Pirmdiena, 24. jūnijs
Vārda dienas: Jānis

Iznomājama vasarnīca… baznīcas tornī

Druva
10:30
31.03.2015
21
Tornis

Iespējams, šo stāstu varētu likt rubrikā “Novadnieks”, jo pagājuši 37 gadi, taču likās, ka šis ir labs stāstiņš brīvbrīdim, sagaidot nedēļas nogali.

Lai arī sen esmu saistīts ar Cēsu Sv. Jāņa baznīcu, stāstu par Haralda Sīmaņa štābiņu baznīcas tornī uzzināju pavisam nesen. Protams, cēsnieki zina, ka viņš ar saviem domubiedriem savulaik licis tornim skārda jumtu, bet, iespējams, ne tik daudzi zina, ka telpa, kurā jumta licēji uzturējās brīvos brīžos, saglabājusies neskarta līdz mūsdienām.

Arhitekts Raitis Jelevičs, kurš dalījās ar šīm fotogrāfijām, sevi nesauc par štābiņa atklājēju, jo cilvēki jau zinājuši par šo vietu. 2013.gadā viņš kopā ar būvkonstruktoru kāpuši tornī virs zvanu līmeņa, lai apsekotu konstrukciju stāvokli. Uzkāpjot pāris līmeņus virs mūra daļas, skatienam atklājusies telpa, kurā bijis štābiņš.

“Sev to fiksēju kā atklājumu, bet, runājot ar cilvēkiem, sapratu, ka viens otrs par to zināja. Interesantākais, ka kopš tiem laikiem, šķiet, neviens nav tur bijis, jo viss saglabājies tieši kā tolaik.”

Atceroties stāstīto, ka tornī strādājis arī Valdis Atāls, zvanīju viņam, un Valdis dalījās tā laika atmiņās: “Man tie laiki ir kā augšanas piedzīvojums, kā disciplīna. Parasti saka, ka tos, kurus Dievs mīl, Viņš pārbauda, bet Sīmanis parasti piebilda – ne no tāda augstuma. Tomēr pierunājām mācītāju Rubeni, lai katru dienu, kad strādājām, veic aizlūgumu par mums. Lai viņam būtu drošas saiknes ar Dievu, nepārkāpām darba drošības noteikumus, lai nebūtu jāuzveļ vaina mācītājam par sliktu lūgšanos vai Dievam par sliktu uzmanību pret mums.”

Galvenais jumta likšanas procesā bijis H. Sīmanis, pēc profesijas jumiķis, viņam palīdzēja Valdis Atāls, Arvīds Ulme, sākotnēji arī puisis no Latgales Vitālijs Kolomējevs. Trīs gados viņi pilnībā nomainīja skārda segumu, nepieciešamības gadījumā mainot arī dēļu klājumu. H. Sīmanis darbu veicis ar ļoti lielu atbildību, ko apliecina V. Atāla stāstītais gadījums: “Kādu reizi, kad meistars uz dažām dienām bija prom, mēs kā čaklie rūķi paspējām kādā platībā uzlikt skārdu, ko viņš pārradies noplēsa un lika pats. Ne jau tāpēc, ka mēs būtu slikti uzlikuši, bet tāpēc, ka viņš gribēja būt atbildīgs no A līdz Z. Sīmanis teica – negribu, lai manas dzīves laikā kāds saka, ka jumts nekam neder.”

V. Atāls stāsta, ka šī telpa bijusi ne tikai atpūtai, pusdienošanai, tajā uzņemti arī viesi: “Kaut kur atradām zīmi “Iznomājama vasarnīca “Imanta””, pienaglojām savā patvērumā un, kad atnāca viesi, viņiem varējām šo vietu “iznomāt”. Tā bija radoša vieta. Ja kāds ieradās ar grādīgo, neatteicāmies, kā saka, no dāvanas Dieva priekšā. Protams, pēc tukšošanas pie darba vairs negājām, jo negribējām apdraudēt ne darbu, ne sevi. Lai gan sevi tāpat bijām apdraudējuši, jo pa stāvajām kāpnēm bija jākāpj lejā.”

Jautāts, vai vasarnīcā skanēja dziesmas un ģitāras, Valdis norāda, ka šajā laikā baznīca piederējusi mūzikai, ko komponēja un uz ērģelēm spēlēja, kā arī izdziedāja Haralds: “Viņš mums un viesiem atskaņoja savus jaundarbus. Tas bija brīnumu laiks viņam un arī mums. Cēsis un baznīcas tornis bija kā garīgā ligzda, kurā tajā laikā uzkāpa daudzi radoši cilvēki, tostarp Imants Ziedonis, Marģeris Zariņš, Aivars Neibarts, citi. Lai arī tas bija smags un riskants darbs, šis laiks palicis pozitīvā atmiņā.”

V. Atāls stāsta, ka, viņaprāt, Cēsu baznīca ir vienīgā, kur bijis šāds štābiņš, lai arī strādājuši citās baznīcās. Citviet darbs nav bijis tik ilglaicīgs.

Attēlos redzamas alus pudeles ar tā laika etiķetēm “Senču”, “Kurzemnieks”. V. Atāls saka, ka tās neesot viņu atstātas, jo neviens no viņiem alu nav dzēris: “Droši vien ar tām ieklīda Bergmanis vai Neibarts, jo neliedzām vasarnīcā ierasties ar alu, ja vien atnācēji zināja, kā pēc tam ar savām kājām aiziet.”

Zinot šīs trijotnes nacionālo domāšanu, jautāju, vai vasarnīcā izskanēja arī pastāvošo iekārtu kritizējošas domas.

“Nē, darot svētu darbu, nekādas ģeķības prātā nenāk. Tolaik nebijām orientēti uz brīvvalsti, bijām orientēti uz debesīm,” saka V. Atāls. Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
109

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
80

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Ja ir ideja, vēlēšanās un prasme – ir arī nauda

06:39
16.06.2024
31

Jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā turpinās programma “Leader”, kurā finansējumu Cēsu un arī Smiltenes novada Raunas un Drustu pagastos apsaimnieko  biedrība “Cēsu rajona lauku partnerība”. Ir izstrādāta   stratēģija, kurā iezīmēti attīstības virzieni un mērķi. Būtiska vieta atvēlēta mikro un mazās uzņēmējdarbības attīstībai un dažādošanai, sekmējot pakalpojumu pieejamību un augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības attīstīšanu. Biedrība rīkoja […]

Turcija. Valsts, kas vilina ar viesmīlību

05:27
15.06.2024
167

Cēsniece Sandra Krastiņa Stambulā dzīvoja, lai auklētu mazdēlu, kamēr zēna mamma, Sandras meita Ieva, bija vietējās “Galatasaray” basketbola komandas spēlētāja. Jāmeklē pamatskolas atestāts Ukrainā notiekošā kara dēļ Turcijā bija ļoti grūti dabūt uzturēšanās atļauju. Lai varētu tur dzīvot gadu, Sandrai bija jāuzrāda visi savi izglītības dokumenti, sākot no pamatskolas beigšanas. Likās, pensionārei to nekad dzīvē […]

Gribas, lai mirklis apstājas un šo skaistumu redz arī citi

22:44
13.06.2024
158

MĀRA KREICBERGA vārdu zina tie, kas sociālajos medijos seko sižetiem par savvaļas dzīvnieku ikdienu. Viņa uzņemtās fotogrāfijas un video sižeti saista un iejūsmina daudzus. Tajos skatītājs tiek ievests tik dziļi meža iemītnieku ikdienā, ka ir sajūta – esi dzīvniekam līdzās.Arī M.Kreicberga profesija ir saistīta ar dabu – viņš ir biškopis un kopā ar ģimeni dzīvo […]

Darbs tepat pie mājas

07:10
13.06.2024
102

Valija Odziņa dārziņā pie mājas pārstaigā vagas. Nezāles izravētas, bet mieru nedod kartupeļu lielākais ienaidnieks Kolorado vaboles. “Tās jānolasa, bet vairāk bail, ka kailgliemezis neparādās,” stāsta Valija un atklāj, ka vēlu vakarā gājusi pārbaudīt, vai kāds nav atlīdis. Pēdējā laikā gan Taurenē par tiem nav dzirdēts, bet pirms pāris gadiem daži atrasti. “Kaut ko izaudzēt […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
18
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
22
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
33
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
25
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
41
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi