Otrdiena, 20. maijs
Vārda dienas: Venta, Salvis, Selva

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

Iveta Rozentāle
06:24
08.07.2024
198
Suni Marsn

Radīt prieku. . Kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova ar suni Rūnu vienmēr cenšas iepriecināt cilvēkus, pie kuriem abas devušās. FOTO: Sintija Cērpiņa

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova.

“Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to saucu par draudzēšanos. Jo labāk saprotam, kā pret suni izturēties, jo saskarsme būs abpusēji patīkamāka un drošāka,” teic T.Kabakova, un piebilst: “Mūsu nodarbībās izmantoju spēles, kuras palīdz to mācīties.”

Romanjas ūdenssuns Rūna, ar kuru darbojas T.Kabakova, bija patīkams pārsteigums Priekuļu apvienības svētkos Mārsnēnos. Dzīvnieks saimnieces pavadībā rādīja dažādus vingrinājumus, tika iesaistīta arī publika, ļaujot Rūnu iepazīt tuvāk. “Kaniste­ra­pijas suņi ir ļoti dažādi, bet visiem ir vienojošā iezīme – tie ir labvēlīgi noskaņoti pret cilvēkiem. Katram dzīvniekiem ir savs raksturs, prasmes, kas padodas labāk, to ir ļoti svarīgi izmantot. Piemēram, Romanjas ūdenssuņus Itālijā izmanto trifeļu meklēšanai, šīs šķirnes suņiem patīk un vajag kustēties, tiem ir izcila oža. Darbojoties ar Rūnu, cenšos izdomāt spēles, kurās viņa var izmantot savu degunu un izkustēties arī tad, ja ciemojamies pansionātā pie senioriem. Rūnai būtu grūti mierīgi gulēt un ļauties paijāšanai,” skaidro T.Kabakova.

Suņa saimniece pastāsta, ka Rū­na, lai arī ir aktīva, ir liela novērotāja: “Viņa mani vēro nepārtraukti un pazīst ik kustību vai noskaņojumu. Rūna ir jūtīga un emocionāla, brīnišķīga, mīļa, bet dažkārt viņai vajag nedaudz laika, lai iejustos starp nepazīstamiem cilvēkiem. Es uzmanu, lai suns justos labi. Publiskos pasākumos vienmēr žonglēju starp to, ko esmu iecerējusi un kā konkrētajā brīdī jūtas dzīvnieks. Rūna tāpat kā visi suņi tiecas uz to, kas ir patīkams, un cenšas izvairīties no nepatīkamā. Tāpēc, mācot viņai trikus, man bija jāiemācās savaldīt emocijas, gaidas un uztvert to visu rotaļīgi un viegli. Ja darbošos negatīvā noskaņojumā, Rūna centīsies izvairīties. Dar­bo­joties ar suņiem, ir vajadzīga emo­­cionāla pašregulācija.”

T.Kabakova atzīst, ka publiskos pasākumos uzstāties ir satraucoši: “Bet vienmēr cenšos sevi nomierināt, jo suns jūt visu, ko jūtu es. Tam ir zinātnisks pamatojums. Dzīvnieki ļoti labi nolasa mūs no mīmikas, kustībām, kā arī ķīmiskajiem elementiem, ko izdalām ar hormoniem, kas rodas priecājoties, bēdājoties vai satraucoties. Un suns spoguļo to, ko redz gan savā saimniekā, gan apkārtējos. Tāpēc, kad mēs uzstājamies, es iztēlojos, ka visi ir mani draugi, ka priecājamies cits citu redzēt, ka varēšu dalīties ar ko labu un iedvesmojošu.

Programmā ir daudz improvizācijas, jo atkarībā no tā, kas notiek, mainu arī rotaļas. Jo vairāk izplāno, jo lielāks ir stress un arī vilšanās, un suns to jūt. Tāpēc mūsu darbošanos veidoju kā spēli un rotaļu arī ar skatītājiem, ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Man patīk, ja pieslēdzas arī pieaugušie, mēs visi vairojam pozitīvo enerģiju un prieku. Cil­vēkiem un suņiem ir kopīga iezīme, visi vēlamies būt mīlēti un pieņemti tādi, kādi esam. Un tas ir tas, ko mēs ar Rūnu darām – mīlam, pieņemam un rotaļājamies.”

Pirms specializēties kaniste-rapijā, T.Kabakovai nav bijusi saik­ne ar suņiem, mājas mīlulis bijis tikai bērnībā. Kucēnam
viņa gatavojās vairākus gadus pēc tam, kad Itālijā ieraudzīja Romanjas ūdenssuņus un saprata, ka vēlas tādu dzīvnieku: “Šie suņi ir tādi kā mākslinieki, brīvdomātāji. Tas ir tas burvīgais, ka katrs ir atšķirīgs, katrs ar savu personību. Un, kad suns nonāk pie cilvēka, jāmācās to pieņemt tādu, kāds tas ir. Un caur to cilvēks, kuram ir suns, var daudz ko sevī mainīt, attīstīt, piemēram, pieņemšanu – pieņemt sevi, otru, pasauli, kas nav ideāla.”

Tagad Rūnai ir jau seši gadi: “Esam kļuvušas par komandu. Un ne tikai. Es izjūtu viņu kā daļu no sevis, Rūna ir mans dvēseles suns un mana skolotāja. Patei­coties viņai, ļoti daudz  mācos.”

Speciāliste vērtē, ka arī kanisterapija māca pieņemt un cienīt dzīvnieku ar to unikālajām īpašībām: “Tā mācāmies mainīt attieksmi arī pret cilvēkiem, dzīvi.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dabā jāieklausās, tad to varēs izprast

06:55
20.05.2025
5

Guna Zālamane labprāt izrāda savu dārzu. “Man ir dārzs, kas nav jāravē. Pirmajos gados daudz darba, tagad jau varu nākt atpūsties,” stāsta Guna un piebilst, ka dārzs pēc permakultūras principiem tapis deviņos gados. Gan dārzs, gan siltumnīca noklāta ar siena kārtu. Saimniece atceras, ka te viss bija aizaudzis, ko iestādīja, tas ielīda atpakaļ zemē, jo […]

Kļūt par pārmaiņām

06:53
19.05.2025
63

Baiba Āboliņa, Cēsu novada Sociālā dienesta sociāla darbiniece darbam ar ģimeni un bērniem, kļuvusi par aizvadītā gada labāko sociālo darbinieku sociālajā dienestā nacionālajā konkursā “Gada balva sociālajā darbā 2024”. Baiba cilvēkā saskata potenciālu, nevis problēmu un uzsver, ka jaunieši, izaicinājumi, ar kuriem viņi saskaras, spoguļo mūs kā sabiedrību. Baibas darbs ilgi saistīts ar jauniešiem, kuriem […]

Linda Mūrniece Vecpiebalgā apgūst mierīgas dzīves ritmu

05:10
14.05.2025
188

Rudenī apritēs trīs gadi, kopš bijusī politiķe, grāmatas autore, sabiedrībā zināmā Linda Mūrniece par savām mājām sauc Cēsu novadu. Linda “Druvai” pastāsta, kā nonākusi šajā puse, kā izdodas iedzīvoties, kā arī par saviem nākotnes plāniem. -Kā nokļuvāt “Salnē­nos”? Kāpēc tieši šī vieta Vec­piebalgas pusē? -Vecpiebalgā nonācu nejauši. Gribēju lauku māju un pirms 13 gadiem nopirku […]

Prieks runā puķu valodā

05:50
13.05.2025
168

Vēl pirms dažiem gadiem Vecpiebalgā stādu audzētāju nebija. Katrs audzēja sev, padalījās ar kaimiņiem. Šopavasar Vecpiebalgas centra tuvumā puķu, garšaugu un dārzeņu stādus piedāvā “Kaikašu siltumnīca” un “Birzītes zaļumi”. Siltumnīcā ir silti un mājīgi, tālumā redzams, kā ieskrienas vējš un līdzi nes aukstu pavasara lietu.Bet te, šķiet, pavisam nemanāmi ziedus sāk raisīt petūnijas, pelargonijas un vēl […]

Kāpēc basketbols ir labākais sporta veids

00:00
03.05.2025
29

Basketbols tiek plaši uzskatīts par vienu no populārākajiem sporta veidiem visā pasaulē, kas piedāvā daudz fizisko, garīgo un sociālo labumu. Tas ir lielisks veids, kā palikt aktīvam, sadedzināt kalorijas un uzlabot kaulu stiprumu. Ikvienā basketbola spēlē tiek uzsvērta komandas darba un sportiskuma nozīme, radot spēlētāju kopības un sociālās mijiedarbības sajūtu. Ar ko basketbols izceļas kā […]

Mērķtiecīgs lauku cilvēks

05:20
01.05.2025
166
1

Politiķis, bijušais Latvijas Valsts prezidents ( 2011. – 2015.) Andris Bērziņš bija to Augstākās Padomes deputātu vidū, kuri pirms 35 gadiem balsoja par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarāciju. Augstākajā Padomē viņš darbojās Tautas frontes frakcijā. Dzimis Andris Bērziņš Nī­tau­rē, tur arī pabeidza septiņgadīgo skolu. Mācības turpināja Siguldas vidusskolā. Pēc dienesta Padomju armijā Rīgas Politehnis­kajā institūtā […]

Tautas balss

Darbības vārdi norāda darīšanu

18:48
19.05.2025
12
Sarmīte Feldmane raksta:

Klausāmies nākamās domes deputātu kandidātu runas, skaidrojumus, solījumus. Kāds ieskatās    sarakstu piedāvātajās priekšvēlēšanu programmās, lai izlemtu, kuru mērķi atbilst paša redzējumam un vajadzībām. Bet ir vērts arī pavērties pagātnē, kas ir šodiena. Proti, ko partijas solīja pirms četriem gadiem un kas izdarīts, vai ieceres palikušas tikai vēlmju sarakstā. Tiesa, daži šodienas deputātu kandidāti toreiz […]

Kāpēc neveidojas iedzīvotāju padomes

18:50
18.05.2025
15
Lasītāja K. raksta:

“Nez kur Cēsu novadā pazudusi virzība uz iedzīvotāju padomēm? Nolikumu martā pieņēma, bet tālāk nekas nav dzirdēts. Vai kādā pagastā cilvēki grib to veidot, vai kāds pieteikums saņemts? Jāņem vērā, ka pagaidām esam diezgan kūtri, ka vajadzīgs kāds rosinājums, atgādinājums par šo iespēju, bet viss pieklusis. Padomes būtu laba iespēja veidot saiti ar pašvaldību. Domāju, […]

Cēsīs joprojām trūkst soliņu

18:50
18.05.2025
25
Pensionāre Anna raksta:

“Cēsis sevi sauc par kultūras galvaspilsētu, bet kultūra nav tikai pasākumi. Tā ir arī iedzīvotājiem ērta, piemērota vide. Taču par to netiek domāts. Se­nioriem ir grūti Cēsis izstaigāt kājām, un ko redzam? Trūkst soliņu. Agrāk Rī­gas ielas sākumā, kur Raunas vārtu apstādījumi, uz mūra bija ierīkotas sēdvietas. Nu jau gadiem dēļi novākti, ja gribi piesēst, […]

Remontē ielas. Satiksmē sajukums

18:47
18.05.2025
19
1
Dra­bešu pagasta iedzīvotāja raksta:

“Labi, ka Cēsīs ielas remontē, tikai iedzīvotājiem un noteikti arī satiksmes organizatoriem grūti, ka to vienlaikus dara tik daudzās vietās. Gan jau būvnieki arī nevar visu precīzi paredzēt un nākas pamainīt kādu darbu. Braucēji apjūk, braukā pa pilsētu, kamēr atrod, kā tikt līdz vajadzīgajai vietai. Derētu norādes, shēmas izlikt jau pie lielajiem ceļiem, pa kuriem […]

Pašu rīkots pašu cilvēkiem

16:35
07.05.2025
45
Pārgaujas puses iedzīvotāja raksta:

“Esam pieraduši, ka visus svētku pasākumus rīko pašvaldība, bet, domāju, vairāk to sagatavošanā un norisē varētu iesaistīties vietējās kopienas. Esam taču spējīgi nākt kopā, radīt scenāriju un daudz ko paši izdarīt tā vienkārši, par atlīdzību saņemot tikai iedzīvotāju atsaucību. Protams, vajadzīgs arī pašvaldības atbalsts, bet sadarbībā varētu rasties ļoti jaunas formas pasākumi, kas vēl vairāk […]

Sludinājumi