Vienmēr šķitis, ka tie Latvijas pilsoņi, kas gribētu tautas vēlētu Valsts prezidentu, ir vairāk nacionāli konservatīvi noskaņoti. Nu, vismaz man tā licies, jo raisa asociācijas ar visvecākās paaudzes atmiņām par Ulmaiņlaikiem, pēdējiem pirmskara brīvvalsts gadiem, kad Kārlis Ulmanis gan pats sevi bija iecēlis par prezidentu. Vakardienas paziņojums – Centrālā vēlēšanu komisija nolēmusi reģistrēt parakstu vākšanas sākšanai partijas “Saskaņa” precizēto Satversmes grozījumu projektu par visas tautas vēlētu prezidentu – samulsināja.
Bija jau zināms, ka partija gatavo un jūnijā Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniedza likumprojektu par visas tautas vēlētu prezidentu, lai sāktu parakstu vākšanu par ieceres nodošanu tautas nobalsošanai. Taču, kad fakts noticis, pārdomas spilgtākas.
“Saskaņa” pati sevi sauc par sociāldemokrātisku partiju. Neanalizējot, cik partijas darbība atbildusi vai atbilst šim nosaukumam un kā to vērtētu politoloģijā, vispārzināms bijis, ka šis Latvijas mērogiem ilgmūžīgais politiskais spēks vienmēr atradies vairāk “pa kreisi” un ar “pa krieviski”. Domājams, pēdējās Saeimas vēlēšanās tas zaudēja tieši tāpēc, ka no otrā manis minētā virziena it kā atkāpās. Kas būs tālāk? Kādai vēlētāju daļai mērķēts šis pieteikums Latviju no parlamentāras republikas padarīt par prezidentālu?
Pārlūkojot interneta resursos pēdējo desmitgadu dažāda līmeņa un ticamības aptaujas, redzams, ka ideju prezidenta ievēlēšanu uzticēt visiem Latvijas pilsoņiem atbalsta vai drīzāk atbalsta vairāk nekā puse aptaujāto, pat līdz 75 procentiem. Tātad atbalsts pašai iecerei būtu? Taču ne vienmēr svarīga ir tikai pati ideja, visi taču zinām, ka gandrīz tikpat vai dažkārt pat lielāks svars ir tam, kas to izsaka. Tāpēc nevar teikt, ka visi, kas atbalsta prezidentālu valsti, parakstīs “Saskaņas” iesniegtā Satversmes grozījumu projekta nodošanu tautas nobalsošanai.
Kas notiek, ja tomēr tā notiek un ja arī grozījumi turpina virzību, un ja par tiem nobalso referendumā? Neņemos prognozēt, tās būtu spekulācijas. Te nu ir brīdis salikt galvas kopā politoloģijai kā zinātnei un politikas praktiķiem. Vērtēt un svērt, stāstīt un skaidrot. Jo tautas vēlēts Valsts prezidents nenozīmē tikai katra pilsoņa sajūtu, ka viņš tieši ietekmējis politisko procesu. Tas, domāju, rada kādas konsekvences politisko lēmumu pieņemšanā. Un tas, kā to dara, šobrīd ir vissvarīgākais.
Komentāri