palīdzību meklēju viesmīļus, bet uz maniem sludinājumiem atsaucās vai nu jaunieši, kuri vēl mācās, vai sievietes vecākas par 40 gadiem. Viena no manām galvenajām prasībām ir valodu zināšanas. Es pirms laika piedalījos jūsu avīzes rubrikas “”Druva” pēta” veidošanā, kad kopā devāmies uz vairākām ēdināšanas iestādēm pilsētā, tieši to arī secinājām, ka viesmīļi nezina valodas. Taču mēs esam tūrisma pilsēta, gaidām ciemiņus, apkalpojam ārzemniekus, un ir kauns, ja uz elementāriem jautājumiem krievu, angļu vai vācu valodā nespējam atbildēt. Bija jaunieši manā vecumā, kuri uz jautājumu, vai zina krievu valodu, atbildēja- pa ruskij mazdruskij. Tas ir arī viss. Jā, darbinieku atlase ir ļoti liela problēma, un saprotu uzņēmējus, kuri saka, ka nav cilvēku, kasvēlētos strādāt,” viedokli pauž Edgars. Jautāts par kroga nosaukumu, jaunais uzņēmējs smaidot saka, ka tas nav saistīts ar vārdu `kuģis`. “Kroga nosaukums nenāca viegli. Ar draugiem ilgi domājām, līdz internetā atradām vārdu `kuģelis`, kas, izrādās, ir tradicionāls latviešu virtuves ēdiens un īpaši iecienīts bijis Vidzemē. Šis vārds mums iepatikās, turklāt tieši kuģelis būs mūsu firmas ēdiens. Taču, ja cilvēkiem saistīsimies ar vārdu kuģis, lai tā būtu. Visi būs laipni aicināti arī uz kuģa,” smejot saka Edgars. Liene Lote Grizāne
Komentāri