Drabešu internātpamatskolas komanda, pieci 8. un 9. klases skolēni, konkursā par naudas maiņas tēmu – pāriešanu uz eiro – ieguva galveno balvu.
Konkursu pamatskolu vecāko klašu audzēkņiem rīkoja Cēsu Bērnu un jauniešu centrs. Drabešu pamatskolas audzēkņi, uzzinājuši, ka bijuši ļoti līdzvērtīgi ar vienaudžiem no Jaunpiebalgas un Cēsu skolām un pat viņus apsteiguši, jutās tik ļoti pārsteigti, ka pat nesteidzās doties pēc galvenās balvas. Kā sportā, Drabešu komanda – Lana Meijere, Linda Ivanova, Monika Akmentiņa, Amanda Laumane, Artūrs Jarullins – izrādījās pārāki par punktu desmitdaļām. „Mēs pat necerējām, ka varēsim uzvarēt. Netrūka grūtu jautājumu, bija arī maz laika, lai atbildes pārdomātu,” sacīja Artūrs Jarullins, jautāts, kāpēc komanda skaļi nepriecājās par uzvaru, un pastāstīja, ka ģeogrāfijas skolotāja Ieva Birkenberga aicinājusi piedalīties un pārbaudīt zināšanas par eiro ieviešanu, arī tad, ja skolēni nav īpaši gatavojušies konkursam. Katrs no pieciem komandas biedriem konkursā saņēma Cēsīs, keramikas pulciņā tapušās naudas krājkasītes sivēnu izskatā. Uzvarētāji, tos apskatot, pārliecinājās, ka derēs arī eiro krāšanai.
Būtisks faktors saspringtajā konkursā izrādījās tas, ka, ātri un precīzi nosaucot atbildes uz jautājumiem, Drabešu internātpamatskolas komanda pamanījās nevienā no konkursa kārtām nepalikt pēdējā vietā. Svarīgs bija arī
fakts, ka ar priekšnesumu par tēmu „Ko nevar nopirkt par naudu”, internātskolas audzēkņi bija ieguvuši konkursa pretinieku komandu simpātijas un tādējādi iekrāja krietnu kaudzīti no viņu dāvātās spēļu naudiņas. Mazliet vairāk gan „zelta naudiņas” ieguva Cēsu 1. pamatskolas komanda, kas stāstīja, ka par naudu nav nopērkama veselība, draudzība, mīlestība un sava zeme – Latvija.
Savukārt konkursa uzdevuma „Eiro grozs” uzskates līdzekļi pēc erudīcijas spēles tika draudzīgi sadalīti starp visām komandām notiesāšanai. Tie bija pārtikas produkti. Uzdevumu – iepirkšanos par eiro naudu, sasummējot preču cenas, – vistuvāk pareizajai atbildei, kļūdoties tikai par 14 centiem un tādējādi aprēķinu precizitātē apsteidzot Drabešu skolēnus, bija DA Cēsu Valsts ģimnāzijas 8. klases audzēkņi. Ģimnāzisti bija arī paši precīzākie terminu – ūdenszīme, bankrots, depozīts – skaidrošanā.
Baņķieru sagatavoto eiro testu jauniešiem ar lietišķiem jautājumiem par eiro ieviešanas kārtību ātri un ar vienu kļūdu izpildīja Cēsu pilsētas pamatskolas komanda. Pārējie testā pieļāva tikai divas kļūdas, pārsteidzot profesionāļus ar labu informētību.
Ar literāru uzdevumu – precīzi noteikt naudas piesaukšanu latviešu lugās, ticējumos un tautasdziesmās – visveiksmīgāk tika galā Drabešu skolēni. Mūsdienu jauniešus gan samulsināja sens ticējums par to, kas tad Ziemassvētku vakarā jānes ap baznīcu, lai iegūtu daudz naudas. Neviena komanda neuzminēja, tika, piemēram, nosaukts avota ūdens, bet pareizā atbilde izrādījās – melns kaķis. Mairita Kaņepe
Komentāri