Sestdiena, 5. aprīlis
Vārda dienas: Vija, Vidaga, Aivija
weather-icon
+0° C, vējš 1.88 m/s, R vēja virziens

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

Iveta Rozentāle
06:24
08.07.2024
179
Suni Marsn

Radīt prieku. . Kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova ar suni Rūnu vienmēr cenšas iepriecināt cilvēkus, pie kuriem abas devušās. FOTO: Sintija Cērpiņa

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova.

“Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to saucu par draudzēšanos. Jo labāk saprotam, kā pret suni izturēties, jo saskarsme būs abpusēji patīkamāka un drošāka,” teic T.Kabakova, un piebilst: “Mūsu nodarbībās izmantoju spēles, kuras palīdz to mācīties.”

Romanjas ūdenssuns Rūna, ar kuru darbojas T.Kabakova, bija patīkams pārsteigums Priekuļu apvienības svētkos Mārsnēnos. Dzīvnieks saimnieces pavadībā rādīja dažādus vingrinājumus, tika iesaistīta arī publika, ļaujot Rūnu iepazīt tuvāk. “Kaniste­ra­pijas suņi ir ļoti dažādi, bet visiem ir vienojošā iezīme – tie ir labvēlīgi noskaņoti pret cilvēkiem. Katram dzīvniekiem ir savs raksturs, prasmes, kas padodas labāk, to ir ļoti svarīgi izmantot. Piemēram, Romanjas ūdenssuņus Itālijā izmanto trifeļu meklēšanai, šīs šķirnes suņiem patīk un vajag kustēties, tiem ir izcila oža. Darbojoties ar Rūnu, cenšos izdomāt spēles, kurās viņa var izmantot savu degunu un izkustēties arī tad, ja ciemojamies pansionātā pie senioriem. Rūnai būtu grūti mierīgi gulēt un ļauties paijāšanai,” skaidro T.Kabakova.

Suņa saimniece pastāsta, ka Rū­na, lai arī ir aktīva, ir liela novērotāja: “Viņa mani vēro nepārtraukti un pazīst ik kustību vai noskaņojumu. Rūna ir jūtīga un emocionāla, brīnišķīga, mīļa, bet dažkārt viņai vajag nedaudz laika, lai iejustos starp nepazīstamiem cilvēkiem. Es uzmanu, lai suns justos labi. Publiskos pasākumos vienmēr žonglēju starp to, ko esmu iecerējusi un kā konkrētajā brīdī jūtas dzīvnieks. Rūna tāpat kā visi suņi tiecas uz to, kas ir patīkams, un cenšas izvairīties no nepatīkamā. Tāpēc, mācot viņai trikus, man bija jāiemācās savaldīt emocijas, gaidas un uztvert to visu rotaļīgi un viegli. Ja darbošos negatīvā noskaņojumā, Rūna centīsies izvairīties. Dar­bo­joties ar suņiem, ir vajadzīga emo­­cionāla pašregulācija.”

T.Kabakova atzīst, ka publiskos pasākumos uzstāties ir satraucoši: “Bet vienmēr cenšos sevi nomierināt, jo suns jūt visu, ko jūtu es. Tam ir zinātnisks pamatojums. Dzīvnieki ļoti labi nolasa mūs no mīmikas, kustībām, kā arī ķīmiskajiem elementiem, ko izdalām ar hormoniem, kas rodas priecājoties, bēdājoties vai satraucoties. Un suns spoguļo to, ko redz gan savā saimniekā, gan apkārtējos. Tāpēc, kad mēs uzstājamies, es iztēlojos, ka visi ir mani draugi, ka priecājamies cits citu redzēt, ka varēšu dalīties ar ko labu un iedvesmojošu.

Programmā ir daudz improvizācijas, jo atkarībā no tā, kas notiek, mainu arī rotaļas. Jo vairāk izplāno, jo lielāks ir stress un arī vilšanās, un suns to jūt. Tāpēc mūsu darbošanos veidoju kā spēli un rotaļu arī ar skatītājiem, ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Man patīk, ja pieslēdzas arī pieaugušie, mēs visi vairojam pozitīvo enerģiju un prieku. Cil­vēkiem un suņiem ir kopīga iezīme, visi vēlamies būt mīlēti un pieņemti tādi, kādi esam. Un tas ir tas, ko mēs ar Rūnu darām – mīlam, pieņemam un rotaļājamies.”

Pirms specializēties kaniste-rapijā, T.Kabakovai nav bijusi saik­ne ar suņiem, mājas mīlulis bijis tikai bērnībā. Kucēnam
viņa gatavojās vairākus gadus pēc tam, kad Itālijā ieraudzīja Romanjas ūdenssuņus un saprata, ka vēlas tādu dzīvnieku: “Šie suņi ir tādi kā mākslinieki, brīvdomātāji. Tas ir tas burvīgais, ka katrs ir atšķirīgs, katrs ar savu personību. Un, kad suns nonāk pie cilvēka, jāmācās to pieņemt tādu, kāds tas ir. Un caur to cilvēks, kuram ir suns, var daudz ko sevī mainīt, attīstīt, piemēram, pieņemšanu – pieņemt sevi, otru, pasauli, kas nav ideāla.”

Tagad Rūnai ir jau seši gadi: “Esam kļuvušas par komandu. Un ne tikai. Es izjūtu viņu kā daļu no sevis, Rūna ir mans dvēseles suns un mana skolotāja. Patei­coties viņai, ļoti daudz  mācos.”

Speciāliste vērtē, ka arī kanisterapija māca pieņemt un cienīt dzīvnieku ar to unikālajām īpašībām: “Tā mācāmies mainīt attieksmi arī pret cilvēkiem, dzīvi.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Seklas tēmas un tukši joki par neko neuzrunā

06:19
04.04.2025
21

Komiķis Rihards Čerkovskis joko par tēmām, kas cilvēkiem ir līdz kaulam pazīstamas – sievietes un vīrieša attiecībām, bērnu audzināšanu un arī šogad aktuālo tēmu – vēlēšanām. Nedēļas izskaņā arī cēsnieki varēja izbaudīt mākslinieka stāv­izrādi “Patiesība par bērnu audzināšanu 2”, kuras mērķis ir sniegt atbalstu visiem, kuri ikdienā saskaras ar dažādām grūtībām bērnu audzināšanas jautājumos. “Druva” […]

Aizrauj mūžam jaunais džezs

07:34
30.03.2025
68

Ik gadu 30. aprīlī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā džeza diena. Tās mērķis ir novērtēt  džeza mūzikas lielo ietekmi un veicināt starpkultūru dialogu. Džezs, kura sākumu datē ar pagājušā gadsimta 20.gadiem, simts gados no izklaides žanra attīstījies par plaša diapazona mūziku, kas ietekmējis daudzus populārās un akadēmiskās mūzikas žanrus. Jau sesto gadu savu džeza lasījumu […]

Ja var, tad jādara

06:30
29.03.2025
41

Cēsu Politiski represēto biedrība vadību uzticējusi Jānim Vidriķim. Viņa ģimeni 1949.gada 25.martā izsūtīja, Jānis dzimis svešumā, Latvijā atgriezās, kad bija četri gadi. -Represēto noskaņojums ir mundrs. Ir svarīgi likteņbiedriem satikties, atceres reizēs pieminēt savējos. Ir jāstāsta, ko tauta pārdzīvojusi, to smagumu, ko pārdzīvoja ģimenes, kuras izsūtīja. Līdz 2014.gadam dzīvojām mierīgi, nespējot iedomāties, ka šodienas realitāte […]

Deguna formas korekcija kā ceļš uz harmonisku izskatu

20:18
28.03.2025
27

Deguna forma ir viens no nozīmīgākajiem sejas vaibstiem, kas ietekmē kopējo izskatu un sejas proporcijas. Daudzi cilvēki izvēlas veikt deguna plastisko operāciju jeb rinoplastiku, lai uzlabotu ne tikai vizuālo estētiku, bet arī pašsajūtu un pašpārliecinātību. Šī operācija ļauj koriģēt gan iedzimtas, gan traumu rezultātā iegūtas nepilnības, panākot harmonisku un dabisku sejas izskatu. Pateicoties mūsdienu plastiskās […]

Guntra no stipru sieviešu dzimtas

06:08
28.03.2025
61

Viņai bija seši gadi, kad 1949.gada 25.martā kopā ar vecākiem unvecvecākiem meitenei no Jaunpiebalgas sākās ceļš uz Sibīriju Cēsniece Guntra Brigita Ģipsle sagaida smaidīga un mundra. Ikdienas pastaigas, mājas darbi, savs laiks kādai filmai, un diena piepildīta. “Daudz domāju. Kas tik nav piedzīvots. Pie visa jāpierod. Daudz ko atceroties, birst asaras, tās jānoslauka, un jādzīvo […]

"Esam te jauniešu dēļ"

06:52
25.03.2025
116

Šodien (21.03.2025.) Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā notiek salidojums “Turpinājums”. Skola, kura ar šādu nosaukumu svin piecu gadu jubileju, sevī apvienojusi labāko no Priekuļu tehnikuma, kam aprit 115 gadi, Cēsu arodskolas, kurai aprit 105 gadi, Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas un Ērgļu arodvidusskolas. “Druvas” saruna ar iestādes direktoru Artūru Sņegoviču par skolas darbu, apvienojot pārbaudītas vērtības izglītībā […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
26
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
6
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi