Pirmdiena, 20. maijs
Vārda dienas: Venta, Salvis, Selva

Vēsture, pamiers un kritēriji

Sallija Benfelde
08:35
10.05.2024
36
Sallija Benfelde

Ceturtdien (02.05.) no rīta Ukrainas mediji vēsta, ka Krievijas zaudējumi pilna mēroga karā ir aptuveni 470 870 militārpersonu, tas ir gan bojā gājušo, gan ievainoto skaits Ukrainā.

Savukārt Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks pretkrīzes jautājumos Mihails Po­doļaks raksta: “Kariem būtu jābeidzas ar miera līgumiem, bet tas (šis karš) ir genocīds pret ukraiņiem. Tādēļ Putina paraksts būs nopratināšanas protokolos, nevis miera līgumā.” Jāpiebilst, ka situācija frontē Ukrainā nav laba, vien jācer, ka Rietumu militārā palīdzība, ko Ukraina sāk saņemt, stāvokli uzlabos. Eksperti pat pieļauj, ka Ukraina karu tomēr varētu zaudēt, jo gan Uk­rainā, gan Eiropā ir tā dēvētais “kara nogurums”. Citiem vārdiem sakot, mūsdienās civilizētās valstīs karš kā problēmu risināšanas veids nav pieņemams un agrāk vai vēlāk varētu sākties sarunas, ka vajadzīgs pamiers. Šobrīd Eiropas nostāja gan ir atbalstīt Ukrainu līdz uzvarai, nevis līdz pamieram.

Britu žurnāliste un rakstniece Katrīna Beltone intervijā ukraiņu portālam gordonua.com saka, ka Putins sagrāba kontroli un kontrolē miljardiem dolāru, lai viņam būtu tik daudz varas, ka varētu Krievijā nopirkt jebkuru. Pēc tam viņš to pašu metodi sāka izmantot Rietumos. Beltone bija “Finacial Times” korespondente Maskavā no 2007. līdz 2013. gadam, tagad sadarbojas ar “The Washington Post”. Beltone ir grāmatas “Pu­tina ļaudis: kā KGB pārņēma Krieviju un pēc tam Rietumus” autore, darbu izdeva 2020. gadā. Britu avīzes “The Times”, “The Sunday Times”, “The Econo­mist”, “Financial Times”, “New Statesman” un “The Daily Te­legraph” to atzina par gada grāmatu, tā ir tulkota ne tikai krievu, bet vairāk nekā 30 valodās. Grāmata ne pa jokam sadusmoja Kremli, Krievijas miljardieri pret Beltoni iesniedza prasības tiesā. Iesniedzēji bija Mihails Frīd­mans, tagadējais Latvijas pilsonis Pjotrs Avens, Šalva Čigirinskis, Ališers Usmanovs, Romans Ab­ramovičs un “Rosņeftj” vadītājs, multimiljardieris Igors Sečins. Tiesa gan, juristu “brigāde” neko nepanāca, grāmatā tika izdarīti vien daži nebūtiski precizējumi. Intervijā Beltone saka: “Kā Putins varēja kļūt par tik stipru līderi? Kā viņa līdzgaitnieki, VDK darbinieki, atkal varēja nokļūt pie varas? Kas patiesībā notika tad, kad sabruka Padomju Savienība? Kas notika ar VDK? Tika pieņemts, ka pēc Padomju Savie­nības sabrukuma VDK tika salauzta, ka viņi visi kļuva par biznesa cilvēkiem, jo gribēja būt bagāti. Patiesībā, ja vien ir laiks mazliet parakņāties vēsturē, nevis tikai nodarboties ar ikdienas ziņām, kļūst skaidrs, ka Putina un viņa rīcības saknes ir meklējamas VDK. Par spīti tam, ka VDK it kā tika salauzta, to reformēja. Pa­tiesībā visi sakari saglabājās un turpinājās arī tiem, kuri nodarbojās ar biznesu.(..) Mums Rietu­mos ir pierasts uz to raudzīties tikai kā uz korupciju. Bet pēc sarunām ar bijušajiem VDK cilvēkiem kļuva skaidrs, ka Putins piešķīra kontraktus saviem bijušajiem draugiem VDK ne tikai tādēļ, lai viņi kļūtu bagāti, bet tā bija kā samaksa starpniekfirmām, kuras veica dažādas VDK operācijas ārpus valsts. Tās uzpirka ierēdņus, finansēja ārvalstu politiskās partijas. Putinam deviņdesmitajos gados bija ļoti svarīgi saglabāt visus šos sakarus, lai turpinātu korumpēt Rietumus.”

Ir vērts atcerēties gan Podoļaka rakstīto, gan Beltones sacīto intervijā, izvēloties, par ko balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Ne tādēļ, lai sāktu kārtējo savstarpējo apvainošanas un “čekas aģentu” meklēšanas kampaņu, kurai nav lielas jēgas. Galu galā ir tiesībsargājošās iestādes, un nedomāju, ka savstarpējie apvainojumi un aizdomas ir drošs ceļvedis. Manuprāt, viens no izvēles kritērijiem varētu būt pavisam vienkāršs – vai partija atbalsta Latvijas atrašanos Eiropas Savienībā un nerunā par draudzēšanos ar Krieviju, jo ar to esot vajadzīgas ekonomiskās attiecības. Tagad, Ukrainas kara laikā, vairākas partijas gan ir apklusušas un Krieviju nepiemin kā sadarbības partneri, arī Krievijas atbalstītājs Orbāns tām vairs nav ideāls, toties Latvijā tās, izņemot pašas sevi, nespēj ieraudzīt nekā laba. Izvēlēties kritēriju – Latvijas dalība Eiropas Savienībā – , manu­prāt, ir saprātīgs risinājums.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Maija ziedonis dabā un mūzikā

13:38
20.05.2024
8

“Pasaulē ir daudz negatīvā, to mēs zinām. Taču es gribu, lai manas kompozīcijas vēstītu par visu to neticamo skaistumu, ko visi varam saklausīt un saskatīt,” šos vārdus filmā “Komponists un viņa debesis. Pēteris Vasks” saka pats tās varonis. Jāteic, kopš filmas noskatīšanās šis pavasaris, dabas mošanās un ziedēšanas trakums, kas pārņem ne tikai laukus, arī pilsētu, man […]

Uzmākšanās – privāto robežu pārkāpšana

13:36
20.05.2024
8

“Druvā” jau dalījos, ka nupat paviesojos Apvienotajā Karalistē. Tā kā ļoti ērti pārvietoties Londonā ir tieši ar sabiedrisko transportu – metro, autobusiem, vilcienu-, gribot negribot acīs iekrita reklāmas plakāti, ja tos tā vispār var nosaukt, par tēmām, kas skar sieviešu tiesības. Proti, seksuālo uzmākšanos un to, kā tā izpaužas sociālā vidē – sabiedriskās vietās, tostarp, […]

Sašķeltās sabiedrības un vēlēšanas

13:35
20.05.2024
6

Aizvien biežāk tiek runāts, ka daudzās valstīs sabiedrība savos uzskatos un rīcībā sašķeļas jeb polarizējas savstarpēji naidīgās iedzīvotāju grupās. Protams, nav iespējams, ka pilnīgi visi domā vienādi. Piemēram, iedzīvotāji jautājumā par to, vai Eiropas Savienība (ES) ir vai nav vajadzīga, pat var būt vienisprātis, bet noteikti atšķirsies viedokļi, kas ES ir jādara un kā tie […]

Ceļotāja piezīmes

21:00
16.05.2024
16

Nupat kā nedēļu aizvadīju Apvienotajā Karalistē. Proti, tās galvaspilsētā Londonā. Tie, kam bijusi iespēja tur paviesoties, labi zina, cik daudzšķautņaina, spraiga, ātra un vienlaikus nesteidzīga ar saviem lielajiem, zaļajiem parkiem un bagāto kultūras dzīvi šī pilsēta ir. Šoreiz uz Londonu devāmies ar bērniem, kaut daudzi teica: “Ko gan tādā milzīgā pilsētā ar bērniem var nedēļu […]

Ieraudzīt svarīgo

20:58
16.05.2024
15

Labklājības ministrija informējusi, ka vismaz 15% meiteņu jeb viena no sešām meitenēm ir kavējušas skolu, jo nav varējušas iegādāties higiēnas preces, to jau šajā rubrikā esmu rakstījusi. Tāpat 17% meiteņu    kavējušas mācību procesu higiēnas preču nepieejamības dēļ. Tāpēc esmu ļoti gandarīta, ka Balvu un Aizkraukles novadu izglītības iestādēs uzsākts pilotprojekts, kurā mēģinās apzināt skolām […]

Noziegums un sods 21. gadsimta Krievijā

10:19
13.05.2024
31

Karš Ukrainā ne tikai vairo stresu un dusmas pret agresorvalsti un tās iedzīvotājiem. Tas cilvēkus padara arī neiecietīgākus un pat nežēlīgākus. Arī “miera laikos”, lasot vai redzot reportāžas par noziegumiem, nereti domājam, ka varbūt nāvessodu par sevišķi smagiem noziegumiem nevajadzēja atcelt. Tiesa gan, domāju, spīdzināšanu lielākā daļa cilvēku neatbalstītu pat tad, ja tas būtu veids, […]

Tautas balss

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
20
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
24
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
21
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
48
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
37
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Sludinājumi