Šonedēļ uzsākta 16 un 17 gadīgu jauniešu vakcinācija pret “Covid-19”, tai izmanto “Pfizer/BioNTech” vakcīnu “Comirnaty”.
Iedzīvotāju grupā 16-17 gadi Latvijā ir 36 226 jaunieši. Veselības ministrs Daniels Pavļuts atgādināja, ka šis ir vecums, kad bērniem nav nepieciešama vecāku atļauja, lai veiktu vakcināciju, jo Pacientu tiesību likums nosaka, ka nepilngadīgiem pacientiem no 14 gadu vecuma ārstniecība ir pieļaujama bez vecāku piekrišanas.
Tomēr skaidrs, ka attiecībā uz vakcināciju iedzīvotāju vidū viedokļi ir ļoti atšķirīgi, turklāt tie atšķiras arī starp ģimenes locekļiem. Uzrunājot vecākus, kuriem ir bērni vecumā no 16 līdz 18 gadiem, “Druva” saņēma apstiprinājumu, ka ir ģimenes, kurās pieaugušie vakcinējušies, bet jaunietis nevēlas to darīt, uzsverot, ka grib nogaidīt un, izmantojot savas tiesības, izvēlēties arī nevakcinēties, pat ja tas nozīmē ierobežojumus ceļošanā, sportiskās aktivitātēs. Daļa ģimeņu joprojām līdz galam nav izlēmušas, vēl svārstās, saprotot, ka “no vienas puses, vakcīna, iespējams, var pasargāt, bet, no otras puses, varbūt, ka tā nemaz nenotiks”, diskutējot, ka tāpat jau ikdienā organisms saņem tik daudz ķīmijas, tiek pārslogots. Savukārt dažās ģimenēs vecāki nevēlas vakcinēties, bet jaunietis to grib darīt. Tā viens no vecākiem “Druvai” skaidroja: “Es vēl domāju, vakcinēties vai ne, līdz ar to neatbalstu arī bērnu vakcināciju. Tajā pašā laikā padsmitgadniece, kurai vēl nav 16 gadu, gribētu vakcinēties, ja būtu tāda iespēja, tāpat arī lielie bērni ir vakcinējušies. Jauniešiem ir svarīgi, ka viņiem ļauj brīvi pārvietoties un tamlīdzīgi.”
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Evija Rācene skaidro: “Tā kā sešpadsmit gadīgs jaunietis vēl nav gluži pilngadīgs, primāri tā ir vecāku atbildība arī saistībā ar veselību informēt un skaidrot bērniem, kāpēc tas ir nepieciešami, kāds ieguvums veselībai vai kā tas var nākt par sliktu. Tā ir ģimenes lieta – izrunāt, vai mēs visi vakcinējamies vai, gluži otrādi, kategoriski esam pret, skaidrojot, argumentējot, pamatojot, kāpēc tā. Bērnam ir jāizskaidro, lai viņš šo lēmumu varētu saprast. Vecāku gudrība ir redzēt situāciju kopumā, nevis tikai no viena skatupunkta. Tāpēc viss ir atkarīgs no ģimenes, no ģimenes viedokļa, attieksmes vispār pret vakcināciju. Ja jaunietis savos 16 gados grib vakcinēties, bet vecāki iebilst, tas viņiem noteikti savas ģimenes lokā ir jāatrisina, jāvienojas, jo vakcinēties ir brīvprātīgs lēmums.
Arī tajās situācijās, kad vecāki ir pret vakcinēšanos, bet bērns to vēlas, vecākiem ir jāpaskaidro sava nostāja. Tas nenozīmē, ka bērnam automātiski jāpieņem viņu viedoklis. Jaunietim var būt savs viedoklis, kāpēc vakcinēties nav vai ir labi. Vecākam ir tiesības ierobežot bērnu, ja viņi sajūt bērna dzīvībai draudus, bet šajā gadījumā dzīvībai nav draudu. Un, ja jaunietis ir izlēmis, ka viņš, piemēram, vēlas rudenī uz skolu doties klātienē un vēlas vakcinēties, tad šajā gadījumā vecākiem būtu jāuzklausa jaunietis un viņa viedoklis jāpieņem, atbalstot bērna izvēli.”
E.Rācene arī norāda, ka Bērnu tiesību aizsardzības departamentam līdz šim nav nācies saskarties ar jautājumiem, kur bērniem un vecākiem veselības jautājumos būtu atšķirīgi viedokļi, ko nav iespējams atrisināt: “Mums vairāk laiku pa laikam ienāk jauniešu sūdzības, ka viņus neatbalsta, smagākos gadījumos bērni ziņo par iespējamu emocionālu vai fizisku vardarbību no vecāku puses . Bērniem ir iespēja zvanīt uz mūsu uzticības tālruni 116111, kas arī intensīvi tiek izmantots. Gan bērni, gan pieaugušie zvana, daloties ar savu sāpi. Mums ir ļoti profesionāli kolēģi, kas sniedz atbalstu vai iesaka, kur tālāk vērsties. Tāpēc es noteikti varu ieteikt – ja arī šajā jautājumā par jauniešu vakcinēšanos ģimenē ir kāda neizpratne vai mulsums, droši zvanīt un jautāt, kā labāk rīkoties, ko darīt.”
“Covid-19” jau ilgu laiku ir ienācis daudzu ģimeņu ikdienā, mainot paradumus, veidus, kā satikties un kā atpūsties. Bet neatkarīgi no viedokļu dažādības arī vienas mājsaimniecības robežās ir svarīgi arvien spēt pieņemt arī atšķirīgus viedokļus, cieņpilni diskutējot un atļaujot katram, tai skaitā arī bērnam, nonākt pie saviem secinājumiem.
Komentāri