Otrdiena, 11. februāris
Vārda dienas: Laima, Laimdota

Tuvojas vasara un arī traumatisma sezona

Anna Kola
21:44
11.05.2022
11

Nu jau otro mēnesi dzīvojam bez stingrajiem kovida ierobežojumiem.

Vērojot ļaudis sabiedriskās vietās, ir skaidrs, ka iespēja brīvi uzelpot ne tikai pārnestā, bet arī tiešā nozīmē – bez maskām – cilvēkus atgriež bezrūpīgākā realitātē, tādā, kādā dzīvojām pirms pandēmijas. Tam gan ir nelielas ēnas puses. Vai arī lielas. Katrā ziņā ļoti strauji palielinās saslimstība ar dažādiem citiem vīrusiem, kurus, jādomā, bijām veiksmīgi atvairījuši ar masku restēm, kamēr vien bijām spiesti šos laika gaitā tik pierastos apģērba aksesuārus nēsāt publiskās vietās. Un pat negribas domāt, kādi dati šogad gaidāmi saistībā ar traumatismu gan pie ūdeņiem, gan citviet, jo, šķiet, ierobežojumu atvieglojuma skurbulī noteikti būs daudz vairāk ne vien publisko pasākumu, bet nedēļas nogales ar draugiem, radiem pie mājas terasē, dārzā, lauku māju pirtiņā un pie dīķiem.

Ik pavasari gan televīzijā, gan radio, gan drukātajos un interneta medijos mūs uzrunā speciālisti, kas aicina gan pašiem uzmanīties un būt apdomīgiem, gan īpaši pasargāt un uzmanīt bērnus. Tomēr ik gadu statistika ir apbēdinoša, jo traumu skaits arvien ir augsts. 2020.gada kopējais gūto traumu skaits bijis gandrīz 14 tūkstoši, bet 2019.gadā šis skaitlis ir divkārt mazāks, nepilni septiņi tūkstoši traumu. Par pērno gadu dati vēl nav pieejami. Aplūkojot traumatismu sadalījumu pa vecuma grupām, ir skaidrs, ka ļoti liels traumatisms joprojām ir mazo bērnu (0 – 4 gadi) vidū. Šķiet, vēl pirms gada TV bija vērojama ļoti labi izveidota reklāma tieši šim nolūkam, aicinot vecākus būt modriem katru mīļu brīdi, neļaut bērniem “dzīvot savā vaļā”.

Taču jāatzīst, ar sezonāliem aicinājumiem reizi gadā laikam ir par maz. Tas ir apmēram tāpat kā ar Jāņiem – katru gadu tiek runāts par riskiem un apdraudējumu, kā par alkohola lietošanu, tā par lēkšanu pāri ugunskuriem, peldēšanu nezināmās vietās un visvairāk jau par sēšanos pie spēkrata stūres reibumā. Tik un tā – Jāņi paliek Jāņi, avāriju un traumu statistika tāpat.

Attiecībā uz bērnu traumatismu, pat vērojot paziņu ģimenes, bieži vien pārņem aukstas šausmas, dzirdot un redzot, cik liela brīvība mazajām atvasēm tiek dota. Vēl biedējošāki man šķiet apgalvojumi, attiecinot tos uz bērnu drošību, pasargātību un uzmanīšanos no bīstamām vietām un situācijām, par to, ka “viss jau ir Dieva ziņā” vai “viss būs labi, mazajiem taču ir jāmācās no kļūdām”! Un, ja šī kļūda izrādīsies tāda, kas bērna īso dzīvi aprauj pavisam vai padara viņu par invalīdu? Rīgas Stradiņa Universitātes profesors un bērnu ķirurgs Aigars Pētersons komentē: “Dažādās vecuma grupās atšķiras arī galvenie ārējās nāves cēloņi. Līdz gada vecumam tie lielākoties ir elpošanas apdraudējumi, aizrīšanās un nosmakšana. No viena līdz četru gadu vecumam – noslīkšana. No piecu līdz 14 gadu vecumam – transporta negadījumi. Diemžēl šajā mazo bērnu vecuma grupā, vidēji līdz piecu gadu vecumam, Latvija traumatisma ziņā pārliecinoši ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā. Pārējās vecuma grupās Latvija ir otrajā un trešajā vietā Eiropas Savienībā, kas, jāatzīst, tāpat ir ļoti bēdīgs rādītājs. Jāpiemin arī tas, ka Latvijā ir ļoti daudz bērnu invalīdu, īpaši to, kam pirmreizēja invaliditāte radusies pēc traumām.”

Ņemot vērā tieši to, ka pēc ieilgušās, nogurdinošās pandēmijas ļaudis nudien rautin raujas būt sociāli aktīvi, izbaudīt visu to, ko “Covid-19” mums bija liedzis. Šī entuziasma pilnā rosība, kas daudzviet vērojama jau tagad, vasaras siltajās dienās noteikti kļūs vēl izteiktāka, un, vecākiem esot aizņemtiem ar nedēļas nogales ierasto biedreni skārdenes vai vīna glāzes formā, bērniem turpat blakus draud vēl lielākas iespējas gūt traumas.

Katru gadu bērni gūst dažāda smaguma traumas un mirst paredzamu un novēršamu apstākļu rezultātā, turklāt – mājās. Kā norāda Valsts policija, visbiežāk apdraudējumi vasaras brīvlaikā ir saistīti ar neuzmanību, piedaloties ceļu satiksmē, pārvietojoties ar velosipēdu, skrejriteni, šķērsojot ceļu neatļautās vietās vai nepārliecinoties par savu drošību. Lai pasargātu bērnu no traumām, kas negatīvi var ietekmēt viņa fizisko un garīgo veselību, kā arī apdraudēt dzīvību, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti ir sagatavojuši visaptverošu informāciju ikvienam (vecākiem, vecvecākiem un citiem bērnu pieskatītājiem), ietverot ieteikumus, kā padarīt vidi bērnam drošu, kā arī kam īpaši jāpievērš uzmanība, lai bērnu traumatisma risku samazinātu līdz minimumam. Visa šī informācija atrodama SPKC mājas lapā.

No sirds aicinu vecākus, vecvecākus un visus citus pieaugušos, kas ir atbildīgi par bērniem ilg­termiņā vai tikai uz īsu brīdi, nenolaist savu visuredzošo aci no mazajiem, zinātkārajiem pasaules pētniekiem sev blakus, jo pat pāris sekundes var būt izšķirošas. Tas pats attiecas uz ikvienu no mums, kas kļūst par liecinieku kādai potenciālai nelaimei – mēs katrs esam sabiedrības daļa, un arī svešinieku bērni ir mūsu sabiedrības kopīgā atbildība.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mīlestību var izrādīt arī ziedojot

12:27
10.02.2025
11

Februāris, un ne tikai 14. datums, bieži vien tiek atzīmēts kā Mīlestības mēnesis. Iepriekš nebiju aizdomājusies, ka viena no mīlestības formām varētu būt ziedošana, jo īpaši asiņu ziedošana. Arī mūsu novadā februārī būs iespēja ziedot asinis, izbraukuma Donora diena 19. februārī notiks Jaunpiebalgā. “Druvā” jau rakstījām, ka gada sākumā ļoti trūka vairāku asinsgrupu asinis. Man […]

Pirms - viss ir slikti - beidzas

12:26
09.02.2025
24

Kādā filmā, kas tapusi tepat Ziemeļu kaimiņos, kritiskā situācijā izskanēja vārdi: “Ir cilvēki, kuri dara, tie, kuri neiesaistās, un tie, kas par visu raksta internetā.” Galvenais varonis atzina, ļoti gribētos būt vienam no pēdējiem diviem. Bet dzīve un arī paša izvēle šādu iespēju pat nepiedāvāja. Darītājs ir redzams, tāpat viņa ieceres. Kur nu vēl labāk, […]

Apaļo un kantaino skaistumkonkurss

12:24
08.02.2025
31

Politologs Filips Rajevskis nesen kādā intervijā pieļāva, ka pašvaldību vēlēšanās, kas gaidāmas vasaras sākumā,    deputātu kandidāti novados un pilsētās necentīsies akcentēt savu piederību noteiktam politiskam spēkam un priekšplānā būs personības, nevis partiju nosaukumi. Kā apstiprinājums politologa prognozei drīz manā e-pastā iekrita Rīgas mēra amata kandidāta Jura Pūces aicinājums izvēlēties – viņš vai Šlesers, citu […]

Kodoldrošība: apdraudējumi, cerība un fakti

12:23
08.02.2025
19

4.februārī vizītē Kijivā ieradās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi. Tā ir jau vienpadsmitā Grosi vizīte gandrīz trīs gadus ilgā pilna mēroga Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā. Tās mērķis ir apspriest paš­reizējos centienus novērst atomkatastrofu. “Kamēr turpinās briesmīgais karš, SAEA turpinās aktīvi piedalīties, koncentrējoties tam, lai darītu visu iespējamo kodoldrošības saglabāšanai ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Kopējā […]

Vārdu izvēles labirinti

17:14
03.02.2025
30

Iepazīstoties ar Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotās aptaujas rezultātiem, kurā spārnoto teicienu ieguva Valsts prezidenta izteiktā frāze gadu mijā “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”, aizdomājos, kā mainās latviešu valodas lietojums. Prezidents spēj uzrunāt dažādu valstu līderus un tajā pašā laikā palikt cilvēcīgs un saprotams ikvienam iedzīvotājam. Kā redzam, viņa […]

"Danči" ap Latvijas Banku

09:13
03.02.2025
59

Jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas, partijas jau rosās. Tomēr pārsteidz, ka izskatās – dažām partijām ir pilnīgi vienalga, ko par tām var nodomāt vēlētāji. Proti, attieksme un izvēle jautājumā par Latvijas Bankas (LB) prezidenta izraudzīšanos un ievēlēšanu liecina, ka ne vienam vien politiķim ir pilnīgi vienalga, ka pašlaik Banku vada uz laiku apstiprināta amatpersona. Savukārt tas […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
6
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
34
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
25
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
5
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
72
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi