Svētdiena, 5. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Vai suņa reģistrēšana pie veterinārārsta ir risinājums

Iveta Rozentāle
10:54
20.09.2021
9

Jau desmit gadu spēkā ir Ministru kabineta noteikumi, kas noteic, ka suņa īpašniekiem jānodrošina, lai dzīvnieks līdz četru mēnešu vecuma sasniegšanai būtu čipots un reģistrēts datubāzē. No 2017.
gada šī prasība ir obligāta.

Tomēr vēl aizvien, pat ja mājdzīvnieks pie veterinārārsta ir čipots, ne vienmēr saimnieks mīluli arī piereģistrē.

Tāpēc, lai uzlabotu mājas dzīvnieku reģistrācijas kārtību, iecerēts, ka turpmāk mājdzīvnieku pirmreizēji varēs reģistrēt tikai pie veterinārārstiem. To paredz grozījumi Veterinārmedicīnas likumā, kurus konceptuāli atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vēl gan, lai grozījumi Veterinārmedicīnas likumā stātos spēkā, tie trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Patlaban mājdzīvnieku sākotnēji var reģistrēt ne tikai pie veterinārārsta, bet arī vietējā pašvaldībā, Lauksaimniecības datu centrā (LDC), izmantojot portālu www.latvija.lv vai LDC tīmekļvietnē pieejamo e-pakalpojumu. Likumprojekts paredz noteikt, ka praktizējošs veterinārārsts veiks ne tikai šo dzīvnieku apzīmēšanu ar mikroshēmu, pasu un vakcinācijas apliecību izsniegšanu, bet arī to pirmreizējo reģistrāciju Lauk­saimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē.

Veterinārās klīnikas “Tedijs” veterinārārste Jana Kļaviņa vērtē: “Tas, ka ir jābūt obligātai suņu reģistrācijai,  ir vairāk nekā skaidrs. Šobrīd ir dažādi veidi, kā to iespējams darīt, tāpēc cilvēks to ērti var paveikt pats, savu mājdzīvnieku reģistrējot Lauksaim­niecības datu centra mājaslapā. Protams, to var darīt arī pie veterinārārsta, un tādā gadījumā visbiežāk tas notiek tad, kad dzīvnieks tiek čipots. Bet, vai reģistrāciju drīkstētu veikt tikai pie veterinārārsta, ir diskutējams jautājums. Vienmēr vajadzētu būt izvēles iespējām, kā to izdarīt. No pieredzes varu teikt, ka pie manis ļoti reti atved dzīvnieku, kuram ir čips, bet kurš nav reģistrēts. Rei­zēm gadās, ka saimniekam piemirsies, taču, kad atgādinu, suņa saimnieks to izdara. Pirms vairākiem gadiem es kā veterinārārste dzīvniekus reģistrēju daudz biežāk, tagad cilvēki ir apguvuši tehnoloģijas, zina, kā to izdarīt, un dara paši. Pašam reģistrējot suni datubāzē, tas ir arī lētāk, nekā to darot pie veterinārārsta. Iespē­jams, var būt variants, ka, ja cilvēks to noteiktā laikā nav pats izdarījis, tad to izdara veterinār­ārsts. Bet, ja tas būs vienīgais variants, kā to veikt, būs pārmetumi, ka veterinārārsti grib tikai nopelnīt.”

Jana Kļaviņa norāda, ka daž­kārt uz klīniku pēc padoma atnāk suņu saimnieki, kuru dzīvniekam nav čipa un līdz ar to suns arī nav reģistrēts, bet tie visbiežāk ir lauku reģionos dzīvojoši cilvēki gados, kuru suņi arī ir cienījamā vecumā. Visbiežāk saimnieki palaiduši garām informāciju par nepieciešamību reģistrēt savu mīluli vai arī nemāk to izdarīt: “Tad izrunājam situāciju. Protams, daž­kārt lauku sētā kucītei piedzimst kucēni, kuri arī netiek piereģistrēti. Bet manā praksē 98% gadījumu viss ir kārtībā, tikai divos procentos gadījumu būs atrunas, saim­nieka mēģinājums pārliecināt, ka suni tur tikai pavadā, tikai pagalmā vai tikai sētā, ka mājdzīvnieks nekur neiet un nekad nekur nepazudīs. Es gan vienmēr norādu, ka tā tas nav. Suns var nobīties, var izsprukt no rokām, aizbēgt. Bieži, kad izskaidrota situ­ācija, pastāstīts, ka suņa reģistrēšana var palīdzēt atrast tā saimnieku arī tad, ja dzīvnieks guvis traumu un nogādāts klīnikā, suni reģistrē.”
Veterinārārste vērtē, ka ar gadiem suņu saimnieku izpratne un atbildība par saviem mīluļiem kļūst arvien lielāka: “Tāpat, kad mēs nopērkam mašīnu, rēķināmies, ka būs regulāri jāveic tehniskās skates, mašīnas apdrošināšana, jāpērk ziemas riepas, tieši tāpat ir ar mājdzīvniekiem. Līdz ar to iegādi ir noteikta atbildība un arī noteikti izdevumi, ar kuriem jārēķinās. Lielākai daļai suņu turētāju vairs pat nav jautājumu, kāpēc suns ir jāreģistrē, tas jau ir izdarīts, jo informācija jau visu laiku par to izskan.”

Cēsu novada dzīvnieku patversmes “Lācīši” vadītāja Liene Mališeva vērtē, ka dzīvnieku reģistrēšana pie veterinārārsta ir kā viens no iespējamiem variantiem, kā veicināt to, ka suns tiešām tiek reģistrēts: “Noteikumi par suņa obligātu reģistrēšanu jau ir spēkā vairākus gadus, bet, ja joprojām ir cilvēki, kuri to nedara, ir jāmeklē varianti, kā nodrošināt, ka dzīvnieks patiešām tiek reģistrēts. Diemžēl mēs saskaramies ar situācijām, kad saimnieks pasaka veterinārārstam, ka dzīvnieku reģistrēs, bet tomēr to neizdara. Tā, protams, būtu dubulta slodze veterinārārstiem, bet tas būtu viens no risinājumiem, jo dzīvnieka saim­nieki nereti to atliek uz vēlāku laiku un tad aizmirst, neprot vai negrib. Patversmē bieži nonāk suņi, kas ir čipoti, bet nav reģistrēti datubāzē. Vēl ir daļa saimnieku, kuri domā, ka dzīvnieka čipošana automātiski nozīmē arī reģistrēšanu, bet tā tas nav.”

Ja suns nonāk patversmē un ir zināms tā saimnieks, pirms suņa saņemšanas saimniekam jāraksta paskaidrojums policijai, kāpēc dzīvnieks    bijis uz ielas. Ja šādi gadījumi ar vienu suni ir vairāki, saimniekam tiek piemērots administratīvais sods par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumu. Liene Mališeva skaidro: “Ja suns ir čipots un reģistrēts, mēs varam ātrāk atrast saimnieku, tomēr jārēķinās, ja dzīvnieks ir nonācis patversmē, ir pārkāpti kādi noteikumi turēšanā. Viens no tiem nosaka, ka pilsētās un ciemos ārpus norobežotas teritorijas suns ir jāved pavadā.” Liene Mališeva arī piebilst, ja cilvēks vēlas turēt suni, tad jāsāk vispirms ar to, ka iepazīstas ar normatīvajiem aktiem, noskaidro, kādi ir dzīvnieku turēšanas noteikumi, jo nezināšana neatbrīvo no atbildības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
35

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
40

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
36

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
41

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
30

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
36

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
39
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
64
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi