Ceturtdien (02.05.) no rīta Ukrainas mediji vēsta, ka Krievijas zaudējumi pilna mēroga karā ir aptuveni 470 870 militārpersonu, tas ir gan bojā gājušo, gan ievainoto skaits Ukrainā.
Savukārt Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks pretkrīzes jautājumos Mihails Podoļaks raksta: “Kariem būtu jābeidzas ar miera līgumiem, bet tas (šis karš) ir genocīds pret ukraiņiem. Tādēļ Putina paraksts būs nopratināšanas protokolos, nevis miera līgumā.” Jāpiebilst, ka situācija frontē Ukrainā nav laba, vien jācer, ka Rietumu militārā palīdzība, ko Ukraina sāk saņemt, stāvokli uzlabos. Eksperti pat pieļauj, ka Ukraina karu tomēr varētu zaudēt, jo gan Ukrainā, gan Eiropā ir tā dēvētais “kara nogurums”. Citiem vārdiem sakot, mūsdienās civilizētās valstīs karš kā problēmu risināšanas veids nav pieņemams un agrāk vai vēlāk varētu sākties sarunas, ka vajadzīgs pamiers. Šobrīd Eiropas nostāja gan ir atbalstīt Ukrainu līdz uzvarai, nevis līdz pamieram.
Britu žurnāliste un rakstniece Katrīna Beltone intervijā ukraiņu portālam gordonua.com saka, ka Putins sagrāba kontroli un kontrolē miljardiem dolāru, lai viņam būtu tik daudz varas, ka varētu Krievijā nopirkt jebkuru. Pēc tam viņš to pašu metodi sāka izmantot Rietumos. Beltone bija “Finacial Times” korespondente Maskavā no 2007. līdz 2013. gadam, tagad sadarbojas ar “The Washington Post”. Beltone ir grāmatas “Putina ļaudis: kā KGB pārņēma Krieviju un pēc tam Rietumus” autore, darbu izdeva 2020. gadā. Britu avīzes “The Times”, “The Sunday Times”, “The Economist”, “Financial Times”, “New Statesman” un “The Daily Telegraph” to atzina par gada grāmatu, tā ir tulkota ne tikai krievu, bet vairāk nekā 30 valodās. Grāmata ne pa jokam sadusmoja Kremli, Krievijas miljardieri pret Beltoni iesniedza prasības tiesā. Iesniedzēji bija Mihails Frīdmans, tagadējais Latvijas pilsonis Pjotrs Avens, Šalva Čigirinskis, Ališers Usmanovs, Romans Abramovičs un “Rosņeftj” vadītājs, multimiljardieris Igors Sečins. Tiesa gan, juristu “brigāde” neko nepanāca, grāmatā tika izdarīti vien daži nebūtiski precizējumi. Intervijā Beltone saka: “Kā Putins varēja kļūt par tik stipru līderi? Kā viņa līdzgaitnieki, VDK darbinieki, atkal varēja nokļūt pie varas? Kas patiesībā notika tad, kad sabruka Padomju Savienība? Kas notika ar VDK? Tika pieņemts, ka pēc Padomju Savienības sabrukuma VDK tika salauzta, ka viņi visi kļuva par biznesa cilvēkiem, jo gribēja būt bagāti. Patiesībā, ja vien ir laiks mazliet parakņāties vēsturē, nevis tikai nodarboties ar ikdienas ziņām, kļūst skaidrs, ka Putina un viņa rīcības saknes ir meklējamas VDK. Par spīti tam, ka VDK it kā tika salauzta, to reformēja. Patiesībā visi sakari saglabājās un turpinājās arī tiem, kuri nodarbojās ar biznesu.(..) Mums Rietumos ir pierasts uz to raudzīties tikai kā uz korupciju. Bet pēc sarunām ar bijušajiem VDK cilvēkiem kļuva skaidrs, ka Putins piešķīra kontraktus saviem bijušajiem draugiem VDK ne tikai tādēļ, lai viņi kļūtu bagāti, bet tā bija kā samaksa starpniekfirmām, kuras veica dažādas VDK operācijas ārpus valsts. Tās uzpirka ierēdņus, finansēja ārvalstu politiskās partijas. Putinam deviņdesmitajos gados bija ļoti svarīgi saglabāt visus šos sakarus, lai turpinātu korumpēt Rietumus.”
Ir vērts atcerēties gan Podoļaka rakstīto, gan Beltones sacīto intervijā, izvēloties, par ko balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Ne tādēļ, lai sāktu kārtējo savstarpējo apvainošanas un “čekas aģentu” meklēšanas kampaņu, kurai nav lielas jēgas. Galu galā ir tiesībsargājošās iestādes, un nedomāju, ka savstarpējie apvainojumi un aizdomas ir drošs ceļvedis. Manuprāt, viens no izvēles kritērijiem varētu būt pavisam vienkāršs – vai partija atbalsta Latvijas atrašanos Eiropas Savienībā un nerunā par draudzēšanos ar Krieviju, jo ar to esot vajadzīgas ekonomiskās attiecības. Tagad, Ukrainas kara laikā, vairākas partijas gan ir apklusušas un Krieviju nepiemin kā sadarbības partneri, arī Krievijas atbalstītājs Orbāns tām vairs nav ideāls, toties Latvijā tās, izņemot pašas sevi, nespēj ieraudzīt nekā laba. Izvēlēties kritēriju – Latvijas dalība Eiropas Savienībā – , manuprāt, ir saprātīgs risinājums.
Komentāri