Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Karlīna, Līna

Var nogriezt visus ziedus, bet pavasari neapstādināt

Iveta Rozentāle
20:10
31.03.2022
25

Šis ir laiks, kad vēl vairāk nekā citkārt tiek izvērtēts, kādiem pasākumiem notikt un kādiem tomēr ne. Aizvadītajās dienās mani spilgti uzrunāja divi no tiem, kas tomēr notika: Cēsu teātra izrāde “Lākturu dedzinātāji” Teātra dienā, kā arī Labklājības ministrijas organizētā sociālā darba konference “Viņi ir mēs”.

Mums ir ļoti svarīga latviskā un savas vietas identitāte, jo īpaši to veido konkrētajā vietā dzīvojošie cilvēki. Lākturu dedzinātāji – Cēsu teātra aktieri – izpētīja un izgaismoja 13 dažādos laikos dzīvojošus cēsniekus, sniedzot ieskatu arī vēsturiskos notikumos un mūsdienās. Kā rakstīts izrādes pieteikumā: “Šie stāsti liek uzdot jautājumus par cilvēka eksistences jēgu, brīvību, gribas brīvību, dzīvību, nāvi, eksistences absurdu un mīlestību.” Aktieri darīja to, ko vislabāk prot – nesa prieku, aicināja uz pārdomām, piepildīja laiku ar jēgu. Mani ļoti uzrunāja un ļoti simboliska šķita viena no izrādē paustajām domām, proti, ka var iedegt gaismu arī akmenī. Pirmajā brīdī tas šķiet neiespējami, bet reizē dod cerību. Arī ukraiņi dara it kā neiespējamo, un reizē viņi dod cerību visai pasaulei.

To, kā šis laiks maina mūs, apliecināja arī sociālā darba konferences “Viņi ir mēs” lektore, supervizore Arita Featherstone, kura skaidroja, ka, ņemot vērā pēdējā mēneša notikumus, tika mainīta prezentācijas tēma. Viņa izvēlējās runāt par tēmu “Kā palikt cilvēkam blakus Putinam”. Viņa skaidroja, ka karš pēc definīcijas sabiedrību šķeļ, jo būtisks ir bāzes identitātes jautājums – mēs un tie, kas neesmu es, kas neiestājas par to, ko es. Lielākā daļa no mums līdz ar karu Ukrainā iet cauri ievainojumam, kas vairākās paaudzēs nav sadziedēts, jo laiks pats par sevi nedziedina. Tikai strādājot ar traumu, to var mazināt. Lektore aicināja atcerēties, ka daļai no mums šī ir nevis personīgā, bet gan mantotā dzimtas pieredze, kas raisa noteiktas izjūtas un arī reakciju.

Lektore arī atgādināja, ka Latvijas iedzīvotāji nav    vienādi domājoši, bet neatkarīgi no tā, kāda ir pārliecība, pārsvarā to pauž kategorijās – melns, balts. Taču, lai cik esam dažādi, dzīvojam vienā zemē un mums ir jārunā, lai atrastu kopēju valodu. Ir ļoti grūti pieņemt, ka otrs var neredzēt to, ko redzam mēs, skaidroja lektore, tomēr pauda pārliecību, ka brīdī, kad runa ir par cilvēka cieņu attiecībā uz personīgo identitāti, jebkurš izaicinājums, piedāvājums, aicinājums atteikties no ilgi veidotās un nostiprinātās identitātes un pārliecības cietīs pilnīgu fiasko. Lai melnbalti domājošs cilvēks ieraudzītu patiesību, ir nepieciešams laiks un dažreiz visa dzīve.

Man atmiņā ļoti palika rakstnieka Pablo Neruda citāts, ar ko lektore beidza savu stāstu: “ Tu vari nogriezt visus ziedus, bet pavasari neapstādināsi.” Lektore atgādināja: “Ilgtermiņā vienmēr ir cerība.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lai mācītos autorizēties elektroniski, jāautorizējas … elektroniski

20:22
12.02.2025
3

Vai otrdienas rītā nevajag mazu devu, par ko pasmaidīt? Noderēs taču! Smaidam piedāvātais gan būs saprotams tikai cēsniekiem un tiem, kas no Cēsīm kaut kur dodas ar sabiedrisko transportu. Lūk, no 10.februāra maršrutā Kalnmuiža-Cēsu autoosta-Priekuļi vairāki reisi tiks sākti no pilsētas centra pieturas “Stacija”. Līdz šim pietura bija Cēsu autoosta, un Autotransporta direkcija ziņo, ka […]

Mīlestību var izrādīt arī ziedojot

12:27
10.02.2025
11

Februāris, un ne tikai 14. datums, bieži vien tiek atzīmēts kā Mīlestības mēnesis. Iepriekš nebiju aizdomājusies, ka viena no mīlestības formām varētu būt ziedošana, jo īpaši asiņu ziedošana. Arī mūsu novadā februārī būs iespēja ziedot asinis, izbraukuma Donora diena 19. februārī notiks Jaunpiebalgā. “Druvā” jau rakstījām, ka gada sākumā ļoti trūka vairāku asinsgrupu asinis. Man […]

Pirms - viss ir slikti - beidzas

12:26
09.02.2025
31

Kādā filmā, kas tapusi tepat Ziemeļu kaimiņos, kritiskā situācijā izskanēja vārdi: “Ir cilvēki, kuri dara, tie, kuri neiesaistās, un tie, kas par visu raksta internetā.” Galvenais varonis atzina, ļoti gribētos būt vienam no pēdējiem diviem. Bet dzīve un arī paša izvēle šādu iespēju pat nepiedāvāja. Darītājs ir redzams, tāpat viņa ieceres. Kur nu vēl labāk, […]

Apaļo un kantaino skaistumkonkurss

12:24
08.02.2025
38

Politologs Filips Rajevskis nesen kādā intervijā pieļāva, ka pašvaldību vēlēšanās, kas gaidāmas vasaras sākumā,    deputātu kandidāti novados un pilsētās necentīsies akcentēt savu piederību noteiktam politiskam spēkam un priekšplānā būs personības, nevis partiju nosaukumi. Kā apstiprinājums politologa prognozei drīz manā e-pastā iekrita Rīgas mēra amata kandidāta Jura Pūces aicinājums izvēlēties – viņš vai Šlesers, citu […]

Kodoldrošība: apdraudējumi, cerība un fakti

12:23
08.02.2025
24

4.februārī vizītē Kijivā ieradās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi. Tā ir jau vienpadsmitā Grosi vizīte gandrīz trīs gadus ilgā pilna mēroga Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā. Tās mērķis ir apspriest paš­reizējos centienus novērst atomkatastrofu. “Kamēr turpinās briesmīgais karš, SAEA turpinās aktīvi piedalīties, koncentrējoties tam, lai darītu visu iespējamo kodoldrošības saglabāšanai ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Kopējā […]

Vārdu izvēles labirinti

17:14
03.02.2025
31

Iepazīstoties ar Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotās aptaujas rezultātiem, kurā spārnoto teicienu ieguva Valsts prezidenta izteiktā frāze gadu mijā “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”, aizdomājos, kā mainās latviešu valodas lietojums. Prezidents spēj uzrunāt dažādu valstu līderus un tajā pašā laikā palikt cilvēcīgs un saprotams ikvienam iedzīvotājam. Kā redzam, viņa […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
15
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
39
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
28
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi