Izrādās, pat vairāk nekā vieliskās atkarības jauniešu vidū izplatītas ir nevieliskās jeb procesu atkarības, ar to saprotot sociālos tīklus, datorspēles, azartspēles, pornogrāfiju.
Tāda atziņa mani pārsteidza nesenā sarunā ar Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta Ambulatorās nodaļas vadītāju dr.Ingu Landsmani, kad pārrunājām bērnu, pusaudžu un jauniešu problēmas saistībā ar vielām, kas izraisa atkarību.
Nav brīnums, ka mūsdienās pie esošā dzīves ritma, kad 70% ikdienas paiet, veroties lielākā vai mazākā zilajā ekrānā: esot darbā, skolā (arī tur daudz mācību satura jālūko internetā vai jāizmanto tā pati e-klases sistēma), lasot ziņas, skrullējot cauri jaunākās bildes paziņu lokā. Šķiet, pat vecākā paaudze ir apguvusi viedierīces un izmanto tās ikdienā. Labā ziņa ir tā, ka seniori tomēr ar tām un pasaules tīmekļa iespējām tik ļoti neaizraujas, jo dzīves laikā ir iestrādājušies pilnīgi citi ieradumi un bez virtuālās vides var mierīgi iztikt.
Bet jaunākās paaudzes? Sevišķi bērni un jaunieši, kam vēl pavisam nesen pat mācības nācās aizvadīt planšetdatoros tiešsaistes stundās? Nevaru noliegt, ka arī manā ģimenē visi šīs ierīces lieto. Kā būtu bijis iespējams aizvadīt nodarbības skolā un mūzikas skolā, kad pandēmijas laikā nācās norobežoties, lai nepārnēsātu vīrusu, ja šo iekārtu nebūtu, grūti spriest. Tomēr pat lietderīga, vērtīga šo ierīču izmantošana ar laiku noved pie procesu atkarības vājākā vai stiprākā formā.
Nepārprotama saikne ar atkarības procesu medicīniski pierādīta ir azartspēlēm un nesenākā laikā arī videospēļu spēlēšanai. Jomas aptveri apgrūtina arī atkarību izveides procesa kompleksā daba – tā saistīta ar personas attīstību, īpaši agrīnā posmā, sociālajiem apstākļiem un vidi. Veselības ministrijas 2019.gadā veiktais plašais pētījums par šo tēmu rāda, ka problemātiskas azartspēļu spēlēšanas prevalence sabiedrībā ir 6,4%, tai skaitā 1,3% ir problēmas ar azartspēļu spēlēšanu ar negatīvām sekām un iespējamu kontroles trūkumu, bet vidēja un zema līmeņa problēmas – 4,1%. Attiecinot pētījumā aptaujāto respondentu grupu uz ģenerālkopu, Latvijā no azartspēlēm dažādā pakāpē varētu ciest 79 119 personas 15-64 gadu vecumā, no tām 16 162 personām problēmas varētu būt smagākajā pakāpē.
Problemātiska izplatība Latvijā ir nedaudz augstāka nekā tā, kas, izmantojot līdzīgus instrumentus, atklāta Lielbritānijā un Čehijā. No videospēļu spēlēšanas atkarības varētu ciest aptuveni 0,5% visu respondentu, bet problēmas ar videospēļu spēlēšanu ir vēl 2,4%. Rēķinot absolūtos skaitļos, problēmas kopā varētu skart 35 286 iedzīvotāju 15-64 gadu vecumā, no tiem 5 642 – videospēļu atkarība. Saskaņā ar pētījumu traucēti interneta lietošanas paradumi skar 7% visu respondentu jeb 90 482 iedzīvotājus 15-64 gadu vecumā, bet problemātiski interneta lietošanas paradumi – vēl 3%. Jāatzīmē, ka prevalence rēķināta, ņemot vērā regulārus spēlētājus aptaujas brīdī, bet neuzrāda personas, kuras cieš no kāda no procesu atkarības veidiem, bet patlaban ir remisijā. Tāpat procesu atkarības sekas skar plašāku personu loku – spēlētāju ģimenes locekļus. Minētais pētījums arī norāda, ka viena no galvenajām dažādu procesu atkarības skartajām mērķgrupām ir jaunieši. Gan azartspēļu, īpaši spēļu automātu, spēlēšana, gan videospēles un pārmērīga viedierīču lietošana raksturīga tieši jauniešiem. Šai grupai ir arī mazāk kritiska attieksme pret procesu potenciālo kaitējumu un biežāk raksturīgs uzskats, ka paši ar problēmām var tikt galā.
Jāpatur prātā, ka, tehnoloģijām attīstoties, šajos dažos gados aktuālie dati noteikti būtu citi, pieļauju, ka vēl nelabvēlīgāki. Interesanti, ka uzskats – no šāda veida atkarībām vairāk cieš vīrieši – ir vien klišejisks pieņēmums, bet to apstiprina arī minētais pētījums. Sievietes izceļas vienīgi loteriju spēlētāju vidū. Ar ko skaidrojamas šīs parādības kopumā? Saskaņā ar Veselības ministrijā pieejamo informāciju atkarības ietekmējošo faktoru skaitā ir salīdzinoši augstā azartspēļu un interneta sakaru pieejamība, tāpat arī jau iepriekš minētais – gandrīz katram skolēnam ir sava mobilā ierīce vai pat divas. Un atzīsimies, vai tad katrs vecāks tiešām simtprocentīgi zina, ko viņa bērns vai pusaudzis šajās ierīcēs dara? Visdrīzāk, nezina.
Negribot pārkāpt privātuma robežu, tomēr varam attapties situācijā, ka bērns vai pusaudzis jau ir sācis kādu nelikumīgu rīcību vai patiesi atkarīgs no šiem procesiem. Daudzkārt dzirdama nievājoša attieksme no vecākās paaudzes par to, ka mūsdienās tik ļoti tiek akcentēta garīgā veselība. Veltīgi. Senāk ikdienā nebija tāds informācijas apjoms, nebija ierīču, kas cilvēku ik mīļu brīdi ar savu vibrēšanu vai zvanīšanu izsit no ritma, nebija ziņu par satraucošiem notikumiem ik uz stūra. Bija radio, televīzija, avīze, turklāt ar cenzūru. Tā kā jaunākās paaudzes saskaras ar daudz smagāku spiedienu gan uz psihi, gan smadzenēm, ik dienu apstrādājot šo neskaitāmo informācijas avotu gūzmu. Arī pētījums apstiprina azartspēļu un loteriju spēlēšanas saistību ar citām garīgās veselības problēmām (depresija, trauksme, sliktāks veselības vērtējums) un vielu atkarību. Dažādos avotos lasāmais ekspertu teiktais liecina, ka situācijā, kad joprojām nav atrisināta piekļuve vielu atkarības ārstēšanai, procesu atkarības vispār paliek otrajā plāna. Tāpat nav uz pusaudžiem un jauniešiem vērstu pakalpojumu, kas ļautu problēmas risināt iespējami agri.
Komentāri