Dzīvojam ļoti mainīgā laikā, kad tiešām nav zināms, ko nesīs rītdiena. Vai nonāksi to skaitā, kam jāsēž karantīnā, varbūt darba devējs pateiks, ka tavi pakalpojumi vairs nav vajadzīgi, iespēju tik daudz. Un tik maz no tā visa mēs varam ietekmēt. Dzīvē vienmēr būs gaišās un tumšās svītras – kā zebras spalvas, kā klavieru taustiņi. Tas vienkārši ir jāpieņem.
Nesen izdzirdēju šādu stāstiņu. Kāds vīrs, kuram dzīvē neveicas, jo palicis bez darba, ar sievu konflikti, bērni neklausa, māja jāremontē, bet naudas nav, nolemj izdarīt pašnāvību. Ejot uz izvēlēto vietu, viņš satiek mācītāju, ar kuru izrunājas par savu bēdīgo dzīvi, izvēli, un mācītājs viņam saka – atceries, vienmēr tā nebūs! Vīrs maina savas domas, atgriežas dzīvē, un tiešām, veiksme pagriežas uz viņa pusi, atrodas labs darbs, māju var saremontēt, arī ģimenē attiecības uzlabojas, dzīve ir skaista. Kādu dienu viņš atkal satiek šo mācītāju, un priecīgs stāsta, kā dzīvē iet šobrīd, bet mācītājs viņam saka – atceries, vienmēr tā nebūs!
Lūk, tas laikam ir labs padoms mūsu steidzīgajā, pārmaiņu pilnajā ikdienā, ka vienmēr tā nebūs. Neatbildēts gan paliek jautājums, kas ietekmē to, kā būs? Paši? Kaut ko jau paši varam darīt, varam censties pēc labākās sirdsapziņas, bet, ja uznāks krīze, kad ekonomika apstājas, var palikt bez darba. Un nekādi nevar ietekmēt to, ka saplīst ledusskapis, televizors, kāda cita ikdienā vajadzīga lieta. Tas vienkārši notiek. Protams, ja ir iespēja, var ātri nopirkt jaunu, bet kādu brīdi tas rada stresa situāciju. Jo saldētavā salikti ziemas krājumi; vai pirms balles jāgludina svētku tērps, bet gludeklis izbeidzas. Pamats satraukumam, bet – vienmēr jau tā nebūs.
Tāda atziņa iedvesmo smagos brīžos, bet laikā, kad viss iet augšup, to laikam vismazāk gribam atcerēties. Lai gan tieši tad to vajadzētu atcerēties, lai nekļūstam pārāk pašpārliecināti, lai neiezogas doma, ka pasaule sāk griezties ap mums. Vienmēr tā nebūs! Droši vien, dzīvojot līdzsvarā ar sevi, apkārtējiem, pasauli, šīs pārmaiņas spējam uztvert, pārdzīvot daudz vieglāk, bet kuram gan izdodas tā dzīvot! Pieļauju, ka var apgūt dažādas sevis nomierinošas prakses, iedziļināties jogas būtībā, lai būtu mierīgs, pavisam mierīgs, un tomēr saplīsis gludeklis īstajā brīdī var izrādīties pārāks. Tad atliks vien domāt, ka vienmēr tā nebūs. Un norises dabā tam taču ir labākais apliecinājums. Šodien varam priecāties par skaistu, saulainu rudens dienu, bet diemžēl vienmēr tā nebūs.
Sanāca kaut kā pesimistiski? Nebūt nē, jo apgalvojums, ka vienmēr tā nebūs, patiesībā ir vislabākais stimuls censties pilnvērtīgi izdzīvot katru dienu! Katru dienu, jo katrā dienā mums ir dots labākais, kas ar mums šajā dienā var notikt!
Komentāri