Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Vecie noteikumi

Druva
09:39
05.08.2014
13

Ingunas Sudrabas vadītajai partija No sirds Latvijai, kam ilgu laiku bija izdevies piesaistīt vien pieticīgus ziedojumus, pagājušajā mēnesī dažu dienu laikā tikusi pie labvēļu dāvinātiem vairāk nekā 110 tūkstošiem eiro. No ziņkārīgiem jautājumiem partija atgaiņājas – tomēr nav viegli solīt jaunu pieeju, ja spēlē pēc vecajiem noteikumiem.

Formāli viss ir kārtībā. Partiju finanšu pieskatītājiem no KNAB acīmredzot šeit nav, par ko piekasīties: ziedotājiem šī nauda kaut kādā veidā teorētiski varētu būt bijusi pašiem, līdz ar to viņi nudien būtu varējuši to piešķirt partijai. Galu galā, notikušais nav nekas unikāls. Līdzīgi dāsnuma gadījumi nav bijuši sveši arī citu partiju kontiem. Turklāt nav jau uzreiz runas par prastu partijas uzpirkšanu ar ziedojumiem. Taču ziedotāja vienkāršs morāls atbalsts kādas partijas solījumiem, it sevišķi, ja partija vēl nav pierādījusi savu spēju kaut ko panākt, arī ne vienmēr ir pārliecinošs devīguma skaidrojums.

Neveiklo situāciju partija No sirds Latvijai skaidro ar iedibināto kārtību, kurā tie spēki, kam naudas nav, nevar ne uz ko cerēt. „Mēs neesam izveidojuši esošo priekšvēlēšanu solīšanas shēmu, pateicoties kurai vēlēšanās gandrīz vienmēr uzvar nevis godīgākais un profesionālākais piedāvājums, bet tas, kurš skaļāk un vairāk kliedz, sola un bieži vien arī vairāk melo un kuram ir gana finansiālo resursu, lai ar šo apšaubāmās informācijas gūzmu savaldzinātu vēlētājus,” teikts I. Sudrabas izplatītajā paziņojumā. Citiem vārdiem: tas, ka šādi naudas ziedojumi ir nepieciešami, ir citu partiju nopelns. No sirds Latvijai nākas pieskaņoties esošajai kārtībai, lai iekļūtu parlamentā, bet pēc tam to mēģinās mainīt. Kā viņi konkrētās pārmaiņas ir iecerējuši, nav zināms.

Incidentu ar partijas ziedojumiem pavadīja arī dažas iekšējās nesaskaņas. Pagājušā mēneša beigās partiju pameta līdzšinējais valdes loceklis, uzņēmējs Viesturs Tamužs. Pati par sevi šī kašķēšanās nav nekas neparasts – arī lielās un pieredzējušās partijās šad un tad kāds biedrs pēc nesaskaņām ar troksni aizcērt durvis. Tomēr tieši partijas finansēšanu no „nezināmiem avotiem” V. Tamužs minēja kā vienu no savām iebildēm. I. Sudraba ir uzsvērusi, ka finansējuma avoti ir zināmi un nauda iegūta godīgā ceļā. Bet ko gan citu viņai sacīt? Jāatzīst gan arī – lai kas nebūtu reālais iemesls domstarpībām partijā un lai kāds arī nebūtu šo ziedojumu īstais avots, naudas lietas ir ērta tēma, par ko kādam var pārmest. Aizdomu ēnu radīt šādā veidā nav grūti, un pēc tam labu brīdi var tīksmi noraudzīties, kā oponents mēģina taisnoties.

Taču stāsts šeit ir par ko citu – par to, cik lielas pretrunas ir starp ēterisko gaišā spēka tēlu, kuru partija mēģina uzturēt, un realitāti. No sirds Latvijai cenšas neredzēt, cik ļoti vārdos ietērptie ideāli atduras pret praktisko darbību. Saņemtie prāvie ziedojumi ir labākais atgādinājums tam, cik daudz līdzību pamata funkcionēšanas līmenī ir starp šo un citām partijām. Bet, ja ideālistiskā partija spēlē pēc galīgi ne-ideālistiskiem spēles noteikumiem, tā nenovēršami zaudē kaut ko no saviem sākotnējiem uzstādījumiem. Tas, ka šī partija, gluži tāpat kā citas, nevar veiksmīgi startēt vēlēšanās bez cienījamiem finanšu līdzekļiem, izskatās pēc esošo likumsakarību atzīšanas. To pilnīgi noteikti nevar uzskatīt par pretenzijām mazināt naudas ietekmi politikā.

I. Sudraba savu partiju sākotnēji pieteica kā „tautas kustību”, taču tie vairāk nekā tūkstoš cilvēki, kas šajā organizācijā ir iesaistījušies, par nekādu īpašu masveidīgumu un plašu sabiedrības ticēšanu I. Sudrabai neliecina. Partijas reitingi arī nē. I. Sudraba tomēr gribētu, lai viņas partija tiek skatīta kā daļa no pārmaiņu kustības, savukārt par saviem kontaktiem ar ietekmīgiem sabiedrotajiem viņa ir krietni mazrunīgāka. Jau labu laiku viņai atbalstu neslēpj miljonārs Jūlijs Krūmiņš. Vēl pagājušā mēneša beigās viņš sacīja, ka esot palīdzējis partijai iekārtot biroju. Lai gan naudu I. Sudraba viņam neesot lūgusi, J. Krūmiņš stāstīja, ka esot organizējis I. Sudrabas tikšanās ar tranzītbiznesmeņiem, kuri solījuši atbalstu. „Kā redzu, naudiņa nāk tur iekšā,” vaļsirdīgi stāstīja J. Krūmiņš. Šādos apstākļos ir visnotaļ jāsasprindzina fantāzija, lai spētu ieraudzīt būtiskās atšķirības starp I. Sudrabas partiju un citām jaunajām partijām, kuras arī ir iemantojušas dāsnu ziedotāju labvēlību.

Partijas politiskajā piedāvājumā bieži ir redzamas nekonkrētas frāzes par „pārmaiņu” un „stratēģiskās attīstības redzējuma” nepieciešamību. Naudas un iekšējo nesaskaņu jautājumi ir konkrētākās tēmas, kas par partiju publiskajā telpā izskan – partija nav devusi daudz iemeslu par sevi runāt vēl citos aspektos. I. Sudrabai vēl ir atlicis mazliet laika, lai apjaustu: nav īpaši daudz cilvēku, kas savu balsi vēlēšanās atdos tiem, kuri to tikai vien darīs, kā runās par „sistēmas” nepilnībām un „reformu” nepieciešamību, bet nespēj pierādīt, ka paši gan rīkojas pēc citiem, nevis sevis kritizētajiem noteikumiem. Jānis Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi