Otrdiena, 24. decembris
Vārda dienas: Ādams, Ieva

Zinātnes valoda, latviešu valoda

Druva
14:47
02.11.2012
12

Jau no nākamā gada izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis iecerējis krietni palielināt svešvalodu lietojumu Latvijas augstskolu studiju programmās. Rodas jautājums – kā nodrošināt līdzsvaru starp latviešu valodas attīstību un vietējo speciālistu iekļaušanos starptautiskajā vidē. Daži ministra ieceres kritiķi ir neadekvāti sāpīgi uztvēruši viņa izteikumu, ka zinātnes valoda ir angļu valoda. Šo apgalvojumu viņi mēģina apvērst otrādi, it kā R. Ķīlis būtu pateicis, ka latviešu ir bauru valoda. Pēc tam jau var stāstīt par jaunlatviešiem, kuri savulaik saprata, ka latviešu valoda ir jākopj un jāattīsta, lai tajā būtu iespējams izteikties tikpat dziļi, kā lielajās valodās. Tikai šādā veidā ir iespējams nodrošināt latviešu valodai pilnvērtīgas saziņas un arī valsts valodas statusu. Taču šis argumentācijas virziens ir neadekvāts, jo ministrs nav iebildis pret latviešu valodas attīstīšanu. R. Ķīļa idejas pamatā ir Latvijas zinātnes konkurētspējas nodrošināšana. Tas, ka angļu valoda ir starptautiskā zinātnes valoda, ir fakts, un tam nav nekāda sakara ar latviešu valodas nozīmes apšaubījumu. Lielāku uzsvaru uz svešvalodu lietojumu ministrs iecerējis visos studiju līmeņos – gan pamatstudijās, gan maģistrantūrā un doktorantūrā. Tieši šeit ir šīs ieceres lielākā problēma, jo studiju līmeņa nešķirošana faktiski aizēno tās iespējamo pozitīvo ietekmi.

Studijas angļu valodā nenoliedzami palīdzētu vieglāk nonākt un darboties starptautiskajā akadēmiskajā vidē: noslīpēt valodas zināšanas, lai pēc iespējas brīvāk tajā varētu izteikties par pārstāvēto specifisko tēmu. Līdz ar to korekts ir arī ministra uzsvērums, ka šis aspekts īpaši svarīgs ir tieši doktorantūras studijās. Augstākā līmeņa studijas ir paredzētas, lai studentu padarītu par ekspertu savā jomā, un ir tikai vērtīgi, ka šī ekspertīze tiek demonstrēta starptautiskā, ne vien vietējā līmenī. Ir jāatvieglo arī ārvalstu pasniedzēju piesaistīšana studiju programmās Latvijā, uz pasniedzēju vietām jārīko starptautiski konkursi, tādējādi paplašinot iespējas piesaistīt un atlasīt labākus mācībspēkus. Taču līdzīgu apsvērumu attiecināšana uz pamatstudijām ir krietni sarežģītāka, šo studiju mērķi un apsvērumi var būt daudzveidīgāki. Augstskolas sagatavo ne tikai jaunos pētniekus, bet arī speciālistus daudzās nozarēs. Studijas daudziem palīdz meklēt un atrast savu vietu dzīvē un darbā tieši Latvijas sabiedrībā. Līdzīgi kā vispārējā izglītībā, arī augstākās izglītības pirmajos līmeņos vietējam kontekstam, kas izpaužas arī valsts valodas lietojumā, pienākas attiecīga uzmanība. Lai gan arī šajā līmenī iekļaušanās starptautiskajā zināšanu apritē, protams, ir nozīmīga.

Tāpēc ir nepieciešams rast līdzsvaru starp vajadzību augstā līmenī pilnveidot studentu svešvalodu zināšanas un latviešu valodas attīstīšanu, lai nodrošinātu, ka arī šajā valodā var izteikt sarežģītus procesus un parādības. Ja latviešu valoda nozīmīgā apjomā tiek izspiesta no augstākās izglītības jomām, tad latviešu valodā arī neattīsies termini un jēdzieni, lai ar šīm sfērām saistītos procesus un parādības aprakstītu. Turpretī, ja pētniecība pamatā ir balstīta tikai latviešu valodā, problēma ir pretēja: mēs kaut ko pētām, par kaut ko savā lokā diskutējam, bet lāgā neprotam saprotami par to pastāstīt citiem. R. Ķīļa iecerētā augstskolu valodas reforma, ja tāda notiks, ir tikai daļa, turklāt ne pati nozīmīgākā no problēmjautājumiem, kas saistīti ar latviešu valodu. Arī pašlaik, kad valsts valodas prasības izglītības iestādēs un citviet ir stingras, nevarētu teikt, ka valoda attīstās pienācīgā ātrumā, lai tiktu līdzi zinātnes un tehnoloģiju sasniegumiem. Tas nav tāpēc, ka cilvēki latviešu valodu nevēlētos lietot, bet gan tāpēc, ka acīmredzot nav pietiekami daudz cilvēku, kas operatīvi un veiksmīgi jaunos vārdus spētu radīt. Tie, kuriem terminu radīšana un pārnese uz latviešu valodu ietilpst tiešajos darba pienākumos, nereti spēj izdomāt vien kokainus un burtiskus citu valodu vārdu tulkojumus, kurus pēc tam ar varu citiem mēģina uzspiest. Spilgts piemērs ir datoru operētājsistēmu un datorprogrammu latviskojumi, no kuriem daudziem ir lielāka komiskā, nevis praktiskā nozīme. Ir nepieciešama daudzveidīga vide, kurā valodai attīstīties. To nodrošina sarežģītu un izsmalcinātu citās valodās sarakstītu darbu tulkošana, kas teju vienmēr ir saistīta ar dažādiem valodiskiem jaunpienesumiem, un to nodrošina arī latviešu valodas praktiska lietošana dažādās citās nozarēs. Taču vienlīdz nopietna problēma ir arī latviešu kultūras un zinātnes izlikšanās par pašpietiekamām. To attīstību un saglabāšanos var nodrošināt, nevis dzīvojot nošķirtībā no pārējās pasaules, bet gan izkopjot savas spējas runāt tā, lai mūs saprastu pēc iespējas plašāka auditorija. Jānis Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pilnīgs rasols

09:26
22.12.2024
287
1

Tiklīdz tuvojas kādi svētki un garākas brīvdienas, sarunās iezogas divas svarīgākās tēmas – kādi būs laikapstākļi un kādus ēdienus gatavot. Ja laikapstākļus nevaram ietekmēt, tad tas, ko celt galdā, ir pašu ziņā. Padzīvojoties sociālajos tīklos, brīžam rodas iespaids, ka cilvēkus nekas tā neinteresē kā ēst gatavošana. Receptes, padoms padomam galā, pieredzes stāsti, kā darīja vecmāmiņa, […]

Cilvēcības skola

09:25
21.12.2024
22

Tā kā rakstu par sociāliem jautājumiem, decembrī ļoti izjūtu, cik daudz cilvēku piedomā un vēlas palīdzēt cits citam. Sociālā joma ir tā, kas caur un caur apliecina, ka sabiedrībai rūp, kas notiek līdzcilvēku dzīvēs, un daudzi domā, kā pasniegt otram atbalstošu roku. Mani ļoti aizkustināja topošo pavāru un viņu pasniedzējas ideja, ka brīdī, kad mums […]

Lieltirgotava, veikaliņš un svētku dienas

18:39
18.12.2024
38

Cept piparkūkas un saiņot dāvanas būs daudz laika, pirms Ziemassvētku vakara būs trīs brīvas dienas. Pārdevējiem un tiem, kas nodrošina tirgošanos, gan pretēji. Pirms lielākajiem dāvināšanas svētkiem gadā veikali ir apmeklētāju pārpildīti. Lai cik daudz katrs iepriekš domājis un sarūpējis, ko likt vecīša maisā, pēdējās dienās vēl šķiet, ka vajag to un to, un arī […]

Cena par personas apliecinājumu

21:56
16.12.2024
27

Par savas identitātes apliecināšanu ar pasi no nākamā gada būs jāmaksā par desmit eiro vairāk. Jāteic, tāda iecere bija jau šī gada sākumā, bet sabiedrības pretestība bija tik liela, ka plānotā cenas celšana uz pusi, proti, no 30 līdz 60 eiro, tika atlikta, maksa palielinājās tikai par četriem eiro. Tomēr gada beigās šajā ziņā atkal […]

Skaistākais latviešu animācijas veikums

21:55
15.12.2024
37

Nupat bija tā skaistā iespēja noskatīties latviešu režisora izcilo animācijas filmu “Straume”. Kopā ar bērniem gaidījām, kad varēsim filmiņu redzēt, un mums palaimējās divkārt, jo ne tikai izdevās noskatīties šo skaisto animācijas darbu pirmssvētku noskaņās Briseles vecpilsētā, bet arī paša režisora Ginta Zilbaloža klātbūtnē. Jau pirms filmas bija skaidrs, ka režisora veikums ir kaut kas […]

Mānīgais miers

21:52
14.12.2024
41

Sestdien, 7. decembrī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps tikās Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanā pēc piecus ar pusi gadus ilgušajiem atjaunošanas darbiem pēc 2019. gada ugunsgrēka. Zelenskis sestdien notikušo sarunu ar Trampu raksturoja kā konstruktīvu, bet sīkākas detaļas nesniedza, vienlaikus brīdinot, ka Ukrainai ir nepieciešams “taisnīgs un […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
2
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
25
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi