Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Vēsture, pamiers un kritēriji

Sallija Benfelde
08:35
10.05.2024
41
Sallija Benfelde

Ceturtdien (02.05.) no rīta Ukrainas mediji vēsta, ka Krievijas zaudējumi pilna mēroga karā ir aptuveni 470 870 militārpersonu, tas ir gan bojā gājušo, gan ievainoto skaits Ukrainā.

Savukārt Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks pretkrīzes jautājumos Mihails Po­doļaks raksta: “Kariem būtu jābeidzas ar miera līgumiem, bet tas (šis karš) ir genocīds pret ukraiņiem. Tādēļ Putina paraksts būs nopratināšanas protokolos, nevis miera līgumā.” Jāpiebilst, ka situācija frontē Ukrainā nav laba, vien jācer, ka Rietumu militārā palīdzība, ko Ukraina sāk saņemt, stāvokli uzlabos. Eksperti pat pieļauj, ka Ukraina karu tomēr varētu zaudēt, jo gan Uk­rainā, gan Eiropā ir tā dēvētais “kara nogurums”. Citiem vārdiem sakot, mūsdienās civilizētās valstīs karš kā problēmu risināšanas veids nav pieņemams un agrāk vai vēlāk varētu sākties sarunas, ka vajadzīgs pamiers. Šobrīd Eiropas nostāja gan ir atbalstīt Ukrainu līdz uzvarai, nevis līdz pamieram.

Britu žurnāliste un rakstniece Katrīna Beltone intervijā ukraiņu portālam gordonua.com saka, ka Putins sagrāba kontroli un kontrolē miljardiem dolāru, lai viņam būtu tik daudz varas, ka varētu Krievijā nopirkt jebkuru. Pēc tam viņš to pašu metodi sāka izmantot Rietumos. Beltone bija “Finacial Times” korespondente Maskavā no 2007. līdz 2013. gadam, tagad sadarbojas ar “The Washington Post”. Beltone ir grāmatas “Pu­tina ļaudis: kā KGB pārņēma Krieviju un pēc tam Rietumus” autore, darbu izdeva 2020. gadā. Britu avīzes “The Times”, “The Sunday Times”, “The Econo­mist”, “Financial Times”, “New Statesman” un “The Daily Te­legraph” to atzina par gada grāmatu, tā ir tulkota ne tikai krievu, bet vairāk nekā 30 valodās. Grāmata ne pa jokam sadusmoja Kremli, Krievijas miljardieri pret Beltoni iesniedza prasības tiesā. Iesniedzēji bija Mihails Frīd­mans, tagadējais Latvijas pilsonis Pjotrs Avens, Šalva Čigirinskis, Ališers Usmanovs, Romans Ab­ramovičs un “Rosņeftj” vadītājs, multimiljardieris Igors Sečins. Tiesa gan, juristu “brigāde” neko nepanāca, grāmatā tika izdarīti vien daži nebūtiski precizējumi. Intervijā Beltone saka: “Kā Putins varēja kļūt par tik stipru līderi? Kā viņa līdzgaitnieki, VDK darbinieki, atkal varēja nokļūt pie varas? Kas patiesībā notika tad, kad sabruka Padomju Savienība? Kas notika ar VDK? Tika pieņemts, ka pēc Padomju Savie­nības sabrukuma VDK tika salauzta, ka viņi visi kļuva par biznesa cilvēkiem, jo gribēja būt bagāti. Patiesībā, ja vien ir laiks mazliet parakņāties vēsturē, nevis tikai nodarboties ar ikdienas ziņām, kļūst skaidrs, ka Putina un viņa rīcības saknes ir meklējamas VDK. Par spīti tam, ka VDK it kā tika salauzta, to reformēja. Pa­tiesībā visi sakari saglabājās un turpinājās arī tiem, kuri nodarbojās ar biznesu.(..) Mums Rietu­mos ir pierasts uz to raudzīties tikai kā uz korupciju. Bet pēc sarunām ar bijušajiem VDK cilvēkiem kļuva skaidrs, ka Putins piešķīra kontraktus saviem bijušajiem draugiem VDK ne tikai tādēļ, lai viņi kļūtu bagāti, bet tā bija kā samaksa starpniekfirmām, kuras veica dažādas VDK operācijas ārpus valsts. Tās uzpirka ierēdņus, finansēja ārvalstu politiskās partijas. Putinam deviņdesmitajos gados bija ļoti svarīgi saglabāt visus šos sakarus, lai turpinātu korumpēt Rietumus.”

Ir vērts atcerēties gan Podoļaka rakstīto, gan Beltones sacīto intervijā, izvēloties, par ko balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Ne tādēļ, lai sāktu kārtējo savstarpējo apvainošanas un “čekas aģentu” meklēšanas kampaņu, kurai nav lielas jēgas. Galu galā ir tiesībsargājošās iestādes, un nedomāju, ka savstarpējie apvainojumi un aizdomas ir drošs ceļvedis. Manuprāt, viens no izvēles kritērijiem varētu būt pavisam vienkāršs – vai partija atbalsta Latvijas atrašanos Eiropas Savienībā un nerunā par draudzēšanos ar Krieviju, jo ar to esot vajadzīgas ekonomiskās attiecības. Tagad, Ukrainas kara laikā, vairākas partijas gan ir apklusušas un Krieviju nepiemin kā sadarbības partneri, arī Krievijas atbalstītājs Orbāns tām vairs nav ideāls, toties Latvijā tās, izņemot pašas sevi, nespēj ieraudzīt nekā laba. Izvēlēties kritēriju – Latvijas dalība Eiropas Savienībā – , manu­prāt, ir saprātīgs risinājums.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Atstumtība. Tā jāmazina kopīgi

12:05
25.07.2024
21

Salīdzināt Latvijas situāciju ar likteņbiedrēm Lietuvu un Igauniju ir gadu desmitos ierasta mode. Bieži ar kaut ko esam sliktāki. Diemžēl arī tad, kad runājam par sociālo atstumtību. Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 tūkstošus cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, Lietuvā tādā situācijā ir 410 tūkstoši cilvēku (20%) un Igaunijā – 178 […]

Rūpēs par emocionālo veselību

11:03
24.07.2024
18

Slimnīca laikam ir vieta, kur retam gribas nokļūt, pat neskatoties uz to, ka mūsdienās lielākoties personāls ir brīnišķīgs, ārsti atsaucīgi un spējīgi pacientam izskaidrot viņam nesaprotamo. Un, protams, arī ārstēšanas metodes ir ļoti mūsdienīgas. Tādēļ, lai brīdī, kad sasirgušais tomēr ir nonācis slimnīcā, viņa paš­sajūta uzlabotos ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, ir cilvēki, kuri […]

Karš un miers

07:08
24.07.2024
27

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
26

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
26

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
23

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi