Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Vajadzīgas dzīvnieku kapsētas

Druva
23:00
07.09.2007
34

Cēsu domes komunālās nodaļas komunālinženiere

Dzīvnieku kapsētu Cēsīs atklāja 2005. gada augustā. Joprojām šeit ir vienīgā dzīvnieku kapsēta valstī, kas ir pašvaldības pārziņā. Daudziem droši vien labi zināmā kapsēta Rīgas rajona Babītes pagastā “Citi medību lauki” ir privāta. Tai ir īpašnieks, dzīvnieku apbedīšana ir par samaksu, pie mums cēsnieki un tuvējo kaimiņpagastu iedzīvotāji to var izdarīt bez samaksas, vienīgi apbedījuma fakts ir jāreģistrē un pašiem jāveic apbedīšana, ievērojot prasības, kādas paredz vairāki valsts normatīvo aktu noteikumi. Galvenais, ka kapiņš jāizrok visai dziļi. Dzīvnieciņš jāapgulda dziļāk par metru. Vēl saimnieka uzdevums ir mīluļa kapa vietu apkopt. Arī, kapsētu veidojot, bija jāievēro ļoti daudzas prasības, kas galvenokārt attiecas uz sanitāro normu ievērošanu. Kapsēta ir nožogota, ap to ir dabas veidots grāvis, esam ievērojuši aizsargjoslu. Ik dienas ir jāraugās, lai kapos būtu kārtība. Paldies dzīvnieciņu saimniekiem, kuri savu mūžībā aizgājušo mīluļu atdusas vietas kopj. Bieži kapos var satikt cilvēkus, kuri atnesuši ziedus.

Vai citām pašvaldībām šādas dzīvnieku kapsētas nebūtu vajadzīgas? Domāju, ka ļoti nepieciešamas. Vien to izveides nosacījumi ir strikti. Kaimiņrajonu pašvaldību darbinieki, arī kolēģi no Kurzemes ir braukuši un vērtējuši mūsu pieredzi, bet nav zināms, ka viņiem būtu izdevies izveidot ko līdzīgu. Par iespēju Cēsu dzīvnieku kapsētā veikt apbedījumus interesējušies arī Valmieras, Limbažu, Siguldas iedzīvotāji, diemžēl mums ir jāatsaka. Mūsu kapiņos divu gadu laikā jau ir 106 atdusas vietas, kapsēta ir 3000 kvadrātmetru platībā, un jaušams, ka būs nepieciešamība paplašināties.

Kāpēc mēs izveidojām dzīvnieku kapsētu? Man liekas, ka Cēsu pašvaldībai šos jautājumus izdevies sakārtot- ir dzīvnieku patversme, ir kapsēta. Tā bija nepieciešamība, jo pirms dažiem gadiem bija gadījums, kad pilsētas iedzīvotāja palielu sunīti apraka pie daudzdzīvokļu mājas. Dzīvnieciņš tagad ir pārbedīts kapsētā. Bija laiks, kad nelegāla kapsēta bija iekārtota uz privātīpašnieka zemes tuvu pilsētai, Priekuļu pagasta teritorijā. Tur bija ne vien apbedījumi, bet cilvēki sāka domāt, ka teritoriju var pārvērst par atkritumu izgāztuvi. Nejauki skan, bet blakus apbedītajam dzīvnieciņam kāds varēja izmest arī sadzīves atkritumus. Mēs spriedām, kur apglabāt mājdzīvnieku cilvēkam, kurš dzīvo daudzdzīvokļu namā, vecpilsētā, ja nav īpašuma laukos? Meklējām risinājumu un atradām, tagad cilvēki tiešām ir teikuši pašvaldībai paldies.

Viens mūsu klients ir izmantojis arī mūsu piedāvāto pakalpojumu- iegādājies savam paliela auguma sunītim mūža mājas. Zārciņus piedāvājam dažāda izmēra, tie ir labas kvalitātes. Nav visai lēti, bet, ja cilvēks nevar savu mīluli ielikt zemē bez zārciņa, tad viņš var izlemt par labu arī lielākiem tēriņiem.

Priecājos, ka mūsu dzīvnieku kapsētiņā nav pompozitātes. Te nav izrādīšanās. Svarīgi, lai piemiņa paliktu. Cilvēki, kas piesaka apbedījumu, runā, balsij aizlūstot, ar lielu mīļumu par savu mīluli. Esmu tā domājusi un arī vērojusi- ja cilvēkam ir mājās dzīvnieks, tad viņš kļūst sirsnīgāks.

Septembra otrā svētdiena pasaulē ir mirušo dzīvnieku piemiņas diena. Tas ir vajadzīgs, un tradīciju veidosim arī pie mums. Domāju, ka mīļdzīvnieku saimnieki lieku reizi atnāks uz kapiņiem. Esmu pāris gadus pēc kārtas pēc svecīšu vakara Cēsu Meža kapos aizbraukusi līdz dzīvnieku atdusas vietai. Arī mīluļiem ir aizdegtas svecītes. Cilvēki tos piemin un atceras. Un vēl esmu novērojusi, ka uz kapiņiem vecāki atved bērnus. Tas ir izglītojoši. Bērns zina, ka dzīvnieks ir mīlams no tā piedzimšanas līdz aiziešanai. Viņš tiek mīlēts un cienīts arī pēc aiziešanas par to, ka savu mūžu nodzīvojis kopā ar cilvēkiem. * Vecākā dzīvnieku kapsēta atrodas Amerikā. Izveidota 1896. gadā. ASV ir 600 dzīvnieku kapsētas. * Vecākā dzīvnieku kapsēta Eiropā atrodas Parīzē. Izveidota 1899. gadā. Tajā ir slavenākais piemineklis sanbernāra šķirnes sunim, kurš Alpu kalnos izglāba 40 cilvēkus. Glābjot 41., pārpratuma dēļ nošauts. * No 1000 mājdzīvniekiem, kas katru dienu nomirst, piekto daļu apglabā kapsētās, individuālajās apbedījuma vietās.

Sagatavojusi Ilze Kalniņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
17

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
21
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi