Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Iznomājama vasarnīca… baznīcas tornī

Druva
10:30
31.03.2015
23
Tornis

Iespējams, šo stāstu varētu likt rubrikā “Novadnieks”, jo pagājuši 37 gadi, taču likās, ka šis ir labs stāstiņš brīvbrīdim, sagaidot nedēļas nogali.

Lai arī sen esmu saistīts ar Cēsu Sv. Jāņa baznīcu, stāstu par Haralda Sīmaņa štābiņu baznīcas tornī uzzināju pavisam nesen. Protams, cēsnieki zina, ka viņš ar saviem domubiedriem savulaik licis tornim skārda jumtu, bet, iespējams, ne tik daudzi zina, ka telpa, kurā jumta licēji uzturējās brīvos brīžos, saglabājusies neskarta līdz mūsdienām.

Arhitekts Raitis Jelevičs, kurš dalījās ar šīm fotogrāfijām, sevi nesauc par štābiņa atklājēju, jo cilvēki jau zinājuši par šo vietu. 2013.gadā viņš kopā ar būvkonstruktoru kāpuši tornī virs zvanu līmeņa, lai apsekotu konstrukciju stāvokli. Uzkāpjot pāris līmeņus virs mūra daļas, skatienam atklājusies telpa, kurā bijis štābiņš.

“Sev to fiksēju kā atklājumu, bet, runājot ar cilvēkiem, sapratu, ka viens otrs par to zināja. Interesantākais, ka kopš tiem laikiem, šķiet, neviens nav tur bijis, jo viss saglabājies tieši kā tolaik.”

Atceroties stāstīto, ka tornī strādājis arī Valdis Atāls, zvanīju viņam, un Valdis dalījās tā laika atmiņās: “Man tie laiki ir kā augšanas piedzīvojums, kā disciplīna. Parasti saka, ka tos, kurus Dievs mīl, Viņš pārbauda, bet Sīmanis parasti piebilda – ne no tāda augstuma. Tomēr pierunājām mācītāju Rubeni, lai katru dienu, kad strādājām, veic aizlūgumu par mums. Lai viņam būtu drošas saiknes ar Dievu, nepārkāpām darba drošības noteikumus, lai nebūtu jāuzveļ vaina mācītājam par sliktu lūgšanos vai Dievam par sliktu uzmanību pret mums.”

Galvenais jumta likšanas procesā bijis H. Sīmanis, pēc profesijas jumiķis, viņam palīdzēja Valdis Atāls, Arvīds Ulme, sākotnēji arī puisis no Latgales Vitālijs Kolomējevs. Trīs gados viņi pilnībā nomainīja skārda segumu, nepieciešamības gadījumā mainot arī dēļu klājumu. H. Sīmanis darbu veicis ar ļoti lielu atbildību, ko apliecina V. Atāla stāstītais gadījums: “Kādu reizi, kad meistars uz dažām dienām bija prom, mēs kā čaklie rūķi paspējām kādā platībā uzlikt skārdu, ko viņš pārradies noplēsa un lika pats. Ne jau tāpēc, ka mēs būtu slikti uzlikuši, bet tāpēc, ka viņš gribēja būt atbildīgs no A līdz Z. Sīmanis teica – negribu, lai manas dzīves laikā kāds saka, ka jumts nekam neder.”

V. Atāls stāsta, ka šī telpa bijusi ne tikai atpūtai, pusdienošanai, tajā uzņemti arī viesi: “Kaut kur atradām zīmi “Iznomājama vasarnīca “Imanta””, pienaglojām savā patvērumā un, kad atnāca viesi, viņiem varējām šo vietu “iznomāt”. Tā bija radoša vieta. Ja kāds ieradās ar grādīgo, neatteicāmies, kā saka, no dāvanas Dieva priekšā. Protams, pēc tukšošanas pie darba vairs negājām, jo negribējām apdraudēt ne darbu, ne sevi. Lai gan sevi tāpat bijām apdraudējuši, jo pa stāvajām kāpnēm bija jākāpj lejā.”

Jautāts, vai vasarnīcā skanēja dziesmas un ģitāras, Valdis norāda, ka šajā laikā baznīca piederējusi mūzikai, ko komponēja un uz ērģelēm spēlēja, kā arī izdziedāja Haralds: “Viņš mums un viesiem atskaņoja savus jaundarbus. Tas bija brīnumu laiks viņam un arī mums. Cēsis un baznīcas tornis bija kā garīgā ligzda, kurā tajā laikā uzkāpa daudzi radoši cilvēki, tostarp Imants Ziedonis, Marģeris Zariņš, Aivars Neibarts, citi. Lai arī tas bija smags un riskants darbs, šis laiks palicis pozitīvā atmiņā.”

V. Atāls stāsta, ka, viņaprāt, Cēsu baznīca ir vienīgā, kur bijis šāds štābiņš, lai arī strādājuši citās baznīcās. Citviet darbs nav bijis tik ilglaicīgs.

Attēlos redzamas alus pudeles ar tā laika etiķetēm “Senču”, “Kurzemnieks”. V. Atāls saka, ka tās neesot viņu atstātas, jo neviens no viņiem alu nav dzēris: “Droši vien ar tām ieklīda Bergmanis vai Neibarts, jo neliedzām vasarnīcā ierasties ar alu, ja vien atnācēji zināja, kā pēc tam ar savām kājām aiziet.”

Zinot šīs trijotnes nacionālo domāšanu, jautāju, vai vasarnīcā izskanēja arī pastāvošo iekārtu kritizējošas domas.

“Nē, darot svētu darbu, nekādas ģeķības prātā nenāk. Tolaik nebijām orientēti uz brīvvalsti, bijām orientēti uz debesīm,” saka V. Atāls. Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
21

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
27

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
82

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
26

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
324

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Zīmē sprediķī saklausīto

05:20
04.07.2024
52

“Māksliniece Ingūna Briede no 2021. gada Adventa sākuma dievkalpojumos ļaujas, lai sadzirdētais Dieva Vārds top par zīmējumu – meditatīvu, noslēpumainu un reizē uzrunājošu, Vārdu atklājošu. Iepriekš nav zināms, kas taps. Ingūnas roka, paņēmusi tintes pildspalvu, sajūtu vadīta, velk līnijas”, rakstīts mākslinieces zīmējumu izstādes “Vārda piezīmes līnijās” – stāsts par Dieva Vārda (pie)zīmēšanu – pieteikumā. Cēsu […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi