Pirmdiena, 24. jūnijs
Vārda dienas: Jānis

Pastmarkas atklāj pasauli

Sarmīte Feldmane
07:16
01.10.2018
45
Kolekcionaars Kluuga 1

Cēsniekam Gunāram Klūgam nākamgad deviņdesmit. Mundrs, dzīvespriecīgs, zinātkārs un darbīgs – tādu viņu pazīst apkārtējie. Dzimis Cēsīs, te pavadījis bērnību un jaunību, atgriezies vecumdienās. Dienas Gunāram paiet, rakstot vēstules, pārskatot marku kolekciju. Tajā ir ap desmit tūkstoši marku.

“Dievs devis, ka esmu fikss un uzņēmīgs. Bērnībā biju diezgan liels palaidnis,” nosmej sirmais vīrs.

1942.gadā viņš avīzē izlasīja, ka kāds kolekcionārs Baldonē pārdod markas. “Skolā mēs, puikas, markas ar Hitlera ģīmetnēm un citas, kādas jau varēja dabūt, ar klīsteri līmējām burtnīcās. Bijām kādi pieci, kurus tas interesēja. Izlasījuši par baldonieša markām, iedegāmies, ka tās jādabū. Varbūt varam kopā samest un nopirkt. Tēvs man par labu uzvedību deva piecus santīmus, varētu pakrāt. Uzrakstījām, lai atsūta. Par to, cik maksā, nepaprasījām. Uz māju atnāca uzaicinājums, ka jāiet uz pastu izpirkt sūtījumu un jāsamaksā 25 rubļi. Vecāki brīnījās, kas tas par sūtījumu. Atzinos, ka ar puikām kopā esam uzrakstījuši vēstuli. Tēvs tikai noprasīja, ko ar tām markām darīšu, pēc tam dabūju tādu pērienu, ka ne skolā solā, ne mājās pie vakariņu galda nevarēju nosēdēt. Tēvs tomēr apžēlojās, tā tiku pie pirmajām markām, kas nebija ar klīsteri salīmētas burtnīcā. Tās bija Ulmaņlaika markas. Vēlāk piecas markas ar Cukura lidojumu bija ļoti vērtīgas. Šodien tās maksā 1300 eiro viena,” pastāsta kolekcionārs un piebilst, kad 70.gados ģimene pirka mašīnu, naudas pietrūka, un viņš markas pārdeva.
Par sevi Gunārs saka, ka apguvis 13 profesijas, bijis skolotājs, finanšu, padomju, tirdzniecības un sociālais darbinieks, lielākoties strādājis Limbažu pusē. Daudzus gadus rakstījis “Padomju Jaunatnei”, kur saņēma labus honorārus un varēja pirkt markas.

“Ap mani sāka pulcēties tie, kam interesē filatēlija. Limbažos biju filatēlistu vadītājs, darbojos arī Latvijas Filatēlistu biedrības valdē, vadīju jauno filatēlistu pulciņu,” nopietno aizraušanos ieskicē Gunārs.

Sākumā krājis visu, ko vien varēja dabūt. Vēlākos gados izvēlējās markas par Olimpiskajām spēlēm, floru un faunu. Gunāru arī interesē markas par Berlīnes mūri. “Pasaulē ir trīs marku katalogi. Latvijā vadās pēc vācu “Michel” kataloga, padomju laikā pēc franču. Padomju laikā bija žurnāls “Filatēlija”, tur bija ārzemnieku kontakti, kuri meklēja kādas markas. Publicēju savus piedāvājumus žurnālos. Esmu Amerikas, Japānā Āzijas, Krievijas, Vācijas klubu biedrs. Aicina stāties Brazīlijas klubā. Būt kādā klubā par biedru – tie ir kontakti. Katru dienu saņemu vismaz vienu vēstuli. Man atsūta markas, paņemu, ko vajag, pārējo piedāvāju biedriem,” pastāsta Gunārs un piebilst, ka “Michel” katalogā pa diviem gadiem cenas mainās, bet filatēlisti jau paši vienojas par cenu. Savulaik viņš sarakstījies ar filatēlistiem 71 valstī, pēdējos gados vairāk nekā 50.

“Visas markas ir skaistas, arī Latvijas markas. Par mūsu markām pasaulē ir ļoti liela interese, jo esam jauna valsts. Visi prasa Latvijas markas,” ar lepnumu saka filatēlists un ir neapmierināts, ka Latvijā gadā drīkst izlaist tikai 23 līdz 26 pastmarkas. Igaunijā to ir ap 40 gadā, savukārt Francijā katru nedēļu iznāk 12 līdz 16 markas, Beļģijā pat ap 20 nedēļā. “Marka ir valūta. Visi ārzemnieki prasa mūsu markas. Latvijas markas iegādājos visas. Bet vecam cilvēkam grūti pie tām tikt,” stāsta cēsnieks un piebilst, ka pats vairs nevar aizbraukt uz filatēlistu saietiem, toties tagad kolēģi brauc pie viņa.

“Marku kolekcionēšana izglīto, paplašina redzesloku. Ne jau tikai marku daudzums filatēlistam svarīgs. Jāzina, kāpēc katra marka izdota, kas tas bijis par notikumu, kas ir šis cilvēks, ko paveicis, ja ticis uz markas. Tas pats ģeogrāfijā – ir taču jāzina par valsti, kuras marka tev ir. Filatēlijas uzdevums – izzināt, kāpēc tā marka izlaista. Ja ko nezinu, meklēju enciklopēdijās,” skaidro Gunārs Klūga.

Filatēlists rāda tikko saņemto vēstuli no filatēlista Itālijā. “Jānovērtē, ko atsūtījis. Tad došu ziņu citiem, kurus varētu interesēt kāda marka,” nosaka Gunārs un piebilst, ka pāris dienās vienu vēstuli noteikti nosūta un tikpat bieži tās saņem no citiem filatēlistiem.

“Visa diena ir aizņemta, laika pietrūkst,” smaidot saka filatēlists.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
110

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
80

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Ja ir ideja, vēlēšanās un prasme – ir arī nauda

06:39
16.06.2024
31

Jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā turpinās programma “Leader”, kurā finansējumu Cēsu un arī Smiltenes novada Raunas un Drustu pagastos apsaimnieko  biedrība “Cēsu rajona lauku partnerība”. Ir izstrādāta   stratēģija, kurā iezīmēti attīstības virzieni un mērķi. Būtiska vieta atvēlēta mikro un mazās uzņēmējdarbības attīstībai un dažādošanai, sekmējot pakalpojumu pieejamību un augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības attīstīšanu. Biedrība rīkoja […]

Turcija. Valsts, kas vilina ar viesmīlību

05:27
15.06.2024
167

Cēsniece Sandra Krastiņa Stambulā dzīvoja, lai auklētu mazdēlu, kamēr zēna mamma, Sandras meita Ieva, bija vietējās “Galatasaray” basketbola komandas spēlētāja. Jāmeklē pamatskolas atestāts Ukrainā notiekošā kara dēļ Turcijā bija ļoti grūti dabūt uzturēšanās atļauju. Lai varētu tur dzīvot gadu, Sandrai bija jāuzrāda visi savi izglītības dokumenti, sākot no pamatskolas beigšanas. Likās, pensionārei to nekad dzīvē […]

Gribas, lai mirklis apstājas un šo skaistumu redz arī citi

22:44
13.06.2024
158

MĀRA KREICBERGA vārdu zina tie, kas sociālajos medijos seko sižetiem par savvaļas dzīvnieku ikdienu. Viņa uzņemtās fotogrāfijas un video sižeti saista un iejūsmina daudzus. Tajos skatītājs tiek ievests tik dziļi meža iemītnieku ikdienā, ka ir sajūta – esi dzīvniekam līdzās.Arī M.Kreicberga profesija ir saistīta ar dabu – viņš ir biškopis un kopā ar ģimeni dzīvo […]

Darbs tepat pie mājas

07:10
13.06.2024
102

Valija Odziņa dārziņā pie mājas pārstaigā vagas. Nezāles izravētas, bet mieru nedod kartupeļu lielākais ienaidnieks Kolorado vaboles. “Tās jānolasa, bet vairāk bail, ka kailgliemezis neparādās,” stāsta Valija un atklāj, ka vēlu vakarā gājusi pārbaudīt, vai kāds nav atlīdis. Pēdējā laikā gan Taurenē par tiem nav dzirdēts, bet pirms pāris gadiem daži atrasti. “Kaut ko izaudzēt […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
18
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
22
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
33
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
41
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi