Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

Iveta Rozentāle
06:24
08.07.2024
27
Suni Marsn

Radīt prieku. . Kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova ar suni Rūnu vienmēr cenšas iepriecināt cilvēkus, pie kuriem abas devušās. FOTO: Sintija Cērpiņa

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova.

“Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to saucu par draudzēšanos. Jo labāk saprotam, kā pret suni izturēties, jo saskarsme būs abpusēji patīkamāka un drošāka,” teic T.Kabakova, un piebilst: “Mūsu nodarbībās izmantoju spēles, kuras palīdz to mācīties.”

Romanjas ūdenssuns Rūna, ar kuru darbojas T.Kabakova, bija patīkams pārsteigums Priekuļu apvienības svētkos Mārsnēnos. Dzīvnieks saimnieces pavadībā rādīja dažādus vingrinājumus, tika iesaistīta arī publika, ļaujot Rūnu iepazīt tuvāk. “Kaniste­ra­pijas suņi ir ļoti dažādi, bet visiem ir vienojošā iezīme – tie ir labvēlīgi noskaņoti pret cilvēkiem. Katram dzīvniekiem ir savs raksturs, prasmes, kas padodas labāk, to ir ļoti svarīgi izmantot. Piemēram, Romanjas ūdenssuņus Itālijā izmanto trifeļu meklēšanai, šīs šķirnes suņiem patīk un vajag kustēties, tiem ir izcila oža. Darbojoties ar Rūnu, cenšos izdomāt spēles, kurās viņa var izmantot savu degunu un izkustēties arī tad, ja ciemojamies pansionātā pie senioriem. Rūnai būtu grūti mierīgi gulēt un ļauties paijāšanai,” skaidro T.Kabakova.

Suņa saimniece pastāsta, ka Rū­na, lai arī ir aktīva, ir liela novērotāja: “Viņa mani vēro nepārtraukti un pazīst ik kustību vai noskaņojumu. Rūna ir jūtīga un emocionāla, brīnišķīga, mīļa, bet dažkārt viņai vajag nedaudz laika, lai iejustos starp nepazīstamiem cilvēkiem. Es uzmanu, lai suns justos labi. Publiskos pasākumos vienmēr žonglēju starp to, ko esmu iecerējusi un kā konkrētajā brīdī jūtas dzīvnieks. Rūna tāpat kā visi suņi tiecas uz to, kas ir patīkams, un cenšas izvairīties no nepatīkamā. Tāpēc, mācot viņai trikus, man bija jāiemācās savaldīt emocijas, gaidas un uztvert to visu rotaļīgi un viegli. Ja darbošos negatīvā noskaņojumā, Rūna centīsies izvairīties. Dar­bo­joties ar suņiem, ir vajadzīga emo­­cionāla pašregulācija.”

T.Kabakova atzīst, ka publiskos pasākumos uzstāties ir satraucoši: “Bet vienmēr cenšos sevi nomierināt, jo suns jūt visu, ko jūtu es. Tam ir zinātnisks pamatojums. Dzīvnieki ļoti labi nolasa mūs no mīmikas, kustībām, kā arī ķīmiskajiem elementiem, ko izdalām ar hormoniem, kas rodas priecājoties, bēdājoties vai satraucoties. Un suns spoguļo to, ko redz gan savā saimniekā, gan apkārtējos. Tāpēc, kad mēs uzstājamies, es iztēlojos, ka visi ir mani draugi, ka priecājamies cits citu redzēt, ka varēšu dalīties ar ko labu un iedvesmojošu.

Programmā ir daudz improvizācijas, jo atkarībā no tā, kas notiek, mainu arī rotaļas. Jo vairāk izplāno, jo lielāks ir stress un arī vilšanās, un suns to jūt. Tāpēc mūsu darbošanos veidoju kā spēli un rotaļu arī ar skatītājiem, ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Man patīk, ja pieslēdzas arī pieaugušie, mēs visi vairojam pozitīvo enerģiju un prieku. Cil­vēkiem un suņiem ir kopīga iezīme, visi vēlamies būt mīlēti un pieņemti tādi, kādi esam. Un tas ir tas, ko mēs ar Rūnu darām – mīlam, pieņemam un rotaļājamies.”

Pirms specializēties kaniste-rapijā, T.Kabakovai nav bijusi saik­ne ar suņiem, mājas mīlulis bijis tikai bērnībā. Kucēnam
viņa gatavojās vairākus gadus pēc tam, kad Itālijā ieraudzīja Romanjas ūdenssuņus un saprata, ka vēlas tādu dzīvnieku: “Šie suņi ir tādi kā mākslinieki, brīvdomātāji. Tas ir tas burvīgais, ka katrs ir atšķirīgs, katrs ar savu personību. Un, kad suns nonāk pie cilvēka, jāmācās to pieņemt tādu, kāds tas ir. Un caur to cilvēks, kuram ir suns, var daudz ko sevī mainīt, attīstīt, piemēram, pieņemšanu – pieņemt sevi, otru, pasauli, kas nav ideāla.”

Tagad Rūnai ir jau seši gadi: “Esam kļuvušas par komandu. Un ne tikai. Es izjūtu viņu kā daļu no sevis, Rūna ir mans dvēseles suns un mana skolotāja. Patei­coties viņai, ļoti daudz  mācos.”

Speciāliste vērtē, ka arī kanisterapija māca pieņemt un cienīt dzīvnieku ar to unikālajām īpašībām: “Tā mācāmies mainīt attieksmi arī pret cilvēkiem, dzīvi.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
21

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
82

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
26

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
324

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Zīmē sprediķī saklausīto

05:20
04.07.2024
52

“Māksliniece Ingūna Briede no 2021. gada Adventa sākuma dievkalpojumos ļaujas, lai sadzirdētais Dieva Vārds top par zīmējumu – meditatīvu, noslēpumainu un reizē uzrunājošu, Vārdu atklājošu. Iepriekš nav zināms, kas taps. Ingūnas roka, paņēmusi tintes pildspalvu, sajūtu vadīta, velk līnijas”, rakstīts mākslinieces zīmējumu izstādes “Vārda piezīmes līnijās” – stāsts par Dieva Vārda (pie)zīmēšanu – pieteikumā. Cēsu […]

Vīriešu peldbikses – 2024.gada vasaras tendences

18:06
03.07.2024
61

2024.gada vasara vīriešiem, kas bieži atpūšas pludmalē, piedāvā plašu peldbikšu izvēli – ikvienai gaumei un augumam. Šogad svarīgākais ir funkcionalitāte, ērtums un stilīgs izskats. Lūk, daži no galvenajiem trendiem, kas dominēs pludmalēs un baseinos šajā sezonā. Klasiskās peldbikses Klasiskās vīriešu peldbikses ir teju vai mūžīgs variants, kas nekad neiziet no modes. 2024. gadā tās piedzīvo […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi