Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Varbūt vēl vienu komisiju

Druva
00:00
14.02.2007
11

Raunā

Rakstīt „Druvai” mudināja 9.februāra publikācija “Sola līdzsvarotu attīstību”, raksti par mūsu cilvēku likteņiem darbā ārzemēs un mana pagājušā gada pieredze Ziemeļīrijā. Bet galvenokārt tas, ka pats Latvijā dzīvoju laukos.

Ļoti jauki, ka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs sola nākotnē atbalstīt reģionālās pilsētas. Bet kas notiek laukos? It kā jau valdība cenšas kaut ko darīt, izmantot arī Eiropas naudu. Piemēram, janvārī Cēsīs rīkoja Eiropas projekta finansētu semināru par ražošanas attīstību pagastos. Pats nepiedalījos, nevaru spriest, vai tas bija teorētisks, vai uz praktiskām pārvērtībām vērsts. Bet, rakstot šīs rindas, uzzināju, ka sestdien ceļš no Raunas uz Jaunpiebalgu bijis vienā ledū. Rodas jautājums: vai siltā ziema ir apēdusi tik daudz līdzekļu, ka nesanāk grantij un kaisīšanai? Jauniešiem jābrauc uz Piebalgas minifutbola tūri pa tīru ledu. Tā, lūk, ar tiem laukiem.

Pēc Īrijā un Ziemeļīrijā vērotā man ir konkrēts priekšlikums, ko darīt lauku labā. Tā kā viena izpētes komisija bijusi Īrijā un devusi atbildi uz „sarežģīto” jautājumu, kāpēc cilvēki brauc strādāt uz ārzemēm, tad ieteikums ir šāds: kādai citai komisijai aizbraukt un papētīt, kā attīstās ražošana Īrijā, salīdzināt to ar mūsu iespējām un uzsākt ko līdzīgu Latvijā. Protams, ņemot vērā arī abu valstu objektīvās (klimats) atšķirības. Tā būtu vienkāršāk, ātrāk radīt jaunas biznesa idejas.

Lai labāk ilustrētu Īrijā redzēto, gribu pastāstīt par nelielo apdzīvoto vietu, kurā strādāju. (Tuvākās lielākās pilsētas atradās kādus 20 – 30 kilometrus.) Ciematā bija baznīca, veikals un kādas 30-40 privātmājas. Reizi mēnesī atbrauca liels autobuss – ceļojošā bibliotēka. Vienīgā ražotne centrā bija metālapstrādes darbnīca, kurā strādāju. Tā nodarbina 10-20 cilvēkus, un gada apgrozījums ir 500 tūkstoši līdz miljonam latu. Netālu no ciemata darbojas koka paliktņu izgatavošanas ražotne un rūpniecības preču bāze. Ne pārāk tālu no centriņa bija vēl divas nelielas metālapstrādes darbnīcas. Manā darba vietā pamatprodukcija bija no metāla caurulēm gatavoti izstrādājumi lopu novietnēm, otrajā ražoja kaut ko laukkopībai. Trešajā viens no produkcijas veidiem bija spīdīgie aizsargstieņi džipiem. Bet tieši apkārt ciematam bija lopu ganības.

Cilvēki apkaimē dzīvo turīgi. Dievkalpojumu laikā pie baznīcas varēja saskaitīt līdz simts automobiļu, pie tam pēdējo gadu modeļus.

Līdz ar daudzajām mazajām ražotnēm ciemata apkaimē bija arī lielākas. Netālu darbojās kāda gaļas pārstrādes ražotne ar 20 -30 strādniekiem maiņā (strādāja galvenokārt ukraiņi), vairāk nekā desmit saldētājfurgoniņiem produkcijas izvadāšanai pa Īriju un pāris lielām fūrēm gaļas vešanai.

Nelielajā lauku teritorijā ir investējusi arī liela kompānija „Quinn”, kurai pieder lielas viesnīcas Dublinā, Prāgā. Objektivitātes labad gan jāsaka, ka šīs vietas uzņēmējdarbību daļēji nosaka tas, ka te atrodas cementa izejvielu iegulas. Tāpēc uzņēmumam šeit pieder liela cementa rūpnīca, pateicoties atbilstošām smilšu atradnēm – arī liela stikla pudeļu rūpnīca. Savukārt tas tuvākā apkārtnē ļauj darboties trim mazākiem betona izstrādājumu ražotājiem. Tomēr neatkarīgi no izejvielu atradnēm kompānija pagājušajā gadā šeit netālu, tuvāk pie nelielas īru pilsētiņas Priekuļu lielumā, atklāja lielu elektrokabeļu rūpnīcu. Kādai citai lielai firmai šajā nelielajā pilsētiņā ir moderna plastmasas izstrādājumu rūpnīca.

Lai vēl raksturotu šo lauku ekonomisko situāciju, jāsaka, ka tur augstienē – kalnā, kas ir mazliet augstāks par Gaiziņu, ir uzstādīti daudzi lieli vēja ģeneratori.

Apkārtnē arī daudz ūdeņu. Ir uzņēmēji, kas nodarbojas ar zivsaimniecību. Vasarā ļoti populārs ir ūdenstūrisms, kuģo ar kuģīšiem pa savienoto ūdens kanālu un dabisko ūdens tilpju ceļiem. Par Eiropas projektu naudu labiekārtotas ūdensceļu piestātnes, ierīkotas dušas, tualetes.

Tad vēl apjomīgā celtniecība. Laukos top gan fermeru jaunas privātmājas, gan ēkas īrei vai pārdošanai. Protams, ceļ arī ražošanas ēkas. Tā, lūk, ar Īrijas laukiem. Atliek mums tikai mācīties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
36

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
73

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
60

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
30

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
50

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
60

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
1
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi