Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris.
Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un nespēj iedomāties, ka cilvēki tā nerīkojas. Turklāt meli jau sen ir teroristu ikdiena – kā tajā līdzībā par zagli, kurš kliedz: “Ķeriet zagli!”
Ukraiņi, par spīti karam, dažās dienās ir savākuši simtiem miljonu grivnu (viens eiro ir aptuveni 40 grivnas) palīdzību slimnīcas un iekārtu atjaunošanai. Arī Latvijas ziedojumu portāls ziedot.lv aicina palīdzēt, un 11. jūlija rīta pusē Latvijas iedzīvotāji bija saziedojuši jau vairāk nekā 198 tūkstošus eiro.
Ukrainas ziņas 11. jūlija rītā liecina, ka okupanti pilna mēroga karā Ukrainā jau zaudējuši vairāk nekā 555 tūkstošus jeb vairāk nekā pusmiljonu karavīru. Eksperti teic, ka faktiski agresorvalsts ir zaudējusi visu sākotnējā pilna mēroga kara armiju, kas bija aplenkusi Ukrainu un sāka uzbrukumu. Vairāku Ukrainas parlamenta sasaukumu deputāts un blogeris Vitālijs Čepinoga raksta: “Pietiek izlikties, ka karš ir lokāls konflikts Eiropas perifērijā. Tā ir kauja ar lielo ordu par Eiropas kultūrtelpas pastāvēšanu. Un mēs tajā nevaram cīnīties vienatnē. Tieši tagad Rietumu pasaulei beidzot jāsaprot jaunā pasaules realitāte, nevis kaunīgi jānovēršas, cerot, ka tā kaut kā pazudīs, beigsies. Nebeigsies! Tas jāsaprot, jo sāk izskatīties, ka “pasaule ir samierinājusies ar teroru, turklāt visvairāk kaitina tas, ka ir samierinājusies ar valstu terorismu.(Andrijs Bondars)”. Pasaule šodien ir sadalījusies divās nometnēs. Faktiski neitrālo vairs nav, visi ir par kaut ko vai par kādu. “
Tikmēr Krievijas iedzīvotāji jūtas vai cenšas justies kā “mūžīgie uzvarētāji”. 9. jūlijā publicētā Levadas centra aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka tieši Padomju Savienības ieguldījums Otrā pasaules kara uzvarā ir bijis vislielākais, kaut tajā pašā laikā par Krievijas galvenajiem sabiedrotajiem uzskata ASV, Lielbritāniju un Franciju. Trīs ceturtdaļas aptaujāto apgalvo, ka Padomju Savienība būtu uzvarējusi Vāciju arī bez sabiedroto palīdzības un atbalsta. Tā domā 95 procenti aptaujāto. Visvairāk tā domā gados vecākie iedzīvotāji un tie, kuri dzīvo Maskavā un lielajās pilsētās, kā arī iedzīvotāji ar augstāko vai vidējo speciālo izglītību. Pat to vidū, kuri neatbalsta Putinu kā valsts prezidentu, tā domā 56 procenti iedzīvotāju. Nekas jauns nav arī tas, ka televīzijai kā informācijas avotam uzticas visvairāk – tā domā 77 procenti aptaujāto.
Šogad jūlijā Publiskās socioloģijas laboratorija (PS Lab) publicēja apjomīga pētījuma rezultātus. Tie tika veikti frontei tuvajā Krasnodaras reģionā, Burjatijā un Sverdlovskas apgabalā. Jautājumi bija, kā karš ietekmējis, mainījis ikdienu un attieksmi pret to. Pētījums liecina, ka Krievijas iedzīvotāji vēlas, lai karš beigtos pēc iespējas ātrāk, bet cenšas to ikdienā vispār neievērot, it kā nerēķinās ar to. Savukārt Levdas centra publicētās aptaujas 4. jūlijā liecina, ka aptuveni puse agresorvalsts iedzīvotāju seko tam, kas notiek Ukrainā, un atbalsts armijai joprojām ir augsts. Tiesa gan, pirmo reizi pēdējā pusgada laikā ir palielinājies to skaits, kuri ir par miera sarunām (58 procenti), bet 27 procenti iedzīvotāju uzskata, ka karš jāturpina. Divas trešdaļas iedzīvotāju atzīst, ka karā vainojama ASV un NATO. Gada laikā tā domājošo skaits ir palielinājies, 48 procenti lepojas ar Krieviju. Katrs trešais aptaujātais uzskata, ka Krievijai ir tiesības lietot kodolieročus un tāda rīcība būs pamatota. Vārdu sakot, agresorvalsts iedzīvotāji vai nu jūtas, vai grib justies kā uzvarētāji, un kopumā lielākā daļa saka, ka no Krievijas puses viss notiek pareizi – tā, kā jānotiek.
Komentāri