Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Vai suņa reģistrēšana pie veterinārārsta ir risinājums

Iveta Rozentāle
10:54
20.09.2021
24

Jau desmit gadu spēkā ir Ministru kabineta noteikumi, kas noteic, ka suņa īpašniekiem jānodrošina, lai dzīvnieks līdz četru mēnešu vecuma sasniegšanai būtu čipots un reģistrēts datubāzē. No 2017.
gada šī prasība ir obligāta.

Tomēr vēl aizvien, pat ja mājdzīvnieks pie veterinārārsta ir čipots, ne vienmēr saimnieks mīluli arī piereģistrē.

Tāpēc, lai uzlabotu mājas dzīvnieku reģistrācijas kārtību, iecerēts, ka turpmāk mājdzīvnieku pirmreizēji varēs reģistrēt tikai pie veterinārārstiem. To paredz grozījumi Veterinārmedicīnas likumā, kurus konceptuāli atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vēl gan, lai grozījumi Veterinārmedicīnas likumā stātos spēkā, tie trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Patlaban mājdzīvnieku sākotnēji var reģistrēt ne tikai pie veterinārārsta, bet arī vietējā pašvaldībā, Lauksaimniecības datu centrā (LDC), izmantojot portālu www.latvija.lv vai LDC tīmekļvietnē pieejamo e-pakalpojumu. Likumprojekts paredz noteikt, ka praktizējošs veterinārārsts veiks ne tikai šo dzīvnieku apzīmēšanu ar mikroshēmu, pasu un vakcinācijas apliecību izsniegšanu, bet arī to pirmreizējo reģistrāciju Lauk­saimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē.

Veterinārās klīnikas “Tedijs” veterinārārste Jana Kļaviņa vērtē: “Tas, ka ir jābūt obligātai suņu reģistrācijai,  ir vairāk nekā skaidrs. Šobrīd ir dažādi veidi, kā to iespējams darīt, tāpēc cilvēks to ērti var paveikt pats, savu mājdzīvnieku reģistrējot Lauksaim­niecības datu centra mājaslapā. Protams, to var darīt arī pie veterinārārsta, un tādā gadījumā visbiežāk tas notiek tad, kad dzīvnieks tiek čipots. Bet, vai reģistrāciju drīkstētu veikt tikai pie veterinārārsta, ir diskutējams jautājums. Vienmēr vajadzētu būt izvēles iespējām, kā to izdarīt. No pieredzes varu teikt, ka pie manis ļoti reti atved dzīvnieku, kuram ir čips, bet kurš nav reģistrēts. Rei­zēm gadās, ka saimniekam piemirsies, taču, kad atgādinu, suņa saimnieks to izdara. Pirms vairākiem gadiem es kā veterinārārste dzīvniekus reģistrēju daudz biežāk, tagad cilvēki ir apguvuši tehnoloģijas, zina, kā to izdarīt, un dara paši. Pašam reģistrējot suni datubāzē, tas ir arī lētāk, nekā to darot pie veterinārārsta. Iespē­jams, var būt variants, ka, ja cilvēks to noteiktā laikā nav pats izdarījis, tad to izdara veterinār­ārsts. Bet, ja tas būs vienīgais variants, kā to veikt, būs pārmetumi, ka veterinārārsti grib tikai nopelnīt.”

Jana Kļaviņa norāda, ka daž­kārt uz klīniku pēc padoma atnāk suņu saimnieki, kuru dzīvniekam nav čipa un līdz ar to suns arī nav reģistrēts, bet tie visbiežāk ir lauku reģionos dzīvojoši cilvēki gados, kuru suņi arī ir cienījamā vecumā. Visbiežāk saimnieki palaiduši garām informāciju par nepieciešamību reģistrēt savu mīluli vai arī nemāk to izdarīt: “Tad izrunājam situāciju. Protams, daž­kārt lauku sētā kucītei piedzimst kucēni, kuri arī netiek piereģistrēti. Bet manā praksē 98% gadījumu viss ir kārtībā, tikai divos procentos gadījumu būs atrunas, saim­nieka mēģinājums pārliecināt, ka suni tur tikai pavadā, tikai pagalmā vai tikai sētā, ka mājdzīvnieks nekur neiet un nekad nekur nepazudīs. Es gan vienmēr norādu, ka tā tas nav. Suns var nobīties, var izsprukt no rokām, aizbēgt. Bieži, kad izskaidrota situ­ācija, pastāstīts, ka suņa reģistrēšana var palīdzēt atrast tā saimnieku arī tad, ja dzīvnieks guvis traumu un nogādāts klīnikā, suni reģistrē.”
Veterinārārste vērtē, ka ar gadiem suņu saimnieku izpratne un atbildība par saviem mīluļiem kļūst arvien lielāka: “Tāpat, kad mēs nopērkam mašīnu, rēķināmies, ka būs regulāri jāveic tehniskās skates, mašīnas apdrošināšana, jāpērk ziemas riepas, tieši tāpat ir ar mājdzīvniekiem. Līdz ar to iegādi ir noteikta atbildība un arī noteikti izdevumi, ar kuriem jārēķinās. Lielākai daļai suņu turētāju vairs pat nav jautājumu, kāpēc suns ir jāreģistrē, tas jau ir izdarīts, jo informācija jau visu laiku par to izskan.”

Cēsu novada dzīvnieku patversmes “Lācīši” vadītāja Liene Mališeva vērtē, ka dzīvnieku reģistrēšana pie veterinārārsta ir kā viens no iespējamiem variantiem, kā veicināt to, ka suns tiešām tiek reģistrēts: “Noteikumi par suņa obligātu reģistrēšanu jau ir spēkā vairākus gadus, bet, ja joprojām ir cilvēki, kuri to nedara, ir jāmeklē varianti, kā nodrošināt, ka dzīvnieks patiešām tiek reģistrēts. Diemžēl mēs saskaramies ar situācijām, kad saimnieks pasaka veterinārārstam, ka dzīvnieku reģistrēs, bet tomēr to neizdara. Tā, protams, būtu dubulta slodze veterinārārstiem, bet tas būtu viens no risinājumiem, jo dzīvnieka saim­nieki nereti to atliek uz vēlāku laiku un tad aizmirst, neprot vai negrib. Patversmē bieži nonāk suņi, kas ir čipoti, bet nav reģistrēti datubāzē. Vēl ir daļa saimnieku, kuri domā, ka dzīvnieka čipošana automātiski nozīmē arī reģistrēšanu, bet tā tas nav.”

Ja suns nonāk patversmē un ir zināms tā saimnieks, pirms suņa saņemšanas saimniekam jāraksta paskaidrojums policijai, kāpēc dzīvnieks    bijis uz ielas. Ja šādi gadījumi ar vienu suni ir vairāki, saimniekam tiek piemērots administratīvais sods par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumu. Liene Mališeva skaidro: “Ja suns ir čipots un reģistrēts, mēs varam ātrāk atrast saimnieku, tomēr jārēķinās, ja dzīvnieks ir nonācis patversmē, ir pārkāpti kādi noteikumi turēšanā. Viens no tiem nosaka, ka pilsētās un ciemos ārpus norobežotas teritorijas suns ir jāved pavadā.” Liene Mališeva arī piebilst, ja cilvēks vēlas turēt suni, tad jāsāk vispirms ar to, ka iepazīstas ar normatīvajiem aktiem, noskaidro, kādi ir dzīvnieku turēšanas noteikumi, jo nezināšana neatbrīvo no atbildības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi